Trešdiena rītā Igaunijas ziemeļaustrumos Auveres elektrostacijas skurstenī ietriecies no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons.

Saskaņā ar neapstiprinātām ziņām, tas nebija mānekļa drons, bet gan drons ar kaujas galviņu.

"25. marta naktī plkst. 3.43 drons ietriecās Auveres elektrostacijas skurstenī. Negadījumā neviens necieta," paziņoja Drošības policijas pārstāvis.

Auveres elektrostacija atrodas netālu no Narvas pilsētas.

Notikuma vietā darbojas Glābšanas pārvaldes sapieri, procesuālo darbību vada Valsts prokuratūra, un lietu izmeklē Drošības policijas pārvalde.

"Saskaņā ar pašreizējo informāciju, drons nebija vērsts pret Igauniju. Pašlaik tiek veiktas sākotnējās darbības, izmeklēšana noskaidros konkrētākus apstākļus," paziņoja ģenerālprokurore Astrīda Asi.

Tieslietu ministre Līza Pakosta paziņoja, ka valdība šorīt sanāks uz ārkārtas sēdi saistībā ar drošības incidentu.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānu ir saprotama, ņemot vērā tās ilgstošo darbību reģionā, otrdien žurnālistiem izteicās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šodien tikšanās laikā ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) daudz laika ticis veltīts ASV un Izraēlas militārajai operācijai pret Irānu. Rinkēvičs domā, ka operācija ir saprotama, ņemot vērā Irānas ilgstošo darbību reģionā, tostarp ANO Drošības padomes rezolūciju neievērošanu, atteikšanos sadarboties kodolieroču neizplatīšanas jautājumos un teroristisku organizāciju atbalstīšanu.

"Diplomātijai vieta būs tikai brīdī, kad Irāna atteiksies no jebkādiem plāniem attīstīt militāro kodolprogrammu un savas agresīvās reģionālās ārpolitikas," sprieda politiķis.

Rinkēvičs atzīmēja, ka eskalācija nenāk par labu ne globālajai ekonomikai, ne reģionālajai drošībai, un ka Latvijas Ārlietu ministrija strādā pie risinājumiem Latvijas valstspiederīgo nokļūšanai mājās, taču pagaidām tas nav iespējams.

SEB banka piešķīrusi 2,995 miljonu eiro aizdevumu Latvijas militāro tehnoloģiju uzņēmumam "Origin Robotics" bezpilota lidaparātu sistēmām nepieciešamo komponenšu iegādei. Līdzekļi piešķirti sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM.

SIA "Origin Robotics" specializējas autonomu bezpilota sistēmu izstrādē, piedāvājot augstas precizitātes ieroču sistēmas, kas ir gan rentablas, gan efektīvas. Uzņēmums saražotās bezpilotu sistēmas piegādā gan Latvijas, gan vairāku Eiropas valstu aizsardzības spēju stiprināšanai.

“Vēlamies pateikties "Origin Robotics" par doto iespēju atbalstīt uzņēmumu un Latvijas inovatīvo aizsardzības tehnoloģiju nozares attīstību. Mēs nevaram būt priecīgi par drošības situāciju reģionā, bet mēs lepojamies un finansiāli atbalstām uzņēmējus, kuri attīsta inovatīvus, augsti tehnoloģiskus drošības risinājumus, kas ne tikai kalpos reģiona drošības stiprināšanai, bet arī veicinās Latvijas ekonomikas eksportspēju un gudru izaugsmi,” uzsver SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Latvijai ir jāatsakās no pieņēmuma, ka sabiedroto ražošanas jaudas nodrošinās ar vajadzīgo munīciju un ekipējumu, valstij ir jābūt pietiekami elastīgai un pašpietiekamai, pirmdien uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Rīgas pilī atklājot diskusiju par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā, Rinkēvičs uzteica apstiprināto Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģiju 2025.-2036. gadam, kā arī dialogu starp Aizsardzības ministriju un industriju.

Valsts prezidents uzsvēra, ka iepriekšējā diskusija ar valsts un industrijas pārstāvjiem notika 2024. gada oktobrī, taču šajā laikā situācija ir kļuvusi saspringtāka - karš Ukrainā turpinās, un, ņemot vērā situāciju Tuvajos Austrumos, pagaidām nav pamata gaidīt kādu miera līgumu vai pamiera nolīgumu.

Rinkēvičs aicināja vadīties no diviem pieņēmumiem, proti, nav izslēgtas kaut kāda veida provokācijas vai militāras darbības pret NATO vai Eiropas Savienības dalībvalstīm, kā arī nedrīkst paļauties tikai uz sabiedroto ražošanas jaudām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā februāra vidū notikušais kiberdrošības pasākums ir būtisks ievads pieredzes pārņemšanai no Izraēlas kritiskās infrastruktūras aizsardzībā, Dienas Bizness pārliecinājās sarunā ar trīs Izraēlas uzņēmējiem, kuru firmas nodarbojas ar praktisku rīku un paņēmienu izstrādi aizsardzības sistēmām.

Dienas Bizness intervēja Jigalu Govetu, uzņēmuma SCADASudo vadošo ekspertu un konsultantu kiberdrošības jomā, Amosu Halfonu, uzņēmuma Boura fiziskās drošības ekspertu, kā arī Danielu Ērenreihu, kurš pārstāv uzņēmumu SCCE (Secure Communications and Control Experts), vadīja Izraēlas uzņēmēju delegāciju un nodarbojas tieši ar cilvēku apmācību un sagatavošanu.

Kiberdrošības pasākuma organizators esat jūs, Ērenreiha kungs. Pastāstiet īsumā, ar ko nodarbojaties Izraēlā un ko atvedāt uz Latviju, lai pateiktu, parādītu mūsu uzņēmējiem un kritiskās infrastruktūras turētājiem.

D.Ē.: Izraēlā esmu labi zināms eksperts stratēģisko objektu aizsardzībā. Mani misijas organizēšanai Latvijā pamudināja Izraēlas Ārlietu ministrija, lūdzot mani organizēt iepazīstinošu pasākumu Latvijas ieinteresētajām organizācijām. Jau esam organizējuši līdzīgus pasākumus – pirms gada Lisabonā, pirms trīs mēnešiem Zagrebā. Šobrīd esam Rīgā, un oficiāli to organizē Izraēlas vēstniecība Latvijā. Mēs apzināti uzaicinājām atbilstošu kritiskās infrastruktūras turētāju, kā ūdensapgādes, gāzes apgādes, elektrības apgādes un citu uzņēmumu, pārstāvjus. Es izvēlējos vairāku Izraēlas uzņēmumu pārstāvjus, kuri var vislabāk un kompleksi pārstāvēt kritiskās infrastruktūras aizsardzības pasākumus. Mūsu mērķis, braucot uz draudzīgām valstīm, ir piegādāt zināšanas un tehnoloģijas, kas var kalpot kritiskās infrastruktūras aizsardzībai.

Aizvadītajā nedēļā, 21. janvārī, Rīgā norisinājās pasākums “Latvijas-Ukrainas drošības un aizsardzības industrijas sadarbības forums”, ko organizēja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) ciešā sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pasākums kļuva par vērienīgu un nozīmīgu platformu abu valstu aizsardzības nozaru vadībai, pētniekiem un uzņēmējiem, tos pārstāvošajām biedrībām, lai praktiski veicinātu inovāciju ieviešanu un kopīgu ražošanas jaudu attīstību. Abu valstu sadarbības forumu ar svinīgām uzrunām atklāja LR Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, DAIF Latvija padomes loceklis Aleksandrs Orlovs, "Tech Forces in Ukraine" direktors Vadym Yunyk un LR Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, akcentējot nepieciešamību pāriet no militārā atbalsta uz ilgtermiņa industriālo aliansi.

Galvenā uzmanība tika veltīta tam, kā Ukrainas kaujas laukā gūtā unikālā pieredze var kalpot par pamatu jaunu, pret apdraudējumiem noturīgu tehnoloģiju izstrādei. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība apvienot spēkus kopīgos konsorcijos, kas ļautu efektīvāk izmantot valsts sniegtos atbalsta mehānismus un starptautiskos finanšu instrumentus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs aicina atbildīgās iestādes nekavēties un jau tagad pieņemt lēmumu rudenī gaidāmajās 15. Saeimas vēlēšanās balsis skaitīt manuāli, nevis paļauties uz informācijas tehnoloģijām (IT), kas var pievilt.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, Rinkēvičs ir iepazinies ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.

Valsts prezidents uzsver, ka demokrātiskā valstī valsts vara ir leģitīma tikai tad, ja tā izriet no tautas gribas, kas brīvi izteikta vēlēšanās. Viņš akcentē, ka vēlēšanas ir brīvas, ja vēlētāji var brīvi veidot savus uzskatus un paust savas vēlmes, kā arī cīnīties pret vēlēšanu procedūras pārkāpumiem.

Rinkēvičs atzīmē, ka vēlēšanu procesa kvalitatīva organizēšana un vadība ir neatņemams brīvu vēlēšanu priekšnoteikums, kas nepieļauj šaubas par vēlēšanu drošību un rezultātu ticamību. Viņš uzsver, ka brīva, neietekmējama un caurspīdīga vēlēšanu norise ir demokrātiskas valsts stūrakmens.

Ap pusdienlaiku 5. martā no Irānas Islāma Republikas teritorijas tika veikti bezpilota lidaparātu uzbrukumi Azerbaidžānas Republikas Nahčivānas Autonomajai Republikai, liecina oficiāls paziņojums Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas interneta vietnē.

Viens no droniem ietriecies Nahičvānas Autonomās Republikas lidostas termināla ēkā, bet cits drons nokritis netālu no skolas ēkas Šakarabadas ciematā. Bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji.

“Mēs stingri nosodām šos bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kas tika veikti no Irānas Islāma Republikas teritorijas un kuru rezultātā tika bojāta lidostas ēka un ievainoti divi civiliedzīvotāji,” uzsvērts Azerbaidžānas ĀM interneta vietnē, piebilstot, ka “uzbrukums Azerbaidžānas Republikas teritorijai ir starptautisko tiesību normu un principu pārkāpums un veicina spriedzes pieaugumu reģionā.”

Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas publicētajā paziņojumā ir stingra prasība Irānas Islāma Republikai pēc iespējas īsākā laikā sniegt saprotamu paskaidrojumu par šo lietu, veikt atbilstošu izmeklēšanu un veikt nepieciešamos steidzamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi uzbrukumi nākotnē neatkārtosies. Turklāt Azerbaidžānas puse patur tiesības veikt atbilstošus atbildes pasākumus.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Tiesnešu un prokuroru speciālās pensijas likumu, savā paskaidrojumā tostarp uzsverot, ka tiesnešu neatkarība ir saistīta arī ar finansiālās drošības garantijām, un izdienas pensiju kopējo reformu pamatojošie argumenti tiešā veidā nebūtu piemērojami tiesnešu pensijām.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks komunikācijas jautājumos Mārtiņš Drēģeris, prezidents norāda, ka, salīdzinot likuma normas ar šobrīd spēkā esošo Tiesnešu izdienas pensiju likumu, konstatējams, ka attiecībā uz tiesnešiem likums paredz izmaiņas vairākos aspektos. Proti, tas palielina speciālās pensijas - šobrīd izdienas pensijas - saņemšanai nepieciešamo stāžu no 20 gadiem uz 25 gadiem. Likums arī pārskata speciālās pensijas aprēķinu, paredzot, ka turpmāk tā tiek aprēķināta, ievērojot saņemto darba samaksu 120 mēnešu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atbrīvošanas no darba. Tāpat likums paredz ierobežot speciālās pensijas apmēru, samazinot par 5% gan minimālo un maksimālo speciālās pensijas apmēru, gan speciālās pensijas apmēru gadījumā, ja tiesnesis atbrīvots no amata veselības stāvokļa dēļ.

Saeima ceturtdien pieņēma iepriekš otrreizējai caurlūkošanai atgrieztos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1. marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Vienlaikus noteikti atvieglojumi lauksaimniekiem, kā arī daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem. Tāpat paplašināts to autoceļu loks, par kuru izmantošanu būs jāmaksā nodeva.

"Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas mazinās," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (JV).

Grozījumi paredz, ka no 1. marta transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām autoceļu lietošanas maksu noteiks atkarībā no motora izmešu klases - bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevas paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām tā atlikta līdz 2027. gada 1. janvārim.

Mainoties karadarbībai, Austrālija palielinās izdevumus dronu iegādei līdz pieciem miljardiem Austrālijas dolāru (aptuveni trīs miljardiem eiro), otrdien paziņojis Austrālijas aizsardzības ministrs Ričards Marless.

Austrālijas plašā piekrastes līnija un nelielais iedzīvotāju skaits vedināja to pievērsties lielu autonomo zemūdeņu un iznīcinātāju izstrādei. Taču masveidā ražotu lētāku dronu plašā izmantošana Tuvo Austrumu un Ukrainas konfliktos ir pamudinājusi Austrāliju pieņemt lēmumu palielināt izdevumus arī mazāku bezpilota lidaparātu un pretdronu sistēmu iegādei, intervijā radio ABC atklāja Marless.

"Mēs skatāmies uz to, kas pašlaik notiek Tuvajos Austrumos - ir nepieciešama arī pretdronu tehnoloģija," viņš uzsvēra.

Austrālija nākamajā desmitgadē autonomo spēju attīstīšanai tērēs no 12 miljardiem līdz 15 miljardiem Austrālijas dolāru, paziņoja Marless. Gaidāms, ka ceturtdien Austrālija publiskos valsts aizsardzības stratēģijas atjauninājumu.

ASV kosmosa un aizsardzības tehnoloģiju risinājumu uzņēmums "Redwire" vairs neizmantos zīmolu "Edge Autonomy" un bezpilota gaisa sistēmas un saistītās aizsardzības tehnoloģijas piedāvās ar zīmolu "Redwire", teikts "Redwire" paziņojumā.

Bezpilota lidaparātu ražotāju "Edge Autonomy" par 925 miljoniem ASV dolāru "Redwire" iegādājās 2025. gada jūnijā. Viens no "Edge Autonomy" uzņēmumiem SIA "Edge Autonomy Riga" darbojas Latvijā.

"Redwire" arī norāda, ka turpmāk "Redwire" darbs tiks organizēts divos uzņēmējdarbības segmentos - kosmoss un aizsardzības tehnoloģijas.

Kosmosa segments koncentrēsies uz nākamās paaudzes kosmosa kuģu, lielās kosmosa infrastruktūras un mikrogravitācijas iespēju nodrošināšanu, lai apkalpotu civilos, valsts drošības un komerciālos kosmosa klientus. Arī biotehnoloģiju meitasuzņēmums "SpaceMD" darbosies kosmosa segmentā.

Aizsardzības tehnoloģiju segmenta pārziņā būs kaujās pārbaudītas autonomās sistēmas, optiskie sensori un radiofrekvenču izmantošana, kas nodrošina izlūkošanas un novērošanas iespējas ASV un sabiedroto karavīriem dažādās jomās.

Dronu ražotāja SIA "Edge Autonomy Riga" mainījusi nosaukumu uz SIA "Redwire Defense Tech Riga", liecina "Firmas.lv" informācija.

Nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 2. martā.

ASV kosmosa un aizsardzības tehnoloģiju risinājumu uzņēmums "Redwire" šā gada sākumā paziņoja, ka vairs neizmantos zīmolu "Edge Autonomy" un bezpilota gaisa sistēmas un saistītās aizsardzības tehnoloģijas piedāvās ar zīmolu "Redwire".

"Redwire" arī paziņoja, ka turpmāk "Redwire" darbs tiks organizēts divos uzņēmējdarbības segmentos - kosmoss un aizsardzības tehnoloģijas.

Kosmosa segments koncentrēsies uz nākamās paaudzes kosmosa kuģu, lielās kosmosa infrastruktūras un mikrogravitācijas iespēju nodrošināšanu, lai apkalpotu civilos, valsts drošības un komerciālos kosmosa klientus. Arī biotehnoloģiju meitasuzņēmums "SpaceMD" darbosies kosmosa segmentā.

Saeimas deputāti ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rosinātos grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, ar kuriem paredzēts rudenī gaidāmajās vēlēšanās noteikt balsu manuālu skaitīšanu.

Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam lēmums par balsu skaitīšanas veidu būtu jāpieņem CVK, tomēr tā nolēma lēmuma pieņemšanu pāradresēt Saeimai.

CVK otrdien vērsās pie Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, aicinot veikt attiecīgos grozījumus.

Kā žurnālistiem paudis CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris, komisija vērtēja divus risinājumus - likumdevēja iesaisti vai lēmuma pieņemšanu pašas komisijas līmenī. Zviedris norādīja, ka parlamenta lēmums mazinātu spekulācijas par CVK motivāciju, jo komisija ir koleģiāla institūcija un lēmumi tajā var būt dažādi.

Naftas cenas pasaules tirgū ceturtdien strauji palielinājušās saistībā ar jauniem uzbrukumiem enerģētikas objektiem Tuvajos Austrumos, kas radījuši bažas, ka ilgstoša karadarbība radīs ilglaicīgu kaitējumu naftas un gāzes infrastruktūrai.

"Brent" markas jēlnaftas cena pieaugusi par vairāk nekā 10% līdz 119,13 ASV dolāriem par barelu, bet WTI markas jēlnaftas cena palielinājusies par 2,6% līdz 98,81 dolāriam par barelu.

Pēc dronu uzbrukumiem ceturtdien divās Kuveitas nacionālajam naftas uzņēmumam piederošās naftas pārstrādes rūpnīcās izcēlušies ugunsgrēks.

Pirms tam otrai uzņēmuma naftas pārstrādes rūpnīcai Mina Al Ahmadi ceturtdien trāpīja drons, izraisot nelielu ugunsgrēku.

Tikmēr Kataras energokompānija "QatarEnergy" ceturtdien paziņoja, ka Irānas triecieni trešdienas vakarā nodarījuši plašus postījumus pasaulē lielākajā gāzes rūpniecības centrā Katarā, izraisot strauju dabasgāzes cenas kāpumu.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Pirmdien Šveices kalnu kūrortā Davosā sākas ikgadējais Pasaules Ekonomikas forums (WEF), kurā piedalīsies arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šī gada WEF uzmanības centrā acīmredzami atradīsies ASV prezidents Donalds Tramps, kurš tā priekšvakarā izraisījis kārtējo ģeopolitisko satricinājumu, draudot aplikt importu no vairākām Eiropas valstīm ar papildu muitas tarifiem, ja tās pretosies viņa iecerei pārņemt savā kontrolē Grenlandi.

Foruma kuluāros iespējama arī viņa tikšanās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.

Šogad forums pulcēs aptuveni 3000 pasaules politiskās, ekonomiskās, sabiedriskās un zinātnes elites pārstāvju. Paredzēts, ka trešdienas pēcpusdienā tos uzrunās Tramps.

Šī būs jau ceturtā Trampa dalība WEF un trešā reize, kad viņš forumā piedalīsies ASV prezidenta statusā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2025. gada decembra izskaņā Rīgā sagaidīja savu jaunāko Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTB. Šī ir trešā lidmašīna, kas airBaltic piegādāta 2025. gadā, un kopumā 52. šāda tipa lidaparāts flotē.

Jaunā lidmašīna papildina un stiprina airBaltic Airbus A220-300 floti, kas tiek izmantota lidsabiedrības maršrutu tīklā. Lidmašīna tiek izmantota arī sadarbības partneriem citos Eiropas tirgos, sniedzot ACMI pakalpojumus. Šāda pieeja ļauj airBaltic elastīgi pielāgoties pieprasījumam un efektīvi izmantot savu floti visa gada garumā, ņemot vērā sezonālās svārstības.

Kopš Airbus A220-300 ieviešanas airBaltic flotē 2016. gadā, ar šo lidmašīnu tipu ir pārvadāti vairāk nekā 23 miljoni pasažieru, veikti aptuveni 241 000 lidojumu kopumā veidojot vairāk nekā 530 000 lidojuma stundas, apliecinot šī lidaparāta piemērotību gan īsiem, gan garākiem maršrutiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2026. gada 15. februārī Rīgā sagaidīja savu jaunāko Airbus A220-300 lidmašīnu ar reģistrācijas numuru YL-BTD. Šī ir otrā lidmašīna, kas airBaltic piegādāta 2026. gadā, un kopumā 54. šāda tipa lidaparāts flotē.

Jaunā lidmašīna papildina un stiprina airBaltic Airbus A220-300 floti, kas tiek izmantota lidsabiedrības maršrutu tīklā, savienojot pasažierus ar plašu galamērķu klāstu. Lidmašīna tiek izmantota arī sadarbības partneriem citos Eiropas tirgos, sniedzot ACMI pakalpojumus. Šāda pieeja ļauj airBaltic elastīgi pielāgoties pieprasījumam un efektīvi izmantot savu floti visa gada garumā, ņemot vērā sezonālās svārstības.

Kopš Airbus A220-300 ieviešanas airBaltic flotē 2016. gadā, ar šo lidmašīnu tipu ir pārvadāti vairāk nekā 24 miljoni pasažieru, veikti aptuveni 250 000 lidojumu kopumā veidojot vairāk nekā 551 000 lidojuma stundas, apliecinot šī lidaparāta piemērotību gan īsiem, gan garākiem maršrutiem.

Vakar, 1. janvārī, miris bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīrs Imants Freibergs, sociālajos medijos ziņo Vīķe-Freiberga.

"Mans mīļais Imants šorīt aizgāja baltā Dieva mierā mūžībā. Dziļās sērās aizlūdzu, lai viņa dvēselei viegls ceļš. Par viņu sēro meita Indra, mazdēls Ivars, dēls Kārlis ar sievu Lindu un mazbērniem Alisi, Austru un Ritumu," ierakstā vietnē "X" norādījusi Vīķe-Freiberga.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Freibergs dzimis 1934. gada 12. martā Valmierā. 1944. gadā bēgļu gaitās nonācis Vācijas nometnēs. 1948. gadā pārcēlās uz Franciju.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Freibergs un Vīķe-Freiberga apprecējās 1960. gada 16. jūnijā.

Vīķe-Freiberga bija Latvijas Valsts prezidente divus termiņus - no 1999. gada līdz 2003. gadam un no 2003. gada līdz 2007. gadam.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos aktualizējuši vairākus jautājums, tostarp par energoresursu cenām un migrāciju.

Latvija pēdējos gados mērķtiecīgi pārrāvusi saites ar Krievijas energoresursiem - atteikusies no Krievijas gāzes, kā arī kopā ar Igauniju un Lietuvu atvienojusies no BRELL elektroenerģijas tīkla, pieslēdzoties kontinentālās Eiropas tīkliem. Tam bija nepieciešamas būtiskas investīcijas, tostarp arī Eiropas atbalsts, bet tā bija apzināta izvēle - būt neatkarīgiem no Krievijas un neļaut manipulēt ar mūsu energosistēmas stabilitāti. Tā ir mūsu ģeopolitiskā izvēle un mūsu neatkarība.

Latvijas energosistēma jau šobrīd balstās uz spēcīgu atjaunojamo resursu bāzi –hidroelektrostacijām Daugavā, arvien pieaugošu vēja un saules ģenerāciju, ilgtspējīgiem biomasas izmantošas risinājumiem.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Viens no vadošajiem olu ražotājiem Latvijā - SIA “Alūksnes putnu ferma” (daļa no “Agrova Baltics” grupas) – informē, ka 2026. gada februārī un martā uzņēmuma teritorijā un ražošanas telpās fiksēti vismaz četri nesankcionētas iekļūšanas mēģinājumi, tostarp izmantojot bezpilota lidaparātus (dronus).

Uzņēmuma rīcībā esošā informācija liecina, ka droni izmantoti ne tikai apsardzes kustības novērošanai reāllaikā, bet arī kā daļa no koordinētiem mēģinājumiem iekļūt teritorijā. Vairākos gadījumos personas centās piekļūt ražošanas telpām, izmantojot tehnoloģiskās atveres, kas paredzētas kūtsmēslu izvešanas sistēmām.

Hermanis Dovgijs, SIA “Alūksnes putnu ferma” valdes priekšsēdētājs: “Šāda rīcība rada īpaši augsta līmeņa biodrošības riskus. Putnkopībā jebkāda nekontrolēta piekļuve var nozīmēt infekcijas ievazāšanas draudus ar smagām sekām visai nozarei. Tāpēc esam vērsušies tiesībsargājošajās iestādēs. Daļa iesaistīto personu jau ir identificētas, vairākas tika īslaicīgi aizturētas, un darbs pie visu iesaistīto personu identificēšanas un saukšanas pie atbildības turpinās”.

Militārajā poligonā “Sēlija” atklāta kaujas šaušanas mācību zona, iezīmējot nozīmīgu posmu Latvijas aizsardzības infrastruktūras attīstībā.

Mācību zonas atklāšana notika līdz ar pirmās kārtas izbūves noslēgumu, kas nodrošina sākotnējās operacionālās spējas. Pirmās kārtas laikā izbūvēta loģistikas atbalsta zona vienībām līdz rotas sastāvam, munīcijas uzglabāšanas laukums, trīs šautuves, kā arī nesprāgušās munīcijas zona. Kopumā pārņemti un attīstīti 15 590 hektāri jeb aptuveni 61% no plānotās poligona teritorijas. Pirmās kārtas attīstības izmaksas sasniedz aptuveni 36.5 miljonus eiro.

“Apmācību zonas atklāšana militārajā poligonā “Sēlija” ir nozīmīgs solis Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanā un karavīru kaujas gatavības paaugstināšanā. Šis kļūs ne tikai par lielāko poligonu Baltijā, bet arī par unikālu militāro poligonu visās Ziemeļvalstīs, kur iespējams veikt dronu testēšanu. Tā ir mērķtiecīga investīcija mūsu drošībā un apliecinājums apņēmībai aizstāvēt Latviju,” norāda A. Sprūds.

Autoceļu lietošanas nodevas iecerētais pieaugums sadārdzinās kravu pārvadājumus, tas atsauksies arī uz preču un pakalpojumu cenām — radīs inflāciju, kā arī mazinās Latvijā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju, tāpēc šīs likmes ir jāpārskata.

Lauksaimnieku, mežsaimnieku, kā arī dažādu kravu pārvadātāju, uzņēmēju organizāciju iebildumus pret 2025. gada 3. decembrī Saeimā nobalsotājiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā skatīs Saeimā atkārtoti, jo Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs tos neizsludināja, prasa otrreizēju caurlūkošanu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 14.janvārī atbalstīja grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, kas paredz autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes kravas automobiļiem virs 3,5 tonnām palielināt no šā gada 1. marta, savukārt vinješu likmes kravas auto no 3,001 līdz 3,5 tonnām šogad saglabāsies 2025. gada līmenī.

Skaudra situācija