Jaunākais izdevums

Politiķis Didzis Šmits (KPV LV) atsaucis savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam.

Politiķis par savu lēmumu paziņoja televīzijas kanāla «Rīga TV24» raidījuma tiešraidē. Viņš norādīja, ka šajā valdībā nestrādās un par to kā deputāts arī nebalsos.

Pamatojot savu lēmumu, Šmits apgalvoja, ka trešdien viņam bijusi individuāla saruna ar premjera amata kandidātu Krišjāni Kariņu (JV), kurā viņam esot pateikts, ja «es nemainīšu savus uzskatus par obligātā iepirkuma komponenti (OIK) - tieši par šo tiesisko statusu desmitgades periodā -, tad es neesmu vēlams ministrs viņa valdībā». «Tas bija pateikts ļoti skaidri,» apgalvoja «KPV LV» biedrs.

Šmits pagaidām uz aģentūras LETA zvaniem neatbild.

Ministru prezidenta amata kandidāts Krišjānis Kariņš (JV) pateicies Šmitam par ieguldīto darbu un norādījis, ka aicinās «KPV LV» izvirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu. Kariņš par Šmita lēmumu uzzinājis no plašsaziņas līdzekļiem un sociālajiem tīkliem.

«Jaunās Vienotības» preses sekretārs Sandris Sabajevs aģentūrai LETA sacīja, ka «KPV LV» frakcijas sēdē, kur piedalījās Kariņš, šis jautājums netika pārrunāts. Plašākus komentārus par šo jautājumu Kariņš varētu sniegt sestdien pēc partiju sanāksmes.

Šmits nepiedalījās «KPV LV» sanāksmē, kuru apmeklēja Kariņš.

Šmits bija partijas «KPV LV» izvirzīts kandidāts ekonomikas ministra amatam. Viņš ir Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents un Eiropas Krabju zvejas asociācijas vadītājs.

Kā vēstīts, piektdien «KPV LV» līdzpriekšsēdētāja Linda Liepiņa paziņoja, ka nolēmusi neatbalstīt topošo Kariņa valdību, ja tās deklarācijā netiks iekļauts punkts par OIK sistēmas atcelšanu. Šādu paziņojumu politiķe publicējusi «Facebook» kontā.

Līdzīgu ierakstu publicējusi arī «KPV LV» deputāte Katrina Sprūde, savukārt parlamentārietis Aldis Gobzems (KPV LV) dalījies ar abiem ierakstiem, piebilstot, ka «turpinājums sekos».

Tikmēr «KPV LV» frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs žurnālistiem sacīja, ka Liepiņas un Sprūdes paustais ir viņu personīgais viedoklis, savukārt frakcija par nostāju attiecībā uz Kariņa veidojamo valdību lems pirmdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmdien galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Akcīzes nodokļa likumā, par 15% samazinot akcīzes nodokļa likmi stiprajam alkoholam.

Grozījumi būs spēkā no šī gada 1.augusta līdz 2020.gada 29.februārim.

Par likumprojektu nobalsoja 51 deputāts, savukārt pret bija 31 deputāts.

Likumprojekta autori skaidroja, ka grozījumi ir nepieciešami, jo izmaiņas Igaunijas alkohola tirgū negatīvi ietekmēs Latvijas komersantu uzņēmējdarbību un alkoholisko dzērienu apriti, īpaši Igaunijas pierobežā. Finanšu ministrija (FM) prognozēja, ka šāda situācija negatīvi ietekmēs valsts budžetu 92 miljonu eiro apmērā, un, lai saglabātu konkurētspēju un iekšējo tirgu, likmi stiprajam alkoholam nepieciešams samazināt vismaz par 15%. Tādējādi negatīvo fiskālo ietekmi plānots samazināt līdz 32 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Saeima Rīgā izsludināto ārkārtējo situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā atzīst par pamatotu

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien apstiprināja Ministru kabineta lēmumu par ārkārtējas situācijas izsludināšanu atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā.

Tas nozīmē, ka pagājušajā nedēļā izsludinātā ārkārtas situācija joprojām ir spēkā.

Par ārkārtējo situāciju nobalsoja 59 deputāti, savukārt pret to saņemtas 24 deputātu balsis. Vēl viens deputāts balsojumā atturējās.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP), uzrunājot deputātus, atgādināja apstākļus, kuru dēļ izsludināta ārkārtēja situācija. Viņaprāt, ārkārtējā situācija ir jāturpina, jo pretējā gadījumā līdz ar ārkārtējas situācijas ieviešanu noteiktie ārkārtas pasākumi zaudēs spēku.

Līdz ar neskaidro situāciju atkritumu apsaimniekošanā uz spēles ir likta rīdzinieku labklājība un tiesības dzīvot tīrā un sakārtotā vidē, uzsvēra deputāts Artūrs Toms Plešs (AP). «Ja Rīgas dome nav spējusi parūpēties par rīdziniekiem, tad mums Saeimā tas būtu jādara,» teica Plešs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien vakarā pirmajā lasījumā atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavoto likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu.

Par likumprojektu nobalsoja 53 deputāti, savukārt pret bija 40 deputāti.

Kā jau iepriekš bija pauduši, pret likumprojektu balsoja vairākums no "KPV LV" deputātiem. Savukārt par Rīgas domes atlaišanu nobalsoja arī viens no aktīvākajiem koalīcijas kritiķiem, parlamenta deputāts Aldis Gobzems, kurš gan arī kritizēja likumdošanas procesu šajā jautājumā.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta galīgajam lasījumam noteikts 3.janvāris un izskatīšana Saeimas sēdē noteikta 16.janvārī.

Deputātu vairākums tāpat piekrita likumprojektu noteikt par steidzamu, tādējādi tas tiks skatīts divos nevis trīs lasījumos.

Debates par Rīgas domes atlaišanas likumprojektu ilga aptuveni trīs stundas, opozīcijas deputātiem asi kritizējot koalīcijas vēlmi pēc iespējas ātrāk panākt likumprojekta izskatīšanu un pašvaldības atlaišanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pieņēma aicinājumu Ekonomikas ministrijai (EM) izstrādāt tiesību aktus elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no šī gada 31.marta, lai gan EM līdzšinējā ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā piedāvāja to atcelt no 2022.gada.

Lēmums tika pieņemts, par to balsojot 86 deputātiem un nevienam nebalsojot pret vai atturoties. Balsojumā nepiedalījās partijas "KPV LV" ekonomikas ministra amata kandidāts Didzis Šmits (KPV LV), kā arī deputāti Jānis Reirs (JV), Sergejs Dolgopolovs (S) un Andrejs Klementjevs (S).

Aicinājumu bija iesnieguši Šmits un citi KPV LV deputāti, kā arī Zaļo un zemnieku savienības parlamentārieši.

Aicinājums pieņemts, lai līdz ar OIK atcelšanu tiktu īstenots mērķis samazināt elektroenerģijas izmaksas Latvijas patērētājiem.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai būs jānodrošina parlamentārā kontrole par šā jautājuma turpmāko virzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Gobzems visvairāk ministru posteņus piedāvā JKP, kurai būtu jāsastrādājas ar ZZS

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjera amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) visvairāk ministru posteņus piedāvā Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Sev «KPV LV» vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.

JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.

Apvienībai «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicējam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) valdības tieslietu ministrija Jāņa Bordāna (JKP) biogrāfiju.

Bordāns ir dzimis 1967.gada 21.jūnijā. 1992.gadā viņš pabeidza Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti ar bakalaura grādu tiesību zinātnēs, 2010.gadā viņš ieguva arī maģistra grādu tiesību zinātnēs.

No 1990.gada līdz 1992.gadam Bordāns strādāja Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas prokuratūrā, savukārt no 1992.gada līdz 1993.gadam viņš darbojās Latvijas Ārējās tirdzniecības ministrijas Starpvalstu līgumu nodaļā. No 1993.gada līdz 1996.gadam Bordāns strādāja Maijas Sibillas Balubergas zvērinātu advokātu birojā par advokāta palīgu. Līdz 1996.gadam Bordāns arī bijis Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora padomnieks tiesiskajos jautājumos. Šajā pašā gadā viņš arī kā māceklis praktizēja Londonas juridiskajā birojā «Linklaters & Paines».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeimas Budžeta komisija neatbalsta akcīzes nodokļa samazināšanu alum

LETA, 27.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šodien neatbalstīja priekšlikumu par akcīzes nodokļa samazināšanu alum.

Saistībā ar gaidāmo akcīzes likmes samazināšanu stiprajam alkoholam priekšlikumu par nodokļa samazināšanu arī alum katra atsevišķi iesniedza trīs puses - zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK), Saeimas deputāts Armands Krauze (ZZS) un pie frakcijām nepiederošie Saeimas deputāti Aldis Gobzems, Didzis Šmits, Jūlija Stepaņenko, Linda Liepiņa un Karina Sprūde.

Politiķi rosināja pašreizējo minimālo likmi par 100 litriem alus 14,9 eiro samazināt līdz 12,5 eiro. Savukārt 8,1 eiro likmi par spirta tilpumprocentu tika rosināts samazināt līdz 6,8 eiro.

Komisijas sēdē kā pretargumentu šādu izmaiņu veikšanai tās priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) un Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka arī pēc Igaunijā veiktās akcīzes nodokļa samazināšanas alkoholam Latvijā joprojām alum saglabājas mazāka akcīze, nekā kaimiņvalstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatā iecēla bankas «Citadele» līdzšinējo valdes locekli Santu Purgaili.

Par viņas kandidatūru nobalsoja 55 deputāti, pret atdotas četras balsis, savukārt 21 deputāts balsojumā atturējies.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) skaidroja, ka Purgaile atstājusi ļoti labu iespaidu, jo viņai ir plāns, kā atrisināt divas fundamentālas problēmas finanšu sektorā. Jaunā konservatīvā partija Purgaili FKTK vadītājas amatā atbalstīs. Arī deputāte Inese Voika (AP) sacīja, ka partiju apvienība «Attīstībai/Par!» Purgaili atbalstīs, taču to darīs ar zināmu piesardzību, ņemot vērā gan pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, gan arī iepriekšējo darbību bankā «Citadele».

Parlamentārietis Atis Lejiņš (JV) piedāvāja atskatu vēsturē, atgādinot arī par iepriekšējo FKTK vadību, norādot, ka tai nav izdevies izpildīt solījumus un nozari sakārtot. Taču Lejiņš pauda cerību, ka Purgailei tas izdosies, tāpēc viņš Purgailes kandidatūru atbalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lielā krīze pāri

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 28.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiem, kas asiņainajā izdzīvošanas cīņā izturējuši un strādā, ir labas nākotnes perspektīvas.

Tā par situāciju zivju pārstrādē saka Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits. Visgrūtākais posms pēc Krievijas embargo ir garām, un uzņēmēji atraduši jaunus noieta tirgus.

Liepājā zivju pārstrādes un konservēšanas nozarē darbojas seši uzņēmumi – Kolumbija, Baltā zivīte, Vido, Roņu 6, Silverfish un PK Invest, informē pašvaldībā. 2017. gadā šo uzņēmumu neto apgrozījums bija 5,7 miljoni eiro, bet prognozes liecina, ka pērn tas samazinājies.

«Esam runājuši ar uzņēmējiem, kritums ir saistībā ar Kolumbija Ltd un ar to saistīto uzņēmumu Baltā zivīte un Roņu 6 apgrozījuma samazināšanos,» skaidro Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Dombrovskis

Zane Atlāce - Bistere, 21.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju turpmāk vadīs Vjačeslavs Dombrovskis, trešdien, 21.novembrī, lēma komisijas deputāti.

Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Inesi Ikstenu (AP!), savukārt par sekretāru – Edmundu Teirumnieku (NA).

V.Dombrovskis 13.Saeimā ievēlēts no partijas Saskaņa saraksta. V.Dombrovskis bija deputāts arī iepriekšējos divos Saeimas sasaukumos un strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tāpat V.Dombrovskis bijis Latvijas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs.

Komisijā strādās arī deputāti Arvils Ašeradens (JV), Anda Čakša (ZZS), Jānis Dombrava (NA), Jānis Dūklavs (ZZS), Ivans Klementjevs (SASKAŅA), Jānis Krišāns (Saskaņa), Anita Muižniece (JK), Ēriks Pucens (KPV LV), Dace Rukšāne-Ščipčinska (AP!), Karina Sprūde (KPV LV), Jūlija Stepaņenko, Didzis Šmits (KPV LV), Ilga Šuplinska (JK), Jānis Tutins (saskaņa). Komisiju sastāvs noteikts ar Saeimas 20.novembra ārkārtas sēdes lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšana, gaisa kvalitātes uzlabošana, racionāla resursu izmantošana, bioekonomika ir svarīgākie lauksaimniecības nozares izaicinājumi.

Tāda aina iezīmējās Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, diskutējot par lauksaimniecības nozares aktualitātēm un izaicinājumiem Nacionālās attīstības plānā 2021.–2027. gadam. Pagaidām ir skaidrs, ka siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būs vairāki pasākumi, piemēram, precīza minerālmēslu lietošana, slāpekļa piesaiste, šķidro kūtsmēslu seperēšana, meliorācijas sistēmu uzturēšana. Savukārt bioekonomikas kontekstā tiek runāts, ka uz zemes tiek audzēta ne tikai produkcija cilvēku un dzīvnieku pārtikai, bet arī tādi produkti kā biodegviela, bioplastmasa utt. Šajā kontekstā arī tiek runāts par tā dēvēto vienu veselību, kur cilvēku veselība ir tiešā mijiedarbībā ar dzīvnieku veselību un vides aizsardzību, kur svarīga loma paredzēta antibiotiku lietošanas samazināšanai. Vienlaikus jau jaunajā Nacionālās attīstības plānā uzdevumi ir jāsasaista ar tiem atbilstošu finansējumu, kas arī varētu garantēt plānotā izpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputāta statuss negarantē piekļuvi valsts noslēpumam

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no aktuālām diskusijām saistībā ar Saeimas vēlēšanām un kandidātu vētīšanu premjerministra amatam ir par ievēlēto deputātu pielaidi valsts noslēpumam – vai Saeimā ievēlētiem deputātiem tā pienākas automātiski vai nē, vai neiznāk tā, ka dienestiem ir lielāka teikšana nekā tautai, kas leģitīmās vēlēšanās izraudzījusies savus priekšstāvjus.

Partijas KPV LV deputāts Didzis Šmits pat tvīto: tautas vēlētu pārstāvju tiesību ierobežošana bez tiesas lēmuma ir demokrātijas pārkāpums. Savukārt konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars, komentējot izskanējušos viedokļus, uzsver, ka jānošķir divas lietas. Pirmā – par Saeimas deputātiem var būt visi, kas ievēlēti parlamentā. Otrā - ir pilnīgi leģitīmi, ka ir klasificēta informācija, kura nav pieejama visiem deputātiem. Turklāt visiem parlamentāriešiem arī nav nepieciešamības pēc pielaides valsts noslēpumam, jo viņiem savā darbā ar to nemaz nenākas saskarties.

Taču ir pilnīgi leģitīmi, ka šāda pielaide ir nepieciešama, piemēram, Saeimas Nacionālās drošības komisijas pārstāvjiem. Tāpat pielaide valsts noslēpumam ir nepieciešama ministriem un premjeram, citādi viņu darbs ir ļoti apgrūtināts. E. Pastars gan norāda, ka nevienā likumā tieši nav noteikts, ka kritērijs ministra vai premjera amata ieņemšanai ir pielaide valsts noslēpumam, taču faktiski bez šādas pielaides premjers savus amata pienākumus pilnvērtīgi pildīt nevar. Lielais jautājums ir, vai cilvēkiem, kas ievēlēti Saeimā un kas ir premjera amata kandidāti, pielaide valsts noslēpumam būtu jāpiešķir automātiski. E.Pastars skaidro, ka Latvijas Republika nav izvēlējusies šādu ceļu un pielaides piešķiršanai ir izvirzīti citi kritēriji, nevis ievēlēšanas fakts. Tādēļ, pēc E. Pastara domām, svarīgākais ir, lai šie kritēriji būtu pamatoti, objektīvi un samērīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 61 vienu balsi «par» un 32 «pret» Valsts prezidenta amatā ievēlēts Egils Levits.

«Es būšu visas Latvijas prezidents,» uzreiz pēc ievēlēšanas teica Levits, solot, ka būs visu pilsoņu prezidents - gan to, kas dzīvo Latvijā, gan ārpus tās, gan trūcīgo, gan pārtikušo, gan atstumto, gan par savu dzīvi drošo prezidents.

Kopumā uz šo amatu kandidēja Levits, tiesībsargs Juris Jansons Saeimas deputāts Didzis Šmits (KPV LV). Par J.Jansonu bija balsojuši astoņi deputāti, pret 85. Bet par D.Šmitu balsoja 24, pret 69 deputāti.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Levits 1982.gadā beidzis Hamburgas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1985.gadā - Hamburgas Universitātes Sabiedrisko zinātņu un filozofijas fakultāti.

Levits savulaik bija Latvijas vēstnieks Vācijā, Šveicē, Austrijā un Ungārijā. Viņš bija arī 5.Saeimas deputāts, kā arī tieslietu ministrs. Vēlāk Levits tika ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas locekli no Latvijas, bet tad viņš kļuva par ES tiesas tiesnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Spēle uz publiku miljonu vērtībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 22.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OIK atcelšana ir kļuvusi par teju galveno aspektu jaunās valdības veidošanā. Vismaz tā to cenšas iztēlot atsevišķi politiķi. Vairāki KPV LV biedri paziņojuši, ka neatbalstīs Kariņa valdību, jo neesot redzama griba atcelt OIK, neraugoties uz to, ka Saeima nobalsoja, ka tas ir atceļams līdz 31. martam.

Ir pat izskanējuši atsevišķi paziņojumi, ka OIK atcelšana vispār esot pats būtiskākais valdības uzdevums. Tajā pašā laikā šie politiķi apzināti noklusē to, ka, OIK atceļot trīs mēnešu laikā, valsts zaudēs milzīgas summas tiesvedībās ar godīgiem uzņēmējiem un investoriem, jo ir ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Un soda naudas būs maksājamas no nodokļu maksātāju kabatām. Nav dzirdēts, ka tie, kas kaismīgi metas cīņā ar OIK un līdzīgi kā savu kandidatūru ekonomikas ministra amatam atsaukušais Didzis Šmits uzskata, ka nekāds atbalsts atjaunojamajai enerģijai nav vajadzīgs, būtu konsultējušies ar nozari un siltumapgādes ekspertiem. Ja būtu aprunājušies, tad būtu sapratuši, ka vairākās pilsētās, zūdot atbalstam atjaunojamajiem energoresursiem, iedzīvotājiem būtiski pieaugs maksa par siltumapgādi. Taču kāda kuram daļa par iedzīvotāju siltuma rēķiniem, ja jācīnās pret tumsas spēkiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Daudzbērnu ģimenēm varētu atcelt lielāku nodokli par auto ar lielu motora tilpumu

LETA, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums šodien izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja opozīcijas deputātu virzīto likumprojektu, kas paredz atbrīvot daudzbērnu ģimenes no pienākuma maksāt lielāku nodokli par transportlīdzekli ar motora tilpumu virs 3500 kubikcentimetriem.

Ja Saeima nolems atbalstīt šīs izmaiņas, tām vēl būs nepieciešams rast 27 000 eiro, norāda Finanšu ministrijā.

Atsevišķi koalīcijas politiķi gan esot neapmierināti ar situāciju, ka Budžeta komisijā vairākuma atbalsts likumprojektam esot pausts vēl pirms finansējuma avota atrašanas, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Kā ziņots, Grozījumus «Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā» iesnieguši deputāti Jūlija Stepaņenko, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Didzis Šmits un Karina Sprūde.

Politiķi skaidro, ka grozījumi jāveic, lai atceltu netaisnīgu attieksmi pret daudzbērnu ģimenēm, kuriem ir šāds transportlīdzeklis. Vismaz 183 daudzbērnu ģimenēm ikgadējie transportlīdzekļa nodevas maksājumi no 1.janvāra ir pieauguši par 150 eiro, vērš uzmanību deputāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2023.gada elektroniskās identifikācijas kartes (eID) būs obligāts identifikācijas dokuments visiem valsts iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 15 gadu vecumu, paredz valdības atbalstītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, kuras mērķis ir stiprināt elektronisko darījumu uzticamību iekšējā tirgū, stāšanos spēkā. Regula paredz, ka visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm no 2018.gada 1.septembra jānodrošina iespēja saņemt elektroniskos pakalpojumus pāri robežām, izmantojot jebkurā dalībvalstī izsniegtu kvalificētu un identifikācijas shēmā iekļautu identifikācijas līdzekli.

Pēc VARAM paustā, lai iedzīvotāji pilnvērtīgi varētu īstenot savas tiesības un pienākumus, neatkarīgi no atrašanās vietas izmantojot valsts radītos elektroniskos pakalpojumus, kā arī veikt elektronisko dokumentu apriti, eID kartes nepieciešams noteikt kā primāro personas apliecinošo dokumentu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

TOP 10 Google meklējumi Latvijā 2018.gadā

Laura Mazbērziņa, 12.12.2018

10. vietā - Latviešu televīzijas seriāls «Viņas melo labāk», kas tiek pārraidīts kanālā TV3.

Foto: facebook.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Interneta meklētājprogramma Google apkopojusi meklētāko informāciju 2018.gadā, piedāvājot pārskatu par šā gada nozīmīgākajiem notikumiem un populārākajiem vārdiem Latvijas interneta lietotāju vidū, tādējādi atspoguļojot sabiedrības ikdienas paradumus un demonstrējot tēmas, kas šogad bijušas īpaši aktuālas.

Kā populārākie notikumi 2018. gadā pirmajās vietās ierindojušies vairāki gan Latvijā, gan arī pasaulē nozīmīgi sporta notikumi, piemēram, Pasaules kauss futbolā, Pasaules čempionāts hokejā, kā arī Olimpiskās spēles. Tāpat starp sabiedrībai aktuāliem notikumiem 2018. gadā atzīmējami ne tikai Dziesmu svētki, Latvijas simtgades svinības un Saeimas vēlēšanas, bet arī veikala IKEA atvēršana Latvijā.

Populārāko Google meklējumu sarakstu Latvijā 2018. gadā skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru