UniCredit Finance (iepriekš UniCredit Bank) un UniCredit Leasing apvienošanās rezultātā UniCredit Finance portfelis integrēts UniCredit Leasing, kas turpmāk pārvaldīs pārņemtos UniCredit Finance nebanku aktīvus.

UniCredit Leasing turpinās darbu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, pārstāvot UniCredit Grupu Baltijas reģionā, informē kompānijas pārstāve Agnese Buče.

Saskaņā ar grupas stratēģisko plānu, UniCredit 2013.gadā paziņoja, ka pārtrauks sniegt bankas pakalpojumus Baltijā, koncentrējoties uz līzinga biznesu.

UniCredit Leasing struktūra Baltijā sastāv no centrālā biroja Latvijā un divām filiālēm Lietuvā un Igaunijā. UniCredit Leasing piedāvā daudzveidīgus finanšu risinājumus autotransporta, tehnikas, tehnoloģiju un iekārtu finansēšanai.

UniCredit Leasing peļņa 2014.gada pirmajā ceturksnī sasniedza 447 tūkstošus eiro, no jauna noslēgto līzinga darījumu summa pirmajā ceturksnī sasniedza 44 miljonus eiro, bet aktīvu apjoms – 314,318 miljonus eiro.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma no 2014. gada 1. janvāra anulēt AS UniCredit Bank izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un atļaut reorganizēt banku par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus.

Kā informē FKTK, saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju, un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem. Pārbaudot bankas operatīvo bilanci, FKTK secināja, ka visas saistības pret noguldītājiem ir izpildītas, tāpēc nepastāv šķēršļi bankai brīvprātīgi atteikties no kredītiestādes licences.

Atteikšanās no licences atbilst kopējai UniCredit Bank akcionāru stratēģijai pārtraukt kredītiestādes darbību Latvijas tirgū un koncentrēties uz līzinga pakalpojumu sniegšanu, veicot reorganizāciju un apvienojoties ar SIA UniCredit Leasing.

A/s UniCredit Bank vadībā notikušas izmaiņas, šīs nedēļas sākumā valdes locekļa amatu pametot Latvijas iedzīvotājam Torstenam Tegtmeieram (Torsten Tegtmeier), liecina jaunākā informācija Lursoft.

Tādējādi pašlaik UniCredit Bank valdē darbojas tās priekšsēdētājs, Latvijas iedzīvotājs Aligimants Kundrots (Algimantas Kundrotas) un valdes loceklis Austrijas Republikas valstspiederīgais Gunters Frīdls (Gunter Friedl).

Izmaiņas a/s UniCredit Bank valdes sastāvā notikušas šā gada 7. janvārī. Jau rakstīts, ka pērnā gada jūnijā a/s UniCredit Bank valdi pameta tās priekšsēdētājs Ralfs Cimaneks, lemjot par labu savas karjeras turpināšanai ārpus UniCredit Bank grupas.

SIA UniCredit Leasing valdi atstājis Austrijas pilsonis Frīdls Gunters.

Lursoft pieejamā informācija norāda, ka UniCredit Leasing ir Austrijā reģistrētajam UniCredit Bank Austria AG piederošs uzņēmums, kas darbojas finanšu un operatīvo līzingu jomā, kā arī UniCredit Leasing ir vienīgais UniCredit Insurance Broker daļu turētājs.

Uzņēmuma gada pārskatā ir redzams, ka UniCredit Leasing 2013. gada laikā ir aktīvi sekojusi līdzi visu trīs Baltijas valstu ekonomikas atlabšanai. Atbalstot vietējo ekonomiku, UniCredit Leasing veica ieguldījumus mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, kas veidoja 84% no kopējā nomas portfeļa. Uzņēmumam ir izdevies palielināt esošo nomas portfeli par 25%, tajā pašā laikā saglabājot konservatīvu kredītu politiku. Saskaņā ar statistikas datiem, UniCredit Leasing ir viens no 50 lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā.

Nosaukumu mainījusi AS UniCredit Bank, un pēc izmaiņu reģistrācijas uzņēmuma jaunais nosaukums ir AS UniCredit Finance, liecina Lursoft dati.

Tās nav vienīgās izmaiņas, kuras reģistrētas uzņēmumam. AS UniCredit Finance atstājis tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Algimants Kundrots, līdz ar to uzņēmuma valde turpinās darboties vienas personas sastāvā, jo savu amatu saglabājis valdes loceklis Gunters Friedls. Algimants Kundrots turpina ieņemt padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu SIA UniCredit Leasing.

Izmaiņas notikušas arī AS UniCredit Finance padomē, kur no padomes locekļa amata atceltas trīs personas, savukārt pilnvaru termiņš pagarināts līdzšinējam padomes priekšsēdētājam Džanfranko Bisagni (Gianfranco Bisagni), viņa vietniekam Martinam Klauzeram (Martin Klauzer) un padomes loceklei Marijai Lerčai (Mariya Lerch).

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēmusi atļaut AS UniCredit Bank atsevišķu pakalpojumu portfeļu pārejai Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Swedbank īpašumā, jo likumā noteiktās prasības ir izpildītas un AS UniCredit Bank klientu kopējās intereses ievērotas.

Kā informē FKTK, noslēgtais līgums paredz, ka AS Swedbank īpašumā pāriet AS UniCredit Bank aizdevumu, noguldījumu un garantiju portfeļi, kas izriet no Latvijā sniegtajiem finanšu pakalpojumiem. FKTK atļāvis AS UniCredit Bank uzņēmumu pārejai Swedbank AS Igaunijā un Swedbank AB Lietuvā, nododot aktīvus un saistības par Igaunijā un Lietuvā sniegtajiem finanšu pakalpojumiem.

Lemjot par atļaujas izsniegšanu, FKTK vērtēja, vai pēc plānotās pārejas tiek izpildītas visas Kredītiestāžu likuma prasības, netiek apdraudēta kredītiestāžu stabilitāte un maksātspēja, klientu un trešo personu intereses tiks aizsargātas (saglabāsies tiesības un pienākumi, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem ar banku), kā arī tiek nodrošināta stabilitāte finanšu sistēmai kopumā.

Swedbank iegādāsies daļu no UniCredit Bank Baltijas struktūrvienības aizdevumu un garantiju portfeļa, liecina bankas sniegtā informācija.

Kopējais darījuma apjoms Baltijā veido 94 miljonus eiro. Darījums ietekmēs aptuveni 120 UniCredit Bank klientus trijās Baltijas valstīs.

Visi UniCredit Bank klienti savlaicīgi saņems precīzu informāciju par nepieciešamajām darbībām, ja tādas būs jāveic, teikts paziņojumā.

Darījums stāsies spēkā pēc atbilstošo atļauju saņemšanas no Finanšu un kapitāla tirgus komisijas.

UniCredit grupa nolēma sašaurināt savu klātbūtni Baltijā. Atbilstoši šim mērķim tika lemts pārtraukt sniegt bankas pakalpojumus Latvijā un atteikties no bankas licences. Šā gada jūnija beigās pēc aktīviem UniCredit Bank bija desmitā lielākā banka Latvijā.

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

Pērn līzinga kompānija SIA UniCredit Leasing trīskāršojusi savu peļņu Baltijas valstīs, gadu noslēdzot ar 7,478 miljonu eiro peļņu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Savukārt kompānijas kopējie ieņēmumi pieauga par 36,71% un sasniedza 12,53 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2013.gadu, kopējais SIA UniCredit Leasing portfelis Baltijas valstīs pieaudzis par 33%, gada beigās sasniedzot 417,95 miljonus eiro.

Šādu rezultātu izdevies sasniegt pateicoties tirgus daļas palielināšanai Latvijā - autolīzinga segmentā līdz 21,67%, kā arī industriālā līzinga segmentā līdz 30,52%, kā arī pateicoties veiksmīgai biznesa stratēģijai Lietuvā un Igaunijā. Neapšaubāmi pozitīvu pienesumu devusi arī apvienošanās ar UniCredit Bank, pērnā gada rezultātus komentē SIA UniCredit Leasing valdes priekšsēdētājs un Baltijas reģiona vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Par vienīgo uzņēmuma SIA Unicredit Leasing īpašnieku kļuvusi Austrijas UniCredit Bank Austria AG, liecina Lursoft informācija.

Iepriekš SIA Unicredit Leasing dalībniece bija Itālijas kompānija UniCredit Leasing S.p.A.

Līzinga kompānija Latvijā reģistrēta 1998. gadā, un tās pamatkapitālu veido 3,914 milj. Ls. Pērn SIA Unicredit Leasing apgrozījums bija 9,2 milj. Ls, bet peļņa - 1,2 milj. Ls. Uzņēmumā 2012. gadā nodarbināti 44 strādājošie.

Kompānijas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus pilda Jevgenijs Belezjaks, savukārt valdes locekles amatā ir Igaunijas pilsone Pille Parinda (Pille Parind) un Latvijas valstspiederīgais Valdis Vasiļevskis. J. Belezjaks šā gada martā ievēlēts arī par Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) jauno vadītāju.

AS UniCredit Bank valdes priekšsēdētājs Aļģimants Kundrots (Algimantas Kundrotas) ir pieņēmis lēmumu aiziet no bankas, lai turpinātu karjeru UniCredit Bank Austria.

Kā informē bankas pārstāvji, Aļģimants Kundrots strādājis UniCredit Bank 13 gadus, sākot karjeru bankā 2000. gadā kā Uzņēmumu apkalpošanas vadītājs. 2006. gadā viņš tika ievēlēts par bankas valdes locekli un uzņēmējdarbības attīstības direktoru (CBO), bet kopš 2012. gada jūnija A. Kundrots bija bankas valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors (CEO).

No 2014. gada janvāra A. Kundrots pievienosies UniCredit Bank Austria AG, kur viņš būs atbildīgs par Centrālās un Austrumeiropas nodaļas stratēģiskās attīstības projektiem.

Tiklīdz būs saņemti visi nepieciešamie apstiprinājumi, bankas izpilddirektora (CEO) amatu ieņems Ginters Frīdls (Günter Friedl), tagadējais bankas valdes loceklis un finanšu direktors (CFO).

Latvijas Bankas un valdības pārdomātie soļi, rīcības plāns virzībā uz vienoto Eiropas valūtu nesīs pozitīvu rezultātu, šādu viedokli pauž AS UniCredit Bank valdes priekšsēdētājs Aļģimants Kundrots.

Viņš atzina, ka priecājas redzēt tik stingri pārliecinātu Latvijas valdības un Latvijas Bankas rīcību virzībā uz eiro ieviešanu. «Esmu pilnīgi pārliecināts, ka eiro ir jāievieš, ka centrālās bankas un valdības pārdomātie soļi, rīcības plāns virzībā uz vienoto Eiropas valūtu nesīs pozitīvu rezultātu. Redzu tikai priekšrocības eiro ieviešanai Latvijā,» sacīja Kundrots.

Viņš atzina, ka labs piemērs ir Igaunija. «Protams, banka līdz ar eiro ieviešanu Igaunijā zaudēja daļu ienākumu, ko guvām no valūtas maiņas komisijas maksām, taču, pateicoties pozitīvajai attīstībai, varējām to ātri vien līdzsvarot,» sacīja Kundrots.

Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai; finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka Liepājas metalurga vadībai nav nekādas biznesa attīstības vīzijas. Un iespējams jau nākammēnes valstij būs jāsedz Liepājas metalurga saistības.

a/s Liepājas metalurgs bijušais vadītājs un viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase, uzraugot to, kā a/s Liepājas metalurgs pilda valsts galvotā kredīta saistības, nav bijusi uzdevuma augstumos un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai.

Pēc K. Lipmana teiktā, viņš vēl aizpērn nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, kurā brīdinājis par to, ka Liepājas metalurgs tiek izsaimniekots.

«Dombrovskis šo vēstuli pārsūtīja finanšu ministram Vilkam, kas to nosūtīja Liepājas metalurgam – lai dara ar to Lipmanu, ko grib, lai sit nost,» pēc valdības slēgtās sēdes atstāšanas sūrojās K. Lipmans, uzsverot, ka, viņaprāt, valstij nav jāiesaistās Liepājas metalurga glābšanā, kamēr tur saimnieko līdzšinējā vadība ar Sergeju Zaharijinu priekšgalā.

Patlaban Valsts kase un Finanšu ministrija ir aktīvi iesaistījusies sarunās ar Unicredit bank, lai panāktu a/s Liepājas metalurgs izsniegtā valsts galvotā kredīta restrukturizāciju, taču, ja vienošanos neizdosies panākt, pastāv reāla iespēja, ka valstij nāksies segt kārtējo kredītmaksājumu Liepājas metalurga vietā.

Šī gada aprīlī Liepājas metalurgam ir jāatmaksā Unicredit vairāk nekā 4 milj. Ls, taču nav precīzi zināms, cik lielu daļu no šīs summas veido pamatsummas atmaksa – pēc Valsts kases pārvaldnieka Kaspara Āboliņa teiktā, saskaņā ar galvojuma līguma noteikumiem, valsts ir galvojusi tikai kredīta pamatsummu.

«Mums ir mēnesis laika, lai vienotos,» teica Valsts kases pārvaldnieks, uzsverot, ka Valsts kase jau pērn mudinājusi Liepājas metalurgu vienoties ar Unicredit bank par kredīta pamatsummas atmaksas termiņa atlikšanu, bet uzņēmuma akcionāri aktīvu darbu pie kredīta restrukturizācijas sākuši tikai samērā nesen.

UniCredit ir nolēmusi racionalizēt savu darbību Baltijas valstīs, centralizējot banku operācijas Latvijā, atbilstoši 2011. gada stratēģiskajam plānam, liecina bankas paziņojums.

Centralizāciju paredzēts pabeigt līdz 2013. gada vidum, kad plānots pārtraukt bankas pakalpojumu sniegšanu Igaunijas un Lietuvas filiālēs un uzņēmumu apkalpošanas centros.

Patlaban bankai ir galvenais birojs Latvijā (Rīgā), filiāles Lietuvā un Igaunijā, kā arī diviem uzņēmumu apkalpošanas centri Lietuvā. Jaunā centralizētā struktūra turpinās apkalpot bankas klientus Baltijā.

UniCredit pārstāvji uzskata, ka šis stratēģiskais lēmums par organizācijas optimizāciju un izmaksu samazināšanu palielinās bankas iekšējo efektivitāti reģionā un uzlabos finanšu un likviditātes rādītājus.

UniCredit Bank pēc aktīvu apjoma pērnā gada ceturkšņa beigās starp Latvijā strādājošām bankām ieņēma 10. vietu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati.

Bankas pamazām atsakās no skaidras naudas darījumiem filiālēs, un nākotnē visdrīzāk turpinās samazināties to filiāļu skaits, kur veiks šādus darījumus, norāda banku pārstāvji.

Tā, UniCredit Bank, izvērtējot skaidras naudas darījumu apjomus bankā, konstatējusi, ka klientu ikdienā arvien lielāku daļu aizņem bezskaidras naudas norēķini, tādēļ nolemts pārtraukt skaidras naudas darījumiem filiālēs, stāsta bankas pārstāve Dace Straume. Saskaņā ar UniCredit stratēģisko plānu par izmaksu optimizāciju, šobrīd arī UniCredit Itālijā veic filiāļu darba pārveidi, kas ietver arī izmaiņas skaidras naudas darījumos.

Arī citu banku pārstāvji uzsver, ka nākotnē pakāpeniski turpinās samazināt to filiāļu skaitu, kurās veic skaidras naudas darījumus un prognozējams, ka ar laiku filiāles kļūs par konsultāciju centriem, savukārt norēķinus un skaidras naudas iemaksas vai izmaksas varēs veikt elektroniski.

Banku sektors janvāri noslēdza ar peļņu 45,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par gandrīz 47% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 31,1 miljonu eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Janvārī ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 97,4%).

Janvārī banku sektora kopējais aktīvu apmērs salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi saruka par 1,4% jeb par 422 miljoniem eiro un janvāra beigās bija 28,8 miljardi eiro. Lielā mērā aktīvu sarukumu ietekmēja divu banku (UniCredit Bank un Latvijas Hipotēku un zemes banka) aiziešana no tirgus ar 2014. gada 1. janvāri, kā arī saistību atmaksa citām monetārajām finanšu institūcijām.

Attīstības finanšu institūcija Altum atklātā atlasē izraudzījusies kredītiestādes, kuras ieviesīs jaunu valsts atbalsta finanšu instrumentu uzņēmumu atbalstam – portfeļgarantijas.

Līguma slēgšanas tiesības piešķirtas Luminor Bank, Swedbank un UniCredit Leasing.

Portfeļgarantiju programmas ietvaros Luminor Bank, Swedbank un UniCredit Leasing uzņēmumu kredītiem un izsniegtajam finansējumam, kas ir apjomā līdz 250 tūkstošiem eiro, Altum vārdā varēs piešķirt garantiju un attiecīgi aizdevumam piemēros zemāku procentu likmi.

Plānots, ka aizdevumus par kopējo summu 50 miljoni eiro ar samazinātu procentu likmi tuvāko divu gadu laikā saņems aptuveni 250 mazie un vidējie uzņēmumi. Līgumi par portfeļgarantiju programmas ieviešanu tiks slēgti tuvākajā laikā. Kredītiestādes aizdevumus ar Altum portfeļgarantijām sāks piešķirt orientējoši šā gada 3. ceturksnī.

Attīstības finanšu institūcija Altum izsludinājusi otro kārtu atklātai atlasei kredītiestādēm mazo un vidējo uzņēmumu portfeļgarantiju ieviešanai.

Portfeļgarantijas ir jauns finanšu instruments, kas ļauj uzņēmējiem finansējumu bankā saņemt ar samazinātu procentu likmi. Pirmās kārtas ietvaros līdz šim ir izsniegti 183 aizdevumi ar portfeļgarantiju 10,8 miljonu eiro apmērā. Atlases procesā Altum izraudzīsies trīs bankas vai līzinga kompānijas, kuras uzņēmumiem varēs piešķirt aizdevumu ar valsts garantiju bez tiešas Altum iesaistes.

Atlase tiek organizēta ar izsoles elementu – kredītiestādēm piesakoties atlasē ir jānorāda, par cik tās samazinās sniegtā finanšu pakalpojuma procentu likmi. Kopš 2018.gada vasaras pirmās kārtas ietvaros Swedbank, UniCredit Leasing un Luminor Bank ir izsniegušas 183 aizdevumus ar portfeļgarantiju 10,8 miljonu eiro apmērā.

Valdība otrdien izvirzījusi vairākus nosacījumus grūtībās nonākušajai a/s Liepājas metalurgs – to izpildes gadījumā uzņēmums var cerēt uz valsts atbalstu.

Proti, akcionāriem ir jāiegulda uzņēmumā 25 milj. latu no saviem personīgajiem līdzekļiem un jāievēl jauna uzņēmuma valde, kura baudītu visu a/s Liepājas metalurgs akcionāru atbalstu.

Tāpat uzņēmuma akcionāriem ir jāveic kredītprocentu maksājums 1,2 milj. latu apmērā Unicredit bank, jānodrošina, ka uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešamie metāllūžņi tiek iepirkti Baltijas tirgū, kā arī jau tuvākajā laikā jāizstrādā uzņēmuma naudas plūsmas plāns un restrukturizācijas plāns, pēc valdības sēdes klāstīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts (Reformu partija).

Ja šie nosacījumi tiks izpildīti, valsts sniegs Liepājas metalurgam nepieciešamo atbalstu, tostarp kompānijas vietā veiks valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu Unicredit bank.

Novembrī deviņiem Latvijas Līzinga devēju asociācijas (turpmāk - LLDA) biedriem pievienojušās vēl divas kompānijas - Danske Bank A/S filiāle Latvijā un Scania Finans AB Latvijas filiāle, kas turpmāk ar savām iniciatīvām līdzdarbosies Latvijas līzinga tirgus uzlabošanā.

Līdz ar to LLDA aptver vairāk, nekā 95 % no Latvijas līzinga tirgus.

LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks: «Šādu starptautiska mēroga dalībnieku iesaistīšanās asociācijas darbībā ir ļoti nozīmīga un vienlaicīgi norāda uz Latvijas līzinga tirgus potenciālu un lielo piedāvājumu. Līdz ar Danske Bank un Scania Finans AB Latvijas filiāles pievienošanos asociācijai, turpināsim līzinga attīstības tālāku sekmēšanu Latvijas tautsaimniecībā».

Danske Bank A/S filiāles Latvijā līzinga nodaļas vadītājs Atis Bialkovskis uzsver, ka: «uzsākot piedāvāt līzinga produktu, Danske Bank ienākusi Latvijas līzinga tirgū straujiem soļiem un guvusi lielu klientu atsaucību: »Nostiprinoties kā pilnvērtīgam tirgus dalībniekam, iestāšanās asociācijā ir likumsakarīgs nākamais solis. Mēs vēlamies attīstīties un kļūt pieejamāki ne tikai klientiem, bet arī pārējiem tirgus dalībniekiem, kā arī dalīties ar savu pieredzi kopīgu asociācijas mērķu sasniegšanai līzinga attīstībā.«

Šā gada 17.decembrī pēc Augstākās tiesas sprieduma ir stājies spēkā un vairs nav pārsūdzams Konkurences padomes (KP) 2011.gadā pieņemtais lēmums par aizliegtu vienošanos sodīt 22 Latvijas komercbankas. Attiecīgi viena mēneša laikā bankām, kas uzturēja tiesvedību, jānomaksā tām piemērotais naudas sods, informē Konkurences padome.

2011.gadā KP secināja, ka bankas ir kopīgi ilgstoši fiksējušas savstarpējās komisijas maksas par patērētāju pirkumiem ar maksājumu kartēm, kas savukārt noteica zemāko līmeni tiem maksājumiem, kurus bankām veica tirgotāji, kas savās tirdzniecības vietās pieņem maksājuma kartes. Aizliegtā vienošanās attiecās arī uz komisijas maksām, ko bankas maksāja viena otrai par bankomātu pakalpojumiem. Tādējādi tika deformēta konkurence, kā arī nodarīts kaitējums gan tirgotājiem, kas pieņem karšu maksājumus, gan patērētājiem. Aizliegtā vienošanās bija spēkā no 2002.gada 1.decembra līdz 2011.gada 7.janvārim, tomēr banku dalības ilgumi tajā bija atšķirīgi.

Ņemot vērā augstās procentu likmes, kas grūtībās nonākušajam metalurģijas flagmanim Liepājas metalurgs ir jāmaksā par 2009. gadā ņemto valsts galvoto kredītu, kompānija lūgusi valdību un Finanšu ministriju atbalstīt šī kredīta pārkreditēšanu.

To otrdien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski žurnālistiem atzina a/s Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs Sergejs Zaharjins.

Pēc viņa teiktā, patlaban tiek analizētas iespējas turpināt sadarbību ar valsts galvotā kredīta izsniedzēju Unicredit bank – tā varētu tikt turpināta, ja Unicredit piekritīs samazināt Liepājas metalurgam noteiktās procentu likmes. Tāpat tikšot vērtēta iespēja valsts galvotos kredītus pārfinansēt, izmantojot citu banku aizdevumus.

S. Zaharjins gan nenoliedz, ka, ņemot vērā situāciju metalurģijas nozarē un Liepājas metalurgā, pagaidām ir pāragri izteikt minējumus par to, vai vērienīgos kredītus izdosies pārfinansēt uz izdevīgākiem nosacījumiem.

Notikušas izmaiņas UniCredit Bank amatpersonu sastāvā, informēja bankas pārstāve Dace Straume.

Padomes sēdē pagarinātas valdes locekļa un finanšu direktora Gintera Frīdla pilnvaras, savukārt, padomes locekļa Silvano Silvestri vietā tika ievēlēta Marija Lerha.

Jāpiebilst, ka darbu valdes priekšsēdētāja amatā turpina arī Aļģimants Kundrots. Bankas padomes priekšsēdētāja amata pienākumus turpina pildīt Itālijas pilsonis Džianfranko Bisagni, padomes locekle Irēne Grzubovska, austrietis Frīderiks Kocs, itāliete Simoneta Iarliori un austrietis Martins Klaucers.

Db.lv jau rakstīja, ka UniCredit nolēmusi racionalizēt savu darbību Baltijas valstīs, centralizējot banku operācijas Latvijā, atbilstoši 2011. gada stratēģiskajam plānam, liecina bankas paziņojums.

Rīgas Kuģu būvētavas (RKB) valdes loceklis un vairākuma akciju īpašnieks Vasilijs Meļņiks esot ieķīlājis uzņēmumam piederošo peldošo doku un saņēmis kredītu 2,9 miljonu eiro apmērā sev piederošajam uzņēmumam EiroSteel.

Par to informēja atstādinātais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anatolijs Ustinovs un valdes locekļi Sergejs Goļicins un Igors Komarovs. Saistībā ar V. Meļņika darbībām viņi vērsušies arī Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Iesniegumā skaidrots, ka 2010. gada beigās ir nodibināta kuģu obligācija uz Rīgas Kuģu būvētavai piederošā peldošā doka Nr. 791. Šis doks ir galvenais rūpnīcas pamatlīdzeklis, un tā vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro. Ķīla ir nodibināta uz Rīgas Kuģu būvētavas un Unicredit Bank (tagad a/s Unicredit Finance) starpā noslēgtā kredīta līguma pamata, kuru tagadējā RKB valde atsakās izsniegt. Tomēr atstādinātajiem padomes un valdes locekļiem ir zināms, ka RKB izsniegtā kredīta summu 2,9 miljonu eiro apmērā nav saņēmis.