Ekonomika

Papildināta - Vācijas prezidents pirmoreiz atzīst savu kļūdīšanos par Krieviju

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Šteinmeiers pēdējās dienās tika kritizēts par to, ka nebija komentējis pats savus kļūdainos spriedumus, sevišķi ārlietu ministra amatā. Tagad viņš pateicis, ka atbildība par karu Ukrainā gulstas uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Šteinmeiers paskaidroja, ka viņa spriedumu pamatā bija uzskats, ka Putins nepieļaus savas valsts pilnīgu ekonomisku, politisku un morālu izputēšanu savas impēriskās bezprātības dēļ. "Es kļūdījos, tāpat kā citi," sacīja Šteinmeiers.

Vācijas prezidents uzsvēra, ka Krievija Putina vadībā "neatgriezīsies pie pirmskara status quo".

Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melniks svētdien pārmeta Šteinmeieram apšaubāmus politiskos sakarus ar Krieviju. "Šteinmeieram attiecības ar Krieviju bija un paliek kaut kas fundamentāls, pat svēts, neatkarīgi no notiekošā," publikācijā vācu laikrakstā "Tagesspiegel" norādīja Melniks.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka ukraiņu tautas, valodas, kultūras nav un tādēļ arī nav valsts, viņš piebilda. "Šteinmeiers, šķiet, arī piekrīt idejai, ka ukraiņi patiesībā nav cilvēki," pieļāva vēstnieks.

Pirmdien komentējot Šteinmeiera paziņojumu par savu kļūdu atzīšanu, Melniks sacīja: "Šie vārdi bija svarīgi. Ne jau mums, bet vāciešiem un pašam prezidentam." Viņš pauda uzskatu, ka kļūdu atzīšana ir pirmais solis uz to, lai neatkārtotu šādas kļūdas.

Otrdien Ukrainas vēstnieks turpināja kritizēt Šteinmeieru, Vācijas raidsabiedrībai "Deutschlandfunk" norādot, ka "līdzīgi daudziem maniem tautiešiem es vēlētos, lai prezidents ne tikai pauž nožēlu, bet arī kā valsts vadītājs pieprasa, ka federālā valdība mācās no Bučas slaktiņa un citu zvērību mācībām, ko mēs Ukrainā pieredzam katru dienu un nakti".

Viņš precizēja, ka tas nozīmē stingrākas sankcijas un energoresursu embargo.

Šteinmeiers otrdien atkārtoti pauda pārliecību, ka "Putina vadībā Krievija neatgriezīsies normālā ikdienā".

Kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma Vācija ir kritizēta par atturību sankciju ieviešanā pret Krieviju, jo īpaši energoresursu embargo noteikšanai, jo valsts lielā mērā paļaujas uz Krievijas gāzi un naftu.

Vācija ir atteikusies no gadu desmitiem ilgušās politikas ierobežot bruņojuma eksportu un ir piegādājusi Ukrainai ieročus, lai gan ir atteikusies piegādāt, piemēram, tankus un iznīcinātājus.

Nesen Berlīne tomēr piekrita Ukrainai piegādāt Čehijas armijas izmantotus Vācijā ražotus tankus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas izstāžu biznesa karuselis griežas atkal. Kopš vasaras vidus visās 16 Vācijas federālajās zemēs ir dota zaļā gaisma izstāžu biznesam, proti, notiek klātienes izstādes, stingri sekojot izmainītajiem izstāžu organizēšanas noteikumiem un speciālajām higiēnas prasībām.

Vācijas izstāžu darbības pamatprincips šodien balstās uz 3G un tas nav mobilā interneta tīkla ātrums, bet gan ar to tiek apzīmētas trīs personu grupas, kas var piedalīties Vācijā organizētos pasākumos iekštelpās. Tās ir personas, kurām ir vakcinācijas un/vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts un personas ar negatīvu Covid-19 testa rezultātu. Kā nākošā obligātā prasība ir medicīnisko sejas masku FFP2 valkāšana un 1,5 metru distances ievērošana. Papildus tam, katrai no izstādēm ir noteikts maksimālais vienas dienas apmeklētāju skaits. Tas nozīmē, ka uz katru izstādes dienu ir ierobežots skaits ieejas biļešu, kas nopērkamas internetā, un tikai iepriekš reģistrējoties un pievienojot digitālo sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centienos ierobežot koronavīrusa omikrona paveida izplatību Vācija nākamo nedēļu laikā noteiks ierobežojumus attiecībā uz privātu pulcēšanos un slēgs klubus, bet lieli publiski pasākumi notiks bez skatītāju klātbūtnes, pavēstīja kanclers Olafs Šolcs.

Par pasākumiem zemju un federālās valdības vienojās sanāksmē otrdien, un tie stāsies spēkā ne vēlāk kā 28.decembrī.

Vienkopus privātos pasākumos varēs sanākt ne vairāk kā desmit cilvēki, neieskaitot par 14 gadiem jaunākus bērnus, un tas attieksies arī uz vakcinētajiem un pārslimojušajiem.

Vīrusa jaunā paveida dēļ Vācijai jārēķinās ar Covid-19 gadījumu jaunu vilni, sacīja Šolcs.

"Tā nebeigsies tik drīz, kā mēs cerējām," izsakoties par pandēmiju, norādīja kanclers.

"Es īsi pirms Ziemassvētku brīvdienām labprātāk jums sniegtu pozitīvākas ziņas," pēc sanāksmes žurnālistiem sacīja Šolcs. "Mēs visi esam trausli un noguruši. Bet tas nepalīdz. Mums atkal ir jābūt kopā un daudzos gadījumos jāievēro distance."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas valdība vēlas gandrīz uz diviem gadiem saglabāt rezervē ogļu spēkstacijas, lai izvairītos no elektroenerģijas trūkuma gadījumā, ja pēkšņi samazinātos dabasgāzes piegādes no Krievijas, trešdien paziņojušas amatpersonas.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī Vācija nolēma būtiski samazināt energoresursu importu no Krievijas. No Krievijas gāzes piegādēm Vācija plāno pilnībā atteikties 2024.gadā.

Taču Vācijas valdība bažījas, ka Maskava varētu pēkšņi pārtraukt dabasgāzes piegādes, reaģējot uz sankcijām, ko Rietumi, tai skaitā Vācija, piemērojuši Krievijai.

Valdības izstrādātais likumprojekts paredz, ka ogļu spēkstacijas, ko bija plānots slēgt, tiek saglabātas darba kārtībā.

Vācijai jau ir vairākas citas spēkstacijas, kas var tikt aktivētas ārkārtējā situācijā.

Valdības preses pārstāve skaidroja, ka tas ir nozīmīgs lēmums, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā un saspringto situāciju enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Citās valstīs Covid-19 riskus ļauj kontrolēt pašiem uzņēmējiem

Armanda Vilciņa, 10.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā ieviests visaptverošs “lokdauns” jeb mājsēde, kā rezultātā apturēta vairāku nozaru darbība, daudzās citās valstīs ierobežojumi atcelti pavisam.

Lielākajā daļā Eiropas valstu uzņēmējdarbību ietekmējoši ierobežojumi šobrīd vairs nepastāv, vairākās valstīs arī Covid-19 sertifikātu pieprasīšana klientiem atstāta pašu uzņēmēju rokās un nav noteikta kā obligāta prasība. Piemēram, Skandināvijas valstīs visi pakalpojumi šobrīd pieejami ikvienam, neatkarīgi no vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā, uzrādot Covid-19 sertifikātu, praktiski nekādi ierobežojumi nepastāv arī Francijā, Itālijā, Austrijā un Vācijā. 3. novembrī Covid-19 slimnieku skaits uz miljons iedzīvotājiem Austrijā bija 605,39, Vācijā – 236,33, Francijā – 85,94, bet Itālijā – 72,02, kas ir teju 17 reizes mazāk nekā Latvijā. Šajās valstīs vakcinētie, pārslimojušie un atsevišķos gadījumos arī cilvēki, kuri var uzrādīt negatīva testa rezultātus, drīkst doties gan uz restorāniem, kafejnīcām un bāriem, gan apmeklēt dažādus kultūras pasākumus un sporta zāles. Tāpat, uzrādot sertifikātu, atļauts saņemt arī skaistumkopšanas pakalpojumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas aptvere, vismaz divās no šīm valstīm, nav būtiski lielāka kā Latvijā, liecina Our World in Data.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas koncerna "Gazprom" lēmums samazināt gāzes piegādes Eiropai pa cauruļvadu "Nord Stream" bija politisks, trešdien atzina Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Hābeks.

"Gazprom" otrdien pavēstīja, ka gāzes piegādes pa cauruļvadu "Nord Stream" tiek samazinātas par 40% līdz 100 miljoniem kubikmetru dienā kompresoru "remonta dēļ", ko veic Vācijas uzņēmums "Siemens".

"Gazprom" solis ir "politisks, nevis tehniski attaisnojams lēmums", preses konferencē sacīja Hābeks.

Vācija apzinās nepieciešamību veikt cauruļvada apkopi, skaidroja ministrs, piebilstot, ka "pirmā uzturēšanas darbu daļa, kad tas būtu pamatoti, nenotiks līdz rudenim".

Tiesa gan, arī ar šiem darbiem nevarētu attaisnot samazinājumu par 40%, sacīja Hābeks.

Vācija seko līdzi šī soļa ietekmei uz gāzes tirgu, taču "problēmu ar piegādēm Vācijā nav", norādīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācijas ugunsgrēka slāpēšanai valstis izvēlas atšķirīgus risinājumus

Māris Ķirsons, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polija un Vācija samazina pievienotās vērtības nodokli, savukārt Latvija sola 100% apmērā kompensēt elektrības sadales un obligātā iepirkuma komponentes maksājumus.

To rāda BDO pētījums. Dienas Bizness jau vairākkārt vēstījis, ka energoresursu sadārdzināšanās nozīmēs dārgākas preces veikalos un augstākas cenas pakalpojumiem, vienlaikus patērētāji par to pašu naudu varēs iegādāties mazāk preču un pakalpojumu. Pastāv arī risks, ka cilvēki ar mazākiem ienākumiem nespēs samaksāt pieaugušos siltumapgādes un elektroenerģijas rēķinus, tādējādi sāksies kārtējā parādu epidēmija. Tāpat augošas elektroenerģijas cenas pazeminās ne tikai Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni, bet arī Latvijas ražošanas konkurētspēju ārējā tirgū, kas var izraisīt daudzu uzņēmumu slēgšanu un bezdarba pieaugumu.

Pēc pirmā soļa jāseko nākamajam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas darba devēji un arodbiedrības iebilst pret tūlītēju Eiropas Savienības (ES) aizliegumu importēt dabasgāzi no Krievijas, uzstājot, ka tas nozīmētu rūpnīcu slēgšanu un darbavietu zaudēšanu Eiropas lielākajā ekonomikā.

"Straujš gāzes embargo novedīs pie ražošanas zaudēšanas, slēgšanas un tālākas deindustrializācijas un ilgtermiņa darbavietu zaudējuma Vācijā," pirmdien kopīgā paziņojumā apgalvoja Vācijas darba devēju asociāciju konfederācijas BDA priekšsēdētājs Rainers Dulgers un arodbiedrību konfederācijas DGB priekšsēdētājs Reiners Hofmans.

Paziņojums izplatīts laikā, kad ES līderi izskata jaunas sankcijas Krievijas enerģētikas sektoram pēc tam, kad 7.aprīlī bloks nolēma no augusta aizliegt Krievijas ogļu importu.

Ukrainas līderi uzstāj, ka Krievijas enerģētikas eksporta ieņēmumi ļauj Maskavai finansēt karu Ukrainā.

Tomēr atteikšanās no Krievijas energoresursiem varētu būt sarežģīta, jo 27 ES valstīs 40% patērētās dabasgāzes un 25% naftas iepērk no Krievijas. Enerģētikas analītiķi norāda, ka atteikšanās no dabasgāzes varētu būt vissarežģītākā, jo lielākā daļa tiek saņemta pa gāzesvadiem no Krievijas, savukārt sašķidrinātās dabasgāzes piegādes lielā pieprasījuma pasaulē dēļ ir ierobežotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kamaniņbraucēji Elīza Tīruma un Kristers Aparjods, kā arī divnieku ekipāža Mārtiņš Bots/Roberts Plūme Pekinas olimpisko spēļu komandu stafetē izcīnīja bronzas medaļas, bet trešo reizi pēc kārtas olimpiskā čempiona titulu ieguva Vācija.

Vācija, kuras sastāvā bija Natālija Geizenbergere, Johanness Ludvigs, kā arī divnieku ekipāža Tobiass Vendls un Tobiass Arlts, finišēja pēc trīs minūtēm un 3,406 sekundēm, kas ir jauns trases rekords.

Sudraba medaļu izcīnīja Austrija, kuras komandā startēja Madeleine Egle, Volfgangs Kindls un Tomass Šteijs/Lorencs Kollers. No līderes Austrija atpalika 0,08 sekundes. Latvijas komanda sekoja ROC un Kanādas komandām, trešo reizi sacensībās sasniedzot jaunu rekordu, kuru gan pēc tam vēl laboja Austrija un Vācija. No līderes Latvijas komanda atpalika 0,948 sekundes.

Tīruma pieļāva nelielu kļūdu un atpalika no tobrīdējās līderes ROC, bet Aparjods ar labu reakcijas laiku un veiksmīgu braucienu samazināja starpību un Bots/Plūme pārspēja ROC rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija paziņo par būtisku Krievijas energoresursu importa samazināšanu

LETA--AFP, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija piektdien paziņoja, ka būtiski samazinās energoresursu importu no Krievijas saistībā ar tās īstenotu uzbrukumu Ukrainā.

Krievijas naftas imports līdz jūnijam tiks samazināts par pusi, bet no rudens pilnībā tiks pārtraukts ogļu imports, norādīja Vācijas valdība.

"Pēdējās nedēļās kopīgi ar partneriem mēs esam īstenojuši intensīvus centienus, lai no Krievijas samazinātu fosilo energoresursu importu un paplašinātu mūsu piegāžu bāzi," sacīja Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks.

Pirms Maskavas īstenotā iebrukuma Ukrainā trešdaļu no Vācijas naftas importa, 45% no ogļu iegādēm un 55% no gāzes importa nodrošināja Krievija.

Hābeks skaidroja, ka naftas piegādes no Krievijas jau samazinājušās par 25%, līdz gada vidum tās saruks par pusi, bet līdz gada beigām tiks pārtrauktas pilnībā. Turklāt līdz rudenim Vācija būšot neatkarīga no Krievijas oglēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijā no trešdienas sabiedrisko transportu var izmantot tikai cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši covid-19 testu, kura rezultāts bijis negatīvs.

Ja kontroles gadījumā pasažieris nevarēs uzrādīt pierādījumus, ka viņš atbilst kādam no šiem nosacījumiem, viņam sabiedriskais transports nākamajā pieturā būs jāpamet. Dzelzceļa operators "Deutsche Bahn" pārbaudes eksperimentālā kārtā uzsāka jau otrdien.

Ierobežojumu kritiķi gan izsaka šaubas, vai tos izdodies īstenot un kontrolēt.

Līdzīgas prasības arī stājās spēkā cilvēkiem, kas vēlas apmeklēt darbavietas.

Vācijā septiņu dienu vidējais koronavīrusa izplatības rādītājs pārsniedzis 400 gadījumus uz 100 000 cilvēku, kas ir jauns maksimums kopš pandēmijas sākuma, trešdien pavēstījis Roberta Koha institūts (RKI).

Pēdējo 24 stundu laikā apstiprināti 66 884 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši 335 cilvēki, ziņo RKI.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ķīnas spiediena dēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika

LETA--BNS/LRT, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Lietuvu vērsto Ķīnas ekonomisko spiedienu izjūt visas Eiropas Savienības (ES) iekšējais tirgus, tādēļ Eiropai vajadzīga efektīva vienota tirdzniecības politika, uzsvērusi Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite.

Kā viņa norādījusi pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas ekonomikas un klimata ministrijas parlamentāro valsts sekretāri Francisku Brantneri, Lietuva un Vācija ir vienisprātis, ka konflikts ar Pekinu jārisina, Eiropas Savienībai runājot vienā balsī.

"Nonācām pie atziņas, ka būtībā šis konflikts [ar Ķīnu] skar visu Eiropas kopējo tirgu, tāpēc ir svarīgi saglabāt Eiropas vienotā tirgus integritāti arī ilgākā laikā," žurnālistiem Seimā sacījusi ministre.

"Izeju no šīs situācijas iespējams rast, vienīgi runājot vienotā Eiropas balsī, jo sarežģītā situācijā nonākuši ne tikai Lietuvas uzņēmumi, bet arī integrētā Eiropas tirgus kompānijas, kurām ir partneri Lietuvā. Ceram, ka Vācija aktīvi atbalstīs pašreizējās ES prezidētājvalsts Francijas iniciatīvu pēc iespējas drīzāk izstrādāt jaunu spiediena novēršanas instrumentu, ko varētu izmantot īpašās situācijās, piemēram, gadījumā, kas līdzinās mūsu pašreizējai situācijai attiecībās ar Ķīnu," izteikusies Armonaite. "Tas ir svarīgi ne tikai Lietuvai, bet arī Vācijai, kas ir mūsu svarīgākā tirdzniecības partnere un aktīva investore."

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Starp ES dalībvalstīm nav vienprātības par reakciju uz enerģijas cenu kāpumu

LETA--DPA, 26.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmes bloka dalībvalstu vidū pieņemas spēkā domstarpības par labāko reakciju uz pieaugošajām enerģijas cenām.

Vācija ir noskaņota pret reformām ES enerģijas tirgū.

Dokumentā, kurā Vācija izklāstījusi savu nostāju šajā jautājumā, norādīs, ka tā piekrīt Eiropas Komisijas (EK) nesenajai analīzei,

ka enerģijas cenu pieaugums esot saistīts ar ārējiem globālās ekonomikas faktoriem, nevis ES enerģijas tirgus struktūru.

Tāpēc Vācija nevar atbalstīt pasākumus, kas konfliktē ar iekšējo gāzes un elektroenerģijas tirgu, piemēram, elektroenerģijas vairumtirdzniecības reformu.

Dokumentu parakstījušas vēl astoņas ES valstis: Austrija, Igaunija, Somija, Dānija, Īrija, Luksemburga, Lietuva un Nīderlande.

Pagājušajā nedēļā Spānija, Francija un vairākas citas Es dalībvalstis pauda viedokli, ka nepieciešama plašāka rīcība no ES puses, reaģējot uz pieaugošajām enerģijas cenām 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem Vācijā no pirmdienas pašiem jāmaksā par ātrajiem Covid-19 testiem, un izņēmumi attieksies vienīgi uz tiem, kas nevar tikt vakcinēti, kā arī par 12 gadiem jaunākiem bērniem.

Kopš marta sākuma Vācijā tiek piedāvāti bezmaksas testi.

Kanclere Angela Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par šiem noteikumiem, jo Covid-19 vakcīnas ir pieejamas visiem cilvēkiem un turpmāka testu apmaksa no nodokļu maksātāju līdzekļiem nav nepieciešama.

Tiesa gan, jaunajā kārtībā paredzēti paredzēti pārejas noteikumi.

Bērni vecumā no 12 līdz 17 gadiem un grūtnieces līdz 31.decembrim varēs veikt vismaz vienu bezmaksas testu nedēļā.

Arī cilvēki, kam jāveic tests, lai noslēgtu karantīnu pēc inficēšanās ar Covid-19 vīrusu, arī turpmāk varēs testus veikt bez maksas.

PCR testi, kam norīkojumus devuši ārsti vai sabiedrības veselības nodaļas, šīs izmaiņas neskars, un šajos gadījumos izmaksas tiks segtas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai, paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs laikā, kad Ukrainu atbalstošās valstis apsver iespējas noteikt embargo Krievijas fosilajam kurināmajam.

"Pašlaik nevienā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma ražošanai, transportam, elektrībai un rūpniecībai," paziņoja Šolcs.

Viņš norādīja, ka Krievijas energoresursi ir būtiski Eiropas ikdienai, tādēļ pret energoresursiem sankcijas nav vērstas.

"Tas bija apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju attiecībā uz enerģijas piegādēm," paskaidroja Vācijas kanclers.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju skārušas smagi.

Bažas, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, pamudinājušas vairākus Vācijas politiķus ierosināt valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk nekā plānots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Labāk mūsu pašu vēja ģeneratori, nevis ienaidnieks pagalmā

Armanda Vilciņa, 29.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd vēja parku būvniecība Latvijā vairs nav tikai stāsts par virzību uz zaļāku nākotni, bet gan par mūsu pašu enerģētisko neatkarību, norāda Mārtiņš Čakste, AS Latvenergo valdes priekšsēdētājs.

Īstermiņā energoresursu cenu krīzi, kas saasinājusies Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ, ietekmēt ir ļoti sarežģīti, taču vidējā termiņā šo triecienu var mazināt, attīstot jaunas enerģijas ražotnes, tajā skaitā vēja un saules parkus, teic M. Čakste. Viņš atzīmē, ka, ņemot vērā krīzes situāciju, Latvenergo šobrīd meklē iespējas, kā vēja projektus īstenot pēc iespējas ātrāk. Ja iepriekš bija doma šos vēja parkus attīstīt piecu, sešu gadu laikā, tad pašlaik vēlamies to izdarīt maksimāli ātri, palielinot mūsu valsts enerģētisko neatkarību, norāda M. Čakste, piebilstot, ka labvēlīgu apstākļu gadījumā pirmo vēja parku Latvenergo varētu sākt būvēt jau nākamgad.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vācijas varasiestādes pieprasa SEB samaksāt nodokļos 511 miljonus eiro

LETA--REUTERS, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas finanšu pakalpojumu grupa "Skandinaviska Enskilda Banken" (SEB) trešdien paziņoja, ka Vācijas varasiestādes pieprasījušas tai nodokļos samaksāt 511 miljonus eiro, kā arī šonedēļ tās galvenajā birojā Vācijā notikusi kratīšana.

Abas lietas saistītas ar tā dēvētajiem "cum-ex" akciju darījumiem. Tajos bankas un tirdzniecības starpnieki ātri tirgo akcijas ar ("cum”) un bez ("ex”) tiesībām uz dividendēm nolūkā noslēpt faktiskā īpašnieka identitāti, lai abas puses varētu pieprasīt nodokļa atlaides par kapitāla pieauguma nodokli, kas samaksāts tikai vienu reizi.

SEB noliedza jebkādus pārkāpumus un solīja pārsūdzēt prasījumu.

"[Nodokļu] pārskats ir saistīts ar darījumiem, kuri izpildīti, pirms 2016.gadā spēkā stājās grozījumi Vācijas nodokļu likumos. SEB uzskata, ka tie notika atbilstoši tolaik spēkā esošajam regulējumam," paziņoja Zviedrijas banka.

Atsevišķā paziņojumā SEB informēja, ka Vācijas prokuratūras pārstāvji otrdien un trešdien ieradušies bankas birojā Frankfurtē pie Mainas un pieprasījuši informāciju par iespējamiem "cum-ex" darījumiem. Banka uzsvēra, ka sadarbojas ar varasiestādēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Vācijā lielākajām enerģētikas kompānijām "Uniper" paziņojusi, ka grasās maksāt par Krievijas gāzi, izmantojot Maskavas jaunizveidoto maksājumu sistēmu, kas, kā norāda tās kritiķi, domāta sankciju apiešanai.

Enerģētikas koncerns ceturtdien atklāja, ka vairs nepārskaitīs maksājumus par Krievijas gāzi uz Eiropā bāzētu banku, bet uz Krievijas banku, tādējādi izpildot Maskavas prasību maksājumus par gāzi saņemt rubļos.

Izskanējušas ziņas, ka citas Eiropas enerģētikas kompānijas arī gatavojas līdzīgiem darījumiem.

"Uniper" uzstāj ka koncernam neesot citas iespējas, lai nodrošinātu gāzes piegādes, un noraida kritiku, ka tādā veidā tas pārkāpj ES noteiktās sankcijas.

"Uzskatām, ka ir iespējama maksājumu konvertācija, kas atbilst sankciju noteikumiem un Krievijas dekrētam," Lielbritānijas sabiedriskajai raidsabiedrībai BBC norādījis "Uniper" preses dienests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Nord Stream 2 operatorkompānija paziņo par gatavību sākt gāzes piegādes

LETA--AFP, 30.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas-Vācijas gāzesvada "Nord Stream 2" operatorkompānija "Nord Stream 2 AG" trešdien paziņoja, ka ir gatava sākt gāzes piegādes.

Vācijas enerģētikas regulators "BNetzA" decembra sākumā gan pavēstīja, ka "Nord Stream 2" sertifikācijas process varētu turpināties līdz nākamā gada otrajai pusei.

"29.decembrī noslēgusies gāzes ievadīšanas procedūra "Nord Stream 2" otrajam posmam. Šis spiediens ir pietiekams, lai nākotnē sāktu gāzes transportēšanu," norāda "Nord Stream 2 AG".

Arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien apstiprināja, ka Krievija ir gatava sākt gāzes transportēšanu pa "Nord Stream 2", līdzko Vācijas varasiestādes dos atļauju.

"Nord Stream 2" būvniecība tika pabeigta septembrī, bet "BNetzA" novembrī apturēja projekta sertifikāciju Vācijā, norādot, ka projektam ir jāatbilst Vācijas tiesību normām, lai varētu pabeigt tā sertifikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

G7 organizēs 600 miljardu dolāru investīcijas infrastruktūras projektos nabadzīgajās valstīs

LETA--AFP, 27.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

G7 valstis organizēs 600 miljardu ASV dolāru vērtas investīcijas infrastruktūras projektos trūcīgajās valstīs, cenšoties radīt pretsvaru Ķīnas projektam "Viena josta, viens ceļš", svētdien nolemts Vācijā notiekošajā G7 samitā.

Iecerēts, ka iniciatīvā "Partnerība globālajai infrastruktūrai un investīcijām " līdz 2027.gadam ASV mobilizēs 200 miljardus dolāru, bet pārējās G7 valstis - 400 miljardus dolāru.

G7 valstīm tā būs "iespēja dalīties pozitīvajā nākotnes redzējumā", bet valstīm, kurās tiks veiktas investīcijas, - redzēt "konkrētus ieguvumus no partnerattiecībām ar demokrātiskām valstīm", sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

Atšķirībā no Ķīnas projekta "Viena josta, viens ceļš" G7 iniciatīvā paredzēts lielākoties izmantot nevis valsts, bet privātu uzņēmumu līdzekļus.

Jau ziņots, ka svētdien Elmavas pilī, Bavārijā, sākās trīs dienu G7 samits. G7 grupā ietilpst ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija. Sarunās piedalās arī Eiropadomes prezidents Šarls Mišels un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no pasaules vadošajiem fotonikas un inovatīvu optisko instrumentu un to komponenšu ražotājiem Thorlabs novērtējis Latvijā radītā inovatīvā termo-elektriskā sensora TESS unikālās īpašības un noslēdzis līgumu par tā licencēšanu un tehnoloģiju pārnesi.

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (LU CFI) zinātnieku komanda radījusi ļoti ātrdarbīgu elektromagnētiskā starojuma sensoru TESS, ko var pielietot lāzertehnoloģijā, jo īpaši, kad nepieciešams veikt manevrus ar precīzu lāzerstara impulsu jaudu, kā piemēram, medicīnā, arī lāzer metināšanā un gravēšanā.

Šī brīža tehnoloģijas ļauj mērīt vidējo lāzerstara jaudu noteiktā laika griezumā, kas var būt nepietiekami smalku operāciju vai gravējumu / litogrāfiju veikšanai. TESS sensors ir unikāls ar tā īso darbības laiku - signāla rašanās laiks ir mazāks par 10 nanosekundēm, kas ir 1000 reižu ātrāks par pašreiz lāzeriekārtās izmantotajām tehnoloģijām. Sensora pamatā ir unikālas materiāla īpašības, kas iegūtas, to veidojot no ļoti plānām kārtiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Papildināta - Dānija, Somija, Vācija un Beļģija slēgs gaisa telpas Krievijas lidmašīnām

LETA--REUTERS, 27.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānija, Somija, Vācija un Beļģija svētdien paziņojušas par savu gaisa telpu slēgšanu Krievijas lidmašīnām.

Vācijas Satiksmes ministrija pavēstīja, ka slēgs savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām no plkst.15 uz nākamajiem trim mēnešiem.

Dānijas ārlietu ministrs Jepe Kofods tviterī pavēstīja, ka šodien paredzētajā Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministru sanāksmē virzīs jautājumu par ES mēroga aizliegumu.

Somija slēgs savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām 

Somija slēgs savu gaisa telpu Krievijas lidmašīnām, svētdienas rītā pavēstīja Somijas valdība....

Līdz šim par savas gaisa telpas slēgšanu Krievijas lidmašīnām bija paziņojušas Baltijas valstis, Vācija, Bulgārija, Polija, Slovēnija, Čehija, Rumānija, Dānija, Beļģija un Somija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl Latvija” 2.decembrī atklājis savu 16.veikalu Latvijā, Rīgā, Teikā. Šī veikala izveidē investēti ap 8 miljoniem eiro, no kuriem vairāk nekā 140 000 eiro ieguldīti veikala teritorijas apzaļumošanā.

Šis ir pirmais “Lidl” metropoles koncepta jeb 2-stāvu veikals Latvijā, un tas strādās “zaļajā režīmā”.

Jaunajā veikalā jau ir izbūvētas taras depozīta pieņemšanas un apstrādes telpas. Divstāvīgā “Lidl” metropoles veikala koncepts paredz, ka daļa klientiem paredzēto autostāvvietu atrodas ēkas pirmajā stāvā, eskalators visus nogādā uz tirdzniecības zāli ēkas otrajā stāvā. Ir izbūvēts arī speciāls lifts nokļūšanai tirdzniecības zālē.

Mazumtirdzniecības uzņēmums “Lidl” kā daļa no Nekarzulmā (Vācijā) bāzētās “Schwarz Group” ir viens no vadošajiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem Vācijā un Eiropā. Ar aptuveni 11 550 veikaliem un vairāk nekā 200 loģistikas centriem "Lidl" pašlaik strādā 30 valstīs, kā arī ir pārstāvēts Āzijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas uzņēmumi Lietuvai apliecinājuši, ka nepametīs šīs valsts tirgu Ķīnas spiediena dēļ, ceturtdien paziņojusi prezidenta Gitana Nausēdas ārpolitikas padomniece Asta Skaisgirīte.

Pēc viņas teiktā, šāds apliecinājums saņemts pirms Nausēdas vizītes Vācijā.

Lietuvas prezidents kopā ar Latvijas Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu šodien Berlīnē tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, lai pārrunātu aktuālo drošības situāciju Eiropā. Nausēda šīs vizītes laikā plāno ar Vācijas līderiem apspriest arī jautājumu par Pekinas draudiem Lietuvā strādājošajām starptautiskajām kompānijām, ka tās nevarēs sadarboties ar Ķīnu, ja Lietuva nemainīs savu nostāju attiecībā uz Taivānu.

"Labi, ka pirms vizītes esam saņēmuši apliecinājumu no Vācijas uzņēmumiem Lietuvā, ka viņi nedomā aiziet," Skaisgirīte sacījusi Lietuvas sabiedriskajam radio.

Komentāri

Pievienot komentāru