Finanses

Papildināta - Valsts policija kriminālprocesā pret PrivatBank izmeklē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu

LETA, 02.12.2016

Jaunākais izdevums

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) turpina izmeklēšanu pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) materiāliem par iespējamām nelikumībām AS PrivatBank, vērtējot iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu.

Kā aģentūru LETA informēja policijas pārstāve Ilze Jurēvica, lietā patlaban turpinās pirmstiesas izmeklēšana.

Kriminālprocess ir kvalificēts pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas un 196.panta otras daļas. Šie panti paredz atbildību par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu.

Sīkāku informāciju VP patlaban nevar izpaust, jo tas var kaitēt izmeklēšanai.

Pati PrivatBank informē, ka policijā pašlaik tiek vērtēti 2015.gada notikumi par iespējamām nepilnībām, kas pieļautas, izvērtējot atsevišķu klientu veiktos darījumus - runa ir nevis par bankas tiešiem pārkāpumiem, bet par tobrīd vēl nepietiekoši stingri noteiktiem kritērijiem klientu finanšu darījumu izvērtēšanā. PrivatBank aktīvi līdzdarbojas šo notikumu izvērtēšanā un ir ieinteresēta pēc iespējas ātrākā procesa izbeigšanā.

Ņemot vērā FKTK ieteikumus, šogad banka veikusi nozīmīgas investīcijas iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanā, piesaistījusi jaunus speciālistus un būtiski pilnveidojusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atpazīšanas mehānismus, uzsver PrivatBank.

FKTK 2015.gada nogalē bargi sodīja PrivatBank par pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma, Kredītiestāžu likuma un citu normatīvu ievērošanā. Bankai tika piemērots tobrīd lielākais iespējamais naudas sods - 2,017 miljoni eiro. FKTK atstādināja bankas valdes priekšsēdētāju un atbildīgo valdes locekli, uzdeva pilnībā nomainīt bankas valdi, kā arī piemēroja individuālus naudas sodus toreizējiem bankas valdes locekļiem.

PrivatBank piemērotais sods ir daļa no FKTK veiktās pārbaudes rezultātiem par darījumiem no 2012. līdz 2014.gadam, kas minēti publiskotajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā jeb tā sauktajā Kroll" ziņojumā. Pētījums veikts pēc tam, kad atklājās gandrīz miljarda eiro aizplūšana no Moldovas. Kroll ziņojumā tika norādīts arī uz Latvijas banku iesaisti naudas aizplūšanā no Moldovas.

FKTK pārbaudē tika konstatēti pārkāpumi PrivatBank klientu izpētē un informācijas dokumentēšanā, klientu darījumu uzraudzībā, jo banka vairākus darījumus nebija identificējusi kā potenciāli aizdomīgus un par tiem nebija ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. FKTK daļu materiāla par pārbaudē atklātajiem faktiem nodeva tiesībaizsardzības iestādēm izvērtēšanai, vai bankas atbildīgo amatpersonu rīcībā saistībā ar minētajiem darījumiem nav saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes.

Banka naudas sodu samaksāja un valdi nomainīja. PrivatBank apņēmās izpildīt FKTK noteiktos pasākumus, lai pilnveidotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu un celtu tās darbības efektivitāti.

Latvijas PrivatBank šogad deviņos mēnešos strādāja ar 8,4 miljonu eiro peļņu. Savukārt PrivatBank grupas peļņa bija 8,6 miljoni eiro.

Bankas aktīvi 2016.gada 30.septembrī bija 399,837 miljonu eiro apmērā, kas ir par 37,4% eiro mazāk nekā 2015.gada beigās.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām pieaudzis par 13,9% un septembra beigās bija 72,549 miljoni eiro.

Bankas likviditātes rādītājs šogad septembra beigās bija 103,68% (bankai noteiktais minimālais rādītājs - 50%).

Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas "PrivatBank".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK seko līdzi situācijai ar Ukrainas PrivatBank un gaida informāciju no Ukrainas kolēģiem

LETA, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Ukrainas valdības lēmuma nacionalizēt Ukrainas PrivatBank Latvijas finanšu tirgus uzraugs seko līdzi situācijai Ukrainā un sola sniegt detalizētāku skaidrojumu par situāciju ar Latvijā strādājošo Ukrainas bankai piederošo PrivatBank uzreiz, kā būs saņemta nepieciešamā informācija no Ukrainas kolēģiem.

To aģentūrai LETA pastāstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza.

Vakar vakarā Ukrainas nacionālās drošības sēdē tika pieņemts nacionalizēt PrivatBank, kas Ukrainā ir sistēmiska banka. Nacionalizācija nozīmē, ka 100% PrivatBank akcijas pāriet valsts īpašumā. Tāds lēmums pieņemts, lai stabilizētu bankas darbību un aizsargātu klientu intereses. Pārejas posms sākas 19.decembrī.

Ukrainas oficiālajā paziņojumā teikts, ka Ukrainas valsts nodrošinās, ka pāreja būs gluda un bankas darbība stabila. Tāpat Ukrainas centrālā banka paziņojusi, ka nebūs pārrāvumu bankas darbībā, atzīmē FKTK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

VP kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtījusi trīs gadījumus, kuros izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

Db.lv, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde 2018.gada izskaņā pabeigusi izmeklēšanu un nosūtījusi prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai trīs savstarpēji nesaistītus kriminālprocesus, kuros izmeklēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana.

Pabeidzot izmeklēšanu iepriekš uzsāktajos kriminālprocesos, veicināts progress cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kuri kā labās prakses piemēri bija norādīti ekspertiem arī «Moneyval» novērtēšanas laikā. Pret vairākām personām lūgts uzsākt kriminālvajāšanu.

Viena no tādām izmeklēšanām tika uzsākta 2016.gada oktobrī, kad tika ierosināts kriminālprocess par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, personām iegādājoties luksuss klases automašīnas. Veiktās izmeklēšanas laikā konstatēts, ka luksuss klases automašīnas tika piesavinātas no kādas Latvijā reģistrētas līzinga kompānijas, pēc kā automašīnas prettiesiski izvestas no valsts un ar viltotu dokumentu palīdzību realizētas trešajām personām, tādā veidā veicot noziedzīgi iegūto naudas līdzekļu legalizāciju. Valsts policijas veiktās izmeklēšanas laikā divām luksuss klases automašīnām, kuru kopējā vērtība pārsniedza 200 tūkstošus eiro, tika uzlikti aresti. Par minēto noziedzīgo nodarījumu 2018.gada beigās Valsts policija pabeidza izmeklēšanu kriminālprocesā un nodeva to prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret trīs personām pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas par piesavināšanos, ja tā izdarīta lielā apmērā un pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā vai organizētā grupā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesa apmierina Sprūda lietas prokuroram Cinkmanim pieteikto noraidījumu

LETA, 24.09.2019

Advokāte Sandra Sleja un apsūdzētais bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis Imants Dzenis šodien apmierināja bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda advokāta pieteikto noraidījumu prokuroram Uldim Cinkmanim.

Viņš ir viens no prokuroriem krimināllietā, kurā Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā. Lietā apsūdzētas vēl desmit personas.

Pamatojot savu lēmumu, Dzenis uzsvēra, ka kopš lietas skatīšanas sākšanas zālē vienīgais darbs noticis, lai novērstu konfliktu starp Sprūdu un Cinkmani.

Sprūds pēc tiesas sēdes žurnālistiem norādīja, ka tiesa, viņa ieskatā, ir vairāk iedziļinājusies notiekošajā un izpratusi situāciju.

Viņš kritizēja Cinkmani, izsakoties, ka prokurors savu «viduvējību» kompensējis ar dažādām «procesuālajām riebeklībām». Sprūds arī izteicās, ka viņa kolēģi esot viņam sacījuši, ka «varbūt tev tas zaļknābis [Cinkmanis] ir izdevīgs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Latvijas AS PrivatBank strādā ikdienas režīmā; uzraugs vērtē bankas akcionāru maiņu

Žanete Hāka, 19.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PrivatBank Latvijā šobrīd strādā ikdienas režīmā un nav vērojama pastiprināta klientu aktivitāte pēc Ukrainas valdības lēmuma par PrivatBank nacionalizāciju, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Vērojams, ka bankas klienti Latvijā sazinās ar savu banku un interesējas par pašreizējo situāciju.

AS PrivatBank ir autonomi strādājoša banka Latvijā, un tas nozīmē, ka tā nav Ukrainas bankas filiāle, bet patstāvīga banka, kas strādā atbilstoši Eiropas Savienības likumiem. Tās vairākuma akcionārs ir Ukrainā strādājoša banka “PrivatBank”, kam pieder 46.5% AS PrivatBank akciju. Pārējie ir mazākuma akcionāri, kam pieder mazāk par 10% no bankas balsstiesīgajām akcijām. Ņemot vērā Ukrainas valdības lēmumu par nacionalizāciju, AS “PrivatBank” ir netieši mainījies lielākais akcionārs – par PrivatBank Ukrainā īpašnieku ir kļuvusi Ukrainas valsts, kam tagad pieder 46.5% Latvijā strādājošās AS PrivatBank akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

To, ka ir likuma subjekti, nereti uzņēmēji uzzina tikai VID pārbaudes laikā

Sintija Radionova, ZAB PRIMUS DERLING zvērināta advokāte, partnere, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas gandrīz uz ikvienu Latvijas uzņēmēju

Valsts ieņēmuma dienesta Vadlīnijas Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma subjektiem, kas pieņemtas, pamatojoties uz 2017.gada nogalē pieņemtajiem apjomīgajiem grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ieviesa būtiskas izmaiņas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības jomā. Tā rezultātā liela daļa Latvijas uzņēmēju VID ieskatā ir kļuvuši par minētā likuma subjektiem, kas uzliek jaunus pienākumus un paredz ievērojamu sodu par to neievērošanu.

Attiecībā uz pienākumiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu visas personas var iedalīt: personās, kas nav likuma subjekti, un likuma subjektos. Turklāt, personām, kas nav likuma subjekti, arī ir pienākums pildīt likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Taču ievērojami lielākas prasības un pienākumus, un attiecīgi sankcijas par to neievērošanu, likums uzliek likuma subjektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sprūdu un vēl desmit personas tiesās par izspiešanu, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un citām apsūdzībām

LETA, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par finanšu noziegumiem apsūdzētas 11 personas, tostarp, bijušie maksātnespējas administratori Māris Sprūds un Ilmārs Krūms, kā arī uzņēmēji, bijušais politiķis un tiesnese.

Personas apsūdzētas par izspiešanu organizētā grupā, piesavināšanos un pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu divu uzņēmumu maksātnespējas procesu laikā, nolaidību un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā, ja tas izdarīts organizētā grupā. Tāpat pret divām juridiskajām personām sākti procesi par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu.

Kopumā personas sauktas pie kriminālatbildības par deviņu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai to izdarīšanas atbalstīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Pirmstiesas izmeklēšanā tika apvienoti divi kriminālprocesi un prokurori sadarbībā ar Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem veikušas daudzas izmeklēšanas darbības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

PrivatBank īpašnieks kritizē Ukrainas varasiestādes par bankas nacionalizēšanu

LETA, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļas nogalē nacionalizētās Ukrainas lielākās PrivatBank īpašnieks Ihors Kolomoiskis piektdien kritizēja varasiestādes par nepatiesu baumu izplatīšanu saistībā ar kredītiestādi, kas lika viņam vērsties pēc palīdzības.

Pirmajos komentāros kopš PrivatBank nacionalizēšanas Kolomoiskis norādīja, ka Kijevas amatpersonas nepatiesi apsūdzējušas viņu par tā dēvēto slikto kredītu izsniegšanu ar viņu saistītām personām un nepietiekama kapitāla esamību, lai turpinātu bankas darbību.

PrivatBank kļuvusi par centrālās bankas patvaļīgas valdīšanas upuri, sacīja Kolomoiskis. PrivatBank bija līdzsvarots, drošs kredītportfelis, ko apstiprināja starptautiskie auditori. Taču centrālā banka, pastāvīgi mainot savus noteikumus, turpināja radīt jaunus veidus kā mākslīgi samazināt bankas kapitalizāciju.

Ukrainas centrālā banka vēstīja, ka 97% no PrivatBank aizdevumiem Kolomoiskis izsniedzis saviem biznesa partneriem, kuri tos nav atmaksājuši vai to darījuši ar labvēlīgiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta pieņemto lēmumu auditu

LETA, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) pieņemto lēmumu auditu, šodien pēc Finanšu sektora attīstības padomes sēdes žurnālistus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa stāstīja, ka sanāksmē padomes locekļi tika informēti par plāna izpildi, kas paredz ierobežot augsta riska klientu finanšu operācijas. Viņa pauda cerību, ka viens no plāna punktiem - pieņemt grozījumus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā - tiks izpildīts rīt, kad likuma grozījumi galīgajā lasījumā tiks pieņemti Saeimā.

Reizniece-Ozola padomes locekļus informējusi, ka OECD ir piekritusi veikt FKTK un Kontroles dienesta auditu, lai novērtētu iestāžu iepriekš pieņemtos lēmumus un vai šo iestāžu rīcībā ir bijuši visi nepieciešamie instrumenti, lai cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Sagaidāms, ka šā gada maijā Latvijas eksperti tiksies ar OECD pārstāvjiem, lai vienotos par precīzākiem darba uzdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesai nodotajā lietā prokuratūra Sprūdam inkriminē 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen tiesai nodotajā krimināllietā prokuratūra bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam inkriminē aptuveni 3,8 miljonu eiro piesavināšanos un izspiešanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prokuratūra nesen nodeva tiesai krimināllietu, kurā par dažādiem noziegumiem apsūdzēts Sprūds un vēl desmit personas. Sprūds apsūdzēts par piesavināšanos, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un izspiešanu organizētā grupā.

Patlaban prokuratūra par apsūdzības būtību komentārus nesniedz, taču aģentūrai LETA zināms, ka saskaņā ar apsūdzību Sprūdam uzņēmumu «Dzimtā sēta» un «Peltes īpašumi» maksātnespējas procesos tiek inkriminēta aptuveni 2,6 miljonu eiro piesavināšanās. Savukārt «Trasta komercbankas» likvidācijas procesā viņš apsūdzēts par aptuveni 1,2 miljonu eiro izspiešanu.

Jau ziņots, ka šajā krimināllietā bijušais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms apsūdzēts par nolaidību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

ABLV Bank advokāti atbildes vēstulē aicina FinCEN atsaukt tās publicēto priekšlikumu

LETA, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ABLV Bank, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, advokāti aicina ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūciju (FinCEN) atsaukt publicēto priekšlikumu, teikts publiskotajā bankas advokātu atbildes vēstulē FinCEN.

Bankas advokāti norāda, ka FinCEN pret ABLV Bank izvirzījis «pārspīlētas apsūdzības», par kurām lielā daļā sniegti vai nu ļoti vispārīgi apgalvojumi, vai arī nav uzrādīti pierādījumi gan par naudas atmazgāšanu, gan apvainojumiem kukuļdošanā. FinCEN nav arī ņēmis vērā ABLV Bank paveikto finanšu noziegumu novēršanas programmā. Ņemot vērā šos argumentus, kā arī to, ka banka jau pieņēmusi lēmumu par pašlikvidāciju, FinCEN 13.februāra priekšlikums par ABLV Bank, pēc advokātu minētā, ir atsaucams.

ABLV Bank piesaistītie advokāti no starptautiskā uzņēmuma WilmerHale ASV biroja sagatavojuši 34 lapaspušu atbildi, kurā ietvertas vairāk nekā 170 atsauces uz ASV likumdošanas aktiem, tiesu lēmumiem, ASV Kongresa materiāliem, bankas iekšējiem dokumentiem, politikām, noteikumiem, procedūrām un stratēģijām, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) normatīvajiem aktiem un citiem dokumentiem. Atbildes vēstuli parakstījis zvērināts advokāts David Cohen (Deivids Koens).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu lietā piemēroja drošības līdzekli apcietinājumu bijušajam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Leonam Bemhenam.

Tiesas lēmumu Bemhens var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Apcietinājums ir bargākais drošības līdzeklis. Kriminālprocesa likumā teikts, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas izmeklēšanas.

Saskaņā ar neoficiālu informāciju Bemhena aizturēšana un tai sekojošā apcietināšana varētu būt saistīta ar to, ka kriminālprocesā par RS iepirkumiem kāds sniedzis jaunas liecības.

Jau ziņots, ka KNAB sāktais kriminālprocess ir saistīts ar trim pašvaldības uzņēmuma SIA «Rīgas satiksme» (RS) veiktajiem iepirkumiem, tādējādi izmeklējot amatpersonu kukuļošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas PrivatBank zaudējumi deviņos mēnešos - 1,564 miljoni eiro

LETA, 03.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas "PrivatBank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 1,564 miljonu eiro apmērā, kas ir divas reizes mazāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats. Savukārt "PrivatBank" grupas zaudējumi 2019.gada deviņos mēnešos bija 1,413 miljonu eiro apmērā, kas ir samazinājums 2,1 reizi.

Bankas aktīvi 2019.gada 30.septembrī bija 202,085 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 3,439 miljoniem eiro mazāk nekā 2018.gada beigās, kad "PrivatBank" aktīvi bija 198,646 miljonu eiro apmērā.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs salīdzinājumā ar 2018.gada beigām samazinājies par 2,6% un septembra beigās bija 36,567 miljoni eiro.

2018.gada deviņos mēnešos "PrivatBank" strādāja ar zaudējumiem 3,199 miljonu eiro apmērā, bet "PrivatBank" grupas zaudējumi bija 2,973 miljoni eiro. Savukārt pagājušajā gadā kopumā "PrivatBank" auditētie zaudējumi bija 6,53 miljoni eiro, bet bankas grupas zaudējumi bija 5,33 miljoni eiro.

Bankas grupā ietilpst "PrivatBank", nekustamo īpašumu uzņēmums "Amber Real", kā arī "PrivatInvestment".

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas PrivatBank zaudējumi pirmajā ceturksnī sasnieguši 611 tūkstošus eiro

LETA, 04.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas «PrivatBank» šogad pirmajā ceturksnī strādāja ar zaudējumiem 611 000 eiro apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats. Savukārt «PrivatBank» grupas zaudējumi bija 523 000 eiro apmērā, kas ir samazinājums par 9% salīdzinājumā ar 2017.gada pirmo ceturksni.

Bankas aktīvi 2018.gada 31.martā bija 220,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,4% jeb 5,37 miljoniem eiro mazāk nekā 2017.gada beigās, kad «PrivatBank» aktīvi bija 226,17 miljoni eiro.

Savukārt bankas kapitāla un rezervju apmērs salīdzinājumā ar pagājušā gada beigām samazinājies par 5,5% un marta beigās bija 43,444 miljoni eiro.

2017.gada pirmajā ceturksnī «PrivatBank» strādāja ar zaudējumiem 579 000 eiro apmērā, bet bankas grupas zaudējumi bija 575 000 eiro. Savukārt 2017.gadā kopumā «PrivatBank» strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, bet «PrivatBank» grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Lietā par 50 miljonu eiro atmazgāšanu aizturētas četras personas

LETA, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriminālprocesā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu ne mazāk kā 50 miljonu eiro apmērā, kura dēļ vakar notika procesuālās darbības arī likvidējamajā "ABLV Bank", ir aizturētas četras personas.

Prokuratūra iepriekš informēja, ka kriminālprocesā kopumā astoņām personām ir piemērots statuss - persona, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Taču prokuratūrā neatklāja, vai šīm personām ir arī aizturētā statuss vai personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss. Visas šīs personas atrodas Latvijā, apstiprināja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Majevska arī atzīmēja, ka prokuratūrā patlaban notiek darbs ar materiāliem, kas izņemti kratīšanās. Majevska uzsvēra, ka izņemts ir milzīgs apjoms materiālu.

Sākotnēji prokuratūra paziņojumā presei rakstīja, ka lietā otrdien veiktas vismaz 20 kratīšanas Latvijā un arī ārvalstīs sadarbībā ar citu valstu tiesībsargājošām iestādēm. Majevska vēlāk precizēja, ka izmeklēšanas darbības ārvalstīs patlaban veiktas vienā valstī - Baltkrievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AS PrivatBank pastiprinās cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanu

Žanete Hāka, 05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stiprinot savas pozīcijas finanšu pakalpojumu eksporta jomā, AS PrivatBank vienlaikus pastiprinās cīņu arī pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu atmazgāšanas iespējām, informē bankas pārstāvji.

Par naudas līdzekļu atmazgāšanas novēršanu un bankas darbības atbilstības kontroli turpmāk atbildēs jaunais valdes loceklis Sandijs Vectēvs, kuram ir vairāk nekā 12 gadu pieredze šajā jomā.

Vectēvs ir Latvijas Komercbanku asociācijas Darbības atbilstības kontroles komitejas priekšsēdētāja vietnieks, kā arī Kontroles komitejas loceklis. Viņš ir sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists (CAMS sertifikāts), kā arī starptautiskās naudas atmazgāšanas novēršanas asociācijas (ACAMS) biedrs.

AS PrivatBank valdes loceklis Sandijs Vectēvs: «Mans uzdevums AS PrivatBank ir uzlabot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmu. Tas ietver gan atsevišķu biznesa risku pārskatīšanu, gan arī kontroles mehānismu pilnveidošanu. Papildus minētajiem uzlabojumiem procesos un kontroles mehānismos liels akcents tiek likts uz augstām risku kultūras un profesionālās ētikas vērtībām. Jāņem vērā, ka bankām katru gadu tiek izvirzītas arvien jaunas prasības un to izpilde kļūst arvien sarežģītāka. Bankai jābūt pietiekoši elastīgai, lai spētu apgūt un ieviest izmaiņas, apzinoties banku pieaugošo lomu cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Tas īpaši svarīgi ir AS PrivatBank, kas savus pakalpojumus piedāvā gan vietējiem, gan ārvalstu klientiem.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kreditori ABLV bankas likvidatoru skrūvspīlēs

Zvērināti advokāti Daiga Siliņa un Rihards Niedra, ZAB Davidsons un partneri, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vienotu izpratni un balstoties uz apstiprinātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanā, sola efektīvu šādu lietu izmeklēšanu un vainīgo personu nonākšanu uz apsūdzēto sola

Sadarbības memorandu, balstoties uz izstrādātajām vadlīnijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas izmeklēšanai, parakstīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jēkabs Straume, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa un ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka vienota izpratne noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanā ir svarīga neatkarīgi no tā, vai tas ir izmeklētājs policijā vai muitā, vai tas ir uzraugošais prokurors, tādējādi būtībā tiek vērta jauna lappuse. «Neviens, kurš uzsācis iet pa šo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas ceļu, nebūs pasargāts no soda neizbēgamības izmeklētāju zināšanu trūkuma dēļ,» uzsvēra I. Ķuzis. Viņš norādīja, ka vadlīnijā ir pateikts ne tikai, kā, bet arī, kur meklēt, kāda būs sadarbība, kāda būs procesuālo dokumentu aprite. I. Ķuzis atzina, ka līdzšinējā pieeja ir izpratne par to, ka vispirms ir jāatrod vainīgais, kam jāpiemēro sods par nodarīto, bet vienlaikus katra noziedzīga nodarījuma pamatā ir nauda, kuras meklēšanā un atrašanā nereti bija jautājums, kā to darīt. Vadlīnijas atbild uz šo jautājumu – kā to darīt. Arī I. Znotiņa norādīja, ka vadlīnijas ir solis pareizajā virzienā, ko veic, ne tikai saistībā ar ārvalstu ekspertu ieteikumiem–rekomendācijām, ne tikai ar to, ka pasākumi nav terminēti līdz oktobrim vai novembrim, kad jāatskaitās Moneyval, bet jo īpaši lai jebkura no tiesību aizsardzības iestādēm spētu sekmīgi izmeklēt naudas atmazgāšanas gadījumus un novest to līdz uzvarošam finišam, kad tiesa atzīst šo darbu par labi padarītu ar atbilstošu tiesas spriedumu. J. Straume uzsvēra, ka minētais ir jauns sākums tiesībaizsardzības iestāžu vienotai izpratnei cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja iepriekš bija jābūt kādam noziegumam, uz kura pamata varēja vērtēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tad šobrīd vadlīnijas nosaka, ka tas vairs nav nepieciešams. Tagad var izmeklēt, atklāt, iesaldēt un konfiscēt līdzekļus, naudu, mantu, īpašumus, kas lielās korupcijas lietās ir ļoti būtiska sastāvdaļa. «Šāda sadarbība ir ļoti reti redzama ārvalstīs,» uzsvēra I. Znotiņa. Viņa uzsvēra, ka šo piemēru, kā sadarboties, var rādīt ārzemēs, jo daudzām valstīm tas ir vēl tikai sapnis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DB Uzņēmēju klubs: Latvijai gads kļūdu labošanai

Māris Ķirsons, 25.10.2018

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. un 2019. gadā nozīmīgākais uzdevums Latvijai būs sagatavoties atkārtotam Moneyval novērtējumam un novērst draudus valsts iekļūšanai tā dēvētajā pelēkajā sarakstā.

Tādu ainu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa, kura šajā amatā strādā no šā gada 1. jūnija. Viņa atzīst: ja pirms gada uzņēmēju vidū lielas intereses par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu nebija, tad pašlaik situācija ir būtiski mainījusies. Iemesls šādai izmaiņai ir meklējams FinCen ziņojumā un Moneyval novērtējumā.

Pirms trijiem gadiem valdība uzzināja, ka Moneyval brauks novērtēt Latviju, pērn oktobrī šie eksperti ieradās Latvijā, šā gada janvārī parādījās ziņojuma melnraksts – projekts, kas bija Latvijai salīdzinoši labs, pēc I. Znotiņas sacītā, jo tikai vienā efektivtitātes rādītājā vērtējums bija zems. «Tad nāca 13. februāris ar FinCen paziņojumu par ABLV Bank, pēc kura Moneyval vērtējumi Latvijai nokritās un tika secināts, ka caur Latvijā esošām bankām ir izgājusi cauri nauda, kura izmantota masu iznīcināšanas ieroču radīšanai, un Latvija nav mācējusi to novērst, turklāt tika konstatētas būtiskas nepilnības izpratnē par juridisko personu riskiem,» norāda I. Znotiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

PrivatBank valdē ievēlēta jauna noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas eksperte

Žanete Hāka, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PrivatBank padome bankas valdē ievēlējusi Kristīnu Matvejevu, kuras kandidatūru valdes locekļa amatam ir apstiprinājusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija, informē bankas pārstāvji.

K. Matvejeva turpmāk būs atbildīga par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu bankā.

K. Matvejevai ir vairāk nekā 14 gadu darba pieredze banku sektorā, strādājot vadošos amatos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

K. Matvejeva ir ieguvusi starptautiski atzītu kvalifikāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā un ir uzskatāma par vienu no Latvijas vadošajām speciālistēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. K. Matvejeva ir Starptautiskās naudas atmazgāšanas novēršanas asociācijas (ACAMS) biedre, kā arī ir ieguvusi kvalifikāciju apliecinošu naudas atmazgāšanas novēršanas speciālista sertifikātu (CAMS sertifikāts). Tāpat K. Matvejeva ir ieguvusi Starptautiskās atbilstības asociācijas (International Compliace Association) sertifikātu un regulāri piedalās starptautiskos ekspertu pasākumos un konferencēs, kas veltītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - KNAB aizdomās par kukuļa ņemšanu no būvuzņēmēja aizturējis Dobeles pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju

LETA, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizdomās par kukuļņemšanu no būvfirmas īpašnieka Madara Radžeļa aizturējis Dobeles novada pašvaldības iepirkumu komisijas priekšsēdētāju Lailu Šereiko, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB 15.jūlijā sākts kriminālprocess par to, ka Dobeles novada iepirkumu komisijas priekšsēdētāja Šereiko, iespējams, laikā no 2019.gada janvāra līdz jūlijam pieņēmusi kukuļus no SIA «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»'» par sniegto atbalstu Dobeles novada iepirkumu procedūrās, kā arī veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

KNAB rīcībā esošie audioieraksti, liecības, dokumenti un priekšmeti dodot pamatu pieņēmumam, ka Dobeles novada pašvaldības Attīstības un plānošanas nodaļas vadītāja Šereiko, būdama iepirkumu komisijas priekšsēdētāja, esot pieņēmusi kukuļus no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» dažādu materiālu labumu veidā.

Birojam ir aizdomas par ne mazāk kā 2000 eiro vērtu tirdzniecības centra «Rīga Plaza» dāvanu karšu pieņemšanu no Šereiko puses. Tāpat KNAB ir aizdomas, ka šonedēļ Jelgavā automašīnā amatpersona no «Ceļu būvniecības sabiedrība «Igate»» un «Igate Būve» valdes locekļa Radžeļa pieņēma kukuli 2500 eiro apmērā, lai neliktu šķēršļus un atbalstītu abus uzņēmumus iepirkumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas centrālā banka šodien nacionalizētajā bankā PrivatBank ieplūdinājusi vairāk nekā pusmiljardu eiro, lai novērstu tās bankrotu un valsts finanšu sistēmas sabrukumu.

PrivatBank saņēma 15 miljardus grivnu (546 miljonus eiro), lai banka varētu turpināt darbību, kamēr tiek īstenota tās restrukturizācija.

Centrālajā bankā norāda, ka šie līdzekļi tiks izmantoti, lai atbalstītu PrivatBank likviditāti, nodrošinātu nepārtrauktu klientu apkalpošanu un bankomātu darbību.

Šis aizdevums izsniegts ar gada procentu likmi 16% apmērā, un tas jāatmaksā līdz gada beigām.

Ukrainas valdība savā kontrolē svētdien, 18.decembrī, pārņēma 100% PrivatBank akciju. Tas notika pēc tam, kad Ukrainas centrālā banka lūdza uz laiku noteikt valsts pārraudzību PrivatBank. Banka piederēja oligarhiem Ihoram Kolomoiskim un Genadijam Bogoļubovam. Katrs no viņiem tieši vai netieši kontrolēja 45% bankas akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

AS PrivatBank: Izmaiņas akcionāru struktūrā nav ietekmējušas bankas ikdienas darbu

Žanete Hāka, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS PrivatBank turpina strādāt ierastajā režīmā un izmaiņas akcionāru struktūrā nav ietekmējušas bankas ikdienas darbu, informē bankas pārstāvji.

19. decembrī Ukrainas valdība pieņēma lēmumu nacionalizēt Ukrainas PrivatBank. Tā kā Ukrainas PrivatBank piederēja 46,54% Latvijas AS PrivatBank akciju, Ukrainas valdība ir kļuvusi par AS PrivatBank akcionāru. Pārējo akcionāru sastāvs nav mainījies.

AS PrivatBank ir pilnībā neatkarīga banka, kas darbojas Latvijā. Tā nav Ukrainas PrivatBank filiāle, un kā neatkarīga banka tā darbojas saskaņā ar Latvijas un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Bankas darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija – Latvijas banku uzraudzības iestāde, ar kuru bankai ir cieša sadarbība, skaidro bankas pārstāvji.

AS PrivatBank valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kukičs: «Banka turpina darbu ierastajā režīmā, izmaiņas akcionāru struktūrā nav ietekmējušas bankas ikdienas darbu. Banku vada profesionāla un pieredzējusi valde, kas turpina realizēt bankas stratēģiju, kas tika nosprausta šajā gadā, jaunajai valdei stājoties pie tās pienākumu pildīšanas. Bankai joprojām ir augsta likviditāte – tās likviditātes rādītājs ir 103,7% (minimālā normatīvā prasība 50%) un kapitāla pietiekamības rādītājs ir 30%, kas būtiski pārsniedz minimumu – 11,6%. »

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas banka «PrivatBank» vēlas pārdot tai piederošos 46,5% Latvijas «PrivatBank» akciju.

Šim nolūkam Ukrainas «PrivatBank» padome nolēmusi piesaistīt finanšu konsultāciju kompāniju, kuras uzdevums būs meklēt pircēju Ukrainas «PrivatBank» piederošajām Latvijas «PrivatBank» akcijām, teikts Ukrainas «PrivatBank» paziņojumā.

«Šādas finanšu kompānijas piesaistīšana veicinās sarunu procesa ar potenciālajiem investoriem ātru īstenošanu un izvairīšanos no interešu konflikta ar citām kompānijām, kas pārstāv citu bankas īpašnieku intereses,» norādīts paziņojumā.

Pēc aģentūras «Interfax» rīcībā esošās informācijas, tiks piesaistīta finanšu kompānija «FinPoint», kas kopš 2009.gada ir «Rotschild» partneris Ukrainā.

Pēc aktīvu apmēra «PrivatBank» 2017.gada septembra beigās bija 16. lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati. Bankas lielākais akcionārs ir Ukrainas «PrivatBank», kuru 2016.gada decembrī Ukrainas valdība nacionalizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru