Jaunākais izdevums

Citadele

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Parlamentārās izmeklēšanas komisija: Citadeli varēja pārdot par lielāku cenu

LETA, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku Citadele varēja pārdot par lielāku cenu, uzskata parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vērtēja bankas pārdošanas darījumu.

Komisija šodien sākusi diskutēt par galaziņojumu, kas vēl nav apstiprināts. Pagaidām ziņojuma projektā iekļauta ierobežotas pieejamības informācija, tāpēc deputāti to apsprieda slēgtajā sēdē.

Komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris (NSL) pēc sēdes aģentūrai LETA sacīja - komisija secinājusi, ka valstij nebija konkrēta mērķa, cik daudz tā vēlas iegūt par šo darījumu, valsts nebija noteikusi cenu. «Viennozīmīgi var teikt, ka valsts piekrita cenai, ko nosauca ar valdības lēmumu vienīgais atstātais investors bez konkurences un, ievērojot stingru termiņu, bez iespējas diskutēt par lielāku cenu,» pauda Kūtris, piebilstot, ka, pēc finanšu konsultantu domām, cena varēja būt lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK izmeklēšanas komisija pieprasījusi informāciju par katru izsniegto licenci

Lelde Petrāne, 16.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai izveidotās parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Ieva Krapāne sagatavojusi vēstuli Ekonomikas ministrijai ar pieprasījumu sagatavot informāciju par katru izsniegto licenci OIK staciju darbībai, norādot konkrētas valsts amatpersonas un ierēdņus, kas pieņēmušas lēmumus.

Ieva Krapāne norāda, ka šāda informācija ļaus iegūt objektīvu informāciju par atbildīgo ierēdņu un amatpersonu iesaisti OIK lietā un, iespējams, saskatīt likumsakarības licenču izsniegšanas politikā. Iespējams izdosies izvērtēt vai atsevišķi pretendenti, vai pretendentu grupas ir baudījušas nepamatoti labvēlīgu attieksmi.

Gaidāmajā sēdē pirmdien, 19. augustā, komisijas deputāti pārrunās saņemto informāciju no Ekonomikas ministrijas un Iekšlietu ministrijas, kā arī uzklausīs prokurorus, ko darbam komisijā deleģējusi LR Ģenerālprokuratūra.

OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas galvenais uzdevums ir noskaidrot, kāds ir patiesais šobrīd izveidotās sistēmas nodarītais kaitējums valstij, nosaukt atbildīgos šādas sistēmas izveidē, kā arī izdarīt secinājumus, lai novērstu nākotnē šādu sistēmu veidošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja atlīdzības tēriņi a/s Reverta (jeb Parex bankai) netiks atšifrēti, tad bez tā, ka tiks sūtīta vēstule premjeram, veidos arī parlamentāro izmeklēšanas komisiju

Tā nosprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, kurā bija paredzēts izskatīt a/s Reverta likvidācijas procesu un finansiālo bilanci – paveikto kopš 2017. gada novembra.

Atbildīgās komisijas deputātus pārsteidza, ka uz šī jautājuma izskatīšanu nebija ieradies neviens no Ekonomikas ministrijas vadības. Tādējādi atbildīgās komisijas sēde nenotika.

Komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš atzina, ka «nekādi neizdodas» saņemt pieprasīto informāciju, kas skar tieši atlīdzības. «Uz komisijas vēstuli ir saņemta plaša, tomēr nekonkrēta atbilde, kas būtībā nozīmē nevēlēšanos vai negribēšanu atbildēt pēc būtības,» skaidroja A. Bērziņš. Viņš nesaprot, kāpēc parlamentam, kuram ir uzraudzības funkcijas, netiek iesniegta pieprasītā informācija, vēl jo vairāk, ja šajā kapitālsabiedrībā īpašnieks ir valsts. Privatizācijas aģentūras valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs atzina, ka valsts kapitālsabiedrībai pieder 97% akciju, taču atklāt varot to, ko varot kapitālsabiedrības, taču ne algu sarakstus. Tomēr deputātus neapmierināja dati, kas bija norādīti prezentācijā un atbildes vēstulē. A. Bērziņš norādīja, ka pieprasītā informācija tiks iegūta tik un tā: «Ir divas iespējas – Saeimas komisija rīko slēgtu sēdi vai arī tiek izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija.» Šāda ziņa ir pārsteigums, jo piedāvājums izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju nāca no valdību veidojošās koalīcijas pārstāvētajiem, nevis opozīcijas politiķiem. «Mēs neatkāpsimies no šī jautājuma. Ja domājat, ka iziesiet sveikā, tad maldāties,» brīdināja A. Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB pārbaudīs Rīgas satiksmes lietā iesaistīto personu atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pārbaudīs SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto atbrīvošanai iemaksātās drošības naudas izcelsmi.

KNAB atgādināja, ka, pildot likumā noteikto pienākumu pēc diviem mēnešiem atkārtoti izvērtēt apcietinājuma pamatotību, izmeklēšanas tiesneši laikā no 4.februāra līdz 14.februārim atkārtoti izskatīja jautājumu par nepieciešamajiem drošības līdzekļiem četrām apcietinātajām personām. Trijos gadījumos pieņemts lēmums mainīt drošības līdzekli no apcietinājuma uz drošības naudu attiecīgi 70 000, 100 000 un 200 000 eiro apmērā.

KNAB lūdza izmeklēšanas tiesnesim visām četrām personām pagarināt apcietinājuma termiņu, argumentējot ar konkrētiem faktiem, kurus šobrīd izmeklēšanās interesēs birojs nevarot izpaust.

Pret 70 000 eiro drošības naudu atbrīvots uzņēmējs Edgars Teterovskis, bet RS Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins un bijušais RS valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens no cietuma izlaists attiecīgi pret 100 000 un 200 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bunkus slepkavības izmeklēšana: kopainu redz tikai izmeklētāji

Ints Ķuzis - Valsts policijas priekšnieks, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 30.maijā Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess par M.Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci. Šobrīd kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.

Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētajā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildu aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām. Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildu pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Saeima pieņem likumu par straujāku akcīzes nodokļa palielināšanu

LETA, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus akcīzes nodokļa likumā, paredzot straujāku nodokļa palielināšanu alum, cigaretēm un benzīnam.

No 2018.gada 1.marta līdz 2019.gada 28.februārim akcīzes nodoklis alum būs 6,8 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, bet ne mazāk kā 12,5 eiro par 100 litriem alus. Savukārt 2019.gadā tas tiks palielināts līdz 7,4 eiro, bet 2020.gadā - līdz 8,1 eiro.

Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atsevišķi nav atrunāti likumā, akcīzes nodokli paredzēts noteikt 1670 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, 2019.gadā - 1840 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, bet 2020.gadā - 2025 eiro.

Deputāti atbalstīja arī straujāku akcīzes nodokļa celšanu cigaretēm. Izmaiņas paredz no 2018.gada 1.jūlija akcīzes nodokļa likmi cigaretēm noteikt 74,6 eiro apmērā par 1000 cigaretēm iepriekš plānoto 70,7 eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Zolitūdes komisija: Pie traģēdijas, iespējams, novedusi valsts un pašvaldību politika būvniecības jomā

Žanete Hāka, 05.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 5.novembrī, Saeima izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

«Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,» iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK krimināllietās nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss

LETA, 10.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietās par krāpšanos ar obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atļaujām un stacijām nevienai valsts amatpersonai nav piemērots aizdomās turētā statuss, apliecināja Valsts policijas preses pārstāve Gita Gžibovska.

Tāpat nevienai valsts amatpersonai nav piemērots personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statuss.

Otrdien Saeimas OIK sistēmas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins paziņoja, ka lietās par krāpšanos ar OIK atļaujām un stacijām kriminālatbildība varētu iestāties vairākām valsts amatpersonām.

VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) priekšnieka vietnieks Ģirts Mundurs komisijā skaidroja, ka ONAP visas ar OIK sistēmu izmeklējamās lietas ir sadalījusi trīs blokos.

Pirmajā blokā iekļautas lietas, kuras saistītas ar tā dēvētajām «konteineru shēmām». «Šīs lietas saistās ar to, ka uzņēmumi, kuri nebija sākuši reālu ražošanu, taču nevēlējās zaudēt OIK atļauju, uzstādīja pārvietojamās konteineru stacijas, lai formāli izpildītu prasības,» skaidroja Mundurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Papildināta - Prokuratūrā sākta pārbaude par Citadeles pārdošanu

LETA;Db.lv, 23.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra saistībā ar Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas iesniegumu sākusi resorisko pārbaudi par AS Citadele banka (Citadele) pārdošanas darījumu, pastāstīja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Prokuratūra tagad no attiecīgajām iestādēm pieprasīs pārbaudes veikšanai nepieciešamo informāciju, taču Eiduka atturējās minēt, kad pārbaudi varētu pabeigt.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (NSL) iepriekš atturējās atklāt konkrētus pārbaudāmus faktus, taču, kā vēstīja laikraksts Diena, runa esot par četriem punktiem, no kuriem trīs attiecas uz premjerministri Laimdotu Straujumu (V).

Divas epizodes saistītas ar valdības 2014.gada 29.jūlija slēgto sēdi, kurā ministri aiz slēgtām durvīm izšķīrās sašaurināt iespējamo bankas pircēju loku, kas liedza kaut teorētisku iespēju cīnīties par augstāku pārdošanas cenu, un turpināt sarunas tikai ar vienu investoru Ripplewood, atsijājot divus citus investorus - AS Latvijas balzams īpašnieka Jurija Šeflera SPI Group un Krievijas pilsonim Grigorijam Guseļņikovam piederošo Norvik banku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 7.decembrī, uz pēdējo sēdi sanāca parlamentārās izmeklēšanas komisija saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, un tajā deputāti apstiprināja komisijas galaziņojumu, informē Saeimas Preses dienests.

Komisijai izvirzītais vispārīgais mērķis bija, izanalizējot bankas Citadele pārdošanas procesu, atbildēt uz jautājumu – vai darījums ir noticis valsts un sabiedrības interesēs, kā arī izvērtēt normatīvo regulējumu.

Darbības laikā parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja bankas Citadele akciju pārdošanas procesā iesaistīto amatpersonu liecības un paskaidrojumus, kā arī pieprasīja informāciju no iesaistītajām institūcijām.

Daļai no dokumentu, kas saistīti ar bankas Citadele pārdošanas darījumu, joprojām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tādēļ daļa no pilnā galaziņojuma teksta ietver informāciju, kuru saskaņā ar likuma prasībām komisija nav tiesīga paust publiski. Tādēļ Saeimas deputātiem, amatpersonām un ekspertiem tiks nodrošināta pieeja galaziņojuma pilnajai redakcijai. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atzīmē, ka ikviens galaziņojuma lasītājs arī no pārējā teksta sapratīs bankas pārdošanas gaitu un konkrēto amatpersonu lomu tajā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Secinājums: Valdība bankas Citadele pārdošanas procesā pieņēmusi tiesiski apšaubāmu lēmumu

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, izskatīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojumu saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, informē Saeimas Preses dienests.

Galaziņojumā atzīmēts, ka parlamentārās izmeklēšanas komisijai izvirzītais vispārīgais mērķis bija, analizējot bankas Citadele pārdošanas procesu, atbildēt uz jautājumu – vai darījums ir noticis valsts un sabiedrības interesēs, kā arī izvērtēt normatīvo regulējumu.

Komisijas secinājumi ietver pārliecību, ka atbildīgs par bankas Citadele pārdošanas rezultātu ir Ministru kabinets, atbrīvojot Privatizācijas aģentūru no atbildības par bankas Citadele pārdošanu un šī darījuma sekām.

Komisija uzskata, ka 2014.gada 29.jūlija sēdē Ministru kabinets ir pieņēmis tiesiski apšaubāmu lēmumu, neievērojot juridiskos un ekonomiskos apsvērumus, kā arī sabiedrības intereses. Tā vietā iesaistītās amatpersonas centās padarīt bankas Citadele pārdošanas procesu necaurredzamu, tādējādi radot šaubas par rīcības objektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) veikta kārtējā reorganizācija, kuras rezultātā septiņas amatpersonas nolēmušas darbu birojā pamest, sešām no tām dodoties izdienas pensijā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošā informācija.

KNAB aģentūrai LETA apgalvoja, ka biroja amatpersonu skaita samazinājums būtiski neietekmē tā uzdevumu izpildes kvalitāti, kā arī sekmīgu biroja funkciju nodrošināšanu.

«Uzsveram, ka KNAB reorganizācija ir pārdomāta, uz analīzi balstīta vairāku mēnešu mērķtiecīga darba rezultāts. Tās laikā netika likvidētas amata vietas, proti, netika samazināts kopējais amata vietu skaits, bet tika veiktas izmaiņas KNAB struktūrā, amatpersonu/darbinieku štatu un amatu sarakstā,» norādīja birojā.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā skaidroja, ka vēl viens iemesls reorganizācijai bijis tas, ka līdz šim birojā bija ļoti lielas nodaļas, kurā strādāja līdz pat 20 cilvēki. Tik lielas nodaļas valsts pārvaldes sistēmā esot ļoti grūti vadīt, tāpēc «zelta standarts» esot nodaļas ar 10 līdz 12 cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķuzis: iegūts pietiekami daudz pierādījumu, lai pateiktu, kas noslepkavoja Mārtiņu Bunkus

LETA, 04.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības izmeklēšana tuvojas noslēgumam, jo iegūts pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā šo noziegumu paveicis, šorīt intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis noliedza publiskajā telpā izskanējušos pārmetumus par policijas gausību lietas izmeklēšanā un uzsvēra, ka katru dienu un stundu Bunkus izmeklēšanas lietā notiek darbības, kas jau ir novedušas pie rezultāta.

«Iznākums tuvojas, jo ir pietiekami daudz faktu un pierādījumu, lai pateiktu, kas un kā minēto noziegumu ir pastrādājis,» atbildēja Ķuzis.

Nogalinātā advokāta Mārtiņa Bunkus brālis Kristaps Bunkus paziņojumos medijiem uzsvēris, ka viņa ģimene nav apmierināta ar policijas darbu, jo uzskata, ka likumsargi vilcinājušies sagatavot publisku aicinājumu atsaukties nozieguma lieciniekus. Tāpat ģimene kritizē likumsargu nevēlēšanos atklāt jebkādu informāciju par izmeklēšanas gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) būvmateriālu tirgotājam "Depo" šā gada 21. novembrī piemērojusi naudas sodu 701 811 eiro.

Sods piespriests par to, ka mazumtirgotāju karteļa lietas izmeklēšanas gaitā uzņēmums neesot sniedzis pilnīgu informāciju par diviem e-pastiem 2007. un 2009.gadā, informē uzņēmumā.

Uzņēmums šo KP lēmumu uzskata par nepamatotu un sodu pārsūdzēs Apgabaltiesā, izmantojot visas likumā paredzētās tiesības savai aizstāvībai.

Uzņēmums noraida jebkurus pārmetumus par nepatiesas vai nepilnīgas informācijas sniegšanu KP. Lēmums par soda naudas piemērošanu pieņemts vairāk nekā divus gadus pēc tam, kad "Depo" uzsāka tiesas procesu, lai atzītu KP lēmumu par to, ka uzņēmums piedalījies kartelī, par prettiesisku un nepamatotu. Tiesvedība notiek joprojām, un lēmumu par naudas sodu KP pieņēma vairākas dienas pirms kārtējās tiesas sēdes šā gada 3. decembrī. To uzņēmums uztver kā centienus ietekmēt "Depo" aizstāvības pozīciju, lieciniekus un tiesu, vājinot arī uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirmas «Merks» un «Rere grupa» otrdien apmeklējuši Konkurences padomes (KP) pārstāvji, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki tur tomēr nav bijuši, precizēja uzņēmumu pārstāvji.

Kā vēstīts, KNAB otrdien paziņoja, ka kopīgi ar KP veic tiesas sankcionētas neatliekamās kriminālprocesuālās darbības vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām.

Iepriekš «Merks» un «Rere grupa» pārstāvji norādīja, ka tajos ieradušies KNAB darbinieki, bet vēlāk precizēja, ka ieradušies KP pārstāvji.

«Merks» pārstāvis Jānis Lievītis paskaidroja, ka uzņēmumā šodien bija ieradušies Konkurences padomes pārstāvji, kuri administratīvā procesa ietvaros veica pārrunas ar «Merks» valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu.

«Merks» mātesuzņēmums - «Merko Ehitus» paziņojumā biržai «Nasdaq Tallinn» norāda, ka «Merks» birojā Rīgā kratīšana nav veikta, kā arī uzņēmumam vai kādam no tā darbiniekiem nav izvirzītas oficiālas aizdomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Papildināta - Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu veic kratīšanas Latvijas lielākajās būvfirmās

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere Group», apstiprināja «Rere Group» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» aģentūrai LETA sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, un neoficiāla informācija liecina, ka KNAB veic procesuālas darbības «Merks». Arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KNAB priekšnieka vietnieces amatā iecelta līdzšinējā pienākumu izpildītāja Cīrule

LETA, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka Jēkaba Straumes vietnieces izmeklēšanas darbību jautājumos amatā iecelta Ineta Cīrule, informēja KNAB.

Šī amata pienākumus viņa pildīja kopš 2018.gada oktobra.

Cīrules profesionālās zināšanas un prasmes, kā arī līdzšinējā darba pieredze apliecina viņas spēju pildīt KNAB priekšnieka vietnieka izmeklēšanas darbību jautājumos pienākumus, uzskata KNAB vadītājs.

Darba gaitas Cīrule uzsākusi 2000.gadā policistes amatā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē. KNAB Cīrule strādā kopš 2004.gada. Sākotnēji bijusi Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja, pēc tam - Izmeklēšanas nodaļas vadītāja, Otrās pārvaldes jeb Kriminālprocesuālo izmeklēšanas pārvaldes priekšniece. Cīrulei ir maģistra grāds tiesību zinātnē.

«Piekritu šim izaicinājumam, jo uzskatu, ka mans pienākums ir sniegt pienesumu cīņā ar korupciju, izmantojot daudzu gadu laikā iegūto profesionālo pieredzi. Esmu pārliecināta, ka spējam atklāt un sekmīgi izmeklēt apjomīgas un sarežģītas korupcijas lietas. Vēlos ieguldīt savas zināšanas un pieredzi KNAB izmeklēšanas funkcijas stiprināšanā, lai par biroja darbu vienmēr varētu teikt »Gods pār varu«,» sacījusi Cīrule.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ģenerālprokuratūra deleģējusi prokurorus OIK izmeklēšanas komisijas darbam

Lelde Petrāne, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra deleģējusi divus prokuratūras pārstāvjus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izvērtēšanai izveidotajā parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, kuras mērķis ir noskaidrot OIK sistēmas pārkāpumus un nodarīto kaitējumu valstij.

Šobrīd komisija ir vērsusies pie Ministru prezidenta, ekonomikas ministra un iekšlietu ministra ar lūgumu mēneša laikā sniegt skaidrojumu un informāciju par būtiskiem ar OIK sistēmas izveidi saistītiem jautājumiem. Pirmā mēneša laikā komisijas vadītāja Ieva Krapāne esot ievākusi lietā būtisku materiālu un informācijas bāzi, kā arī tikusies ar OIK sistēmā iesaistītajiem. Izveidota arī komisijas operatīvā komanda ar komisijas juriskonsultantu un tehnisko sekretāri.

Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija izveidota, lai izvērtētu OIK atbalsta ieviešanas mērķus, ietekmi, kritērijus atbalsta saņemšanai, atbalsta intensitāti, Eiropas Komisijas 2017.gada 24.aprīļa lēmumu lietā SA.43140 (2015/NN) un nodarīto kaitējumu un tiesību aizsardzības institūciju rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EK: Eiropas monetārā savienība ir labākā stāvoklī nekā pirms krīzes, tomēr daudz vēl darāms

Žanete Hāka, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas ekonomiskā un monetārā savienība (EMS) šodien ir daudz labākā stāvoklī nekā pirms finanšu krīzes, norāda Eiropas Komisija.

Tomēr, neraugoties uz progresu, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas pārvaldības pastiprināšanu un banku savienības uzsākšanu, EMS izveide joprojām nav pabeigta.

Eirozonas valstu ekonomikas snieguma atšķirības ir būtiskas, norāda EK. Ņemot vērā gandrīz 18 miljonus bezdarbnieku un daudzus mūsu sabiedrībā, kam draud sociālā atstumtība, vēl ir daudz darāmā, lai eirozonu izveidotu par pilnībā robustu struktūru. Eiropas Komisija tagad īsteno konkrētus pasākumus, lai pārietu no nepieciešamās krīzes pārvaldības pēdējo gadu laikā uz spēcīgāku savienību, kuras izveide ir pabeigta; uz savienību, kuras pamatā ir ilgstošs, taisnīgs un demokrātiski leģitīms pamats nākotnei un kura palīdz radīt vairāk darba vietu, veicina izaugsmi un labklājību visiem iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar svārstīgo situāciju akciju tirgos un lai pilnībā izvērtētu akciju piedāvājuma laikā identificētos alternatīvos finansējuma piedāvājumus, ir pieņemts lēmums pārcelt AS Citadele banka akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) uz citu laiku, informē bankas pārstāvji.

Sākotnējā publiskā piedāvājuma gaitā uzņēmums saņēma pozitīvu vērtējumu un interesi no institucionālo un privāto investoru puses, tomēr pašreizējie tirgus apstākļi nav piemēroti sākotnējā plāna īstenošanai.

Tikšanās un prezentācijas akciju publiskā piedāvājuma laikā deva iespēju ar Baltijas reģionu un banku iepazīstināt plašu investoru loku.

Procesa laikā konkretizējās vairākas stratēģiski nozīmīgas alternatīvas finansējuma piesaistei, kas bankai var sniegt nozīmīgu pievienoto vērtību.

Lai tās izvērtētu un izmantotu, akciju publiskais piedāvājums ir pārcelts uz vēlāku laiku, informē banka.

Bankas pārstāvji uzsver, ka saglabās fokusu uz izaugsmi Baltijas reģionā, palielinot bankas pakalpojumu vērtību un ērtību klientiem, un biznesa vērtību - akcionāriem. Bankas īpašnieku un vadības mērķis ir izveidot Citadeli par vadošo vietējo banku, ko izvēlas uz attīstību orientētas privātpersonas un mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru