Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas dos brīvostai iespēju saņemt 15,3 miljonu eiro valsts aizdevumu.

Ja šodien tiks nolemts sasaukt vēl vienu parlamenta ārkārtas sēdi, tad Saeima, iespējams, šodien varētu lemt par likumprojektu galīgajā lasījumā. Lai gan atsevišķi opozīcijas deputāti rosināja noteikt mēnesi garu priekšlikumu iesniegšanas termiņu, tomēr Saeimas vairākums to neatbalstīja.

Paredzēts valsts aizdevumu izsniegt pret vairākām ķīlām - par labu valstij tiks ieķīlāti četri Ventspils pašvaldībai piederoši nekustamie īpašumi un Ventspils sauskravu termināls un ir identificētas arī citas iespējamas ķīlas nākotnē, šodien Saeimas atbildīgās komisijas sēdē norādīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Valdība jūnijā atbalstīja grozījumus Ventspils brīvostas likumā, kas nosaka, ka Finanšu ministrs valsts vārdā izsniegs aizdevumu brīvostas pārvaldei kredītiestāžu izsniegto būvniecības kredītu pārkreditēšanai un sākto būvniecības projektu kreditēšanai.

Šodien Rīgas brīvostas valdes sēdē apstiprināts Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases un izvērtēšanas konkursa nolikums, kurš ietver gan prasības pretendentiem, gan izvērtēšanas kritērijus, gan lēmuma pieņemšanas kārtību. Rīgas brīvostas valde lēma, ka atklāts konkurss pārvaldnieka amatam tiks izsludināts šā gada 21. aprīlī un pretendenti pieteikumus varēs iesniegt līdz 22. maijam.

Saskaņā ar apstiprināto nolikumu, konkurss tiks organizēts trīs kārtās – pirmajā kārtā vērtējot pretendenta atbilstību vispārīgajiem kritērijiem, otrajā – pretendenta specifiskās, ar nozari saistītās zināšanas un kompetences, savukārt trešajā atlases kārtā notiks pretendentu klātienes intervijas. Pretendentu izvērtēšanu veiks Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija, atbilstošākos kandidātus virzot uz Rīgas brīvostas valdi tālāka lēmuma pieņemšanai.

Nolikums paredz, ka pretendentam nepieciešama augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā izglītība vadībzinātnēs, finansēs, ekonomikā vai inženierzinātnē, savukārt izglītība, kas saistīta ar transporta nozari (ostu pārvaldība, transports un loģistika) vai jūrniecību (navigācija, kuģu vadība) tiks uzskatīta par priekšrocību. Tāpat nepieciešama vismaz 5 gadu profesionālā pieredze vadošos amatos liela mēroga kapitālsabiedrībās vai publiskā sektora iestādēs vai organizācijās. Pretendentam tiek noteiktas arī augstas prasības valodu zināšanām – gan valsts valodas augstākajā līmenī, gan vismaz angļu un krievu valodas prasmes.

Valdība ceturtdien lems mainīt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pārstāvi Rīgas brīvostas valdes locekļa amatā, aizstājot Viesturu Zepu (LA) ar Rīgas domes deputātu Edgaru Štelmaheru (NA/LRA).

Zepu šajā amatā iecēla 2019.gada 26.februārī kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra virzītu pārstāvi.

Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaicīgi ar projektu "Par atļauju Edgaram Štelmaheram savienot amatus", kurā paredzēts atļaut Štelmaheram savienot Rīgas brīvostas valdes locekļa amatu ar Rīgas domes deputāta amatu, SIA "New Rosme" valdes locekļa amatu, SIA "Funky Fish" valdes locekļa amatu un Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas prezidenta amatu.

Kā norādīts rīkojuma projekta anotācijā, Štelmaheram ir bakalaura grāds biznesa administrācijā un vadībā, kā arī pieredze vairāku juridisko personu valdes locekļu amatos.

Štelmahers laika periodā no 2017.gada līdz 2022.gadam darbojies uzņēmuma SIA "Uprent" padomē. Uzņēmums nodarbojās ar gruntsūdeņu pazemināšanas projektiem, lielapjoma industriālu šķidrumu pārsūknēšanu, karjeru izstrādi, sūkņu tirdzniecību visās Baltijas valstīs un Polijā.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš aģentūrai LETA nedēļas sākumā pastāstīja, ka no sākotnējiem 24 kandidātiem potenciālo Rīgas brīvostas pārvaldnieku liste tika sašaurināta līdz trim cilvēkiem.

Savukārt šodien Krastiņš informēja, ka pēc intervijām konkursa komisija vienprātīgi izraudzījusies vienu kandidātu, kurš atbilstoši izstrādātajam nolikumam guvis pārliecinoši lielāku punktu skaitu nekā pārējie pretendenti. Par izraudzīto kandidātu paziņots Rīgas brīvostas valdei.

Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis aģentūrai LETA apstiprināja, ka osta šo informāciju saņēmusi un piedāvātais kandidāts ir Zeltiņš.

Kravu pārvadājumos pa jūru arvien vairāk izmanto lielākas ostas kravnesības kuģus, to izjūt arī Rīgas ostā, vienlaikus ir nepieciešama atbilstoša infrastruktūra, otrdien, 19.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

To atzīst gan Rīgas Brīvostas pārvalde, gan strādājošie uzņēmēji – stividorkompānijas. Lielākas kravnesības kuģu apkalpošanai ir nepieciešami ne tikai Rīgas Brīvostas, bet arī ostā strādājošo uzņēmēju ieguldījumi, un runa nav tikai par kuģu ceļa dziļumu, bet arī par atbilstošu dziļumu pie piestātnēm, attiecīgajām noliktavām, arīdzan kravas apstrādes ātrumu. Tikai visiem komponentiem kopā strādājot sava veida sazobē, tiek paaugstināta efektivitāte, kas būtībā ir konkurētspēja.

Lielas pārmaiņas

Rīgas Brīvostas pārvaldes ostas kapteinis Artūrs Brokovskis norāda, ka nekas nestāv uz vietas un pārmaiņas notiek nemitīgi. Savu sacīto viņš pamato ar to, ka PSRS laikos Rīgas osta faktiski bija importa osta, jo caur to tika ievesti graudi un soja, savukārt vieglo automašīnu (pārsvarā Lada), akmeņogļu un metāllūžņu eksports bijis pavisam nelielos apmēros, un arī kravu pārvadājumiem izmantotie kuģi bija ar citādu – daudz mazāku iegrimi, nekā tie ir pašlaik. «Rīgas ostā jauna ēra sākās līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, kad osta kļuva par Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas tranzītkravu apkalpotāju – no dzelzceļa uz kuģa infrastruktūras nodrošinātāju,» atceras ostas kapteinis. «90. gadu sākumā Rīgas ostā pie piestātnēm varēja ienākt kuģi ar iegrimi 10,2 m. Viņš arī piemetina, ka savulaik lielākie kuģi ostā bija 170–190 m gari un 29 m plati, taču tagad tie pēc gabarītiem (229 m gari un 32 m plati) jau ir Panamax klases un ar lielāku kravnesību. Tagad pēc Panamas kanāla rekonstrukcijas šādas NewPanamax klases kuģu platums jau sasniedz 49 m un to garums – 366 m, ar iegrimi līdz 15,2 m. «Pasaulē pašlaik ir vēl lielāki kuģi, kurus izmanto jēlnaftas transportēšanai, ar 26 m iegrimi, taču tie pārvietojas tikai pa okeānu un pat ostā īsti neienāk, bet kravu izkrauj pa pievienoto cauruli, stāvot reidā, taču tāda izmēra kuģi Baltijas jūrā ienākt nevar, jo Belta jūras šauruma dziļums ir tikai 17 m, līdz ar to cauri tam kuģot var tikai ar maksimālo iegrimi 15,5 m, un tieši tāda pati maksimālā iegrime ir Irbes jūras šaurumā, kas savieno Rīgas jūras līci ar Baltijas jūru,» stāsta A. Brokovskis. Viņš prognozē, ka perspektīvā kuģu izmēri nebūt nesaruks, bet, tieši pretēji, platums tikai pieaugs, kas palielina kuģa ietilpību, bet ne iegrimi.

Reforma liek uzdot jautājumu, vai tajā paslēpta viltība paņemt labos aktīvus un atstāt bešā kreditorus.

Kamēr noris sarunas par jaunās valdības veidošanu, šķiet, ir atkal vērts pievērst uzmanību vienam no aizejošās valdības iesāktajiem pārmaiņu procesiem, kas profesionāļu vērtējumā nosaukts par vienu no pēdējā laikā skandalozākajiem. Runa ir par iesākto ostu reformu, kuru kā savu lozungu pieteica Jaunā konservatīvā partija (tagad – Konservatīvie), bet pēc neveiksmes vēlēšanās cenšas to nosaukt par Jaunās Vienotības iniciatīvu un karmisko uzdevumu.

Šā raksta kontekstā Diena uzdeva virkni jautājumu valsts pārvaldes pārstāvjiem par līdzšinējo pieredzi lielu, valsts administrētu uzņēmumu likvidācijas procesos, tostarp saistību kontekstā, kā arī par Valsts ieņēmumu dienesta īstenoto cīņu pret uzņēmumu aktīvu pārnešanu uz jaunu kapitālsabiedrību un attiecīgi saistību nepildīšanu pret valsti. Iepazīstoties ar jautājumiem, Valsts kases pārstāvji Dienai ieteica ar tiem vērsties Ekonomikas ministrijā, kuras pārstāvji savukārt šos jautājumus ieteica adresēt publisko aktīvu pārvaldītājam Prossessor (bijusī Privatizācijas aģentūra). Diemžēl pāradresācijas ķēdīte izrādījās par garu, tādēļ atbildes vakardienas laikā Dienai tomēr neizdevās iegūt.

Ministru kabinets trešdien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas.

Valdība rosināja noteikt, ka turpmāk Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldi veiks jaunizveidota kompānija. Tāpat rosināts noteikt, ka Rīgas un Ventspils domes ieceltie valdes locekļi zaudēs amatus, bet turpmāk valdi iecels valsts.

Paredzēts, ka jaunās kompānijas minimālais pamatkapitāls būs 35 000 eiro. Šīs izmaksas tiks segtas no Satiksmes ministrijas 2019.gada pamatbudžeta programmas "Nozaru vadība un politikas plānošana" piešķirtajiem līdzekļiem.

Plānots, ka turpmāk valdē būs tikai ministru deleģēti valdes locekļi, kurus iecels Ministru kabinets, izslēdzot četrus pašvaldības pārstāvjus no Rīgas brīvostas valdes un Ventspils brīvostas valdes sastāva. Pēc likumprojekta pieņemšanas, Rīgas brīvostas un Ventspils brīvostas valdē amatu saglabās četri valsts pārstāvji - ekonomikas ministra, finanšu ministra, satiksmes ministra un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra izvirzīti pārstāvji.

Valdība šodien akceptēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinājumu no amata Rīgas brīvostas (RBO) pārvaldes valdē atbrīvot tās līdzšinējo pārstāvi Ingu Antāni (RP).

Jauns VARAM pārstāvis brīvostas valdē vēl nav virzīts - jautājums par jauna valdes locekļa iecelšanu tiks skatīts kādā no nākamajām valdības sēdēm.

Jau ziņots, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) 30.aprīlī paziņoja, ka nolēmis atsaukt no RBO valdes ministrijas virzīto pārstāvi Reformu partijas valdes locekli Antāni.

Naudiņš skaidroja, ka galvenais iemesls šādam lēmumam ir Antānes nodokļu parāda saistības pret valsti 17 000 eiro apmērā.

Portāls pietiek.com publiskoja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vēstuli Rīgas Brīvostas pārvaldei, kurā dots rīkojums ik mēnesi ieturēt 30% no Antānei izmaksājamā atalgojuma, lai piedzītu viņas nodokļu parādu.

Valsts policija (VP) par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmatošanu mantkārīgā nolūkā lūgusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, liecina neoficiāla informācija.

Par izvirzītajām apsūdzībām amatpersonām draud brīvības atņemšana līdz četriem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods.

Loginovs un Pečaks uz tālruņa zvaniem neatbildēja, savukārt ostas sabiedrisko attiecību nodaļā apgalvoja, ka informāciju par kriminālvajāšanas uzsākšanu pret brīvostas darbiniekiem osta esot ieguvusi tikai no masu medijiem, līdz ar to pagaidām nevarot ne apstiprināt, ne noliegt, ka kriminālvajāšana uzsākta pret Loginovu un viņa vietnieku. Arī pēcpusdienā ostā skaidroja, ka nevar šādas ziņas komentēt, jo Rīgas brīvostas pārvalde par VP kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un viņa vietnieku Pečaku nav saņēmusi oficiālu ziņojumu.

Rīgas brīvostas valde nominācijas komisijai uzdevusi līdz 29.martam izstrādāt konkursa nolikumu un kandidātu pieredzes un kompetences kritērijus.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijā darbosies VAS Latvijas Jūras administrācija valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš (Satiksmes ministrijas pārstāvis), Finanšu ministrijas Administrācijas vadītāja Ieva Braunfelde (Finanšu ministrijas pārstāve), Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Andris Grafs (Ekonomikas ministrijas pārstāvis), VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs valdes priekšsēdētājs Kristaps Treimanis (Vides Aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis), Rīgas domes Juridiskās pārvaldes direktors Jānis Liepiņš (Rīgas domes pārstāvis), Rīgas domes Īpašuma departamenta Komercdarbības nodrošinājuma pārvaldes priekšniece Ilze Spūle – Statkus (Rīgas domes pārstāve) un zvērināts advokāts Modris Supe (Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāvis).

Ventspils brīvostas pārvalde pārskaitījumus veikt nevar un klienti ostai samaksāt arī nevar, bet osta visus kuģus, kas izvēlas ienākt Ventspilī, apkalpo, pavēstīja Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.

Viņš teica, ka brīvostas pārvalde ir pieprasījusi informāciju bankām par piemērotajām sankcijām, bet pagaidām oficiāla informācija no tām nav saņemta. Sarmulis uzsvēra, ka ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) izdotā Globālā Magņitska vispārējā licence nr.1 paredz 30 dienu periodu, lai pabeigtu darījumus, bet Latvijā šīs sankcijas tiek piemērotas jau nākamajā dienā. Ventspils brīvostas pārvaldnieks skaidroja, ka ostai gan ir visi nepieciešamie resursi - elektroenerģija, degviela, ūdens - lai tā varētu nodrošināt visus pakalpojumus.

"Centīsimies maksimāli ilgi noturēties, lai gan valdība šodien ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu steidzami veikt grozījumus likumā "Par ostām", ar kuriem valsts pārvaldībā tiktu pārņemtas Rīgas un Ventspils ostas. Mums viedokli neviens neprasīja, jo izmaiņas ostu pārvaldē esot ierakstītas valdības deklarācija," teica Sarmulis.

Rīgas brīvostas valde Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā vienbalsīgi apstiprinājusi Ansi Zeltiņu, kuru daudzi nozares spēlētāji dēvē par bijušam pārvaldniekam Leonīdam Loginovam pietuvinātu personu.

Lai A. Zeltiņš varētu stāties amatā, vēl ir jāsaņem satiksmes ministra Ulda Auguļa saskaņojums, kas gan varētu būt jāgaida līdz 10. jūlijam, kad ministrs atgriezīsies no atvaļinājuma. Gadījumā, ja tiks saņemts satiksmes ministra saskaņojums, tiks sasaukta vēl viena Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā tiks pieņemts gala lēmums par A. Zeltiņa iecelšanu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatā.

A. Zeltiņa kandidatūru apstiprināšanai Rīgas brīvostas valdē virzīja pārvaldnieka amata pretendentu atlases un izvērtēšanas komisija, kas vairākās konkursa kārtās izvērtēja 24 pretendentus. «Esmu gandarīts, ka, par spīti skeptiķu izteikumiem, salīdzinoši īsā laikā un atklāta konkursa kārtībā ir izdevies atrast atbilstošu kandidātu Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam. Anša Zeltiņa kvalifikāciju un pieredzi ir augsti novērtējusi gan konkursa komisija, kas ar otrajā un trešajā konkursa kārtā iegūtu lielu punktu pārsvaru vienbalsīgi lēma virzīt A. Zeltiņa kandidatūru izskatīšanai Rīgas brīvostas valdē, gan Rīgas brīvostas valde, kas ar nedalītu atbalstu apstiprināja viņa kandidatūru pārvaldnieka amatam,» uzsvēris Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs saglabās savu amatu, liecina biznesa portāla db.lv rīcībā esošā informācija.

Šāds lēmums pieņemts, 4 valsts pārstāvjiem Rīgas Brīvostas valdē nobalsojot par atlaišanu, bet 3 domes pārstāvjiem - pret.

Nu jau otro reizi četri valsts pārstāvji aicināja ārkārtas sēdē gāzt L. Loginovu. Šis ierosinājums tiek pamatots ar to, ka noteiktajos termiņos netiekot pildīts valdes apstiprinātais Krievu salas projekta rīcības plāns, kura īstenošana ietilpst pārvaldnieka pienākumos.

Pērnā gada martā ministriju pārstāvji aicināja atlaist L. Loginovu pēc Valsts kontroles ziņojuma, kurā tika konstatēts, ka kopumā Rīgas brīvostas pārvalde ar normatīvo aktu pārkāpumu neatbilstošas un nesaimnieciskas rīcības dēļ veikusi darījumus, radījusi zaudējumus vai nepamatoti rīkojusies ar vairāk nekā 58 milj. eiro. Saskaņā ar Likumu par ostām, lai Rīgas brīvostas pārvaldnieku atceltu no amata, valdes sēdē jāpiedalās vismaz sešiem locekļiem un vismaz pieciem no tiem jānobalso par atlaišanu, vēstīja Dienas Bizness.

Izsludināts konkurss uz AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrības SIA "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatu ar atbildību finanšu, korporatīvās pārvaldības un personāla jomā, liecina kompānijas publiskotā informācija.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētājam mēneša bruto atlīdzība paredzēta 10 000 eiro, bet valdes loceklim - 9000 eiro.

Pretendenti pieteikties konkursā uz "LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amatu, kā arī uz kompānijas valdes locekļa amatu var līdz 2023.gada 19.oktobrim.

"LDz Cargo" valdes priekšsēdētāja amata kandidātiem tostarp prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātņu, ekonomikas, uzņēmējdarbības, vadības zinātņu, tiesību zinātņu, finanšu vai citā pielīdzināmā jomā, kā arī darba pieredze pēdējo 10 gadu laikā vismaz trīs gadus kā valdes loceklim līdzvērtīgā vadošā amatā vai šim amatam tieši padota vadības līmeņa darbinieka amatā, kas nodrošina valdes priekšsēdētāja amata uzdevumu izpildei nepieciešamās kompetences un zināšanas.

Rīgas brīvostas valdes sēdē, izskatot no prokuratūras saņemto vēstuli, kas oficiāli apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret brīvostas pārvaldnieku Leonīdu Loginovu un viņa vietnieku Aigaru Pečaku, vienbalsīgi nolemts abas amatpersonas tomēr atstāt amatos.

Kā iepriekš aģentūrai LETA pastāstīja brīvostas valdes priekšsēdētāja Andra Amerika (GKR) padomnieks Mareks Gailītis, vēstulē prokuratūra apstiprina kriminālvajāšanas sākšanu pret Loginovu un Pečaku, tomēr nekādi amata pienākumu pildīšanas ierobežojumi neesot noteikti.

Brīvostas valdē ir astoņi locekļi, no kuriem četri pārstāv valsti, bet četri - Rīgas domi. Lēmumu pieņemšanā, ja balsu skaits ir vienāds, izšķirošā balss pieder valdes priekšsēdētājam - Amerikam.

Informācijas daudzums, kas pieejams ostas valdes locekļiem, nav pietiekams, lai pieņemtu lēmumu par Loginova atstādināšanu no amata, skaidroja Ameriks un Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš. Tāpēc tikšot pieprasīta papildu informācija no tiesībsargājošajām institūcijām. Esot jāsaprot, ka šis process skar ostas intereses.

Valsts policija (VP) rosinājusi prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret Rīgas brīvostas pārvaldes amatpersonu Aigaru Pečaku par iespējamu prettiesisku, neefektīvu un neekonomisku rīcību, vadot un īstenojot projektu par infrastruktūras attīstību Krievu salā, noskaidroja aģentūra LETA.

Amatpersonu rosināts apsūdzēt par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas, neminot amatpersonas vārdu informēja Valsts policijā.

VP informēja, ka apsūdzību rosināts celt pret amatpersonu, kura Rīgas brīvostas pārvaldnieka prombūtnes laikā ir pildījusi tās pienākumus. LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka minētā amatpersona ir bijušais Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks.

Amatpersonas darbība, īstenojot projektu "Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra" no sākšanas brīža 2006.gada 17.februārī līdz 2012.gada 14.maijam, izraisījusi smagu seku iestāšanos 2015.gada 11.augustā, nodarot Latvijas valstij 1 012 467 eiro lielu kaitējumu, informēja policijā.

Uzklausot Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam virzītā Anša Zeltiņa redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, kā arī ņemot vērā pretendentu atlases un izvērtēšanas komisijas un Rīgas brīvostas valdes vienbalsīgu atbalstu Zeltiņa virzīšanai amatā, satiksmes minsitrs Uldis Augulis pieņēma pozitīvu lēmumu attiecībā uz Zeltiņa virzīšanu apstiprināšanai minētajā amatā, informē ministra padomniece komunikācijas jautājumos Liene Užule.

Pēc Auguļa saskaņojuma mēneša beigās tiks sasaukta Rīgas brīvostas valdes sēde, kurā jāpieņem gala lēmums un Zeltiņš jāapstiprina amatā.

Piektdien, 14.jūlijā, Zeltiņš satiksmes ministram prezentēja savu redzējumu par Rīgas ostas turpmāko attīstību, tai skaitā izaicinājumiem un veicamajiem galvenajiem uzdevumiem. Ministrs uzsver, ka Rīgas brīvosta ir būtiski attīstījusies, kļuvusi par vienu no vadošajām ostām Baltijas valstīs. Nākamajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam būs jāspēj līdzsvarot valsts un pašvaldību intereses, nodrošinot efektīvu ostas pārvaldības procesu.

Kā Rīgas ostas pārvaldnieka galvenos uzdevumus Augulis akcentē nepieciešamību nodrošināt brīvostas pārvaldības caurskatāmību, tai skaitā Valsts kontroles ieteikumu striktu ieviešanu un profesionālu personāla, finanšu vadību. Tāpat ir sekmīgi jārealizē Krievu salas projekta īstenošana, kā arī jāveicina uzņēmējdarbības izaugsme, sekmējot kravu plūsmu.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

SIA "Rīgas Brīvostas flote" aizvadītā gada nogalē apstiprināja darbības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem, kas paredz modernizēt un papildināt "Rīgas Brīvostas flote" sniegto pakalpojumu klāstu, vēl vairāk audzējot savu tehnisko pakalpojumu kvalitāti, informē Rīgas Brīvostas pārvalde.

Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas tehnisko resursu modernizācijā, kas ietver gan tehniskās bāzes papildināšanu teritoriju apsaimniekošanas darbā, gan kuģu flotes modernizāciju.

""Rīgas Brīvostas flote" tehnisko resursu pilnveidošana ir pakārtota mūsu plāniem nodrošināt ostas tehnisko pakalpojumu sniegšanu jebkurā Latvijas ostā, kam šādi pakalpojumi būs nepieciešami. Mūsu pieredzi un navigācijas un hidrogrāfijas pakalpojumu kvalitāti jau tagad novērtē vairākas Latvijas ostas, ar kurām esam izveidojuši labu sadarbību. Uzskatām, ka ar esošajiem resursiem ir iespējams efektīvi nodrošināt pakalpojumus centralizēti – tādā veidā ostas var attīstīties tajos virzienos, kur tās var sekmēt kravu un klientu piesaisti, uzticot tehniskos pakalpojumus savas jomas profesionāļiem. Apvienojot spēkus, noteikti varam sasniegt vairāk un tā kopā stiprināt arī Latvijas ostu kopējo konkurētspēju," norāda SIA "Rīgas Brīvostas flote" valdes loceklis Kaspars Ozoliņš.

Šodien Rīgas brīvostas valde pieņēmusi konceptuālu lēmumu jauno Rīgas brīvostas pārvaldnieku meklēt atklātā konkursā, kā arī noteikusi pārvaldnieka amata pretendentu atlases pamatkritērijus un izvērtēšanas principus.

Brīvostas valde pieņēma lēmumu līdz 1. martam izveidot brīvostas pārvaldnieka atlases nominācijas komisiju. Tās sastāvā paredzēts iesaistīt četru ministriju pārstāvjus (Satiksmes, Ekonomikas, Vides un reģionālās attīstības, Finanšu ministrija), divus pašvaldības pārstāvjus un brīvostas pārstāvi, kā arī pieaicināt valdības sociālos un sadarbības partnerus (LDDK, LTRK un LBAS). Komisijas vadību plānots uzticēt Satiksmes ministrijas deleģētajam pārstāvim.

Saskaņā ar Rīgas brīvostas likuma 6. panta otro daļu ostas pārvaldes izpildaparātu vada ostas pārvaldnieks, ko amatā ieceļ un no amata atbrīvo ostas valde pēc saskaņošanas ar satiksmes ministru.

Līdz 17.septebrim iespējams pieteikties konkursā uz trim AS "Rīgas siltums" valdes locekļa amata vietām, liecina informācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Uzņēmums meklē trīs valdes locekļus ar dažādām kompetencēm.

Vienam valdes loceklim jābūt ar kompetenci siltumenerģijas pārvades un sadales tīklu uzturēšanā, remontā un attīstībā. Otram valdes loceklim jāpiemīt kompetencei siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanas objektu uzturēšanā, remontā un attīstībā. Savukārt trešajam valdes loceklim ir jābūt ar kompetenci stratēģiju izstrādes un ieviešanas jomā, jaunu biznesu izveides un attīstības jomā.

Visiem trim amatiem izvirzītās prasības ir līdzīgas, piemēram, valsts valoda jāpārvalda vismaz C1 līmenī, bet angļu valoda - vismaz B2 līmenī. Tiek sagaidīts, ka kandidātiem būs augstākā akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnēs, dabaszinātnēs, vadībzinātnēs, finansēs un ekonomikā, tiesībzinātnēs vai līdzvērtīgā jomā, kas nodrošina nepieciešamo zināšanu un kompetenču kopumu, lai profesionāli pildītu valdes locekļa uzdevumus konkrētajā amatā "Rīgas siltumā". Turklāt maģistra vai doktora grāds šajās jomās būs uzskatāms par priekšrocību.

Ventspils brīvostas valde šodien lēma brīvostas pārvaldnieka amatā iecelt Andri Purmali, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Pēc ministra teiktā, Purmalis līdz šim ieņēma Rīgas brīvostas pārvaldes iekšējās drošības dienesta vadītāja amatu.

Iepriekš Linkaits uzsvēra, ka pašreiz tiek darīts viss nepieciešamai, lai atbrīvotu Ventspils brīvostu no sankcionēto personu ietekmes.

"Mums nav daudz laika, ir 30 dienu periods, kurā jāveic visas darbības, lai izņemtu ostu no sankciju saraksta. Un to var izdarīt tikai tad, ja sankcionētajām personām nav nekādas ietekmes pār ostas darbību," uzsvēra Linkaits.

Jau ziņots, ka Ventspils brīvostas valde piektdien, 13.decembrī, atbrīvoja no amata ostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieki ir Igors Udodovs un Māris Petrovskis.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».