Foto

Papildināts ar foto - Dome: Dienvidu tilta 3. kārta drīz tiks pabeigta

Gunta Kursiša, 27.11.2012

Jaunākais izdevums

Šogad plānotie Dienvidu tilta trešās kārtas darbi strauji virzās uz priekšu un drīz tiks pabeigti, informē Rīgas dome.

Papildināts viss teksts.

Kā pēc vizītes būvdarbu vietā informē Rīgas domes amatpersonas, šobrīd ir pabeigta Jāņa Čakstes gatves gultnes izbūve no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai, atsevišķos posmos izbūvēta asfaltbetona seguma apakškārta, uzsākta tuneļa izbūve zem Bauskas ielas un Jāņa Čakstes gatves, kā arī Bauskas ielas divu līmeņu krustojuma izbūve.

Tāpat ir uzsākta Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas divu līmeņu šķērsojuma uzbrauktuvju un nobrauktuvju balstu būvniecība. Ir veikta caurtekas rekonstrukcija, pabeigta gājēju tuneļa konstrukciju izbūve pie Gulbju ielas, daļēji pabeigts apbraucamais ceļš Ziepniekkalna ielā. Izbūvētas pazemes komunikācijas: lietus ūdens kanalizācijas sistēmas, maģistrālā ūdensvada, gāzes vada, telekomunikāciju, saimniecības kanalizācijas, siltumtrases, apgaismojuma tīklu, vājstrāvas elektrotīklu, kā arī augstsprieguma elektrotīklu izbūve.

Šā gada 16. jūnijā Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome Rīgas domei izsniedza atļauju saņemt aizņēmumu Valsts kasē Dienvidu tilta 3. kārtas pabeigšanai. Kopējās Dienvidu tilta 3. kārtas būvdarbu izmaksas veido 17 miljonus latu.

Kā norāda Rīgas dome, pēc Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšanas tiks atslogotas gan Rīgas centra ielas, gan Salu, Akmens un Vanšu tilti. Tāpat būtiskus uzlabojumus izjutīs tie, kas iebrauc pilsētā no Bauskas puses.

Jau vēstīts, ka Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbu izmaksas līdz nākamā gada oktobrim būs 17,240 milj. Ls, un to pilnībā finansē Rīgas dome, kas līdzekļus piesaistījusi no Valsts kases.

Šogad Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecībai tiks apgūti septiņi miljoni, bet nākamgad - desmit miljoni latu. Trešās kārtas būvdarbus paredzēts noslēgt nākamā gada oktobrī.

Būvniecības gaitā tiks izbūvēta jauna automaģistrāle - Jāņa Čakstes gatve ar divām brauktuvēm, sadalošo joslu un bremzēšanas joslu, gatves garums būs 1,6 kilometri, bet platums 26 metri. Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums tiks izbūvēts divos līmeņos - Bauskas iela ar diviem rotācijas apļiem - augšējā līmenī, bet Jāņa Čakstes gatve - tunelī zem Bauskas ielas. Tam būs pieci pārvadi ar 18 balstiem, velosipēdu ceļš un gājēju tunelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Vai atceries, kā tapa teju 446 miljonus eiro vērtais Dienvidu tilts?

Zane Atlāce - Bistere, 20.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad 1981.gadā tika uzbūvēts Vanšu tilts, jauna tilta būvniecība Rīgas pašvaldībā vairākkārt tika apspriesta jau 90.gados. Pagāja vēl vairāki gadi, līdz 2004.gada 15.novembrī svinīgi tika sākta Dienvidu tilta būvniecība.

Līdz šim dārgākais tilts tika uzbūvēts četru gadu laikā – tā atklāšana notika 2008.gada 17.novembrī. Septiņu gadu laikā, kopš tilts atvērts autobraucējiem, tā arī nav izveidots neviens sabiedriskā transporta maršruts, kas kursētu pār Dienvidu tiltu.

Atgādinām, ka Rīgas domes un AS Dienvidu tilts noslēgtā līguma summa par tilta būvniecību bija 313,4 miljoni latu (445.9 miljoni eiro), ko veidoja 170,3 miljoni latu (242.3 miljoni eiro) - projektēšanas un būvniecības izmaksas, kā arī 143,2 miljoni latu (203.76 miljoni eiro) - maksājumi par finansējuma piesaisti.

2009.gada pavasarī Valsts kontrole publiskoja Dienvidu tilta revīzijas rezultātus, secinot, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu (38,4 miljonus eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Pabeigta Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecība; atklāj satiksmei tilta pievadceļus Zemgales virzienā

Lelde Petrāne, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigti Dienvidu tilta 3. kārtas būvniecības darbi. Otrdien, 29.oktobrī, tika atklāta satiksme pa jaunizbūvēto Jāņa Čakstes gatvi, kas savieno Dienvidu tiltu ar Ziepniekkalna ielu.

Dienvidu tilta 3. kārtas laikā izbūvēta jauna automaģistrāle - Jāņa Čakstes gatve - un nobrauktuves no Dienvidu tilta līdz Ziepniekkalna ielai. Satiksmes mezglā ir izbūvēti divi divlīmeņu šķērsojumi: Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas šķērsojums, kā arī Jāņa Čakstes gatves un Ziepniekkalna ielas šķērsojums.

Trešās kārtas būvniecības kopējās izmaksas ir 17,2 miljoni latu, ziņo LETA. Būvdarbus 2009.gadā sāka AS Transport Systems (bijusī AS Dienvidu tilts), kas plānoja tos pabeigt 2011.gadā. Taču 2010.gada vidū darbi tika pārtraukti finansējuma trūkuma dēļ un līgums ar uzņēmējiem tika lauzts.

Pērn izsludinātajā iepirkuma konkursā par Dienvidu tilta trešās kārtas būvdarbu pabeigšanu uzvarēja pilnsabiedrība ACB, Tilts un Viadukts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Drīzumā visiem Rīgas satiksmes pārvadiem būs oficiāli nosaukumi

LETA, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Izbeidz kriminālprocesu Dienvidu tilta lietā; Ušakovs aicina VK pārsūdzēt lēmumu

LETA, 18.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) ir izbeigusi 2009.gada aprīlī sākto kriminālprocesu Dienvidu tilta būvniecības lietā, taču Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) aicina Valsts kontroli (VK) pārsūdzēt šo lēmumu.

Kā pastāstīja VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā inspektore Sintija Virse, kriminālprocess bija sākts pēc Krimināllikuma 317.panta 1.daļas - par dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Izmeklēšanas gaitā ENAP vērtēja lēmuma būvniecības uzsākšanas faktu, finansējuma piešķišanu un līguma nosacījumus, kā tika pieņemti lēmumi.

Rezultātā ENAP izmeklētāji neguva apstiprinājumu tam, ka iesaistīto amatpersonu darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāvs. Līdz ar to šā gada aprīlī kriminālprocess tika izbeigts, paskaidroja Virse.

Tomēr Ušakovs aicina VK analizēt argumentāciju, ar kuru tika izbeigts šis kriminālprocess, un izvērtēt iespēju pārsūdzēt šo lēmumu, informē Rīgas dome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tādu ir daudz, viens no tiem noteikti ir Dienvidu tilts, ar to tiešām lepojamies, turklāt šo tiltu augstu novērtējuši arī ārzemju eksperti,» intervijā laikrakstam Diena, jautāts, kurus uzbūvētos objektus uzskata par savas uzņēmējdarbības vizītkarti, sacījis Skonto būves šefs Guntis Rāvis.

Uz laikraksta iebildi, ka Dienvidu tilts sabiedrībā gan asociējas ar ļoti augstām izmaksām, viņš atbildējis: «Sabiedrība un valsts institūcijas tika iepazīstinātas ar aprēķiniem, cik izmaksā šis tilts un cik pieci citi Austrumeiropā būvēti līdzīgi tilti. Aprēķini rāda, ka Dienvidu tilta izmaksas ir pat zemākas nekā līdzīgiem tiltiem. Bet lomu nospēlē politiskās kolīzijas, vienmēr atrodas dzirdīgas ausis, kad kāds saka: Jā, ir slikti, ieguldīts pārāk daudz naudas.» Bet to - tilts ir lēts vai dārgs - varēs vērtēt pēc 10-20 gadiem, jo svarīga ir kvalitāte.

Runājot par darbaspēka problēmu Latvijā, G. Rāvis norādījis: «No stabila uzņēmuma, kurā regulāri maksā algu, kas ir virs vidējās valstī, un kurā rūpējas par darbiniekiem, nodrošinot sociālās garantijas, strādājošie prom neiet un uz ārzemēm darba meklējumos nedodas. Bet nenoliedzami daudzi uzņēmīgi, strādāt griboši cilvēki no Latvijas ir aizbraukuši un atgriezīsies tikai tad, ja šeit varēs saņemt tikpat lielu atalgojumu, kādu nopelna valstīs, kurās patlaban strādā. Pašlaik Latvijā gan netiek īstenota tāda ekonomiskā politika, lai algas divkāršotos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot Liepājas Oskara Kalpaka tilta tehnisko apsekošanu, konstatēts, ka nolietojies un savas funkcijas pilnvērtīgi neveic tilta labās puses gultnis, kas bojā pārējo tilta izgriešanas mehānismu un rada zināmus riskus, informē Liepājas SEZ pārvalde.

Liepājas SEZ pārvalde, sadarbībā ar pašvaldību un būvniekiem plāno tilta remontdarbus, kurus veiks SIA «Starts-Rīga Pluss» par kopējo summu 92 583 eiro. O. Kalpaka tilta gultņa nomaiņu un izgriešanas mehānisma renovāciju plānots veikt 8 nedēļu laikā un tiltu slēgt šā gada 25. jūnijā. Šobrīd tiek meklēti labākie risinājumi, kā organizēt sabiedriskā transporta plūsmu, lai iedzīvotāji varētu viegli un ātri nokļūt Karostā un no Karostas uz pilsētu.

Pēc LSEZ pārvaldes rīcībā esošās informācijas, tilta labā daļa ir remontēta pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados, bet nav zināms, kas tieši tika darīts, jo padomju militāristi nav atstājuši ne informāciju, ne dokumentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Saņems aizņēmumu Dienvidu tilta būvniecības pabeigšanai

Elīna Pankovska, 15.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome izsniegusi Rīgas domei atļauju saņemt aizņēmumu Valsts kasē Dienvidu tilta trešās kārtas pabeigšanai.

Dienvidu tilta trešās kārtas celtniecības darbu pabeigšanai šogad nepieciešami septiņi miljoni latu, bet parāds būs atmaksājams ne ilgāk kā 15 gadu laikā. Jāatgādina, ka šā gada sākumā Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja akceptēja līguma slēgšanu ar piegādātāju apvienību ACB, Tilts un Viadukts par Dienvidu tilta trešās kārtas būvniecību. Uzvarētājs piedāvājis darbus veikt par 14,25 milj. Ls. Tas nozīmē, ka trešās kārtas būvniecība izmaksās lētāk nekā iepriekš plānots.

Tika plānots, ka šogad tilta būvniecībai dome aizņemsies septiņus milj. Ls, bet 2013. gadā - vēl desmit milj. Ls. Rīgas dome neaizņēmās visus nepieciešamos 17 milj. Ls uzreiz, jo to neļāva Finanšu ministrija. Savukārt ministrija iepriekš atzīmēja, ka tas, vai Rīgas dome varēs 2013. gadā vēl aizņemties, būs atkarīgs tikai no tās - kā projekts tiks īstenots un kādas būs izmaksas. Tāpat Rīgas domei esot jāiesniedz ministrijā arī dokumenti, kurus ministrija vērtēs, lai ļautu aizņemties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2020. gadam, piesaistot ES līdzekļus, Rīgā iecerēti nopietni satiksmes infrastruktūras uzlabošanas darbi, tostarp paredzēti jauni tuneļi.

No 2014. gada līdz 2020. gadam Rīgai no Kohēzijas fonda būs pieejami 268 milj. eiro ar 70–85% līdzfinansējuma intensitāti, DB informē Rīgas domes Satiksmes departamentā. Trīs galvenie iezīmētie projekti ir Salu tilts, kura rekonstrukciju iecerēts sākt šogad, Austrumu maģistrāle un Kreisā krasta pievedceļi ostai jeb Raņķa dambja projekts. To saraksts iesniegts izvērtēšanai Satiksmes ministrijā, no kuras vasaras vidū tiek gaidīta atbilde.

Satiksmes ministrijā DB norāda, ka valdības apstiprinātajā programmā Izaugsme un nodarbinātība 2014.–2020. gada plānošanas periodam, kas nosaka ES fondu investīciju veikšanas principus un atbalstāmās darbības, kā viens no specifiskajiem atbalsta mērķiem ir «nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu», lai samazinātu sastrēgumus un novērstu infrastruktūras pārrāvumus pilsētas maģistrālo ielu tīklā. Cits specifiskais atbalsta mērķis – Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu – vērsts uz to, lai veicinātu lielo pilsētu transporta infrastruktūras integrētu sasaisti TEN-T tīklā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

SIA Tilts atgriezies peļņā

Žanete Hāka, 22.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiltu un tuneļu būvniecības kompānija SIA Tilts pērn strādājusi ar 20,79 miljonu latu apgrozījumu, kas ir par 10,75% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina Lursoft dati.

Kā norādīts iesniegtajā pārskatā, no kopējā apgrozījuma 2,387 miljonus latu veidojuši ieņēmumi no Igaunijas filiāles darbības, bet 1,03 miljonus latu – ieņēmumi no Lietuvas filiāles. Pārskata gadu uzņēmums noslēdzis ar 148,35 tūkstošu latu peļņu pēc nodokļu nomaksas, kas pēc iepriekšējā gadā gūtajiem 1,02 miljonu latu zaudējumiem ir būtisks uzlabojums.

Pērn lielākie SIA Tilts objekti Latvijā bijuši Dienvidu tilta 3.kārtas būvniecības pabeigšana, Jāņa Čakstes bulvāra Jelgavā 1.kārtas rekonstrukcija, Kr. Valdemāra un Daugavgrīvas ielu satiksmes mezgla rekonstrukcija un Pļaviņu HES AB pastatņu celtņa sliežu ceļa siju un balstu dzelzsbetona konstrukciju atjaunošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Rīgas domes izdevumi ekonomiskajai darbībai ik gadu aug, 40 – 45% no tiem veido dotācijas Rīgas satiksmei.

Pamatā šī nauda tiek izmantota, lai kompensētu zaudējumus, ko rada pašvaldības ar dāsnu roku piešķirtās atlaides plašām braucēju grupām. Par to liecina DB veiktais pētījums, analizējot Rīgas domes budžetu no 2009. līdz 2014. gadam, kad galvaspilsētā pie varas ir Saskaņas centrs.

Visstraujāk – satiksmei

Lai gan pašvaldība par savām prioritātēm definējusi izglītību un sociālo aizsardzību, kam budžetā arvien pieaug finansējums, visstraujākais pieaugums pēdējo sešu gadu laikā bijis ekonomiskajai darbībai jeb, kā skaidro pašvaldībā, novirzīts, lai nodrošinātu rīdziniekiem un Rīgas viesiem efektīvus un mūsdienu prasībām atbilstošus sabiedriskā transporta pakalpojumus un citus pilsētvidei nozīmīgus pasākumus, piemēram, ceļu infrastruktūru. Proti, 2009. gadā, kad pašvaldību vēlēšanās galvaspilsētā triumfēja Saskaņas centrs, ekonomiskajai darbībai no pamatbudžeta tika izlietoti 129 milj. eiro, pērn – ar pēdējiem gada nogalē veiktajiem grozījumiem pamatbudžeta daļa šim mērķim bija pieaugusi jau līdz 238 milj. eiro. Šā gada budžetā pagaidām paredzēti vairāk nekā 208 milj. eiro, taču sagaidāms, ka līdz ar grozījumiem šī summa mainīsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāks Salu tilta renovāciju; jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem

Lelde Petrāne, 30.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka no ceturtdienas, 3.jūlija, uzsāks Salu tilta renovāciju; autovadītājiem jārēķinās ar satiksmes ierobežojumiem.

Būvdarbu veicējiem, uzsākot darbus, izvirzīts priekšnoteikums, ka satiksme jānodrošina abos virzienos. Līdz ar to būvdarbi tiks uzsākti no brauktuves vidus, atstājot autovadītājiem divas braukšanas joslas katrā virzienā. Autovadītājiem jārēķinās, ka satiksme uz tilta būs ierobežota un atļautais braukšanas ātrums samazināts līdz pat 30 km/h.

Lai izvairītos no satiksmes sablīvējumiem, Satiksmes departaments aicina autovadītājus, kuri brauc no Bauskas puses, izmantot Dienvidu tiltu, savukārt autovadītājus, kuri iebrauks Rīgā no Jūrmalas puses - Vanšu tiltu.

Renovācijas laikā demontēs segumu, izbūvēs nolietotās hidroizolācijas, atjaunos laiduma konstrukciju betona virsmas, tilta galos pastiprinās laiduma konstrukcijas, kā arī izbūvēs jaunas deformācijas šuves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotu budžeta iespēju dēļ dažādu ieceru īstenošanai Rīgas dome aizņemsies miljonus, tostarp projektiem, kurus iepriekš realizējusi par pašu līdzekļiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Par aizņēmumu līdzekļiem turpinās arī Salu tilta rekonstrukcijas pirmā kārta, kam jau apsolīti Eiropas Savienības miljoni.

Pašvaldība pieņēmusi lēmumu aizņemties līdzekļus arī Ziemeļu koridora pirmā, trešā un ceturtā posma tehniskā projekta izstrādei vairāk nekā 5,8 milj. eiro un četru skolu vienkāršotai renovācijai 3,75 milj. eiro apmērā. Lai gan lēmums paredz, ka pašvaldība naudu aizņemsies Valsts kasē vai no cita aizdevēja, kas spēs piedāvāt izdevīgākus nosacījumus, Rīgas domes Finanšu departamenta direktore Ilga Tiknuse saka – nauda tiks meklēta Valsts kasē, jo tās piedāvātās likmes šobrīd ir ļoti izdevīgas, komercbankās tām nespēj turēt līdzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas transporta simulācijas modelis nav pietiekami aktuāls

Elīna Pankovska, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija ar bedrēm Rīgas ielās patlaban ir «štruntīga, pat ļoti štruntīga,» taču tas lielā mērā izskaidrojams ar ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un to, ka galvaspilsētas dome vairākus gadus apzināti izvēlējās prioritāri tērēt naudu skolu, bērnudārzu un atpūtas objektu savešanai kārtībā, sociālajā tīklā «Facebook» paudis Rīgas mērs Nils Ušakovs (S).

Galvaspilsētas domes priekšsēdētājs vairākkārt uzsver, ka viņam nav tiesību taisnoties par bedrainajām ielām, tomēr viņš norāda, ka pašreizējā situācija ir izskaidrojama ar kopējo pašvaldībai pieejamo līdzekļu apjomu un ar to, ka pa Rīgas ielām pārvietojas mašīnas no visas valsts, ne tikai no galvaspilsētas. «Līdz pat 40% [automašīnu galvaspilsētas ielās] nav no Rīgas. Un te ir būtisks moments autovadītājiem, kas maksā «ceļa nodokli». No 36 miljoniem [eiro], ko samaksā rīdzinieki, Rīgas budžets saņem aptuveni 10 miljonus. No «ceļa nodokļa», ko maksā visas pārējās valsts iedzīvotāji, Rīgas budžets nesaņem neko. Šo pieminu, ja mēs runājam par finanšu taisnīgumu,» norāda Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu palielināt dotāciju Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmumam Rīgas satiksme, plānots pārdot Dienvidu tiltu.

Vēl nav zināms, vai tilts tiks nodots privāto uzņēmēju rokās, kuri ieguldīto naudu varēs atpelnīt uzliekot «pārbraukšanas maksu», vai arī to varētu iegādāties kāda cita pašvaldība, vai pat valsts.

Šādu lēmumu nācies pieņemt, jo Rīgas satiksme saņēmusi asu kritiku par braukšanas biļešu cenu palielināšanu. Tā kā uzņēmums izdevumus nespēj samazināt, pašvaldībai kārtējo reizi jāpalielina tam atvēlētā dotācija, bet arī domes makam jau spīd dibens.

Plānots, ka par Dienvidu tiltu varētu iegūt aptuveni 800 miljonus eiro. Lai arī summa ir diezgan iespaidīga, Rīgas satiksme biļešu cenas varēs samazināt vien par aptuveni 2 centiem, jo pašvaldības uzņēmums iecerējis būvēt savu sporta kompleksu, lai turpmāk nesaņemtu pārmetumus, ka tas izšķiež dotācijās piešķirto naudu par sporta zāles īri. Uzņēmumam plānoti arī citi izdevumi administrācijas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Tendences nekustamā īpašuma tirgū: «Krasta rajona» jeb Maskavas forštates sērijveida ēkas

Sagatavojusi Lelde Petrāne, 20.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īres maksa sērijveida dzīvokļiem Maskavas forštatē pēdējo četru gadu laikā ir palielinājusies par 15%, bet iegādes cena par kvadrātmetru – par 31%, liecina nekustamo īpašumu aģentu platformas "Big Bang Realty" un programmatūras un datu analīzes uzņēmuma "D.Vision" pētījums.

Maskavas forštate ir apkaime, ko norobežo Daugava, Aizkraukles virziena dzelzceļš un Dienvidu/Slāvu tilts. Tātad, piemēram, 467. sērijas ēku komplekss, kas atrodas uz rietumiem no Slāvu tilta (tā saucamais “Krasta masīvs”), ir pieskaitāms Maskavas forštatei, taču t/c “Akropole” ir pieskaitāma Ķengaragam. Maskavas forštates apkaime ir diezgan liela (759,4 ha) un nav viendabīgi apbūvēta. Sērijveida daudzdzīvokļu ēkas lielākoties koncentrējas tuvāk tās dienvidaustrumu robežai. Iespējams, tieši tāpēc populārajos sludinājumu portālos teritorijai mēdz piešķirt atsevišķu nosaukumu – “Krasta rajons”, tomēr - tāpat kā “Krasta masīvs” - šie nav oficiālie nosaukumi un Rīgas kartē īstenībā neeksistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

A.C.B. Uzņēmumu grupa apgrozījums pieaudzis par 25%

Lelde Petrāne, 09.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu un tiltu būvnieks A.C.B. Uzņēmumu grupa pagājušajā gadā turpinājis izaugsmi – grupas uzņēmumu apgrozījums pieaudzis par 25% līdz 110,5 miljoniem eiro.

Peļņa pieaugusi par 43% - no 3,7 miljoniem eiro 2012. gadā līdz 5,3 miljoniem eiro 2013. gadā, informē uzņēmums.

Gada laikā par 7 % pieaudzis arī A.C.B. Uzņēmumu grupas darbinieku skaits – 2013. gadā grupas uzņēmumos tika nodarbināti 770 cilvēki.

«A.C.B. Uzņēmumu grupas izaugsmi ir nodrošinājusi iekšējo procesu pilnveidošana – 2011. un 2012. gadā veiktā uzņēmumu grupas restrukturizācija un centralizācija būtiskos biznesa procesos, savstarpējās sadarbības veicināšana, resursu optimizēšana un informācijas sistēmu uzlabošana, kā arī ir palielinātas investīcijas tehnoloģijās. Tas ļāvis palielināt darba efektivitāti un kvalitāti, samazinot izmaksas,» skaidro finanšu direktors Armands Sviķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Talsu novada pašvaldības prioritāte ir ceļu uzturēšana un atjaunošana, kas cieši saistīta arī ar uzņēmējdarbības attīstības perspektīvām

Viens no tuvāko gadu projektiem ir valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošana. Šis ceļš būšot īpaši svarīgs, attīstot Stendē industriālā centra izveidi. Talsu novada pašvaldība Stendē ir rezervējusi teritoriju apmēram 7,5 ha platībā.

Vieta ražotājiem

«Valsts uzstādījums – šeit būtu jāattīsta darbība ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību. Tas gan ir grūti izpildāms noteikums, jo jāraugās, kādi uzņēmumi vispār būtu gatavi Stendē uzsākt darbību vai paplašināt jau esošu biznesu. Noteikums, ka priekšroka jādod ražotnēm ar augstu pievienoto vērtību, ir diezgan hipotētisks, un ne visi Talsu novada uzņēmēji to spēs izpildīt. Runa ir arī par profesionāla darbaspēka trūkumu – Talsu novadā, visticamāk, trūkst tādu darbinieku, kas spētu dot pienesumu augsto tehnoloģiju ražotnēs,» pārliecināts Talsu novada pašvaldības priekšsēdētājs Aivars Lācarus. Industriālā parka izveidē iecerēts piesaistīt Eiropas struktūrfondu līdzekļus. Lielākā priekšrocība potenciālām ražotnēm būs tranzīta ceļu daudzveidība – dzelzceļš, kas ved gar Stendi, kā arī Mērsragā esošā osta, kas specializējas rūpniecisko kravu apkalpošanā. Ceļa posma Stende – Mērsrags labiekārtošana ir būtisks aspekts, kas piesaistīs uzņēmējus. Patlaban transporta kustība notiek pa apvedceļu, kas palielina izmaksas. «Kokapstrādes uzņēmums Wika Wood jau izteicis skaidrus aprēķinus, cik tas spētu ietaupīt transporta izdevumos, ja kravu pārvadājumiem nebūtu jāizmanto apvedceļš. Valsts nozīmes ceļa posma Stende – Mērsrags atjaunošanai nepieciešami lieli ieguldījumi. Iespējams, meklēsim iespēju piesaistīt Eiropas struktūrfonda līdzekļus,» atklāj A. Lācarus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Daugavpils HES izmaksas varētu sasniegt pusmiljardu eiro

Līva Melbārzde, 13.07.2012

Pļaviņu HES ar 883,5 MW uzstādīto jaudu ir otra lielākā ES. Lai uzbūvētu Daugavpils HES ar ievērojami mazāku jaudu - 300 MW, būtu jāaplūdina trīs reizes lielāka teritorija nekā Pļaviņu HES.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošie Daugavas HES nodrošina gandrīz pusi no Latvijas elektroenerģijas patēriņa – 3 TWh, jauna HES pienesums būtu tikai 0,3 TWh, bet investīcijas – simtiem miljonu eiro, šodien raksta Dienas bizness.

«No vienas puses varbūt šīs diskusijas par HES būvniecību ir labas, varbūt tad sabiedrība sapratīs, ko nozīmē šāda būve, appludināta teritorija un cilvēku pārvietošana no tās. Nemaz nerunājot par īpašumu atsavināšanu. Ko nozīmē izveidot jaunu infrastruktūru (elektrolīnijas, ceļus, tiltus utt.). Dienvidu tilts tad liksies bērnu spēlīte,» uzskata bijušais a/s Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. «Sociāli ekonomiskie jautājumi, protams, ir jāpēta, bet tie nav jāsaista ar enerģētiku. Par elektrības jaudu pienesumu jaunu Daugavas HES būvniecības sakarā šeit pat nav vērts diskutēt,» tā enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Saņemtas trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai

Zane Atlāce - Bistere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts Dzelzceļa tehniskā inspekcija Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica ieviesējam Latvijā - uzņēmumam Eiropas Dzelzceļa līnijas izsniegusi trīs būvatļaujas Rail Baltica Rīgas stacijas, tilta un uzbēruma projekta īstenošanai, informē Attīstības un sadarbības departamenta sabiedrisko attiecību vadītāja Rita Voronkova.

Saņemtas būvatļaujas Rīgas Centrālās Pasažieru stacijas ēkas un pasažieru platformu pārbūvei, ēkai piegulošās teritorijas pārbūvei un labiekārtošanai; jauna dzelzceļa tilta izbūvei Rail Baltica 1435mm platuma sliežu ceļiem (posmā no Maskavas ielas līdz Jelgavas ielai); kā arī esošās VAS Latvijas dzelzceļš dzelzceļa infrastruktūras pārbūvei 1520 mm platuma sliežu ceļiem un Rail Baltica dzelzceļa infrastruktūras izbūvei 1435 mm platuma sliežu ceļiem posmā no Jelgavas ielas līdz Lāčplēša ielai.

Būvatļauju saņemšana nozīmē, ka var uzsākt projektēšanu un būvniecību, bet līdz tam ir izdarāmi vēl vairāki mājasdarbi.

Projektēšanas uzdevuma izstrāde ir nākamais solis, lai 2018.gada sākumā varētu izsludināt starptautiskā publiskā iepirkuma 2.kārtu, dodot kandidātiem ar atbilstošajām kompetencēm uzdevumu: iesniegt piedāvājumus projektēšanas un būvdarbu veikšanai, komentē Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes loceklis Agnis Driksna. Kā jau ziņots, 2020.gadā plānots uzsākt būvdarbus, līdz tam - veikt projektēšanas darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sabiedrība

Rīgas mēra amata kandidāte: ja man ziņos, ka Salu tilts ir katastrofālā stāvoklī, es nekavējoties to atrisināšu

Dienas Bizness, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Man nav pietiekamas informācijas par Salu tilta tehnisko stāvokli. Taču, ja es būšu Rīgas mērs un man uz galda būs ziņojums, ka Salu tilts ir katastrofālā stāvoklī, es nekavējoties atrisināšu šo jautājumu,» intervijā laikrakstam Diena apgalvo Rīgas mēra amata kandidāte Baiba Broka (Nacionālā apvienība).

«Rīgas pilsētas satiksmē ir ārkārtīgi daudz prioritāru jautājumu. Piemēram, ir nekavējoties jāatrisina Dienvidu tilta nobrauktuves jautājums, lai atvieglotu transporta plūsmu. Rīgas centra atvieglošana no kravu plūsmām - vēl viens prioritārs jautājums, lai atvieglotu kravu plūsmu un likvidētu sastrēgumus. Mums jāņem vērā, ka Rīgas brīvosta ir ekonomiski svarīgs punkts un ir jānodrošina aktīva satiksme, tomēr netraucējot sadzīves transporta kustību,» laikrakstam norāda B. Broka.

Jautāta, kas ir būtiskākās lietas, ko Rīgā taisāties mainīt, viņa atbildējusi: «Šobrīd ir pāragri runāt par programmatiskiem mērķiem, jo tikai vakardien es ieguvu oficiālu atbalstu no Nacionālās apvienības, ka tieku virzīta Rīgas mēra amatam. Es būšu partijas kampaņas vadītāja un veidotāja, un manā vadībā tiks veidota Rīgas programma. Šobrīd ir svarīgi visām latviskajām partijām solidarizēties un konsolidēt šos savus mērķus.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Sapņošana par lieliem, tautsaimniecībai svarīgiem un skaistiem projektiem

Dienas Bizness, 27.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tāpat kā reiz dažādi atraktīvi ļaudis aizrautīgi stāstīja par ideju savienot Daugavu ar Dņepru, turklāt padarot šīs upes par kuģojamām, tagad arvien uzstājīgāk izskan ideja par Latvijas dzelzceļa sistēmas elektrifikāciju, šim mērķim kopumā izlietojot aptuveni 1,2 miljardus eiro.

Protams, ideja ir skaista, un tās realizācija būtu pat lietderīga, tomēr šeit ir jāņem vērā viens otrs «bet»...

Pirmkārt, Latvijā laiku pa laikam ir tikuši apspriesti projekti, kurus vieno teiciens – doma ir, bet naudas nav. Savulaik šādi tika spriests par Ziemeļu pārvada projekta realizāciju, turklāt parokot to zem Daugavas. Tāpat tikuši zīmēti plāni par dublieriem visvairāk noslogotajām galvaspilsētas ielām. Pašreiz par šādiem projektiem neviens pat neieminas – domājams, tāpēc, lai neviens nesāktu skaļi smieties kā par ne īpaši izdevušos joku. Tiesa gan, arī elektrifikācijas ideja nav nekas superjauns – tā tikusi apspriesta jau pirms vairākiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

TOP vietas Latvijā, kur fotoradari fiksējuši visvairāk pārkāpumu

Dienas Bizness, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fotoradaru tēma jau gadiem ilgi bijusi diskutabla, un nereti izskanējuši pārmetumi, ka tie tiek izvietoti nevis vietās, kuras ir bīstamas, bet vietās, kur iespējams iekasēt vairāk naudas, tomēr atbildīgo institūciju pārstāvji uzsver – bojāgājušo skaita samazināšanās liecina, ka fotoradaru izvietošana ir palīdzējusi uzlabot satiksmes drošību, taču nevar apstāties tikai pie esošajām funkcijām, nemitīgi jādomā par jauniem risinājumiem, raksta laikraksta Dienas Bizness izdotais Auto žurnāls.

Šobrīd uz Latvijas ceļiem darbojas 60 stacionāro fotoradaru, bet policistu rīcībā ir 12 pārvietojamie radari, un plānots, ka fotoradaru skaits šajā gadā sasniegs 100.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Pēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datiem, ceļu satiksmes negadījumu kopskaits pagājušajā gadā samazinājies par 47%, smago ceļu satiksmes negadījumu skaits samazinājies par 45%, kā arī vispār nav bojā gājušo dēļ ātruma pārsniegšanas, informē CSDD Sabiedrisko attiecību daļas speciāliste Ieva Bērziņa.

Komentējot statistiku, arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis uzskata, ka nešaubīgi var teikt, ka situācija uz ceļiem uzlabojas, taču ir skaidrs, ka vēl daudz darāms, lai sasniegtu noteikto mērķi – līdz 2020. gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu, salīdzinot ar 2010. gadu, un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050. gadā ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo nebūtu vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

TomTom beidzot Latvijas teritoriju «izpētījis» pilnībā

Dienas Bizness, 18.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākais TomTom karšu atjauninājums v9.05 sola, ka tagad Latvijas karte iekļauta pilnībā nosegto valstu sarakstā.

Jau iepriekš (vienu laidienu vecākās kartes - v9.00) bijusi «diezgan pilnīga», kaut gan ražotājs solījis tikai 68% pārklājumu, raksta portāls Boot.lv. Bet vēl senāk 63% Latvijas teritorijas segums netika «gandrīz nekā» papildināts gadiem. Bija problēmas plānot maršrutus Rīgā, jo kartēs nebija iekļauts Dienvidu tilts.

Kartes atjauninājums v9.05 maksā 59,95 britu mārciņas (48.86 latus).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Būves apgrozījums sarucis par 15%

Žanete Hāka, 20.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmuma SIA Skonto Būve apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 67,15 miljonus latu, kas, salīdzinot ar 2011.gadu, ir par 15,36% mazāk, liecina Lursoft dati.

Līdz ar apgrozījuma kritumu samazinājusies arī uzņēmuma peļņa un pērn tā bijusi 2,66 miljoni latu.

Lielākie aizvadītā gada būvniecības objekti, kurā piedalījusies Skonto Būve, bijusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecība un Dienvidu tilts ar pieejām pār Daugavu – otrās kārtas tehniskā izstrādāšana un būvniecība.

Kopš reģistrācijas brīža uzņēmums reģistrējis 43 komercķīlas, no kurām lielākā daļa dzēstas vai pārjaunotas, bet pēdējā reģistrēta 22.februārī par 48,3 miljoniem latu.

1995.gadā dibinātais būvniecības uzņēmums SIA Skonto Būve iekļauts Lursoft un laikraksta Dienas bizness kopīgi veidotajā lielāko uzņēmumu TOP 500 sarakstā. SIA Skonto būve, vērtējot pēc apgrozījuma, ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem un sarakstā TOP 500 ierindojas 36. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru