Jaunākais izdevums

Lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par pārtikas, kurai beidzies derīguma termiņš, tirgošanu, Zemkopības ministrijas tīmekļvietnē izsludināta aptauja, kas ilgs līdz 2017.gada 28.februārim. Marta sākumā tiks apkopoti aptaujas rezultāti un notiks diskusijas ar iesaistītajām pusēm. Pēc diskusijām tiks pieņemts lēmums par turpmākajiem plāniem Latvijā attiecībā uz pārtiku, kurai beidzies derīguma termiņš «Ieteicams līdz».

Šo ideju biznesa portālam db.lv komentē veikalu tīkli:

Mego / Vesko veikalu tīkla pārstāve Indra Granateka:

«Mego un Vesko veikalu tīklos mēs cenšamies nodrošināt tādu produktu klāstu un cenu politiku, lai iedzīvotāju grupas ar dažādiem ienākumu līmeņiem varētu iegādāties pilnvērtīgu uzturu un ikdienā nepieciešamās preces. Savukārt, pārtikas produktiem, kuriem tuvojas derīguma termiņš, mēs jau tagad piedāvājam samazinātas cenas un izvietojam atsevišķā stendā. Tā ir iespēja gan klientiem iegādāties preci par izdevīgāku cenu, gan samazināt utilizējamo pārtikas apjomu.

Mēs izprotam šīs aktivitātes, proti, atļaut tirgot noteiktu pārtiku pēc tās derīguma termiņa beigām, mērķi un redzam, ka aptuveni 15-20% mūsu klientu varētu interesēt iespēja iegādāties lētāku pārtiku. Taču mēs vēlētos uzsvērt, ka šādām izmaiņām normatīvajos aktos būtu jāiet roku rokā ar reāliem pētījumiem vai pamatojumu par to, kurā brīdī konkrētais pārtikas produkts vēl ir uzturā lietojams, bet kurā – to noteikti nedrīkst lietot. Jebkurā gadījumā, ja šādu pētījumu rezultātā tiek noskaidrots, ka pārtikas produkts vēl ir droši lietojams pēc šī termiņa, tad rodas jautājums, cik lielā mērā iepriekš noteiktais derīguma termiņš ir bijis pamatots.»

SIA ELVI Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine:

«ELVI pārtikas apriti veikalos kontrolē, rūpīgi plānojot preču sortimentu, noietu un atlikumus, lai veikalu noliktavās vienmēr atrastos svaigi, uzturā lietojami produkti ar pietiekami ilgu realizācijas termiņu. Tā kā ELVI darbojas pēc franšīzes principa, pat attālos lauku rajonos esošiem veikaliem ir iespējamas regulāras svaigu preču piegādes – tas ļauj jaunu preču pasūtījumus un veikalu darbību plānot tā, lai neveidotos lieki uzkrājumi ar potenciālu derīguma termiņa beigas sagaidīt, vēl veikala plauktā esot.

Preču derīguma termiņu regulāra kontrole ir viens no galvenajiem veikala darbinieku darba pienākumiem, tāpat veikalu tīklā ELVI ir prakse, ka produktus, kam tuvojas derīguma termiņa beigas, pircējiem piedāvā iegādāties lētāk, pircējus īpaši brīdinot, ka šai precei cena samazināta derīguma termiņa dēļ. Protams, cilvēki labprāt izmanto iespēju iegādāties lētāk uzturā lietojamus produktus tūlītējai patērēšanai, turklāt šādu produktu pircēji nav tikai personas, kuru ārējais izskats un pirkumu groza saturs liecina par stipri ierobežotu finansiālo rocību. Cilvēki ir racionāli.

Ideja paplašināt realizācijas laiku precēm, kas pēc derīguma termiņa beigām nekļūst bīstamas veselībai, bet zaudē savu svaigumu, šobrīd jau attīstās visas Eiropas līmenī. Tomēr, diskutējot par to, jāatceras, ka preču derīguma termiņš ir ražotāja noteikts, ar analīzēm un nepieciešamajiem pētījumiem pierādīts periods, kura laikā pārtikas produkta patērēšana nerada draudus personas veselībai. Esošo normatīvo aktu regulējumā pārtikas produkti, kam beidzies realizācijas termiņš, neatkarīgi no produktu veida, tiek klasificēti kā pārtikas atkritumi, kas jāiznīcina atbilstoši spēkā esošajām vadlīnijām.

Lai izvērtētu, vai preces ir lietojamas uzturā pēc derīguma termiņa beigām, atbildīgajām iestādēm – Latvijas gadījumā – Pārtikas un veterinārajam dienestam, kā arī produktu ražotājiem būtu jāizvērtē katra produkta īpašības pēc derīguma perioda beigām, garantējot, ka šo preču patērēšana nekaitē cilvēku veselībai – tikai tādā gadījumā būtu pieļaujam produktu realizācija arī pēc tam. Taču rodas jautājums – vai pēc šādu garantiju apstiprināšanas nav racionāla pamata palielināt produktu reālo derīguma periodu, vadoties no produktu īpašībām, nevis normatīvajos aktos regulētiem periodiem.

Ja tiek attīstīta ideja paplašināt preces realizācijas periodu (un pēc būtības arī derīguma termiņu, kad atļauta preces nekaitīga lietošana uzturā), iespējams, būtu jāvērtē, cik pamatoti vispār derīguma termiņš šīm preču grupām ir noteikts iepriekš, tomēr šis jautājums nav tirdzniecības tīklu kompetence. Protams, vienmēr būs pircēju grupas, kas šādas preces iegādāsies labprāt, tomēr veikali nedrīkst kļūt par vietu, kam jāpiedāvā pircējiem apšaubāmas kvalitātes produkti, par kuru lietošanu uzturā neviens nespēj uzņemties atbildību.»

SIA Maxima Latvija Procesu un kvalitātes vadības departamenta direktore Dace Grava:

«Par šo ideju esam informēti, taču vēlamies norādīt, ka pats svarīgākais ir, lai pircēji varētu iegādāties kvalitatīvu pārtiku. Tādēļ skrupulozi kopā ar ražotājiem būtu jāizvērtē tās produktu grupas, uz kurām jaunā ideja attiektos. Jāpiebilst, ka katram produktam ar laiku mainās organoleptiskās īpašības (garša, smarža). Tāpat gadījumā, ja šāds lēmums tiktu pieņemts, ir jāveic plaša patērētāju informēšanas kampaņa, jo tad nedz produkta ražotājs, nedz tirgotājs vairs nebūs atbildīgi par konkrētajiem produktiem.

Šobrīd pircēju drošībai valstī ir stingri noteikumi, kas nosaka, kā rīkoties ar tiem produktiem, kam beidzies derīguma termiņš. Produkti, kam beidzas derīguma termiņš kļūst par atkritumiem, kas savukārt tiek dalīti divās kategorijās – dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, gaļa, zivis utt.) un sadzīves atkritumi (augļi, dārzeņu, sausās pārtikas preces utt.). Dzīvnieku izcelsmes produkti pēc derīguma termiņa beigām ir 3.kategorijas atkritumi, kas tiek novietoti atsevišķi un nodoti speciāli licencētam uzņēmumam, kas iznīcina šos dzīvnieku izcelsmes produktus. Savukārt sadzīves atkritumi ir tie, kas tiek novietoti atkritumu tvertnēs.

Ja precei derīguma termiņš beidzas konkrētajā dienā vai pēc 2-3 dienām, tad prece tiek pārcenota un ievietota plauktā ar atzīmi «Samazināta cena». Šāda veida plaukti mūsu veikalos ir kopš pirmsākumiem, taču jāuzsver, ka šajos plauktos nav akcijas preces, bet gan preces ar samazinātu cenu, kurām derīguma termiņš vēl nav beidzies.

Daļa iedzīvotāju, kam maciņš ir plānāks, pievērš pastiprinātu uzmanību tieši precēm ar samazinātu cenu, jo tā ir iespēja lētāk nopirkt konkrēto produktu, kam derīguma termiņš vēl nav beidzies. Ir pircēji, kas veikalā regulāri interesējas vai jau ir uzzinājuši, kad šajā plauktā «Samazināta cena» tiks liktas preces, lai būtu vieni no pirmajiem, kas var tās iegādāties.

Taču Maxima Latvija regulāri seko preču sortimentam un preču daudzumam veikalos, lai preci nevajadzētu iznīcināt, tāpēc sortiments tiek pārskatīts vairākas reizes gadā, lai saviem klientiem varētu piedāvāt jaunākos un pieprasītākos produktus.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Zemkopības ministrijas (ZM) speciālisti šopavasar solīja izstrādāt vadlīnijas pārtikas ar beigušos derīguma termiņu izmantošanai, tas nenotiks, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

ZM pārstāve Dagnija Muceniece sacīja, ka ZM tikai veica aptauju, bet vadlīnijas netaps, jo tā neesot ZM prioritāte.

Līdz ar to nav skaidrs, vai un kā šādu pārtiku varētu izmantot. Jāatgādina, ka Dānijā atvērti vairāki veikali, kur patērētājiem ir iespēja iegādāties pārtikas produktus pēc derīguma termiņa beigām. Latvijā par šo jautājumu sabiedrībā pavasarī bija plašas diskusijas.

ZM aptaujas rezultāti liecina, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām. Aptauju veica arī pārtikas banka Paēdušai Latvijai. Arī šī aptauja parādīja, ka puse no respondentiem nevēlas iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts ar «ieteicams līdz».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija sākusi darbu pie vadlīniju izstrādes pārtikas ziedošanai; puse pircēju nevēlas pirkt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ko darīt, lai samazinātu lielos atkritumu apjomus, diskutē gan Eiropā, gan nule kā diskusijas sākušās arī Latvijā. Zemkopības ministrijas (ZM) rīkotā aptauja parādīja to, ka attieksme pret pārtikas ar beigušos derīguma termiņu tirgošanu un realizēšanu ir neviennozīmīga, stāsta ZM Veterinārā un pārtikas departamenta direktora vietniece Dace Ugare.

«ZM aptaujā konstatējām, ka aptuveni 50% aptaujāto nevēlas pirkt produktus pēc derīguma termiņa beigām, daļa būtu gatavi pirkt nedēļu pēc derīguma termiņa beigām, bet nedaudzi būtu gatavi to darīt pēc termiņa, kas ir vēl lielāks. Skatoties ministrijas mājaslapā ievietoto informāciju, konstatējām, ka ZM aptaujātiem ir augsts izglītības līmenis un lieli ienākumi, tad lūdzām palīdzību pārtikas bankai Paēdušai Latvijai, kas mūsu jautājumiem pievienoja vēl pāris – par attieksmi pret ziedošanu un par kādu cenu iegādātos produktus pēc derīguma termiņa, sasniedzot arī cilvēkus, kam ir zemi ienākumi un varētu būt problēmas ar pārtikas iegādi,» stāsta D. Ugare. Arī šajā aptaujā puse no respondentiem nevēlējās iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām, ja iepakojums marķēts «ieteicams līdz». Šajā aptaujā aptuveni 30% aptaujāto vēl nedēļu pēc derīguma termiņa beigām gribētu pirkt produktus, ja vien būtu ļoti krasi samazināta produkta cena – pat līdz 90%. Un tikai daži procenti aptaujāto bija gatavi pirkt produktus ar lielāku laiku pēc derīguma termiņa beigām. ZM aptaujā piedalījās 691 respondents, bet Paēdušai Latvijai aptaujā – 774.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus pēc minimālā derīguma termiņa beigām varēs ziedot labdarībai

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc minimālā derīguma termiņa beigām atļaut ziedot labdarībai.

Likumā līdz šim bija noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu «Izlietot līdz…», gan uz pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…». Likuma izmaiņas paredz valdībai deleģēt uzdevumu noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu un kārtību, kā arī laikposmu, kādā pārtiku, kura marķēta ar norādi «Ieteicams līdz...», atļauts izplatīt pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Plānots, ka attiecīgās normas stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Eiropas Savienības (ES) normatīvie akti nenosaka, ka pārtika, kurai beidzies minimālais derīguma termiņš, uzskatāma par nederīgu. Tāpēc, lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, nepieciešams noteikt, ka konkrētā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos norādītas produktu grupas ir atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm, atzīmēts likuma izmaiņu anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu ķēde «Maxima Latvija» vēlas izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašiem tirgotājiem bez labdarības organizācijām kā starpniekiem ļautu sausos un fasētos pārtikas produktus ar beigušos derīguma termiņa marķējumu «ieteicams līdz» atdot cilvēkiem bez maksas turpat uz vietas veikalos, vēstīja LNT Ziņas.

Šādus produktus tad varētu saņemt ne tikai trūcīgie, bet jebkurš iedzīvotājs, piemēram, zaļi domājošie aktīvisti, kuriem rūp pārtikas atkritumu samazināšana.

«Mums ir jādod iespēja cilvēkiem, kas dzīvo veikalu tuvumā, saņemt pa tiešo pārtikas produktu ziedojumus. Tie, kas gribētu atnākt un bez maksas saņemt pārtiku ar beigušos derīguma termiņu, varētu to darīt pa tiešo pie veikala vai veikalā, kā to jau dara daudzās Rietumeiropas valstīs,» ieceri raidījumam klāstīja «Maxima Latvija» valdes loceklis Jānis Vanags.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos būtu jāvirza Zemkopības ministrijai. «Maxima Latvija» plāno tos rosināt caur attiecīgajām nozares asociācijām. Par pārtikas drošumu atbildīgais Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) LNT Ziņām solīja nelikt šķēršļus iecerei ļaut produktus ar beigušos derīguma termiņu atdot uzreiz veikalā, negaidot labdarības organizāciju iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) savā interneta mājaslapā aicina aizpildīt aptauju par iespēju atļaut tirgot pārtiku pēc ieteicamā derīguma termiņa beigām.

ZM rīko iedzīvotāju, ražotāju un tirgotāju aptauju par iespēju atsevišķas preču grupas tirgot arī pēc derīguma termiņa beigām. Aptauja pieejama mājaslapas zm.gov.lv sadaļā «Aktīvās aptaujas». Tajā jāatbild uz jautājumiem, vai cilvēks piekristu iegādāties produktus pēc derīguma termiņa beigām.

Kā norāda ZM, ir divu veidu derīguma termiņi. «Izlietot līdz» attiecas uz dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas var kļūt bīstami, tāpēc to tirgošanas noteikumus mainīt nav plānots. Savukārt termiņu «ieteicams līdz» nosaka ražotāji produktiem, kas zaudē svaigumu, bet bīstami nekļūst, piemēram, saldumi, rīsi, maize, makaroni utt. Izmaiņas varētu skart šo produktu grupu, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Latvijā varētu atvērties slūžas apšaubāmu pārtikas produktu ieplūšanai

LETA, 06.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Briselē plānots izstrādāt regulu, kas ļautu atsevišķu kategoriju produktus ar beigušos derīguma termiņu izplatīt sociāli mazaizsargātām iedzīvotāju grupām, līdz ar to Latvija varētu kļūt par nosacītu izgāztuvi, kur zemās pirktspējas dēļ masveidā legāli, tostarp valsts iepirkumos, tiks iepludināti šādi produkti, šodien Eiropas Savienības (ES) mājā notikušajā diskusijā atzina nozares eksperti.

Saistībā ar pārtikas produktu pārlieku lielo nonākšanu atkritumos ES secināts, ka problēmu nevar atrisināt ne apritē iesaistītie ražotāji, ne valsts vai kontrolējošās institūcijas katra atsevišķi, tādēļ novembra nogalē Briselē notikusi sēde, kurā debatēts par vienotas platformas jeb regulas izstrādi, ar kuru tiks radikāli mainīta līdzšinējā pārtikas aprites sistēma attiecībā uz produktu derīguma termiņu.

Saskaņā ar šo regulu plānots noteikt, ka virkni produktu, kuriem beidzies derīguma termiņš, taču ir pietiekama kvalitāte lietošanai uzturā, drīkstēs izplatīt vai pārdot sociāli mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Pārtikas aprites uzraudzības likumā, kas paredz, ka turpmāk konkrētas pārtikas produktu grupas pēc derīguma termiņa beigām varēs nodot labdarībai.

Patlaban likums nosaka, ka pārtika ar beigušos derīguma termiņu ir atzīstama par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kas ātri bojājas, gan pārtiku ar minimālo derīguma termiņu «Ieteicams līdz…».

Lai mazinātu pārtikas atkritumu rašanos, plānots, ka turpmāk noteiktā laikposmā un kārtībā normatīvajos aktos noteiktas produktu grupas būs atļauts izplatīt, piemēram, nodot labdarības iestādēm. Likumu plānots papildināt ar pilnvarojumu valdībai noteikt gadījumus, produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «Ieteicams līdz...» beigām.

Paredzēts, ka attiecīgā tiesību norma stāsies spēkā 2019.gada 1.jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Arī citos izmeklētajos Tukuma straume ražotajos produktos konstatēts karbamīds

Lelde Petrāne, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests informē, ka suņu un kaķu barībā neatļautā viela karbamīds ir konstatēta arī citos, laboratoriskajai izmeklēšanai nosūtītajos, Tukuma straumes ražoto produktu un ražošanā izmantoto izejvielu paraugos.

Pārtikas un veterinārais dienests aicina suņu un kaķu īpašniekus pārskatīt iegādātos suņu un kaķu barības iepakojumus un neizmantot savu mīluļu ēdināšanā sekojošus produktus:

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2993, derīguma termiņš - 24.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar mājputnu gaļu - partijas nr. 2780, derīguma termiņš - 08.06.2018.

• Barība kaķiem Ņau Ņau - partijas nr.3052, derīguma termiņš - 04.08.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2966, derīguma termiņš - 17.07.2018.

• Pilnvērtīga barība suņiem Dogo ar gaļu - partijas nr. 2806, derīguma termiņš - 12.06.2018.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

PVD pārstāvis komentē slimo liellopu gaļas un eko medus skandālus

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļkurzemes pārvaldes vadītājs/Biznesa augstskolas Turība absolvents Ivars Koloda, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen publiskajā telpā izskanēja informācija par slimu liellopu gaļu, kas nonākusi ēdināšanās uzņēmumos, kā arī par «I Love Eco» medus neatbilstību kvalitātes standartiem. Vai šie un līdzīgi gadījumi signalizē par zemu pārtikas kvalitāti Latvijā, vai tieši pretēji – par sekmīgu uzraugošo iestāžu darbu un problēmu novēršanu?

Savā viedoklī skaidrošu, kurās jomās visbiežāk tiek atklāti pārkāpumi un kā patērētājiem pasargāt sevi pašiem, zinot pazīmes, pēc kurām atšķirt bojātu preci no labas.

Biežākie pārkāpumi ar derīguma termiņiem

Biežākie pārkāpumi tiek novēroti tādu produktu tirdzniecībā, kuriem ir salīdzinoši īss derīguma termiņš. Ēdināšanas nozarē nepieciešams ne tikai ievērot produktu derīguma termiņus, bet arī uzglabāšanas nosacījumus un higiēnas pasākumus. Ja kādā no šīm jomām notiek pārkāpumi, tas var novest pie nepatīkamām sekām – gan patērētājiem, kas izpaudīsies kā dažādas saslimšanas, gan pašiem uzņēmējiem, kas izpaudīsies kā atbildība par pārkāpumu. Tieši ēdināšanas nozare ir tā, kurā novērojami visbiežākie pārkāpumi, īpaši izglītības iestādēs un sabiedriskās ēdināšanas nozares uzņēmumos – domāju, ka ikviens ir dzirdējis par salmonelozes uzliesmojumiem izglītības iestādēs, kur saslimuši vairāki bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas olu ražošanas industrijā gaidāmas izmaiņas

Anna Ērliha, Latvijas Olu ražotāju asociācijas izpilddirektore, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Olu ražošanas industrija Latvijā pašlaik ir pietiekami attīstīta, lai ne vien piedāvātu gana plašu izvēles daudzveidību vietējam patērētājam, bet arī nodrošinātu ievērojamu eksporta īpatsvaru. Vietēji ražotās produkcijas kvalitāte ir stingri kontrolēta un atbilst visiem noteiktajiem standartiem.

Vienlaikus kvalitatīva produkta nonākšanā līdz patērētājam lomu spēlē arī tirgotāji, kuriem piemērotas papildu prasības tirgošanā izvietotajiem produktiem.

Visas ES dalībvalstīs ražotās olas pēc būtības atbilst vienotiem standartiem, jo to nosaka likumi ES līmenī. Arī Latvijas olu ražotājiem ir jāievēro visas ES likumos noteiktās prasības, kas attiecas ne tikai uz pašas olas kvalitāti, bet arī uz dzīvnieku labturību un vides aizsardzību, t.i., prasības par dzīvnieku blīvumu, higiēnu, barības un ūdens pieejamību, novietnes apgaismojumu un ventilāciju, kā arī kūtsmēslu apsaimniekošanu. Galda olām jābūt tīrām, bez plaisām un jāatbilst likumos noteiktajai olas izmēra kategorijai S, M, L vai XL, kas pēc būtības ir olas svars gramos. Olu ražotājam jāpārbauda katra ola - lielajās ražotnēs to dara automatizēti ar speciālām olu šķirošanas iekārtām, bet mazajās saimniecībās to dara manuāli, nosverot katru olu un pārbaudot olas čaumalu ar speciālu lampu – jāpārcilā un jānovērtē katra ola, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīvs produkts!

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Burta kalpība rada atkritumus un badu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 18.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stāsts patiešām arī ir par atkritumiem, turklāt – ēdamiem atkritumiem.

Vai tādi pastāv? Jā, tādu ir stāvgrūdām, tonnām un simtiem tonnu visā Latvijā. Tiklīdz pārtikas produktiem beidzas termiņš, tie sistēmas acīs kā uz burvju mājiena kļūst par sadzīves atkritumiem vai pat tiek īpaši utilizēti, ja runa ir par dzīvnieku izcelsmes produktiem. Tādējādi, skrienot pakaļ sistēmas radītajiem un uzturētajiem noteikumiem, cilvēki gadu gadiem nav spējuši objektīvi paraudzīties uz realitāti. Vai tiešām augu eļļa top neēdama liktenīgajā pusnaktī, kad pulksteņa dzeguzes daudzkārt apliecina to, ka eļļas pēdējā stundiņa ir aizvadīta un tās lietošanai atvēlētais laiks ir galā? Protams, nē, jo tā ir tikpat laba vai slikta, cik bijusi iepriekšējā dienā un būs nākamajā. Vai grūbas kļūst glumas un marinētie gurķīši – toksiski? Vai ar šokolādes batoniņu, kam nule beidzies noteiktais lietošanas termiņš, var biežāk aizrīties? Vai šādos konservos sāk dzīvot peles un no rudzu miltiem rupjmaize vairs nesanāk? Muļķības! Līdzīgi ir ar citiem produktiem, kas strauji nebojājas. Varētu domāt, ka tā ir tāda latviešiem raksturīga apsēstība ar veciem produktiem, kas liek rakstīt šo viedokli, jo visiem taču zināms, ka Latvijā tradicionāli mielojas ar tīšuprāt «bojātiem» produktiem. Kāposti un gurķi tiek skābēti, piens – ar nolūku raudzēts, tāpat bērzu sulas saraudzē, lai pa īstam izbaudītu vasaras karstumā. Tomēr tas ir pavisam kas cits, jo šajā gadījumā «veca pārtika» no veikaliem tiek attiecināta nevis uz nacionālās virtuves īpatnībām un arī ne uz sapelējušu maizi vai smakojošu zivi, bet gan produktiem, kas ir droši lietojami arī kādu brīdi pēc normatīvu noteiktajiem laika ierobežojumiem. Tā ir prātam neaptverama disonanse – kamēr vienā pasaules daļā atkritumos izmet gan derīgu (neapēstu), gan nederīgu (norādītajā laikā nenopirktu) pārtiku, citā daļā cilvēki cieš badu. Triviāli? Tā noteikti nešķiet tiem, kas sen, bet varbūt nekad nav ēduši siltas vakariņas. Nekādā ziņā neaicinu riskēt ar veselību, ļaujot tirgot un iegādāties bojātus produktus, bet gribu pateikt vien to, ka pārtikas apritē atrastos vieta arī tādiem produktiem, kurus sabojā normatīvi, nevis baktērijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas produktu marķējuma kontroli SIA RVA Company noliktavā Rīgā, konstatējis pārtikas preču – siera pārmarķēšanu. Aizdomas par krāpnieciskām darbībām ar marķējumu PVD radās, veicot pārbaudes mazumtirdzniecības vietās, informē PVD.

Pārbaudes laikā konstatēts, ka sieram šķēlēs «Radamer kūpināts» ir pazīmes, kas liecina, ka ir noņemts oriģinālais marķējums un uzlīmēts cits marķējums ar mainītu derīguma termiņu.

Tāpat inspektori konstatēja, ka noliktavā atrodas liels daudzums dažādu sieru, kuriem beidzies derīguma termiņš. Turpinot pārbaudi, atklājās, ka noliktavā atrodas sieri bez ražotāja oriģinālā marķējuma, kā arī sieri ar pazīmēm, ka oriģinālais marķējums ir bojāts, to ir mēģināts noņemt un virsū ir uzlīmēts cits marķējums.

Pārbaudes laikā noliktavā atradās atkritumu kaste ar noņemtu marķējumu (sieriem, kuriem beidzies derīguma termiņš), uz darba galda atradās datumu zīmogs un šķīdums, ar kura palīdzību viegli noņemt marķējumu no iepakojuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs 7. augustā tiek atklāts jauns PEPCO tīkla veikals. Trijos gados pēc ienākšanas Baltijas tirgū zemo cenu apģērbu un bērnu preču veikalu tīklā PEPCO būs 102 veikali, tomēr šajās valstīs zīmols saredz izaugsmi un plāno turpmāku attīstību, meklējot sadarbības partnerus arī mazajās pilsētās.

Par veikalu tīkla un reizē zīmola PEPCO attīstības plāniem Baltijā Dienas Bizness izjautāja starptautiskā uzņēmuma Baltijas operāciju vadītāju Aleksandru Čikaidzi.

Pastāstiet par PEPCO veikalu tīklu! Cik valstīs jūs tirgojat savu produkciju?

Patlaban esam pārstāvēti 11 valstīs. Tās ir trīs Baltijas valstis, Polija, Čehija, Slovākija, Ungārija, Horvātija, Slovēnija, Rumānija un Bulgārija. Veikalus grasāmies atvērt Itālijā un Serbijā.

Cik ilgi strādājat Baltijā?

Pirmo veikalu Baltijas valstīs mēs atklājām Lietuvā – Marijampolē. Tas notika 2017. gada 1. decembrī. Pirmais PEPCO veikals Igaunijā tika atvērts 2018. gada 8. jūnijā. Pēc būtības vēl nav pagājuši pat trīs gadi, kad sākām strādāt tieši Baltijas valstīs. Latvijā pirmo veikalu atvērām 2018. gada 23. martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām, informē ZM.

Jaunie noteikumi attiecas uz tiem pārtikas produktiem, kuru marķējumā norādīts «Ieteicams līdz…» derīguma termiņš. Šie noteikumi neattiecas uz pārtiku, kas paredzēta zīdaiņiem un maziem bērniem.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, noteikumu pielikumā ir noteiktas konkrētas produktu grupas, kuras (pēc minimālā derīguma termiņa beigām) noteikumu pielikumā norādītajā izplatīšanas termiņā var nodot ziedošanai biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību.

Ziedošanai nodot varēs tikai fasētu pārtiku, kas marķēta ar uzņēmuma izveidotu īpašu skaidri saskatāmu, skaidri salasāmu un neizdzēšamu norādi, savukārt labdarības organizācijām būs jānodrošina ziedošanai paredzētās pārtikas izsekojamība un uzglabāšanas nosacījumi, ja tādi tiks norādīti marķējumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas teātru vadība vīrusa Covid-19 uzliesmojuma laikā meklē jaunus risinājumus un cer uz valsts atbalstu šajā krīzes situācijā.

Saskaņā ar valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas kārtību laika posmā no 14.marta līdz 13. aprīlim nenotiek neviena no Dailes teātra repertuārā ieplānotajām izrādēm un teātra ēka ir piekļuvei slēgta.

Kā zināms, diviem no Dailes teātra darbiniekiem ir konstatēts pozitīvs Covid-19 testa rezultāts. Kā informē Dailes teātra direktors Juris Žagars, abiem darbiniekiem saslimšana norit vieglā formā un paredzama drīza izveseļošanās.

Šobrīd darbs teātrī iespēju robežās tiek organizēts attālināti. J.Žagars norāda, ka teātra administrācija šādi funkcionē samērā veiksmīgi, saziņai izmantojot "Skype" konferences, telefonsarunas un e-pastu. Klātbūtnes trūkums, protams, ir liels izaicinājums, taču administratīvais darbs var notikt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Ksenija D Kurzemes rajona tiesā (Saldū) iesniedzis maksātnespējas pieteikumu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Lieta ierosināta 30. maijā.

SIA Ksenija D juridiskā adrese ir Liepāja, Krūmu iela 32 - 61.

Kompānija reģistrēta 2006.gadā, un tās apmaksātais pamatkapitāls ir 2845,75 eiro. Kā darbības veids norādīts mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kuros galvenokārt pārdod pārtikas preces, dzērienus vai tabaku, liecina Lursoft dati.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 11,4 tūkstoši eiro, bet zaudējumi – 86,2 tūkstoši eiro. Uzņēmumā strādāja trīs darbinieki.

Vienīgā kompānijas valdes locekle ir Oksana Drina.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) inspektori 2016. gada vasarā, veicot pārbaudi SIA Ksenija D pārtikas noliktavā un veikalos Liepājā, no tirdzniecības atkārtoti izņēma preces, kurām bija beidzies derīguma termiņš, kā arī preces ar pārmarķētiem realizācijas termiņiem un preces bez izcelsmes dokumentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Maxima Latvija" gada laikā, kopš iespējams ziedot pārtikas preces pēc termiņa beigām (ar marķējumu - "ieteicams līdz"), ziedojusi 80 tūkstošus pārtikas preču vienību.

Atsevišķas pārtikas preces, kā, piemēram, maize, cukurs, makaroni, tiek nogādātas no 15 "Maxima" veikaliem četrām labdarības organizācijām Rīgā, Liepājā un Madonā.

"Šo ziedoto preču, kā, piemēram, maizes, makaronu un cukura, apjoms veido vien 0,01% no kopējā pārdoto pārtikas produktu apjoma, jo produktu piegādes un to daudzums tiek precīzi plānoti.

Mēs aktīvi iesaistījāmies šī likuma izstrādē un pieņemšanā, kas ļauj preces ar marķējumu "ieteicams līdz" lietot vēl uzturā un ziedot tās cilvēkiem, kuriem tas ir nepieciešams, vienlaikus samazinot pārtikas pārpalikumus. Noteikti esam atvērti jaunām sadarbībām arī ar citām labdarības organizācijām," skaidro "Maxima Latvijas" kvalitātes un procesu daļas vadītāja Dace Grava.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ministrija uzsauc mirušo vīnu

Rūta Kesnere, DB žurnāliste, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Vīna pazinēji jau sen ir apgāzuši izplatīto mītu – jo vecāks vīns, jo labāks. Tā vietā tiek runāts par šad tad sastopamo «mirušo vīnu».

Proti, katram vīnam atkarībā no vīnogu šķirnes ir savs ieteicamais dzīves cikls, un, kad tas ir pagājis, tad dzēriena garšas buķete kļūst neizteiksmīga – vīns ir nomiris. To var dzert, bet nekāda lielā baudījuma nav. Runājot analoģijās, šāds miris vīns ir tikko palaistā e-veselības sistēma, kas ietver e-receptes un e-darbnespējas lapas. Tāpat kā miruša vīna gadījumā pie vainas nav vīnogas vai vīna raudzēšana, bet gan pārlieku ilga noturēšana, tā e-veselības gadījumā pie vainas nav tehnoloģijas, bet gan pārlieku ilgais sistēmas ieviešanas process. Proti, e-veselības projektu un pirmos iepirkumus sāka izstrādāt pirms desmit gadiem. Pa to laiku ir nomainījušies 11 veselības ministri, projekts ir mētāts no vienas valsts pārvaldes iestādes uz otru, mainījušies uzstādījumi un tehnisko specifikāciju rakstītāji. Rezultātā projekts ir piedzimis nedzīvs. To, ka e-veselības garšas buķete ir jau novadējusies, atzīst arī Nacionālais veselības dienests. Prasības, kas bija adekvātas pirms desmit gadiem, šodien vairs tādas nešķiet. Bet, mīļie draugi, ja jūs paši atzīstat, ka pa desmit gadiem tik daudz kas ir mainījies, tad kādēļ jūs tik spītīgi piedāvājat šo mirušo produktu? Varbūt tomēr prātīgāk būtu bijis sadarbībā ar izstrādātāju Lattelecom e-recepšu un e-darbnespējas lapu moduļus pilnveidot tā, lai tie atbilst šodienas prasībām, un tikai tad piedāvāt lietotājam?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtraucot Galactico aliansi, no šī gada 1. septembra izbeigta arī Galactico elektronisko produktu – Galactico dāvanu karšu un Galactico Privilēģiju karšu – apkalpošana.

Klientiem, kas nav paguvuši iztērēt Galactico dāvanu kartes derīguma termiņa laikā, 18 mēnešu laikā pēc to derīguma termiņa beigām, ir nodrošināta iespēja lūgt Galactico dāvanu kartes esošā atlikuma atmaksu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu. Ņemot vērā, ka pēc kartes derīguma termiņa beigām katra mēneša beigās no Dāvanu kartē esošā atlikuma tiek ieturēta komisijas maksa par Galactico dāvanu kartes uzturēšanu sistēmā, klienti aicināti savlaicīgi iesniegt Galactico dāvanu karti naudas atmaksai.

Līdzīgi arī Galactico Privilēģiju karšu lietotājiem – ja karšu derīguma termiņš pārsniedz šī gada 1. septembri, karšu lietotāji var prasīt atmaksāt savulaik klienta samaksātās maksas daļu par neizmantoto periodu, kas tiek veikta ar pārskaitījumu uz bankas kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīklā "Mego" martā apmeklētāju skaits ievērojami krities, bet pieaugusi pirkuma vidējā summa. Ņemot vērā situāciju, sākot no 16.aprīļa, spēkā stāsies izmaiņas "Mego" lojalitātes kartes sistēmā.

Vienlaikus veikalu tīklā novērotas izmaiņas arī apmeklētāju attieksmē pret veikala darbiniekiem.

Salīdzinājumā ar 2020.gada februāri vidējā pirkuma summa "Mego" veikalu tīklā palielinājusies par 16%.

Sākotnēji, kad PVO izsludināja pandēmiju, pieaugums novērots arī apmeklētāju skaitā, taču šobrīd situācija ir cita – cilvēki uz veikalu dodas retāk, taču pērk vairāk.

Nedaudz pieaudzis klientu skaits, kas izvēlas apmeklēt "Mego" diennakts veikalus vēlās vakara stundās. Līdz šim nakts laikā cilvēki visbiežāk iegādājās dažādas pirmās nepieciešamības preces, taču tagad, krīzes situācijas apstākļos, pircēji iegādājas pilnvērtīgu produktu klāstu ilgtermiņam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar koronavīrusa "Covid-19" izplatību Latvijā, arī beziepakojuma veikali novērojuši klientu pieplūdumu, atklāj Db.lv aptaujātie tirgotāji.

"Zeroveikalā" panika neesot novērojama. Tirgotājs pieturas pie Ministru kabineta rīkojuma norādēm un rekomendācijām, piemēram, mazgā rokas, dienas gaitā aktīvi dezinficē virsmas, durvju rokturus, plauktus. Patlaban veikalā ir novērojams, ka liela daļa klientu izvēlas iegādāties vairāk sausās pārtikas.

Līdzīga situācija ir beziepakojuma veikalā "Ieber.lv" Cēsīs, kurā tiek veikti papildus dezinfekcijas darbi, kā arī veidoti nelieli krājumi, jo ir novērojams klientu pieplūdums. Šobrīd pieprasītākie produkti ir dezinfekcijas līdzekļi, šķidrās ziepes, šampūnziepes un bakaleja.

Pēdējās trīs dienas klientu pieaugums novērojams arī beziepakojuma veikalā "Zemes draugs". Visvairāk iegādājas pārtiku, sadzīves higiēnas preces un dezinfekcijas līdzekļus. Līdzīgi kā citur uzņēmums ievēro papildus higiēnas pasākumus - nepārtraukti dezinficē veikala telpas, durvju rokturus, metāla lāpstiņas, standziņas utt. No rītiem darbiniekiem tiek mērīta temperatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

PVD aicina nelietot uzturā Lat Eko Food ražotos biezeņus

Monta Glumane, Lelde Petrāne, 06.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) aicina nelietot uzturā vairākus SIA «Lat Eko Food» ražotos augļu biezeņus, tostarp zīdaiņiem paredzētus. SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja Egija Martinsone gan uzsver - visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām.

Veicot oficiālo kontroli, produktos laboratoriski konstatēta toksiska viela mikotoksīns – patulīns, kura koncentrācija pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni, informē PVD.

Uzņēmumam uzdots piesārņoto produktu partijas atsaukt no tirdzniecības. Šobrīd uzņēmumā pārbaudi veic PVD eksperti.

Egija Martinsone, SIA «Lat Eko Food» valdes priekšsēdētaja:

Visi SIA «Lat Eko Food» produkti, kas šobrīd nopērkami Latvijas tirdzniecības vietās, ir droši un atbilst augstākajām kvalitātes prasībām. Produkti, kuros, iespējams, konstatēts paaugstināts patulīna līmenis, izņemti no tirdzniecības jau pagājušajā nedēļā vai nemaz nav nonākuši ārpus noliktavas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ vietējo uzņēmumu apvienības SIA "Latvian Retail Management" veikalu tīklam "CITRO" pievienosies vēl 51 SIA "Gabriēla" veikals.

Līdz ar "Gabriēla" veikalu tīkla pievienošanos "CITRO" veikalu saimei - par 80% būs veikta apvienībā esošo veikalu zīmola maiņa uz jauno nosaukumu. Tai skaitā "CITRO" zīmola veikali darbību šonedēļ uzsāks arī Talsos, Andreja Pumpura ielā, Celtnieku ielā, Dundagas ielā, Raiņa ielā un Kārļa Mīlenbaha ielā.

Jau ziņots, ka izveidojot uzņēmumu apvienību SIA "Latvian Retail Management" apvienojušies vietējā kapitāla mazumtirdzniecības uzņēmumu tīkli AS "Diāna", SIA "Gabriēla" un SIA "LEKON", kas iepriekš veidoja daļu no mazumtirdzniecības tīkla "top!" veikalu ķēdes. Uzņēmumu apvienības kopējais tirdzniecības vietu skaits ir vairāk nekā 70 veikalu visā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas veikalu tīkli šogad nav gatavi tik lielam un ilgstošam karstumam. Šajās dienās tajos izpirkti pēdējie klasiskie ventilatori, un pircēji tos veikalu plauktos vairs nevar atrast, vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Veikalu tīklā «Cenuklubs.lv» klasiskie ventilatori bija pieejami vēl sestdien, bet tā arī bija pēdējā diena, kad tie tur redzēti. Vai un kad tie būs pieejami, ziņu nav. «Tuvākā laikā varbūt, ka nebūs. Nezinām par pasūtījumiem neko,» raidījumam stāstīja pārdevēja.

Arī veikalu tīklā «Depo» raidījumam atzina, ka ventilatoru vairs nav un kādu laiku veikala plauktos tie nebūs pieejami. «Neviens jums tādu informāciju, [kad ventilatori būs pieejami] nevarēs pateikt. Noteikti iepirkti ir, bet, kad atnāks, grūti teikt,» stāstīja pārdevēja. Ja ventilatori ir pasūtīti, tos, iespējams, var nākties gaidīt nedēļām ilgi. Dažus tirgotājus tas var mudināt jaunus pasūtījumu vairs neveikt vispār, jo pēc laika ventilatori nevienam vairs nebūs vajadzīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Jysk maina stratēģiju Baltijas valstīs un Baltkrievijā

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dāņu mazumtirgotājs «Jysk» nolēmis mainīt stratēģiju Baltijas valstīs, kā arī Baltkrievijā.

«Pētījumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā liecina, ka iedzīvotāji Baltijas valstīs mūs uztver kā nelielu ikdienas preču tirgotāju mājai un sadzīvei. Vienlaikus mūsu komanda pēdējo trīs gadu laikā ir daudz strādājusi, lai palielinātu piedāvājumu mēbelēm un matračiem, kā arī precēm guļamistabai un vannas istabai. Turklāt Baltijas valstīs mainās patērētāju prasības. Iepriekš lielākā daļa pircēju lielu uzmanību pievērsa cenai, mazāku uzmanību pievēršot kvalitātei. Tagad arvien vairāk cilvēku izvēlas kvalitāti. Mūsu veikalu jaunā stratēģija - piedāvāt labu kvalitāti par vislabāko cenu. Turklāt mūsu veikalu tīkls ir nolēmis kļūt par dāņu dzīvesveida hygge vēstnieku. Galu galā nevienam nav noslēpums, ka dāņi ir vieni no laimīgākajiem cilvēkiem pasaulē, jo zina, kā radīt mājīgumu un komfortu savā dzīves telpā. Šo vēsti centīsimies nodot arī mūsu pircējiem, lai laimes indekss Baltijas valstīs paaugstinātos, un tā ir mūsu uzņēmuma misija,» skaidro «Jysk» vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā, SIA «Do It» direktore Dace Zundure.

Komentāri

Pievienot komentāru