Jaunākais izdevums

Darbinieku labumi papildus algai jau kļuvuši par mūsdienīgu uzņēmumu “must-have”, taču tikpat svarīga, kā to esamība, ir to atbilstība darbinieka interesēm un iespējām. Sava uzņēmuma pieredzē par darbinieku bonusa – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformas “Stebby” izmantošanu dalās elektroenerģētikas un automātikas uzņēmums “ABB”.

Plašs pakalpojumu klāsts un ērta pārvaldība

““Stebby” sākām izmantot aptuveni pirms diviem gadiem. Jau pirms tam meklējām iespēju nodrošināt darbiniekus ar sporta pakalpojumiem, taču tā kā mūsu darbinieki dzīvo dažādās pilsētās un viņu intereses ir ļoti atšķirīgas, tas bija izaicinošs uzdevums, lai atrastu visiem piemērotu risinājumu. Turklāt mūsu uzņēmums ir daļa no Baltijas grupas, un bija nepieciešams tāds rīks, kas derētu visām trīs Baltijas valstīm. Tā kā “Stebby” darbojas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un caur to iespējams saņemt sporta un labsajūtas pakalpojumus pie dažādiem uzņēmumiem, tas bija lieliski piemērots un ideāli atbilda mūsu izvirzītajām prasībām. “ABB” darbinieki to izmanto diendienā, un ieguvumus izjūt kā uzņēmums, tā darbinieki. Uzņēmumam tā ir ērtā sistēma, kas ļauj procesus pārvaldīt elektroniski, un nav nepieciešams iesniegt drukātus čekus vai veikt citas laikietilpīgas manuālas darbības. Savukārt darbiniekiem tā ir platformas elastība, kas sniedz iespēju izvēlēties starp virkni sporta nodarbību, neierobežojot sevi tikai ar viena konkrēta pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu,” stāsta Līga Rulle, “ABB” finanšu kontroliere.

Kā atzīmē L.Rulle, platformu ikdienā aktīvi izmanto aptuveni trešdaļa darbinieku, savukārt daļa kolēģu to lieto sezonāli, piemēram, ziemā apmeklējot sporta klubus, dažādas iekštelpu nodarbības, peldbaseinu.

Jo veselīgāks un laimīgāks darbinieks, jo labāks sniegums

“Pirmkārt uzņēmumam vissvarīgāk ir rūpēties par darbinieku veselību, jo sportisks un veselīgs darbinieks ir laimīgs darbinieks, kurš ar prieku dara savu darbu. Taču ne vienmēr ir līdzēts tikai ar padomu, nepieciešams arī finansiālais motivators, ko darbinieks reāli var pielietot. Un jo ērtāk izmantojams tas ir, jo lielāka iespēja, ka darbinieks to novērtēs un lietos. Manuprāt, mūsdienās tendence uzņēmumiem piedāvāt papildu bonusus darbiniekiem pieaug, un darbiniekiem tiek segtas gan pusdienu izmaksas, gan sniegti citi labumi. Ejot laikam līdzi, tie jau ir kļuvuši par būtisku darba pieredzes sastāvdaļu,” piebilst L.Rulle.

Mūsdienīgs risinājums jebkuriem apstākļiem

““Stebby” galvenais pluss ir tā mūsdienīgā un fleksiblā pieeja pakalpojumu saņemšanai. Tas spilgti iezīmējās arī pandēmijas laikā – kamēr uzņēmumiem, kas darbiniekiem parasti piedāvāja tradicionālākus bonusus, piemēram, apmeklēt vienu konkrētu sporta klubu, nācās atteikties no šīs priekšrocības vai domāt par jaunām iespējām, jo klātienes sporta zāles bija slēgtas, tikmēr “Stebby” lietotāji jau uzreiz varēja iegādāties tiešsaistes treniņus, meditācijas aplikācijas, sporta aprīkojumu mājām vai citas lietas, kas bija ērti izmantojamas ārkārtas apstākļos. Izmantojot modernus rīkus, uzņēmums ir ieguvējs, ietaupot gan resursus, gan parādot sevi, kā laikam līdzi ejošu darba devēju, kam rūp darbinieki, ” stāsta Katrīna Zeimane, “Stebby” vadītāja Latvijā.

“Stebby” ir Igaunijā radīta veselības un sporta platforma, kas paredzēta uzņēmumu darbiniekiem kā alternatīvs risinājums tradicionālo bonusu vietā. “Stebby” visās trijās Baltijas valstīs kopumā izmanto 1185 uzņēmumi, tostarp “ABB”, “Lokalise”, “Perrigo”, “Bolt”, “Rimi”, “CityBee” un “Omniva”. Aplikācijai pašlaik ir vairāk nekā 136 tūkstoši lietotāju, un tajā iespējams izvēlēties no vairāk nekā 1800 veselības un sporta pakalpojumu sniedzējiem. Plašāka informācija par platformu pieejama mājaslapā stebby.eu/lv/

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Darbā papildu ieguvumiem jābūt tādiem, kas pielāgojami dažādām interesēm

Sadarbības materiāls, 10.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Papildu labumi jeb bonusi, ko darba devējs sniedz darbiniekiem līdztekus algai jau kļuvuši par ierastu praksi. Taču nepietiek tikai ar to esamību – bonusiem vienlaikus jābūt saistošiem un ērti pielāgojamiem dažādām interešu grupām, citādi uzņēmumam nereti iznāk maksāt par to, ko darbinieki reāli neizmanto. Par savu pieredzi ieviešot ērtu un elastīgu bonusu darbiniekiem – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformu “Stebby”, stāsta farmācijas uzņēmuma “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Plašas sporta pakalpojumu iespējas

“Pirms nonācām līdz “Stebby”, kā galveno bonusu darbiniekiem bijām piešķīruši veselības apdrošināšanu, taču vēlējāmies darbiniekus nodrošināt ar plašāku sporta pakalpojumu klāstu, nekā tas bija iespējams caur apdrošināšanu. “Stebby” lietot sākām pērn, un pašlaik to katru mēnesi aktīvi izmanto aptuveni 80% no visiem kolēģiem. Būtisks ieguvums no platformas ir plašais piedāvājums – caur to darbinieki var iegādāties ne vien dažādu sporta nodarbību apmeklējumus gan klātienē, gan tiešsaistē, bet arī slēpošanas trašu biļetes, nomāt sporta inventāru, doties dažādās pastaigu takās, kā arī izmantot citas pieejamās iespējas. Šis ieguvums īpaši nozīmīgs bija sākoties Covid-19 pandēmijai, kad ar platformas palīdzību dažādus sporta pakalpojumus arvien varējām turpināt nodrošināt saviem darbiniekiem, un nebija jāmeklē jauns risinājums, jo “Stebby” pieejamais sporta iespēju klāsts ir plašs un ērti pielāgojams dažādiem apstākļiem un sezonām,” stāsta “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nost ar influenceriem! Esiet sveicināti, digitālā satura autori!

Toms Briedis, sabiedrisko attiecību aģentūras Womstar vadītājs, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kāds cer, ka influenceru jeb digitālā satura autoru ēra tuvojas izskaņai, tad lai šis kāds ievelk īpaši dziļu elpu, jo 2022. gads solās būt vēl spraigāks.

Pieprasījums pēc influenceru mārketinga pakalpojumiem pieaug ar katru gadu, taču salīdzinājumā ar citiem tieši pērnajā gadā bija vērojama vislielākā izaugsme, ko rāda arī skaitļi. Influencer Marketing Benchmark Report jaunākie dati vēsta, ka 2021. gadā influenceru mārketinga kopējā vērtība, salīdzinot ar 2020. gadu, provizoriski palielinājusies par 4,1 miljardu, kopumā sasniedzot 13,8 miljardus ASV dolāru.

Aizvadītā gada noslēgums arī Baltijas valstīs bijis īpaši spraigs, ar burtisku naudas cīņu starp aģentūrām un zīmoliem, lai tikai izveidotu sadarbību ar vēlamajiem digitālā satura autoriem. Iepriekš minētais atkal apliecina digitālā satura veidotāju nozīmīgumu mārketinga un reklāmas tirgū, kā arī zīmolu attīstībā. Tostarp arvien vairāk notiek sociālo un tradicionālo mediju robežu saplūšana, kad digitālā satura autori kļūst, piemēram, par televīzijas sejām. Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tendence ne vien neplāno mazināties, bet tieši pretēji – kļūst aizvien pieprasītāka. Aizvadītais gads arī Latvijā bijis īpaši izaicinošs un interesants, un no tā ir vērts atcerēties arī dažas mācības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikgadējais Latvijas skolēnu mācību (SMU) uzņēmumu tirgošanās pasākums Cits Bazārs notiks jau šajā nedēļas nogalē, no 3. – 7. martam.

Kopš pandēmijas sākuma, jau trešo gadu pasākums noris tiešsaistē. Neskatoties uz periodiski attālināto mācību procesu, skolēnu mācību uzņēmumu skaits ir pieaudzis un pavasara gadatirgū piedalīsies vairāk uzņēmumu nekā iepriekšējā gadā. Vietnē JALATVIA.LV lapas apmeklētāji varēs ērti aplūkot piedāvājumu un sazināties ar skolēniem, lai iegādātos orģinālas, inovatīvas un praktiskas lietas savai ikdienai.

E - katalogā jalatvia.lv ikviens varēs aplūkot SMU profilus un iegādāties skolēnu ražojumus – mājas lietas, preces skaistumkopšanai, bižutēriju, dažādas spēles un preces bērniem, kā arī apģērbus, modes lietas, interjera priekšmetus, pārtikas preces u.c. Starp estētiskām un sadzīvē noderīgam precēm būs iegādājamas arī skolēnu veidotas pavisam unikālas un funkcionālas lietas, piemēram, augsnes monitorēšanas ierīce dārzkopjiem, bezvadu termokrūze, kas silda un pat uzvāra ūdeni, izglītojošas rotaļlietas bērniem, viedierīce atkritumu apsaimniekošanai, daudzfunkcionāls drēbju pakaramais, šaha spēle četriem spēlētājiem un citi interesanti produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa vērtējuma 3. vietu otro personu TOP 5 ieņēmusi Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece Evija Mugina. Viņas gadījumā ir daudz vairāk anonīmu norāžu, un uzņēmēju anonīmajā balsojumā amatpersona saņēmusi nedalītu uzmanību.

Evija Mugina darbu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) uzreiz sāka no atbildīga amata kā Juridiskā departamenta direktore 2002. gadā ar algu aptuveni 5000 latu gadā, līdzīgu summu viņa togad nopelnīja arī AS Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor. Uzsākot darba attiecības ar IUB, E. Muginas īpašumā bija vairāki zemes gabali, kā arī dzīvoklis Rīgā.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

E. Mugina 20 gadu laikā ir gan pārdevusi, gan iegādājusies zemi, ēkas, mašīnas, piepelnījusies dažādos veidos. 2020. gada deklarācija parāda, ka juriste paralēli 39 tūkstošu lielai gada algai IUB saņem atlīdzību vēl arī Valsts administrācijas skolā, SIA Lietišķās informācijas dienests, kas ir izdevniecība, kā arī viņai ir ienākumi no saimnieciskās darbības darījumos ar privātpersonām.

Kopumā E. Muginas aktivitāti darījumos var vērtēt kā daudz augstāku nekā Otro personu TOP 5 pirmo divu vietu ieguvējiem. Papildu ieņēmumu summa 2020. gadā paralēli algai – aptuveni 6000 eiro, neskaitot pabalstu, – ir samērīga. Nošķirot lietas, var teikt, ka E. Muginas ietekme nav attiecināma uz viņas pašas saimniecisko darbību, tomēr uz citu, tostarp radinieku, saimniecisko darbību, iespējams, ir gan.

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis  

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra...

Jāpiemin, ka E. Muginas vīrs Ainārs Mugins ir bijis SIA Feas īpašnieks, savukārt meita Viktorija ir 50% daļu īpašniece SIA Tiltu būve. SIA Tiltu būve ir SIA Feas mantiniece, proti, SIA Tiltu būve vēsturiskais nosaukums līdz 2016. gada 2. jūnijam bija SIA Feas. Uzņēmums darbojas no 2005. gada. A. Mugins uzņēmumu atstāja, un V. Mugina tajā ienāca ar 50% daļu uzņēmuma nosaukuma maiņas laikā.

Otrā persona Nr.2 Latvijā – Māris Spička 

Turpinām iepriekšējā nedēļā iesākto rakstu sēriju par Latvijas iestāžu otro personu ietekmi....

Ģimenes uzņēmuma neticamā veiksme pārsūdzībās

SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve piedalās publiskos iepirkumos, un saprotams, ka iepirkumu rezultātus šad un tad kāds no konkursantiem pārsūdz IUB, kas ir sūdzību izskatītājs. Var novērot īpatnības pārsūdzību izskatīšanā konkrētam uzņēmumam: gadījumos, kad iepirkumu uzvar SIA Feas un konkurents sniedz sūdzību, IUB vairumā gadījumu sūdzību noraida un atļauj slēgt līgumu, bet, ja sūdzību iesniedz SIA Feas pret konkurentu, tad IUB lēmums ir neatļaut slēgt līgumu. Līdz ar gadiem konsekvence par labu SIA Feas un vēlāk SIA Tiltu būve palikusi nemainīga.

Visu rakstu lasiet 19.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā darba tirgum Latvijā attīstoties un augot arvien straujāk, manāms aizvien lielāks uzņēmumu pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, un nereti tas pārsniedz piedāvājumu. Šai tendencei kļūstot izteiktākai, pieaug arī uzņēmumu konkurence par darbinieku – gan piesaistīšanas procesā, gan motivēšanā palikt uzņēmumā ilgstoši. Savukārt tas mudina darba devējus meklēt iespējas, kā padarīt darba vidi pievilcīgāku darba ņēmējiem, tostarp, piemēram, attīstot un pilnveidojot darbinieku labumu grozu.

Darbiniekiem piedāvātie bonusi ir dažādi – sākot no bezmaksas tējas un kafijas un veselības apdrošināšanas, beidzot ar papildu atvaļinājuma dienām par uzņēmumā pavadīto laiku un citām ekstrām – taču arī šis segments aug un attīstās līdzi darbinieku vēlmēm un vajadzībām. Kā stāsta mākonī balstītā digitālo produktu lokalizācijas un tulkošanas risinājumu uzņēmuma “Lokalise” personāla un talantu piesaistes speciāliste Justīne Skudra, tad ne mazāk svarīgi par bonusu esamību ir to veids un piemērotība uzņēmuma darbinieku vajadzībām. Svarīgi, lai darba devējs sniegtu darbiniekiem labumus, kas iekļautu sevī elastīgas izvēles, un tās viegli būtu pielāgojamas darbiniekiem dažādās vecuma un interešu grupās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik maksā betons litrā jeb kā veidojas jauno mājokļu cena?

Mareks Kļaviņš “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs, 18.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads mājokļu tirgū iezīmējās ar būtisku dzīvokļu cenu palielinājumu, tām pieaugot pat par 10–20%. Kā liecina publiski pieejamā informācija, cenas augušas ne vien Rīgā un Pierīgā, bet arī ārpus Rīgas, turklāt visos projektos – sērijveida, pirmskara, renovētajos, jaunajos un vēl tikai būvniecības stadijā esošajos.

Tas nozīmē jaunu realitāti visiem mājvietu meklētājiem – lai iegādātos kāroto mājokli, naudas maciņš būs jāatver krietni plašāk. Kas ietekmē un kā veidojas jauno dzīvokļu cena, un vai mājokli par 2000 eiro kvadrātmetrā var uzskatīt par jauno “lēti”.

Visa pamatā – straujš būvniecības izmaksu pieaugums

Ja vēl pirms gada dzīvoklis otrreizējā tirgū bija pieejams vidēji par 700 eiro kvadrātmetrā, tad šobrīd šādu mājokļu cena augusi, teju sasniedzot vai pat pārsniedzot 1000 eiro kvadrātmetrā atzīmi. Līdzīga situācija ir ar dzīvokļiem jaunajos projektos – pirms gada jaunajā projektā dzīvokli varēja iegādāties vidēji par 1700 eiro kvadrātmetrā, savukārt šobrīd mājoklis līdzvērtīgā projektā kvadrātmetrā maksā jau 2000 eiro un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāda būs Olainfarm nākotne pēc izstāšanās no biržas

Jānis Goldbergs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oficiālā elektroniskā adrese jeb e-adrese no 2023. gada 1. janvāra būs obligāta visām juridiskajām personām –uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, arodbiedrībām un citiem reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem Latvijā.

E-adrese ir drošas saziņas pakalpojums – uzņēmuma digitālā pastkastīte, kuru juridiskas personas var izveidot divos veidos – portālā Latvija.lv vai integrējot risinājumu sava uzņēmuma dokumentu vadības sistēmā, atgādina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) programmas “Dari digitāli “ ietvaros un aicina neatlikt e-adreses izveidi uz pēdējo brīdi.

“Uzņēmēju vidū e-risinājumu izmantošanas apjoms un intensitāte aug, taču bieži vien galvenie šķēršļi to plašākai izmantošanai mēdz būt vajadzības un e-risinājumu izmantošanas ieradumu trūkums. Prieks, ka uzņēmēji arvien biežāk izrāda interesi jaunās pieejas - “digitāli vispirms” iedzīvināšanai, kas ir mūsdienīga saziņa ar valsts un pašvaldību iestādēm, veido mūsdienīgu, ilgtspējīgu darba vidi un, kas paceļ Latviju jaunā digitālās attīstības līmenī. Piemēram, kopš e-adreses izveides elektroniski nosūtīti jau 3 377 340 ziņojumi, kas pielīdzināmi vairāk nekā 16,9 tonnām ietaupīta papīra,” norāda vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā uzsākt digitalizācijas ceļu un kļūt tehnoloģiski spējīgākam?

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 04.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties tehnoloģiju nozīmi globālajā konkurētspējā, Eiropas Savienība būtisku daļu Atveseļošanās fonda līdzekļu ir atvēlējusi digitālajai transformācijai. Latvijai, sākot no šī gada, būs pieejami 365,2 miljoni eiro, un daļa līdzekļu paredzēta arī digitalizācijai komercdarbībā un komersantu digitālās transformācijas veicināšanai.

Tā ir lieliska iespēja celt uzņēmuma konkurētspēju un ar ieviesto tehnoloģiju palīdzību risināt virkni problēmu, kas saistītas ar procesu paātrināšanu, darbaspēka trūkumu, produktivitātes celšanu u.c. Lai gan digitalizācija ir mūsdienīga un uz izaugsmi vērsta uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa, spert pirmos soļus šajā virzienā ne vienmēr ir viegli. Ar ko sākt?

Pirms jebkādu digitālu risinājumu ieviešanas vienmēr jānovērtē šī brīža situācija, lai vēlāk daudz skaidrāk un precīzāk izvērtētu sasniegto rezultātu. Piefiksējiet, kādus tehnoloģiskos risinājumus un procesu izmaiņas uzņēmumā esat ieviesuši pēdējo gadu laikā, vai tas ir sniedzis gaidīto rezultātu, kādi procesi vēl būtu jāpilnveido. Iespējams, jāveic digitālo sistēmu audits un tam jāpiesaista kāds eksperts ārpus uzņēmuma. Tāpat ir svarīgi uzstādīt mērķus uzņēmuma izaugsmei nākotnē - kā vēlaties uzlabot klientu apkalpošanu, attīstīt jaunus produktus, paplašināt tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecībā konkurence Latvijā vienmēr ir bijusi diezgan asa un skarba, pie kā mazumtirgotājs SIA "Rimi Latvia" ir pieradusi, tomēr, no otras puses, arī "Lidl", protams, ir spēcīgs konkurents, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

"Vienlaikus jāsaka, ka ir pircēji, kuru izvēli nosaka tikai cena, un ir pircēji, kuriem, izvēloties, kurā veikalā iepirkties, svarīgas būs daudzas citas lietas. Visdrīzāk labākajā pozīcijā būs tie, kuri visprecīzāk spēs atbildēt uz šīm pircēju vajadzībām - vai tās ir e-komercijas iespējas, vietējo ražotāju produkti, interesantas akcijas," sacīja Turlais.

Viņš pauda, ka ikviens tirgus dalībnieks rūpīgi strādās pie sava piedāvājuma pircējiem, un tiem, kas to izdarīs labāk, arī klāsies labi. "Tādēļ mēs ne tik daudz domājam par to, ko darīs "Lidl", cik par to, lai mūsu pircēji ir apmierināti," sacīja Turlais.

Tāpat viņš uzsvēra, ka ar darbiniekiem esot līdzīgi kā ar pircējiem. "Mums vienmēr ir dažādas darbinieku labsajūtas un motivēšanas programmas, un tas nav saistīts ar "Lidl". Par to liecina tas, ka no mūsu vairāk nekā 6500 darbinieku lielā kolektīvā uz "Lidl" ir aizgājuši vien daži, jo alga jau nav vienīgais, kas interesē cilvēkus. Tas ir arī darba saturs, elastīgs darba grafiks, kolektīvs, izaugsmes iespējas, bonusi," teica "Rimi Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzi uzņēmumi ļauj darbiniekiem aizpildīt darba laika uzskaites tabeli, lai mēneša beigās uzņēmumam būtu pieejams nostrādāto stundu pārskats. Darba laika uzskaites tabeles dati tiek izmantoti darbinieku algu un projektu izmaksu aprēķiniem. Teorētiski viss izklausās vienkārši – darbinieki ātri pieraksta savas darba stundas, bet patiesībā tas nereti rada problēmas.

Parasti dati tiek pierakstīti papīra tabelē. Atkarībā no uzņēmuma īpatnībām, tiek apkopoti šādi dati:

• darbinieka vārds,

• darba dienas sākums,

• darba dienas beigas,

• kopējais stundu skaits,

• projekta nosaukums,

• paveiktais darba daudzums.

Tomēr bieži vien nesalasāmu darbinieku rokrakstu dēļ darba laika uzskaites tabelē norādītie laiki ir neprecīzi vai nesaprotami. Katrā ziņā papīra vai excel tabelēm ir daudz ierobežojumu, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma kopējo veiktspēju. Bet labā ziņa ir tāda, ka tirgū ir pieejamas arī mūsdienīgas darba laika uzskaites sistēmas, piemēram, Begin programmatūra, kas šīs problēmas atrisina un optimizē uzņēmuma procesus. Lasiet tālāk un uzziniet, kā elektroniska darba laika uzskaites sistēma ir labāka par papīra tabelēm!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažos 9.septembrī svinīgi atklāta jaunā “Laimas” ražotne, kuras izveidē, kā arī zīmola “Laima” turpmākajā attīstībā pēdējo trīs gadu laikā investēti 20 miljoni eiro.

Šīs ir vienas no lielākajām investīcijām pārtikas nozarē Latvijā.

Ražotnes kopējā platība ir vairāk nekā 7200 m2. Tā ir moderna un energoefektīva ražotne ar precīzi un ērti plānotu ražošanas plūsmu, kas nodrošina efektivitāti un augstu produktu kvalitāti. Tāpat tā ir funkcionāla un ērta darba vide vairāk nekā 100 ražotnē strādājošajiem.

Papildus tam, šajā ražotnē ir izbūvēta arī mūsdienīga produktu attīstības laboratorija, kas ļaus attīstīt un pilnveidot arvien jaunus produktus saldumu zīmola “Laima” klāstā, ko baudīt ģimenēm gan Latvijā, gan arī citviet pasaulē.

““Laima” ir tradīcijām bagāts un Latvijā patiesi iemīļots saldumu zīmols, kas šogad svin savu 151. jubileju. Pusotra gadsimta laikā ir bijuši neskaitāmi nozīmīgi notikumi un pavērsieni gan uzņēmuma, gan saldumu ražošanas nozarē. Šodien mēs kopīgi baudām darba augļus, pie kura “Orkla” komanda kopā ar sadarbības partneriem strādāja pēdējos pāris gadus, lai “Laimai” būtu jaunas mājas. Viss līdz šim iecerētais būvniecības procesā un attīstības plānā ir veiksmīgi paveikts, un ar šo jauno “Laimas” ražotni mēs ne vien pāršķirsim jaunu lapaspusi Latvijas saldumu rūpniecības vēsturē, bet uzsāksim jaunu nodaļu,” norāda Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Minimālā alga Lietuvā nākamgad varētu pieaugt līdz 868 eiro mēnesī

LETA--BNS, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Minimālā alga Lietuvā nākamgad varētu pieaugt līdz 868 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas, tomēr Lietuvas centrālā banka, ņemot vērā lielo nestabilitāti ekonomikā, aicina pieņemt piesardzīgus lēmumus, piemēram, atlikt minimālās algas celšanu vai to palielināt pakāpeniski.

Šogad minimālā alga Lietuvā ir 730 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Pieaugums nākamgad varētu sasniegt 18,9% jeb par 138 eiro.

Lietuvas Bankas Makroekonomikas un prognožu nodaļas vadītāja Kotrīna Tamoševičiene paziņoja, ka tāds pieaugums aprēķināts, balstoties uz Trīspusējās sadarbības padomes izstrādāto formulu. Viņa uzsvēra, ka centrālā banka nerosina atkāpties no formulas, tomēr brīdina, ka gadījumā, ja būs ekonomikas lejupslīde, minimālās algas celšana radīs papildu izaicinājumus.

Minimālās algas paaugstināšana iespējama kopsolī ar darba spēka nodokļu samazināšanu 

Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē valdība un sociālie partneri – Latvijas...

"Mēs ierosinām turpināt izmantot formulu un nesaskatām pārliecinošus iemeslus būtiski no tās atkāpties. Vienlaikus mēs redzam, ka pašlaik ekonomikas neskaidrības ir lielas," viņa otrdien sacīja Trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Centrālās bankas pārstāve norādīja, ka atbalstāmi būtu piesardzīgi lēmumi, piemēram, par minimālo algu lemt vēlāk šogad, apsvērt iespējas aizsargāties pret riskiem un izvērtēt izmaiņu ekonomikā ietekmi.

Lietuvas Trīspusējā sadarbības padome, ko veido arodorganizāciju, darba devēju un valdības pārstāvji, jau vairākus gadus ir noteikusi, ka minimālajai algai jābūt robežās no 45 līdz 50% vidējās algas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ALTUM Kapitāla fonds piešķīris aizdevumu 10 miljonu eiro apjomā ekoloģisku higiēnas preču ražošanas uzņēmumam iCotton.

Vīrusa pandēmijā uzņēmums iCotton, kas 98% produkcijas apjoma realizē eksporta tirgos, saskārās gan ar piegādes ķēžu pārrāvumiem, gan loģistikas izmaksu pieaugumu un apmaksas nosacījumu maiņu. Vienlaikus pandēmija veicināja pieprasījumu pēc uzņēmuma ražotajiem higiēnas produktiem.

Kapitāla fonda finansējums stiprinās uzņēmuma naudas plūsmu un veicinās tālāko izaugsmi, ieviešot jaunus, videi draudzīgus produktus no ekoloģiskām izejvielām, uzturot gandrīz bezatkritumu ražošanas procesu. Finansējums paredzēts arī šogad Liepājā atklātās jaunās ražotnes darbības nodrošināšanai, kā arī esošo saistību refinansēšanai, pagarinot to atmaksas termiņu.

"Sadarbība ar ALTUM kapitāla fonda finansējumu ļaus mums iespēju realizēt nākotnes attīstības plānus, turpinot stabili strādāt pie jaunu projektu realizācijas. Mums būs iespēja ražot un attīstīt jaunas produktu tehnoloģijas, uz jaunām, mūsdienīgām ražošanas iekārtām, nodrošinot papildus jaunas darba vietas," komentē ”iCotton valdes priekšsēdētājs Sergejs Binkovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Skonto Plan investē vairāk nekā 6 miljonus eiro jaunā ražotnē

Db.lv, 11.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no Latvijā un visā Baltijā lielākajiem moderno fasāžu ražotājiem “Skonto Plan” turpina savu stratēģisko attīstību, ieguldot jaunā ražotnē Tukumā vairāk nekā 6 miljonus eiro.

Pateicoties šīm investīcijām, uzņēmumam būs iespēja paaugstināt savu ražošanas efektivitāti un kapacitāti, paplašināt savu sniegto pakalpojumu klāstu un nodrošināt jaunas darba vietas mūsdienīgā, energoefektīvā ražotnē.

Patlaban Tukumā 10 000 m2 plašās telpās atrodas divas “Skonto Plan” ražotnes – vienā no tām tiek ražotas alumīnija būvkonstrukcijas, savukārt otrā nestandarta metāla izstrādājumi, nodrošinot darba vietas vairāk nekā 200 dažādu profilu speciālistiem. Tāpat tieši “Skonto Plan” ražotnē top augstākās kvalitātes stiklotas fasādes elitārām augstceltnēm, tajā skaitā debesskrāpjiem.

“Skonto Plan” attīstības projekta ietvaros tiks paplašināta uzņēmuma darbība, jau šī gada jūnijā atverot jauno ražotni 14 000 m2 platībā. Šajā rūpnīcā būs mūsdienīgākās CNC (Computer Numeric Control) iekārtas, kuru iegādē investēti teju 2 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu mazo un vidējo uzņēmumu attīstību un konkurētspēju, 23. martā ar tiešsaistes lekciju par biznesa izaugsmes plānošanu jau septīto reizi tiks uzsākta SEB bankas uzņēmumu Izaugsmes programma.

Tās ietvaros 13 dažādu nozaru uzņēmumi turpmāko sešu mēnešu garumā ekspertu un mentoru vadībā pilnveidos zināšanas un prasmes tādās jomās kā inovācijas, izaugsmes domāšana, mārketings un produktu vadība, kā arī mūsdienīga finanšu plānošana un ilgtspēja.

Šogad Izaugsmes programmu SEB banka īsteno sadarbībā ar inovāciju vadības uzņēmumu “Helve”. Dalība Izaugsmes programmā ir bez maksas un tā paredzēta Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ar vismaz divu gadu pieredzi uzņēmējdarbībā. Kopš 2018. gada Izaugsmes programmu absolvējuši jau vairāk nekā 70 Latvijas uzņēmumu.

SEB Inovāciju vadītāja Irēna Vercmane: “Lielai daļai uzņēmumu šobrīd jāvelta papildu resursi, lai risinātu operatīvos jautājumus, kas saistīti ar ģeopolitisko situāciju un tās izraisīto ietekmi gan uz piegādes ķēdēm, gan noieta tirgiem. Taču tas nenozīmē, ka nepieciešamība stratēģiski domāt soli uz priekšu būtu kļuvusi nebūtiska. Šajos apstākļos vēl jo svarīgāk ir attīstīt spēju izaicinājumos saskatīt jaunas iespējas, lai nodrošinātu sava biznesa ilgtspēju. Tāpēc prieks, ka mūsu uzņēmēji saglabā izaugsmes ambīcijas un vēlas gan papildināt jau esošās zināšanas, gan apgūt ko jaunu savai attīstībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot galamērķu klāstu, palielinot apkalpoto pasažieru skaitu un kravu apgrozījumu, investējot drošā, mūsdienīgā un ilgtspējīgā lidostas infrastruktūrā un pakalpojumos, lidosta “Rīga” izvirzījusi mērķi turpmākajos gados kļūt par nozīmīgu aviācijas centru Ziemeļeiropā, kas veicinās Latvijas savienojamību un konkurētspēju reģionā, paredz lidostas vidēja termiņa stratēģija līdz 2027. gadam “Skrejceļš 2027”.

Uzņēmuma stratēģijā pārskatīti un aktualizēti lidostas “Rīga” mērķi, misija un vīzija, izveidotas jaunas pārvadājumu prognozes, iekļauti uzņēmuma korporatīvās pārvaldības un ilgtspējīgas darbības principi, aktualizēti attīstības plāni un projekti, kā arī atjaunots investīciju plāns un finanšu rādītāji, kas sasniedzami līdz 2027. gadam.

Jaunajā stratēģijā paredzēts līdz 2027. gadam sasniegt 9 miljonus apkalpoto pasažieru un 48,5 tūkstošus tonnu aviācijas kravu gadā, kā arī palielināt izlidošanas punktualitāti. Vienlaikus plānots īstenot zaļos mērķus, būtiski samazinot oglekļa dioksīda emisijas. Lidostas gada neto apgrozījums 2027. gadā plānots 77 miljonu eiro apjomā, bet kopējās investīcijas stratēģijas darbības periodā pārsniegs 247 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, Skanstes rajonā prezentēta par zaļāko dēvētā biroju kompleksa “Verde” pirmās kārtas būvniecība, iestādot pirmos trīs pamatkokus kas atradīsies uz ēkas 5.stāva terases.

“Verde” pirmās ēkas spāru svētki gaidāmi vēl šogad, bet būvniecība pilnībā noslēgsies 2022.gada jūnijā.

Kopumā 30 000 m2 plašajos “Verde” birojos būs mūsdienīga, energoefektīva un zaļa vide produktīvam darbam vairāk nekā 3000 cilvēkiem. “Verde” attīstībā plānots investēt vairāk nekā 65 miljonus eiro.

Pasākumā projekta attīstītājus pārstāvēja “Verde” investors un attīstītājs, “Capitalica Asset Management” ģenerāldirektors Andrius Barštis (Andrius Barštys) un “Verde” komercdirektore Iveta Lāce, savukārt projekta izstrādātājus - “Verde” galvenais arhitekts Andris Kronbergs (“ARHIS Arhitekti”) un “Verde” ainavu arhitekte Linda Zaļā (“ZALA Landscape Architects”).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par ofisa ēkas “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro.

Divu savstarpēji savienotu 10 stāvu ēku būvniecība tiks pabeigta 2023. gada pavasarī.

Savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas platība. Papildus biroja telpām ir paredzēts arī konferenču centrs, sadarbības jeb tā sauktā co-working zona, velosipēdu novietne 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas.

Reizē ar ēku tiks pabeigts aptuveni 500 autostāvvietu, tostarp 200 vietas stāvos zem ēkām.

“Elemental Skanste” attīstības projekts attīstīs Skanstes rajonu kā jauno Rīgas biznesa centru.

“Projekts “Elemental Skanste” ir nākamās paaudzes ofisa celtne Rīgā, ko raksturo arhitektūra un moderni tehnoloģiskie risinājumi. Ēkas ir energoefektīvas un modelētas tā, lai starptautiskajā BREEAM standartā sasniegtu rādītāju “izcili”. Mēs izmantojam videi draudzīgos energo termopāļus, kas dod iespēju apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamos energoresursus. Biroja telpās ir augstākās klases iekštelpu klimats, stāvi ir trīs metrus augsti, un paaugstinātās grīdas nodrošina elastību telpu plānojuma maiņai,” stāsta “Elemental Skanste” projektu vadītāja Rasa Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieslietu padome piektdien vienbalsīgi nolēma par Ekonomisko lietu tiesas priekšsēdētāju iecelt Miķeli Zumbergu, kurš līdz šim bija šīs tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs.

Zumbergs savā publiski pieejamajā tiesas darbības attīstības koncepcijā raksta, ka tiesvedība nevar būt pašmērķis, tādēļ tiesām aktīvi jāizmanto tādi instrumenti, kuri sekmē tiesisko strīdu ātrāku atrisināšanu, piemēram, izlīgums.

Viņaprāt, tas it īpaši attiecas uz Ekonomisko lietu tiesu, no kuras tiek gaidīta ātra un efektīva strīdu risināšana, tādēļ tiesnešiem nepieciešamas apmācības, lai atpazītu situācijas, kurās iespējams lietu pabeigt bez sprieduma, un lai tiesneši prastu spert arī praktiskus soļus pušu samierināšanā.

Latvijas tiesu sistēmas kopīga problēma ir zema sabiedrības uzticēšanās. Viens no instrumentiem, kā mūsdienīga tiesa var veicināt sabiedrības uzticēšanos tai, ir pārliecinoša komunikācija ar sabiedrību, skaidrojot pieņemtos nolēmumus. Gaidāma liela sabiedrības interese par Ekonomisko lietu tiesas darbu, tādēļ tai jābūt vienai no aktīvākajām sabiedrības informēšanā, norāda Zumbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārceļoties uz jaunu biroju, Pasažieru vilciens plāno ietaupīt vairāk nekā 300 000 eiro

Db.lv, 31.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Pasažieru vilciens” administrācija no šī gada 1.aprīļa pārcelsies uz jaunām telpām biroja kompleksā Pērses ielā 8, Rīgā, kas piecu gadu laikā uzņēmumam varētu ļaut ietaupīt vairāk nekā 300 000 eiro.

Pārcelšanās sekmēs līdz šim divās dažādās adresēs – Turgeņeva ielā 14 un Stacijas laukumā 2 – strādājošo darbinieku produktīvāku sadarbību, samazinās izmantojamo telpu platību, to apsaimniekošanas izmaksas un atvieglos ikdienas tehnoloģiskos procesus uzņēmumā.

“Pārvācoties uz jaunu biroju, mēs iegūsim aktivitātēs bāzētu, produktivitāti veicinošu darba vidi, vienlaikus ietaupot resursus. Moderns birojs un iespēja strādāt daļēji attālinātā režīmā palīdzēs “Pasažieru vilcienam” piesaistīt un noturēt jaunos talantus. Mēs kļūsim efektīvāki, dinamiskāki un, ciešāk sadarbojoties, radīsim labākus piedāvājumus un pakalpojumus klientiem un sadarbības partneriem,” norāda AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” investējis 400 000 eiro biroju telpu rekonstrukcijas darbos, tādējādi paplašinot savu well-being jeb labsajūtas biroju par aptuveni 600 kvadrātmetriem.

Biroja telpu pielāgošanu labsajūtas konceptam plānots noslēgt nākamā gada sākumā.

2019. gada pavasarī noslēdzās “Tele2” biroja telpu rekonstrukcijas pamatposms, kad biroja telpas 2000 kvadrātmetru platībā tika pielāgotas labsajūtas biroja konceptam. Šobrīd norit otrais posms, kurā tiek pārveidotas telpas, kurās ikdienā strādā “Tele2” meitas uzņēmumu “Baltic Shared Services Center” un “Tele2 IoT Latvia” kolēģi.

“Lai arī mēs nākotnē strādāsim elastīgā darba režīmā, kad darbinieki līdz pat 100 dienām gadā varēs strādāt attālināti, mēs lieliski arī apzināmies, cik būtiski ir nodrošināt kvalitatīvus darba apstākļus arī birojā. Pēc šī rekonstrukcijas posma pabeigšanas varēsim droši teikt, ka 100% visi “Tele2” biroja un ar “Tele2” saistīto uzņēmumu biroja darbinieki strādā labsajūtas birojā, kurā darbinieks var izvēlēties sev piemērotāko darba vietu gan pēc noskaņojuma, gan nepieciešamības veikt konkrēto darba pienākumu,” atzīst “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere. “Kā rāda mūsu līdzšinējā pieredze, darbs šādā birojā nodrošina ne tikai augstu darbinieku iesaistes līmeni un viņu labsajūtu, bet arī ļauj daudz efektīvāk izmantot darba telpas.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portrets: VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns

Armanda Vilciņa, 08.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa veiksmes pamatā ir mērķtiecība, smags darbs, ambīcijas un nebaidīšanās riskēt, domā VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns.

Nav vienas konkrētas receptes, kas nodrošinātu uzņēmumam panākumus, taču ir lietas, kas var palīdzēt būt veiksmīgākam, uzskata M. Vilcāns. Jebkuram vadītājam jāpiemīt čujam, ņuham, poņai un azartam, kā arī prasmei ieraudzīt lietas, kas tuvākā vai tālākā nākotnē varētu palīdzēt uzņēmumam attīstīties. Nenoliedzami vajadzīga arī veiksme, jo būšana īstajā laikā un vietā bieži spēlē nozīmīgu lomu, teic M. Vilcāns, piebilstot, ka laba un saprotama stratēģija gan to ļaus izdarīt vieglāk.

Praktiskums ņem virsroku

Mana pirmā darbavieta bija ābeļdārzs Rāmavā, kur aptuveni desmit gadu vecumā palīdzēju dažādos dārzkopības darbos, atminas M. Vilcāns. “Smieklīgākais bija tas, ka galu galā es neaizgāju pakaļ savai pirmajai algai, tāpēc sanāca, ka vairākas nedēļas biju strādājis par velti. Ja godīgi, es neatceros, par ko sapņoju kļūt bērnībā, bet tas noteikti nebija pasta vadītāja amats. Vidusskolas gados mani interesēja mežsaimniecība un bioloģija. Vienu brīdi pat pieļāvu domu, ka augstskolā varētu mācīties kaut ko par un ap mežiem, kas, starp citu, man joprojām šķiet interesanta tēma. Man bija daudz fantāziju, par ko es varētu kļūt, bet beigās pragmatiski nosliecos uz finanšu pusi. Praktiskums ņēma virsroku, un pēc Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas absolvēšanas iestājos Banku augstskolā, kur ieguvu gan bakalaura, gan maģistra grādu ekonomikā. Es apzināti izvēlējos savu karjeru saistīt ar bankām. Arī mana pirmā nopietnā darbavieta bija Latvijas Hipotēku un zemes bankā, kur strādāju par ekonomistu, taču jau 2005. gadā nokļuvu Latvijas Pastā. Šo gadu laikā uzņēmumā esmu vadījis gan dažādus departamentus, gan organizējis pasta reformu un modernizācijas procesus, ieviešot aktuālus informācijas tehnoloģiju un vadības risinājumus pārvaldāmajās struktūrvienībās, kā arī īstenojot pārrobežu sadarbības projektus,” atzīmē M. Vilcāns, kurš par Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāju iecelts 2016. gada 1. augustā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” ir būtiski paplašinājis sava well-being jeb labsajūtas biroja telpas, tādējādi tagad viss birojs aptuveni 2 600 kvadrātmetru platībā ir pielāgots labsajūtas biroja konceptam.

Tikko izremontētajās telpās pamatā strādās “Tele2” meitas uzņēmuma “Baltic Shared Services Center” un “Tele2 IoT” darbinieki. Biroja telpu rekonstrukcijā tika investēti aptuveni 400 000 eiro.

Veicot telpu rekonstrukciju, tika ņemta vērā darbinieku darba specifika un kultūra uzņēmumā, kā arī ieviesti moderno tehnoloģiju risinājumi produktivitātes celšanai.

“Rekonstruētajās telpās pamatā strādās mūsu kolēģi, kas ikdienā uzrauga to, lai “Tele2” tīkls visās Baltijas valstīs darbotos nevainojami, kā arī darbinieki, kuri kopā ar zviedru kolēģiem strādā pie dažādiem lietu interneta risinājumiem. Viņiem ir iekārtotas ne tikai modernas darba vietas, bet arī atpūtas telpas un telpas socializēšanai ar kolēģiem,” stāsta “Tele2” personāla departamenta direktore Aija Bite-Ozere.

Komentāri

Pievienot komentāru