Latvijā dibinātā fintech kompānija Eleving Group pērno gadu noslēgusi ar lieliskiem peļņas rādītājiem, un aiziešana no Ukrainas un Baltkrievijas tirgiem nav samazinājusi uzņēmuma izaugsmes tempus un pārstāvēto valstu sarakstu, tieši otrādi - grupa klātbūtni ārvalstu tirgos palielinājusi par četrām valstīm.
Kā krīzes un ekonomiskās vētras pārvar Eleving Group, intervijā Dienas Biznesam atklāj grupas izpilddirektors Modests Sudņus (Modestas Sudnius).
Pirms nedaudz vairāk kā gada intervijā ar jums Dienas Bizness rakstīja par Eleving Group kā vienu no straujāk augošajām Austrumeiropas kompānijām, kas darbojas 14 valstu tirgos un trīs kontinentos un kam galvenais birojs ir Rīgā. Kas šajā laikā ir mainījies, noticis? Turpināt augt tikpat strauji?
Neraugoties uz visiem pretvējiem, ko aizvadītajā gadā piedzīvoja globālā ekonomika, Eleving Group ir turpinājusi organisku izaugsmi ne tikai svarīgākajos biznesa rādītājos, bet arī produktu piedāvājumā un kvalitātē. Salīdzinot ar 2022. gadu, ir piedzīvots lēciens kā portfeļa izaugsmē, tā arī peļņas un rentabilitātes rādītājos. Sasniegtie rezultāti apliecina, ka ir ielikts labs pamats turpmākai attīstībai un Eleving Group šobrīd atrodas ļoti stabilā finanšu pozīcijā. Aizvadītajā gadā izjutām augstu inflāciju un samērā nelabvēlīgu procentu likmju vidi, kas ietekmēja patērētājus un uzņēmumus. Tādēļ vairāk nekā citos gados šajā laikā pievērsām pastiprinātu uzmanību portfeļa kvalitātes celšanai, procesu efektivizācijai, kā arī saistību struktūras un risku diversifikācijai. Tie bija galvenie pīlāri, uz kuriem balstījām savu stratēģiju, un skaitļi rāda, ka šāds lēmums ir bijis pareizs. Pērn sekmīgi emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, un esošajiem Latvijas obligāciju turētājiem tā bija iespēja apmainīt viņu rīcībā esošās nenodrošinātās obligācijas pret jaunajām nodrošinātajām, kas turklāt bija ar augstāku fiksēto kupona likmi un dzēšanas termiņu pēc pieciem gadiem. Šīs apmaiņas rezultātā mums izdevās refinansēt aptuveni pusi no Latvijas obligācijām, kurām dzēšanas termiņš būs jau šā gada 31. martā, tādējādi ievērojami uzlabojot Grupas parādu dzēšanas struktūru. Šobrīd mums nav neviena nozīmīga parāda, kas būtu jāatmaksā tuvākajā laikā.
2024. gadā esam iecerējuši noturēt veselīgu izaugsmes dinamiku, un līdz šim paveiktie mājasdarbi tam būs labs pamats. Pretēji iepriekšējiem gadiem, kad vairāk fokusējāmies uz horizontālu izaugsmi un strauja jaunu tirgu apguve nebija dienaskārtībā, šobrīd izskatām dažādus attīstības scenārijus, tostarp jaunu produktu izstrādi, iespējams, fokusējoties uz MVU segmentu. Tāpat jaunu tirgu apguvē un varbūt pat konkurentu iegādē redzam zināmu potenciālu. Tomēr tas nenozīmē, ka pieņemsim ātrus un pārgalvīgus lēmumus. Joprojām uzņēmuma rentabilitāte ir prioritāra.
Ko varat kopumā pateikt par fintech sektora attīstību varbūt tieši pēdējā gada laikā? Kāds ir Latvijas piedāvājums fintech tirgū pasaulē?
Latvijas fintech piedāvājums joprojām ir apspriesta tēma. Būtībā šī nozare ietver risinājumus, kas balstīti tehnoloģijās, kuru uzdevums ir uzlabot finanšu darījumu pieejamību, lietojamību un ātrumu. Šo nozari var iedalīt divos galvenajos virzienos. Viens virziens būtu infrastruktūra, kas aptver dažādas datu apmaiņu jomas, maksājumus un, piemēram, identifikācijas rīkus. Otrs virziens būtu patērētājiem paredzēti fintech pakalpojumi, piemēram, nebanku kreditēšanas un investīciju platformas, kas maina veidu, kā cilvēki izmanto finanšu pakalpojumus un iesaistās ekonomikā. Sākotnēji finanšu tehnoloģiju virzītājspēks bija patēriņa kreditēšanas kompānijas. Šobrīd robežas ir paplašinājušās, aptverot, piemēram, savstarpējo aizdevumu un blokķēdes tehnoloģijas, maksājumu platformas, dažādus maksājumu rīkus un lietotnes u.tml. Neraugoties uz joprojām pastāvošajiem aizspriedumiem par nozari kā par patēriņa kredītu jomu, ir jāapzinās, ka patiesībā tā ir daudzpusīga un inovatīva nozare ar būtisku lomu ekonomikas attīstībā Latvijā.
Turklāt tā ir eksportētspējīga nozare, kas sniedz iespēju Latvijā dibinātiem uzņēmumiem ne tikai nest pasaulē valsts vārdu, bet piesaistīt investīcijas un beigu beigās atnest arī naudu atpakaļ uz Latviju. Uzskatu, ka šobrīd mēs vēl neapzināmies Latvijas potenciālu un spēju robežu ne no tehnoloģiskā un infrastruktūras, nedz arī no darbaspēka kvalitātes viedokļa. Tomēr ir skaidrs, ka arvien lielāks uzsvars ir jāliek uz fintech produktu kā eksporta preci. Ir jābūt drosmīgiem un ar globālām ambīcijām, jo sarežģītos ekonomikas apstākļos, kā pierāda prakse pēdējos gados, ar lokālu Latvijas produktu var būt grūti nodrošināt biznesa ilgtspēju. Riski netiek diversificēti, un ir radīts produkts ļoti mazam tirgum. Rezultātā lokāli orientēti mazie fintech uzņēmumi var neizdzīvot ekonomisko satricinājumu laikā. Es uzskatu, ka, jo raibāks un daudzskaitlīgāks ir tirgus, jo dinamiskāka ir inovāciju vide un jo lielāks ir kolektīvais ieguvums no šādas fintech ekosistēmas. Tikai tā pie mums spēs rasties fintech vienradži.
Varat īsi raksturot tieši Eleving Group pērnā gada rezultātus? Un, protams, mūsu lasītājus interesē jūsu nākotnes plāni, jo esat aktīvi biržā. Starp citu, vai plānojat šogad kādas obligāciju emisijas un ja plānojat, tad kādiem mērķiem?
2023. gadā Grupas koriģētā EBITDA palielinājās līdz 77,2 milj. eiro, kas ir par 21% vairāk nekā gadu iepriekš. Tikmēr ieņēmumi, ieskaitot komisijas maksu un ar to saistītos ieņēmumus, pieauga līdz 191,1 milj. eiro, uzrādot aptuveni 9% izaugsmi. Neto peļņa pēc valūtas maiņas darījumiem sasniedza 23,4 milj. eiro pretstatā 14,6 milj. eiro pirms gada, savukārt neto portfelis gada beigās bija 320,2 milj. eiro. Proti, visos svarīgākajos rādītājos ir izdarīts nozīmīgs lēciens, ko var izskaidrot ar apzinātiem Grupas portfeļa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem, kā arī kopējo biznesa procesu un izmaksu efektivizāciju. Runājot par obligācijām, ņemot vērā, ka oktobrī jau emitējām obligācijas 50 milj. eiro apmērā, šobrīd mums finanšu līdzekļu kādam laikam pietiek, lai spētu domāt par pietiekami ambicioziem plāniem, kuru sasniegšanā tuvākajos mēnešos nebūs nepieciešams izdot jaunus korporatīvos parāda vērtspapīrus.
Raksturojiet savu līdzšinējo pieredzi, emitējot obligācijas, ar ko atšķīrās pērnā gada emisija? Ko kopumā, jūsuprāt, var sagaidīt no kapitāla tirgus Baltijā šajā gadā?
Pagājušā gada emisija bija ļoti sekmīga. Turklāt absolūtos skaitļos tā bija viena no lielākajām korporatīvo obligāciju emisijām Baltijā pēdējos gados. Aptuveni 80% no 2000 jaunajiem piesaistītajiem investoriem nāk no Baltijas. Iepriekš mūsu obligāciju emisijās vairāk bija Rietumeiropas investoru un institucionālo jeb profesionālo investoru, kamēr šoreiz vietējie mazie investori ņēma pārliecinošu virsroku. Jā, vērtējot emisijas apjomu, 50 miljoni Frankfurtē vai Londonā nebūtu liela emisija, tomēr Baltijā šāds mērogs ir uzskatāms par ļoti ambiciozu un rezultāts - par veiksmīgu. 2023. gadā piedzīvojām rekordaugstas kupona likmes, un Baltijas kapitāla tirgū vidējā likme starp visām emisijām bija aptuveni 10,5%. Mēs piedāvājām lielāku potenciālo ienesīgumu - 13% apmērā.
Pirmšķietami kāds var uzskatīt, ka uzņēmumam tā ir liela nauda, un līdz zināmam mēram tam varētu piekrist, bet ar tās palīdzību spējām pārfinansēt citas dārgākas saistības, uzlabojot kopējo saistību struktūru Grupā. Tāpat pēdējos gados arī investoru prasības ir mainījušās un viņi pieprasa lielāku atdevi attiecībā pret risku. Tādējādi visi uzņēmumi mazliet šobrīd pārmaksā. Ir cerība, ka turpmāk Baltijas kapitāla tirgus saglabās izaugsmes vektoru un arvien vairāk uzņēmumu izmēģinās obligāciju sniegtās iespējas, savukārt vēl vairāk investoru būs gatavi investēt vietējos uzņēmumos, kļūt par daļu no to veiksmes stāstiem un baudīt sadarbības augļus.
Pasaule mainās, un ir dažādi politiski notikumi. Kāda ir makroekonomiskā kopaina, vismaz tirgos, kuros darbojas jūsu uzņēmums? Ko sagaidāt un kādus galvenos riskus redzat kopumā?
Esam uzņēmums, kas strādā 15 valstīs un 16 tirgos. Protams, ģeopolitiskie notikumi ietekmē biznesu. Pirms diviem gadiem Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā izjutām ļoti tieši, jo mums nācās slēgt biznesu Ukrainā. Tāpat pieņēmām lēmumu pārtraukt biznesu arī Baltkrievijā, kas iepriekš bija ļoti labs un perspektīvs tirgus. Es uzskatu, ka esam pieņēmuši pareizus un savlaicīgus lēmumus un esam tikuši galā ar izaicinājumiem tīri labi. Turklāt ģeogrāfiskais tvērums ir paplašinājies.
Mēs, protams, saprotam, ka Baltijas valstīm ir robeža ar Krieviju. Tas nepadara sarunas ar Rietumu investoriem vienkāršākas. Tāpat jāpieņem, ka strādājam Āfrikā, ko ierasts uzskatīt par relatīvi augstāka riska tirgu. Tomēr esam ļoti diversificēts bizness un ne velti izkaisīts pa trīs kontinentiem. Ja kādā tirgū izjūtam īslaicīgus sarežģījumus un tas neuzrāda pašus labākos rezultātus, tad to kompensē citi tirgi, kuros dzīve un ekonomika rit ierasto gaitu. Turklāt katrā no mūsu tirgiem ir cita dinamika – kāds pēc krīzēm atkopjas ilgāk, cits jau nākamajā gadā spēj uzrādīt vēsturiski labākos rezultātus. Un šī risku diversifikācija arī lielā mērā ir noteikusi, kādēļ 12 gados esam sasnieguši pietiekami atzīstamus rezultātus un katru gadu uzrādījuši portfeļa izaugsmi vidēji vairāk nekā 20% apmērā.
Intervijā 2022. gada decembrī jūs sacījāt, ka, iespējams, šī krīze nav tāda, kā visi iedomājas. Proti, nav tik briesmīgi, kā izskatās, un vidējais patērētājs tik ļoti necietīs kā pēc 2008. gada krīzes. Šobrīd, šķiet, ir šī ekonomiskā notikuma kulminācija – vai vēl aizvien esat optimistisks?
Patiesībā esmu ļoti apmierināts ar savu prognozi. Jā, mēs pieredzējām augstu inflāciju, kas šobrīd ir atgriezusies saprātīgā līmenī. Vienlaikus bezdarba līmenis saglabājas samērīgs, vietām pat zems. Nav lielu bankrotu, nav maksātnespēju, par kurām visiem būtu jāsatraucas. Tāpat kredītņēmēju maksājumu disciplīna ir labā līmenī. Raugoties uz tūrisma biznesu pasaulē, ir redzams, ka rādītāji ir pirmspandēmijas līmenī. Ja cilvēki var atļauties ceļojumus, tas nozīmē, ka viņiem ir nauda. Kopumā mēs šajos pārmaiņu un krīžu laikos dzīvojam jau kopš pandēmijas sākuma, tādēļ lieliem pārsteiguma momentiem vairs nav pamata.
Manī, protams, nav pārmērīga optimisma, ka šis būs labākais gads, kādu esam pieredzējuši, jo ir atsevišķi signāli, kas liek būt piesardzīgiem, piemēram, ECB lēmumi par lēnāku likmju samazināšanu, nekā sagaida kapitāla tirgi, tāpat piesardzība saistībā ar ASV prezidenta velēšanām un to potenciālo ietekmi uz ASV biržu. Tomēr gads nesolās būt slikts, jo visu vienmēr tāpat izšķir uzņēmuma spēja adaptēties un pieņemt efektīvus lēmumus. Savukārt patērētājs ir mācījies no iepriekšējām krīzēm, vairāk rūpējas par uzkrājumu veidošanu un pieņem prātīgākus lēmumus izmaksu ziņā brīžos, kad maciņš izjūt lielāku spiedienu.
Jau sacījāt, ka atstājāt Baltkrievijas un Ukrainas tirgu. 2022. gada beigās strādājāt 14 tirgos. Šobrīd esat 16 valstu tirgos, kas nozīmē, ka 4 valstis portfelī nākušas klāt. Kas ir šīs valstis, un ko jūs tur darāt?
Tas tiesa. Kopš pagājušās vasaras esam savam portfelim pievienojuši patēriņa finansēšanas biznesu ExpressCredit, kas piedāvā aizdevumus valsts pārvaldes darbiniekiem Namībijā, Botsvānā, Zambijā un Lesoto. Konceptuāli šis ir ļoti interesants produkts, jo mēs izsniedzam aizdevumus valsts pārvaldes darbiniekiem, kuri ierasti ir pakļauti zemākiem nodarbinātības riskiem. Turklāt saistību izpildi veic nevis pats kredītņēmējs, bet gan viņa darba devējs, kurš konkrētu ikmēneša maksājumu atskaita no kredītņēmēja algas un pārskaita saistību nosegšanai. Rezultātā spējam nodrošināt izcilus atmaksas rezultātus un ļoti caurspīdīgu kreditēšanas procesu. Savukārt no valstu attīstības viedokļa varam teikt, ka Botsvāna un Namībija ir reģionāli ļoti attīstītas ekonomikas. Piemēram, Botsvānā IKP uz vienu iedzīvotāju ir līdzīgs kā Gruzijā.
Līdz ar to mums ir prognozējams produkts ar labiem atmaksas rādītājiem gana spēcīgās ekonomikās. Šobrīd mūsu galvenais uzdevums ir veicināt pilnīgu biznesa un procedūru integrāciju jau esošajos Eleving Group modeļos un sistēmās, panākot vienotu izpratni par biznesa standartiem un kāpinot procesu efektivitāti. Prognozējam, ka 2024. gadā varēsim daudz precīzāk novērtēt šā brīža piedāvājumu jaunajos tirgos, apsvērt kādus uzlabojumus, bet jau pilnīgi droši var teikt, ka pirmajos sešos mēnešos kopš biznesa integrācijas uzrādītie rezultāti liek uz nākotni raudzīties ļoti pozitīvi.
Zinām, ka Kenijā esat attīstījuši transportlīdzekļu līzinga sistēmu. Vai iespējams, ka šāds pakalpojums parādīsies arī Dienvidāfrikas reģionā?
Pagaidām pieturamies pie esošajiem plāniem, bet ir visas iespējas, ka nākotnē mēs varētu izvērtēt paplašināšanos ar esošajiem transportlīdzekļu finansēšanas produktiem arī tajos Grupas tirgos, kur tie šobrīd netiek piedāvāti. Viss atkarīgs no pieprasījuma un tirgus situācijas konkrētajā valstī.
Nedaudz ieskats vietējā tirgū. Eleving Group investēja mašīnu koplietošanas uzņēmumā OX Drive, kas iznomā Tesla elektromašīnas. Vai šis bizness, jūsuprāt, ir perspektīvs, un kādas ir izaugsmes iespējas?
Teju pirms diviem gadiem mums bija iespēja kļūt par vairākuma daļu turētāju šajā kompānijā. Esam pārliecināti, ka nākotnes mobilitāte būs elektriska, un šis biznesa projekts tiešā veidā saskan ar Eleving Group ilgtspējas kursu, ko cenšamies katru gadu stiprināt ar dažādiem zaļās mobilitātes produktiem. OX Drive ir augošs un perspektīvs uzņēmums. Pirmajā gadā mēs sākām ar 40 Tesla automašīnām, taču šobrīd kompānijas autoparks jau pārsniedz 150 elektroautomašīnas. Turklāt šodien tās vairs nav tikai Teslas, ar kurām iespējams izbaudīt ekoloģiski draudzīgāku pārvietošanos, bet arī Audi zīmola elektromašīnas, bet aizvadītajā vasarā kampaņas ietvaros pat Porsche Taycan. 2023. gadā jutām gana lielu pieprasījumu, jo klienti, izmantojot OX Drive pakalpojumu, nobrauca vairāk nekā 2 milj. kilometru aptuveni 71 000 braucienu laikā. Izmantojot tīru elektroenerģiju! Rīga ir ļoti neliels tirgus, un vērienīgākai izaugsmei ir jālūkojas tālāk. Iespējams, ka, turpinot attīstīt uzņēmumu, mēs lūkosim piesaistīt arī citus investorus, un nav izslēgts, ka šis pakalpojums kādā brīdī varētu tikt piedāvāts arī citos tirgos.
Vai ir kas tāds, ko jūs vēlētos pateikt vietējiem investoriem?
Mēs turpināsim aktīvi piedalīties kapitāla tirgos un izpētīsim visas iespējas, ko tie piedāvā. Tā kā mums ir labi diversificēts parāda vērtspapīru portfelis, kuram 2024. gadā nav būtisku dzēšanas termiņu, mēs koncentrēsimies uz potenciālu ārējā un pašu kapitāla piesaisti, izpētot iespējas gan Baltijas tirgos, gan ārpus tiem. Nav izslēgts neviens no variantiem, tostarp arī tāds, kas dotu ļoti pozitīvu pienesumu un dinamiku Baltijas kapitāla tirgū. Par to, iespējams, vairāk varēsim parunāt pēc mēneša vai diviem.
