Jaunākais izdevums

Pakāpeniski uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai un palielinoties vakcinācijas aptverei, valdība atbalstījusi Veselības ministrijas izstrādātos grozījumus, kas paredz paplašināt pulcēšanās iespējas privātos pasākumos.

Saskaņā ar grozījumiem turpmāk privātos pasākumos, joprojām ievērojot divu mājsaimniecību principu, iekštelpās varēs pulcēties līdz 10 cilvēkiem un brīvā dabā līdz 20 cilvēkiem. Savukārt, bēru un kristību ceremoniju norisē turpmāk varēs piedalīties cilvēki no dažādām mājsaimniecībām, ievērojot noteiktu dalībnieku skaitu - līdz 10 cilvēkiem iekštelpās un līdz 20 cilvēkiem brīvā dabā.

Vienlaikus, valdībai apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas virzītos grozījumus par klātienes praktiskām mācībām, ko nevar veikt attālināti, paredzēts, ka pirmās palīdzības praktisko apmācību varēs veikt klātienē 10 cilvēku grupā, ievērojot noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības - apmācību laikā pasniedzējs un apmācāmā persona lieto respiratoru bez vārsta, nodrošināta 2 metru distance, apmācību dalībniekiem ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs.

Savukārt, tie cilvēki, kuri izgājuši pilnu vakcinācijas kursu un kopš vakcinācijas pagājušas 14 dienas, klātienē pirmās palīdzības apmācībās varēs piedalīties līdz 20 cilvēkiem grupā neveicot Covid-19 testu, nelietojot mutes un deguna aizsegu, kā arī neievērojot 2 metru distanci.

Spēkā esošie epidemioloģiskās drošības ierobežojumi pakāpeniski tiks mazināti, izvērtējot gan saslimstības rādītājus, gan vakcinācijas aptveri sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas valsts budžeta prioritātes nevis pēc publiskiem paziņojumiem, bet pēc mērķiem tērētās naudas, iznāk, ka dažas nozares no vārdos prioritārām kļuvušas par maznozīmīgām naudas izteiksmē. Maznozīmīgās vai visneprioritārākās jomas 2023. gada pirmajā pusē bija valsts kontrole, sociālā aizsardzība un veselības nozare.

Latvijas valdošā politiskā elite (valdība un Saeima) jau ir sākusi diskusiju par nākamā gada valsts pamatbudžetu. Dažādās publiskās diskusijās tiek debatēts tikai par to, kā pārdalīt papildus iecerētos 800 miljonus eiro un kādām būtu jābūt prioritātēm – drošībai, izglītībai vai veselībai? Tādēļ izdevniecības Dienas Bizness iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? ieteic, spriežot par prioritātēm, paraudzīties uz jau sastrādāto pēc fakta.

Kas vairo IKP un nodokļu ieņēmumus

Atgādināšu, ka ikviens valsts iztērētais eiro atstāj ietekmi uz ekonomiku kopumā. Kad preces un pakalpojumi tiek nopirkti no uzņēmējsabiedrības, ekonomiskās sekas būs kumulatīvas. Uzņēmējam būs jāveic pirkumi no citiem uzņēmumiem – izejvielas, transporta pakalpojumi un daudz kas cits. Tiek lēsts, ka katrs šāds iztērēts eiro radīs papildu 3–4 eiro IKP pieaugumu. Neiztērēts eiro pieaugumu neradīs. Ja gandrīz katrs pirkums tiek aplikts ar PVN, tad katrs iztērētais eiro uzriez radīs 20 centu papildu ieņēmums valsts budžetā. Daļu no ienākumiem par preču un pakalpojumu ražošanu ikviens uzņēmums izmaksās algās un citos ar darbaspēku saistītos izdevumos. Atalgojumam ir būtiska ietekme gan uz ekonomikas attīstību kopumā, gan uz nodokļu ieņēmumiem valsts, pašvaldību un speciālajā budžetā. Kad darba devējs (uzņēmums, ministrija, ar valsti vai pašvaldību saistīta struktūra) palielina darbaspēka izmaksas par 100 eiro, tad no šīs summas darba devējam ir jāsamaksā 19,4 eiro valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (kas nonāks speciālajā budžetā), un bruto alga darba ņēmējam tiks aprēķināta 80,4 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Jaunā "e-veselībā" plāno ieguldīt vismaz sešus miljonus eiro

Db.lv, 15.03.2021

"Dienas Bizness" šā gada februārī rakstīja, ka soli pa solim e-veselībā būs ieguldīti aptuveni 20 miljoni ES un Latvijas valsts naudas, aizvadīti vairāk nekā 10 gadi, aiz kuriem stāv 10 veselības ministru politiskā atbildība par projektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties problēmām e-veselības sistēmas darbā, veselības resors ir sācis pirmos sagatavošanas darbus jaunas digitālās veselības platformas izveidei, kam plānoti aptuveni seši miljoni eiro, svētdien vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Decembrī e-veselības pieejamība bija traucēta septiņas dienās, bet vēl piecas darbadienas tā faktiski nav strādājusi. Janvārī traucējumi bijuši sešās darbadienās, bet februārī - trīs dienas, bet par četrām dienām novērtēts, ka sistēma nestrādā. Turklāt sagaidāms, ka problēmas, visticamāk, kļūs vēl asākas, kad sistēmā sāks vadīt datus par Covid-19 masveida vakcināciju.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Vakcinēšanas faktu var ievadīt tikai e-veselībā. Ja tā nestrādā, datus jāievada "Excel" failos, pēc tam tos Nacionālais veselības dienests (NVD) ielādē e-veselībā. Vakcinēšanas ierakstiem iepriekš jau bija radīts speciāls produkts, kas gan būtībā nav izmantots.

"Šobrīd diemžēl šobrīd ir tā, ka to vakcinācijas faktu var savadīt tikai un vienīgi e-veselības sistēmā. Viens ir tas, ka likumdošanā nebija nekādi paredzēta šī obligātā vakcinācijas faktu elektroniska reģistrēšana. Tamdēļ modulis, kas bija izstrādāts, manuprāt, jau kopā ar visu darbnespējas lapām, īsti netika izmantots. Izmantoja tikai daži dakteri, bet tieši uz Covid-19 laiku tas tika uzfrišināts, atjaunots, jo nebija citas iespējas, kā šo vakcinācijas faktu ievadīt elektroniski," raidījumam skaidrojis NVD direktora vietnieks informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jautājumos Edgars Goba.

No jauna pasūtītie risinājumi masveida vakcinēšanas procesa nodrošināšanai, tostarp rindu veidošanai, tiks radīti tā, lai tie neietekmētu e-veselības darbu un otrādi. "Šis risinājums tiks integrēts ar e-veselību. Tas tiks integrēts tādā veidā, lai vienas vai otras sistēmas darbību neietekmētu savstarpēji, tā saucamais asinhronais risinājums, kad viena sistēma var strādāt arī bez otras sistēmas patstāvīgas pieejamības," raidījumam sacījis "ZZ dats" direktors Edžus Žeiris.

Gadu mijā ar "ZZ dats" noslēgts arī līgums uz trim gadiem par NVD informācijas sistēmu, tostarp e-veselības, uzturēšanu. Līgums ietver arī konsultēšanu un problēmu novēršanu. "Tas, ko šobrīd prasītos, to sistēmu varbūt sadalīt vairākos mazākos, teiksim, tādos integrētos apgabalos, lai to var vieglāk uzturēt, un tajos gadījumos, ja kaut kas apstājas, neapstājās viss," vērtējis E.Žeiris.

Uzņēmums e-veselības platformu atjaunos, lai, pēc E.Gobas vārdiem, vismaz pāris gadus ar to varētu "dzīvot mierīgi".

NVD tomēr vilcinoties ar iesākto plānu veselības norēķinu informācijas sistēmā izveidot vēl 15 jaunas funkcijas. No Eiropas fondu iezīmētajiem 5 miljoniem eiro pagaidām iztērēti vien 40 000 eiro, jo neesot skaidrs, vai to vispār var izdarīt šobrīd strādājošajā sistēmā un vai to var izdarīt solīto trīs gadu laikā.

De facto ziņoja, ka jau tagad esot skaidrs, ka e-veselības mūžs esošajā veidā vairs nav atlicis pārāk garš. Pērn pārtraukts cits fondu finansēts projekts e-veselības tālākai pilnveidošanai. Tā vietā no valsts budžeta piešķirti 2 miljoni eiro, lai radītu ko pilnīgi jaunu. Drīzumā valdība varētu lemt par vēl 5 miljonu eiro novirzīšanu jaunas digitālās veselības platformas izveidei.

Aizvadītā gada beigās izsludināts iepirkums par to, kā nākotnē būtu jāizskatās vienotajai veselības informācijas sistēmai. "Es esmu iepazinies ar šī iepirkuma gaitu, un mani secinājumi, jāsaka, nav nomierinoši. Es konstatēju, ka tā pieeja ir bijusi līdzšinējā (..) Iepirkums nav pabeigts, lēmums nav pieņemts, un es uzskatu, ka, pirms kādus lēmumus tālāk pieņem un saprot, kā virzīt šo konkrēto iepirkumu, pasūtītājam ir jādefinē sava vīzija par to, ko mēs gribam iegūt. Jo šobrīd man liekas, ka šī situācija, šis iepirkums, kas šobrīd ir procesā, ir atkal no sērijas, aizej tur, nezin kur, atnes to, nezin ko," komentēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Veselības ministrija jauna e-veselības kodola izveidei pieteikusies uz 5 miljoniem eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko valdība nākamnedēļ plāno sadalīt augstas gatavības projektiem ekonomikas sildīšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcinācijas pret Covid-19 projekta biroja darbībai novirza 641 800 eiro, piektdien pēc valdības ārkārtas sēdes mediju pārstāvjus informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Ministrs sacīja, ka minētā summa tiks piešķirta no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Līdzekļi tiks novirzīti biroja darbinieku atalgojumam un pakalpojumiem.

"Mēs šobrīd īstenojam secīgu lēmumu ķēdi, kas izriet no mana priekšlikuma, kuru ir atbalstījuši kolēģi valdībā. Vienprātīgi atbalstījuši, ka šis vispārējs vakcinācijas brīvprātīgs projekts ir īstenojams kā augstākā līmeņa nacionālā mēroga projekts," klāstīja Pavļuts.

Birojs darbosies desmit cilvēku sastāvā, un pašlaik plānots, ka līgumi ar biroja darbiniekiem tiks slēgti uz projekta īstenošanas laiku - 12 mēnešiem. "Projekts kādam ir jāvada. Ir nepieciešami cilvēki, kas spēj augstā līmenī strādāt un koordinēt daudzas iesaistītās iestādes, speciālistus, piegādātājus, partnerus," uzskata politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ, 20.aprīlī, darbu Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra amatā sāks Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika, paredz veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) virzītais Ministru kabineta rīkojuma projekts.

Minēto rīkojuma projektu Pavļuts virzīs izskatīšanai tuvākajā valdības sēdē.

Vakcīnu iepirkumu dēļ amatu zaudē VM valsts sekretāre  

Saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem,...

Nepieciešamība iecelt jaunu VM valsts sekretāru radās pēc ministra lēmuma zemākā amatā pārcelt līdzšinējo valsts sekretāri Dainu Mūrmani-Umbraško. Šāds lēmums pieņemts pēc pārbaudes un disciplinārlietas saistībā ar caurspīdīgas pārvaldes, iekšējās kontroles sistēmas un darba organizācijas trūkumiem, veicot vakcīnu pret Covid-19 iepirkumus.

Rīkojumu par Mūrmanes-Umbraško pārcelšanu zemākā amatā Pavļuts parakstījis trešdien. Iepriekš Pavļuts paziņoja, ka Mūrmane-Umbraško saņems arī rājienu.

Dreikai ir ilggadēja pieredze valsts un pašvaldības iestāžu darbā. Pavļuta ieskatā viņas kompetences un prasmes ir būtiskas, lai sasniegtu VM stratēģiskos mērķus sabiedrības veselības labā, savukārt Dreikas juridiskās zināšanas palīdzēšot arī uzlabot un sakārtot lēmumu pieņemšanu ministrijā.

Dreika pauda, ka veselības nozares cilvēki jau vairāk nekā gadu strādā ārkārtējā situācijā. Saspringtajā darbā stratēģisku lēmumu pieņemšanu atvieglotu skaidra un visiem saprotama sistēma, pie kuras viņa sola stingri pieturēties, krīzes risināšanā iesaistot visus ministrijas resursus.

Līdz tiks apstiprināts jauns Veselības inspekcijas vadītājs, šos pienākumus pildīs Veselības inspekcijas vadītāja vietniece veselības aprūpē Anita Slokenberga.

Mūrmane-Umbraško līdz ar Pavļuta parakstīto rīkojumu no 20.aprīļa tiks pārcelta uz vakanto Veselības inspekcijas vadītāja vietnieka amatu.

Dreika Veselības inspekciju vadījusi kopš 2017.gada 1.novembra. Viņai ir pieredze vadošos amatos starptautiskās kapitālsabiedrībās, kā arī valsts un pašvaldību iestādēs, piemēram, Nacionālajā veselības dienestā, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrā, Jūrmalas pilsētas domē, AAS "ERGO Latvija". Dreika absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, iegūstot diplomu tiesību zinātņu specialitātē. Viņai ir arī maģistra grāds sabiedrības vadībā un uzņēmējdarbības vadībā.

Kā ziņots, Pavļuts bija rosinājis pārbaudi saistībā ar vairākiem pirmajiem "BioNTech/Pfizer" vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, kuros Latvija bija iegādājusies mazāk vakcīnu, nekā bija pieejams.

Ministrija par šo jautājumu bija rosinājusi pārbaudi, pēc kuras Pavļuts rosināja disciplinārlietu pret Nacionālā veselības dienesta Finanšu vadības departamenta Iepirkumu nodaļas vadītāja vietnieku Aināru Lācbergu un VM valsts sekretāri Mūrmani-Umbraško.

Disciplinārlietā pret Lācbergu netika konstatētas viņa prettiesiskas darbības, lemjot par "BioNTech/Pfizer" vakcīnu iepirkšanu Latvijai.

Lai gan pirmajā dienesta pārbaudē secināts, ka amatpersonas nav rīkojušās prettiesiski un nav pārkāpušas dienesta pilnvaras, tomēr, vērtējot procesu, kā notikusi lēmumu pieņemšana, secināts, ka "viennozīmīgi nav ievēroti labas pārvaldības principi," iepriekš sacīja ministrs.

Kā piemēru viņš izcēla faktu, ka darba grupa, kas radīta vakcīnu iepirkumu veikšanai, nav izveidota ar rīkojumu - tā ir pastāvējusi pēc savstarpējas vienošanās. No liecībām esot nojaušams, kas sapulcēs ticis runāts, bet nav protokolu vai dokumentu, kuros aprakstīts, par ko runāts. "Ir iemesls domāt, ka tādu vienkārši nav bijis," piebilda politiķis.

Vēlāk martā intervijā Latvijas Televīzijai Pavļuts pavēstīja, ka ir nolēmis rosināt jaunu dienesta pārbaudi par visiem vakcīnu pret Covid-19 iepirkumiem, veidojot vakcīnu portfeli kopš pagājušā gada rudens.

Jau vēstīts, ka pirmajā iepirkumā, līdz 2020.gada 19.novembrim, Latvija varēja pieteikties līdz 860 000 "Pfizer" vakcīnu devām, bet faktiski tika pieņemts lēmums par 97 500 iepirkšanu. Nākamajā kārtā, kad tika piedāvātas 430 000 šī ražotāja vakcīnu devas, Latvija pieteicās uz 100 000 devu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram

Māris Ķirsons, 23.04.2021

2005. gadā Gaiļezera

slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums,

bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz

daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu, Saeimas deputāti prasa skaidrojumus Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam.

Pieprasījumu parakstījuši pašreizējai valdībai opozīcijā esošas ZZS Saeimas frakcijas deputāti: Armands Krauze, Uldis Augulis, Raimonds Bergmanis, Edgars Tavars, Jānis Dūklavs, Viktors Valainis, Gundars Daudze, Jānis Vucāns un Māris Kučinskis un neatkarīgā deputāte Karīna Sprūde.

"Lai arī jau daudzus gadus no Veselības ministrijas un SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca (RAKUS) vadības tiek runāts par morāli degradējošo ārstniecības iestāžu telpu, materiāli tehniskā stāvokļa uzlabošanu, ka vēl jo aktuālāki kļuvuši COVID-19 pandēmijas apstākļos, bet Centrālās finanšu un līgumu aģentūras mājaslapā atrodams šīs slimnīcas valdes lēmums par daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera laukumu izveides finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšanu," pieprasījuma pamatojumu skaidro Saeimas deputāts Armands Krauze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien veselības ministra amatā ievēlēja Saeimas deputātu Danielu Pavļutu (AP).

Par partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas vadītāja Pavļuta iecelšanu ministra amatā nobalsoja 61 deputāts, 13 balsoja pret, savukārt 32 parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda pārliecību, ka Pavļuts visādos veidos ir gatavs sākt darbu veselības ministra amatā. Tiekoties ar Pavļutu, Kariņš noskaidrojis, ka topošā ministra prioritātes saskan ar premjera viedokli - valstij jāmeklē iespējas būt proaktīvākai un kā galveno prioritāti izvirzīt skaidru un ātru vakcinācijas procesu. Tāpat ministram labi jākomunicē ar savu ministriju, nozari un skaidri jāpauž, jāaizstāv un jāskaidro viedoklis plašākai sabiedrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ceturtdien atbalstīja Veselības ministrijas (VM) izstrādāto rīkojuma projektu par 57 miljonu eiro pārdali veselības aprūpei.

VM uzver, ka Ministru kabinetam (MK) nepieciešams pieņemt lēmumu par apropriācijas pārdali, lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023.gadā atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Papildus piešķirtais finansējums veicinās rindu mazināšanu pie speciālistiem, uz diagnostiskajiem izmeklējumiem, dienas stacionārā un ambulatorajā rehabilitācijā.

VM atgādina, ka šī gada 20.jūnijā MK sēdē tika izskatīts un pieņemts zināšanai Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par finansējuma pārdali 2023.gadā veselības nozarei". Attiecīgi šogad tiks veikta apropriācijas pārdale 57 miljonu eiro apmērā no nozaru ministrijām uz budžeta resora programmu "Veselības aprūpes neatliekamo pasākumu īstenošana 2023.gadā", lai nodrošinātu neatliekamu un prioritāru pasākumu finansēšanu veselības nozarē 2023.gadā atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Riskējam zaudēt pēdējo veselības aprūpes salmiņu reģionos

Alvis Ērglis, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs, 04.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lems par izejas stratēģiju no Covid-19 ierobežojumiem, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Valdības sēdes sākums paredzēts plkst.10, taču vispirms būs sēdes slēgtā daļa.

Atsevišķi jautājumi par Covid-19 sertifikātu turpmāku izmantošanu aizvien vēl palikuši neskaidri.

Kariņš pirmdien atzīmēja - ņemot vērā, ka nav zināms, vai un kādi Covid-19 saslimstības viļņi varētu būt nākotnē, valdības stratēģija paliek nemainīga - labākais risinājums ir vakcinēties un balstvakcinēties, lai samazinātu smagas saslimšanas risku, pauda politiķis.

Premjers arī akcentēja, ka ir jāturpina nēsāt maskas un testēties, lai saslimšanas gadījumā neietu sabiedrībā.

Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) pozitīvi novērtēja, ka pēc divām nedēļām kopš Jaunās konservatīvās partijas aicinājuma koalīcijas kolēģiem pārskatīt Covid-19 regulējumu ir panākta vienošanās par ierobežojumu mazināšanu. Politiķe cita starpā norādīja, ka ir svarīgi, ka skolās tiek saglabāta maksimāli bieža testēšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ceļošanai nepieciešamais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā

LETA, 20.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļošanai nepieciešamais digitālais zaļais sertifikāts Latvijā varētu tikt ieviests jūnijā, izriet no otrdien valdībā izskatītā Veselības ministrija (VM) sagatavotajā informatīvā ziņojuma par digitālā zaļā sertifikāta izstrādi un ieviešanu.

Šā gada 17.martā Eiropas Komisija (EK) publicēja priekšlikumu pakotni digitālā zaļā sertifikāta izveidei, lai sekmētu drošu brīvu pārvietošanos ES ietvaros Covid-19 pandēmijas laikā.

VM norādīja, ka atsevišķas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis jau izstrādājušas savus vakcinācijas pret Covid-19 apliecinājumus, lai ceļotājus atbrīvotu no konkrētiem ierobežojumiem. Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, lai nodrošinātu standartizētu pieeju starp dažādajiem izstrādātajiem risinājumiem, ir nepieciešami vienoti nosacījumi Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu izsniegšanai un verifikācijai.

"Digitālā zaļā sertifikāta satvars noteiks Covid-19 vakcinācijas, testēšanas un pārslimošanas sertifikātu formātu un saturu. Digitālā zaļā sertifikāta satvars nodrošinās, ka šos sertifikātus var izdot sadarbspējīgā formātā un tos varēs ticami verificēt, ja sertifikāta turētājs tos uzrādīs citās dalībvalstīs, tādējādi atvieglojot brīvu pārvietošanos ES," atzina ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieaug Ēģiptes kūrortos ar Covid-19 saslimušo Latvijas valstspiederīgo skaits

Db.lv, 23.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iespējas doties uz Ēģipti atpūtas braucienos, Ārlietu ministrija un Veselības ministrija vērš uzmanību uz Latvijas valstspiederīgo saslimstības pieaugumu ar Covid-19 Ēģiptē.

Ārlietu ministrijas rīcībā ir informācija par šobrīd Ēģiptē slimojošiem septiņiem valstspiederīgajiem, tomēr faktiskais skaits varētu būt ievērojami lielāks, jo par saslimšanas gadījumiem neinformē visi tūroperatori.

Ja personai, atrodoties Ēģiptē, tiek konstatēta saslimšana ar Covid-19, tā nedrīkst atgriezties Latvijā ar plānoto pasažieru pārvadājuma reisu. Personai jāuzturas Ēģiptē, kamēr tā atveseļojas. Dodoties braucienā uz ārvalstīm, jārēķinās, ka ārvalstī var nākties uzturēties ilgāk, nekā plānots. Ja ceļojumu apdrošināšanā nav iekļauti ar Covid-19 saslimšanu saistīti riski, personai ir jārēķinās arī ar papildu izmaksām.

Saslimšanas gadījumā persona saņem medicīnisko palīdzību atbilstoši vietējiem veselības aprūpes standartiem un reāli pastāvošajām iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2023.gada budžetā vēlas 2,06 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2024.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,68 miljardus eiro, bet 2025.gadā - 2,78 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka lielāko summu - 512,568 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2023.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Seko Ekonomikas ministrija ar 355,66 miljoniem eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ar 273,904 miljoniem eiro, kamēr Izglītības un zinātnes ministrija vēlas 241,375 miljonus eiro, bet Satiksmes ministrija - 189,614 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Piešķir 41,3 miljonus eiro ārkārtas situācijas novēršanai veselības aprūpē

LETA, 05.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien nolēma piešķirt papildu 41,3 miljonus eiro, lai veselības nozarē nodrošinātu pakalpojumu pieejamību un nepārtrauktību, paredz valdībā šodien skatītais "Informatīvais ziņojums par ārkārtas situācijas novēršanu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā".

Kā norāda Veselības ministrija (VM), 2022. un 2023.gadā ir pieaudzis pacientu skaits, kuri ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādēm tika nogādāti slimnīcā. Turklāt ir mainījusies proporcija - klīniskās universitātes slimnīcās pieaug pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā - vidēji katru mēnesi 60% pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40% ierodas paši, kas liecina par ambulatoro pakalpojumu nepieejamību.

Tāpat šobrīd atsevišķos pakalpojumu veidos gaidīšanas rindas garums pārsniedz vairākus mēnešus, lai saņemtu diagnosticējošos izmeklējumus. Piemēram, lai saņemtu kodolmagnētisko rezonansi, gaidīšanas laiks vidēji ir 173 darba dienas, uz ultrasonogrāfiju - 115, bet uz doplerogrāfiju - 114 darba dienas. Garākās gaidīšanas rindas uz speciālistu konsultācijām ir gastroentroloģijā - 124 darba dienas, endokrinoloģijā - 115 darba dienas un hemotoloģijā - 104 darba dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada budžetā ministrijas prioritārajiem pasākumiem papildus vēlas 1,68 miljardus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).

FM apkopojusi ministriju un valsts iestāžu iesniegtos papildus budžeta līdzekļu pieprasījumus prioritāro pasākumu īstenošanai.

Kopumā ministrijas prioritāro pasākumu īstenošanai 2022.gada budžetā papildus vēlas 1,68 miljardus eiro. Savukārt turpmākajos gados ministrijas indikatīvi iezīmējušas lielāku summu, proti, 2023.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem ministrijas vēlas 2,06 miljardus eiro, bet 2024.gadā - 2,46 miljardus eiro.

No FM sniegtās informācijas izriet, ka vislielāko summu - 702,13 miljonus eiro - prioritārajiem pasākumiem 2022.gada budžetā vēlas Veselības ministrija. Tai ar 213,06 miljoniem eiro seko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar 168,44 miljoniem eiro Ekonomikas ministrija, savukārt 147,03 miljonus eiro papildus vēlas Izglītības un zinātnes ministrija, bet Satiksmes ministrija - 142,79 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima piektdien pārapstiprināja valdības līdz 15.novembrim noteiktos īpaši stingros noteikumus Covid-19 izplatības ierobežošanai jeb stingro "lokdaunu".

Par pārapstiprināšanu balsoja 47 deputāti, bet pret bija 16 deputāti.

Iepriekš arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja valdības lēmuma pārapstiprināšanu.

"Lokdauna" ieviešanu nosaka Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi ārkārtējās situācijas rīkojumā, par kuru pārapstiprināšanu bija jālemj Saeimai.

Debatēs veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) uzsvēra, ka valstī plosās nežēlīga sērga, ka pašlaik speram kāju pāri kraujas malai un, lai apstādinātu Covid-19 izplatību, esam spiesti apstādināt savus cilvēkus. Valdība lēmumu par "lokdauna" ieviešanu pieņēma ar "smagu sirdi", bet Ministru kabinetam nav citas izvēles, norādīja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā tiks apsvērta iespēja Covid-19 iekļaut arodslimību sarakstā, lai pavērtu iespēju sociālās apdrošināšanas pabalstu izmaksāt jebkuras profesijas pārstāvim, kas ar jauno koronavīrusu inficējies darbavietā.

Pašlaik uz šādu pabalstu var pretendēt tikai mediķi, skolotāji un operatīvo dienestu darbinieki, turklāt tikai tad, ja valstī izsludināta karantīna vai ārkārtējā situācija. Ierosinājums šo kārtību grozīt pagājušajā nedēļā izskanēja Seima Veselības lietu komisijā; viedokli par to solījusi izteikt Sociālās aizsardzības un nodarbinātības ministrija.

Kā pastāstījusi veselības ministra vietniece Živile Simonaitīte, citās Eiropas Savienības valstīs vismaz pagaidām šādas prakses nav, bet Lietuvā pie tā tiks strādāts, lai pēc situācijas izvērtēšanas pieņemtu lēmumus.

Par arodslimību saskaņā ar noteiktu kārtību var tikt atzīti akūti vai hroniski darbinieka veselības traucējumi, ko izraisījis viens vai vairāki kaitīgi faktori darba vidē. Konstatējot saslimšanu ar arodslimību, likums darbiniekam paredz tiesības saņemt pabalstu pilnas iepriekšējās neto darba algas apmērā, bet ir jāpierāda, ka cilvēks saslimis darbavietā, un šai procesā jāiesaista arī Darba inspekcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) līdz 2024.gada 1.jūlijam izstrādās normatīvo regulējumu, lai visām recepšu zālēm ieviestu vienotu uzcenojumu veidošanas mehānismu, tām piemērojot kompensējamo zāļu uzcenojumu, teikts otrdien valdībā apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā par zāļu finansiālo pieejamību.

Visām recepšu zālēm plānots izstrādāt jaunu uzcenojumu veidošanās modeli, kam vajadzētu samazināt zāļu gala cenu pacientiem, ieviešot fiksētu uzcenojumu veidošanās principu, tai skaitā farmaceitiskās aprūpes pakalpojuma maksas veidošanās principu un mazinot aptieku atkarību no lieltirgotavām, teikts VM ziņojumā.

Konkrēti risinājumi un uzcenojuma ierobežojumu piedāvājumi ziņojumā vēl nav norādīti. Pret šīm iecerēm apspriešanas gaitā līdz šim aktīvi iebilduši farmācijas produkcijas tirgotāji.

VM vēlas panākt, lai Latvijas zāļu reģistrā iekļauto recepšu zāļu cena nepārsniegtu zāļu ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sniedzot atbalstu medicīnas personālam, kas nodrošina pacientu ārstēšanu sabiedrības veselības krīzes situācijās, un stiprinot tā pieejamību Rīgā, Veselības ministrija īstenos Eiropas Savienības (ES) fondu projektu.

Darbam stacionāros, kuri ar Nacionālo veselības dienestu ir noslēguši līgumu par veselības aprūpi, tiks piesaistītas medicīnas māsas un māsu palīgi, bet Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu atbalsta centros - ārstu palīgi. Atbalsts paredzēts arī ģimenes ārstu paaudžu nomaiņai. Pieejamais ES fondu finansējums – 2,55 miljoni eiro.

Medicīnas māsām, māsu palīgiem stacionāros un ārstu palīgiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā Rīgā, noslēdzot darba līgumus uz vismaz piecu gadu periodu, būs iespējams saņemt kompensācijas: vienreizēju kompensāciju piecu mēnešalgu apmērā un vienreizēju papildu kompensāciju vienas zemākās mēnešalgas apmērā par katru ģimenes locekli, kā arī vienreizēju uzturēšanās izmaksu kompensāciju 12 mēnešu periodam 3600 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) 13.janvārī apstiprināja priekšlikumus valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2023. gadam un budžeta ietvaram 2023.–2025. gadam, šogad paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus jaunām valdības prioritātēm 710 miljonu eiro apmērā.

Finansējums paredzēts gan valsts drošības stiprināšanai, gan konkurētspējas uzlabošanai, gan dzīves kvalitātes uzlabošanai un citām prioritātēm.

“Valsts budžets ir valdības darba instruments. Gatavojot 2023. gada valsts budžeta piedāvājumu, uzsvaru likām uz investīcijām mūsu cilvēkos un konkurētspējas stiprināšanā, lai virzītos uz ekonomikas transformāciju. Budžetā būs papildu līdzekļi gan izglītībai un zinātnei, gan iedzīvotāju labklājības celšanai un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. Laikā, kad ģeopolitiskā situācija pasaulē un tuvējās kaimiņvalstīs joprojām ir saspringta, mēs nedrīkstam aizmirst arī par savas valsts aizsardzību un drošības stiprināšanu, tāpēc būtiska daļa papildu finansējuma tiks novirzīta tieši šai jomai. Tomēr darbu pie šā gada budžeta turpinām saskaņā ar Fiskālās disciplīnas likuma prasībām, līdz ar to varu apliecināt, ka arī turpmāk Latvija būs fiskāli atbildīgs eirozonas dalībnieks,” uzsver finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu apgāde Latvijā ir apdraudēta, ja tiks īstenots Veselības ministrijas (VM) informatīvais ziņojums par zāļu finansiālo pieejamību, paziņojumā presei norāda Latvijas nacionālās zāļu apgādes asociācija.

Savukārt Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācija portālam lsm.lv norāda, ka VM sagatavotais informatīvais ziņojums par to, kā uzlabot recepšu zāļu pieejamību Latvijā, ir sasteigts, bet atsevišķi priekšlikumi – nelietderīgi un izšķērdīgi, turklāt plāna īstenošana varētu novest pie 150 attālāku aptieku bankrota.

VM plānā rosinātas vairākas izmaiņas recepšu zāļu aprites un pieejamības uzlabošanā, tostarp, piemēram, iecere medikamentiem noteikt cenu griestus – recepšu zāļu cenām Latvijā nepārsniegt tā paša ražotāja pārdošanas vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Tāpat VM piedāvā visām recepšu zālēm, kuras nav kompensējamo medikamentu sarakstā, noteikt 5% kompensāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepārdomāti lēmumi var ietekmēt kredītreitingu, kā dēļ var pieaugt valsts parāda apkalpošanas izmaksas.

2024. gada budžeta veidošanā nepilni 800 miljoni eiro tiek paredzēti prioritāriem pasākumiem, bet, palūkojoties uz 2023. gada budžeta izpildi pēc budžeta izdevumu posteņiem, vienīgā pozīcija, kurā izdevumu plāns ir lielāks par trīs ceturkšņos teorētiski plānojamo, bija procentu maksājumi par valsts aizņemto naudu. Drīzumā ir jāpārfinansē 5,5 miljardi no valsts parāda, un realitātē var iznākt, ka tikai šis mērķis ir prioritārs, no tēriņu dinamikas viedokļa. Pirms lemt par nākamā gada valsts budžeta projekta izveidošanu, vajadzētu palūkoties uz to, kāds ir 2023. gada valsts budžets un tā izpilde de facto. Jānoskaidro, kādas bija veiksmes vai neveiksmes, cik labi izdevās palielināt izdevumus nozarēm, kuras šīgada valsts pamatbudžetā tika iezīmētas par prioritārām, un kāpēc neizdevās ieplānotais? Viens no neatbildētiem jautājumiem – kāpēc laikā, kad valsts ieņēmuma daļa pildās daudzmaz atbilstoši plānotajam, pat nedaudz pārpildot gada plānu, valsts budžeta izdevumu daļa atpaliek no plānotā izdevumu apjoma daudzās pozīcijās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atcēla prasību lietot mutes un deguna aizsegus ārtelpās, kur ir intensīva cilvēku plūsma, proti, ielu tirdzniecības vietās, sabiedriskās ēdināšanas vietās ārtelpās, izglītības iestādēs, pasākumos, psiholoģiskās palīdzības terapijas grupās, aģitācijās, dievkalpojumos, kā arī bērnu nometnēs.

Kā skaidrots Veselības ministrijas Ministru kabineta noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" grozījumos, šobrīd, kad 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits ir samazinājies zem 200 uz 100 000 iedzīvotāju, ir sasniegta zemāka Covid-19 izplatības pakāpe - augsts risks. Līdz ar to Veselības ministrijas ieskatā ir iespējams pārskatīt pienākumu lietot mutes un deguna aizsegus, nosakot to lietošanu tikai iekštelpās un atceļot prasību maskas lietot ārtelpās, kur ir intensīva pulcēšanās.

Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu papīra formā varēs saņemt arī pašvaldības klientu apkalpošanas struktūrvienībās. Proti, sertifikātu Iedzīvotāju reģistrā esoša persona vai tās likumiskais pārstāvis varēs pieprasīt un saņemt gan ārstniecības iestādē, kas veica vakcināciju vai Covid-19 testu, gan jebkurā citā ārstniecības iestādē, gan arī vienotajā valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) izskatīšanai tuvākajā Ministru kabineta (MK) sēdē virzīs Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu mazināšanas plānu, par kuru ceturtdien, 10.februārī, konceptuāli vienojās valdību veidojošās partijas.

Kā aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā, ministrs paudis, ka, ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto un trauslo situāciju veselības aprūpē, Latvijā drošības pasākumus plānots mazināt pakāpeniski. Tāpat Pavļuts izsaka pateicību koalīcijas partneriem "par situācijas izpratni un atbalstu, kas ļauj savlaicīgi dot cilvēkiem skaidru ziņu, kad un kādi atvieglojumi mūs sagaida un vienlaikus saglabāt vajadzīgo epidemioloģisko drošību".

Pirmais solis paredz, ka no 16.februāra drošības pasākumus kā pirmajiem atvieglos bērniem, kā arī atcels šobrīd noteikto darba laika ierobežojumu mazumtirdzniecībā.

Ministrijā skaidro - ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija bērnu un jauniešu vidū sasniegusi augstāko līmeni un sāk samazināties, no 16.februāra bērni un jaunieši bez ierobežojumiem varēs doties "zaļajā" vidē, kā arī bez sertifikātu vai testu rezultātu uzrādīšanas piedalīties interešu izglītības, amatieru un sporta aktivitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru