Turpmāk Opel Zafira jeb, precīzāk, Opel Zafira Life nosaukums tiks izmantots ērta mikroautobusa vajadzībām, savukārt kravas versija izmantos Opel Vivaro vārdu

Kompakto minivenu ēras noriets liek ražotājiem pārgrupēties un piedāvāt tirgū pieprasītus produktus, tādējādi Opel Zafira vārds, kas iepriekš tika izmantots populārā minivena vajadzībām, tagad piešķirts minibusam, kas tiks piedāvāts trīs dažādos izmēros un būs paredzēts līdz pat deviņu pasažieru vizināšanai. Jaunā Opel Zafira Life pamatā ir pārbaudīta tehnika jeb tas, ko jau pazīstam citos franču PSA uzņēmuma veiksmīgajos modeļos – Peugeot Traveller, Citroen Space Tourer un ārlaulības bērnam Toyota Proace Verso.

Kopumā Opel Zafira Life būs vairāki jaunākās paaudzes 1,5 un divu litru dīzeļdzinēji, kuru jauda ir no 102 līdz 177 zirgspēkiem. Būtiski piebilst, ka visi dīzeļi atbildīs jaunākajiem un bargākajiem Euro 6d-TEMP standartiem. Pārsvarā gadījumu dīzeļi tiks saprecināti ar sešpakāpju manuālo pārnesumkārbu. Tikai prestižākais un dārgākais 177 ZS jaudīgais divu litru dīzelis sešpakāpju rokas kārbas vietā būs tiesīgs saņemt modernu astoņpakāpju automātu. Pēdējā versija būs ikvienas ģimenes sapņu auto. Tam ir viss, ko dakters izrakstījis: jauda, dinamika un komfortabla braukšana, kas nenogurdinās arī pilotu. 1,5 litru dīzeļiem ar 102 un 120 ZS lielu jaudu būs tikai sešpakāpju rokas kārba, tāpat arī divu litru 150 ZS versijai. Opel Zafira Life salonu varēs iekārtot, sākot no 5 līdz 9 vietām, tam ir trīs dažādi virsbūves garuma modeļi, proti, 4,60 metru jeb S modelis, tālāk seko 4,95 metru garais M modelis un maksimālajā izpildījumā jeb L modelis būs 5.30 metrus garš. Neatkarīgi no garuma visi Zafira Life modeļi būs 1,90 metru augsti. Šī informācija lieti noderēs un iepriecinās tos, kas bieži brauc uz lielveikaliem un atstāj savus auto daudzstāvu autostāvvietās, kam pašiem pie mājas auto glabājas daudzstāvu stāvvietā vai kuri arī bieži dodas ceļojumos.

Pēc nonākšanas franču autogiganta PSA apskāvienos vācu Opel strauji ir palielinājis SUV modeļu gammu. Jaunākais no tiem – Opel Grandland X – cēlies no labi pazīstamā Peugeot 3008

4,47 metrus garais Opel Grandland X vācu ražotājam ir akūti nepieciešams papildinājums tik plaukstošajā SUV segmentā. Šajā klasē jau aktīvi rosās ne tikai radniecīgais Peugeot 3008, bet, piemēram, arī Nissan Qashqai, VW Tiguan, Hyundai Tucson, KIA Sportage, citiem vārdiem sakot, automobiļi, kas šobrīd ļoti tiek mīlēti visā Eiropā, un Opel modelim ir plāni vismaz daļu klientu no tiešajiem konkurentiem pievākt sev. Viegli tas nebūs, taču potenciāls ir.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Lieliskas garuma, platuma un augstuma proporcijas, kā arī augsta sēdvieta ar labu pārredzamību ir tas, kas šodien vajadzīgs. Konservatīvāku uzskatu pircēji jauno Opel Grandland X pieminētā Peugeot 3008 vietā varētu izvēlēties kaut vai tikai tāpēc, ka tam būs klasiska izmēra stūres rats, ko var pieregulēt tā, lai redzētu gan ceļu, gan mērinstrumentu paneli, turklāt stūres ratam nav jāatrodas klēpī. Pati salona arhitektūra Grandland X nebūs tik stilīga kā Peugeot 3008, taču noteikti būs pircēji, kas par to neskums. Ar ergonomiku tam viss ir kārtībā. Vēl viena Grandland X priekšrocība ir tā, ka ir pircēji, kas joprojām šķībi skatās uz franču ražojumiem, toties fano par vācu zīmoliem. Tādējādi, neraugoties uz to, ka Grandland X ir franču izcelsmes un arī tiek ražots Francijā, būs cilvēki, kas to labprātāk izvēlēsies Peugeot 3008 vietā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Vācijas autobūves uzņēmums «Opel» prezentējis plānu sava finansiālā stāvokļa uzlabošanai, kas paredz 2020.gadā atgriezties pie peļņas gūšanas, pateicoties ietaupījumiem, kurus jaunais īpašnieks - Francijas autoražotājs «Groupe PSA» - palīdzēs sasniegt bez nepieciešamības slēgt rūpnīcas vai likvidēt darba vietas.

PSA šā gada augustā iegādājās ASV autoražotāja «General Motors» Eiropas struktūrvienību, kurā ietilpst «Opel» un «Vauxhall» zīmoli, ar cerībām atdzīvināt uzņēmumu, kas peļņu nav guvis jau kopš 1999.gada.

Ceturtdien prezentētais plāns ievērojami balstās uz PSA tehnoloģiju izmantošanu un atsevišķu darbību apvienošanu, lai sasniegtu ietaupījumus, kas līdz 2020.gadam veidos 1,1 miljardu eiro, bet līdz 2026.gadam - 1,7 miljardus eiro.

Divas PSA automašīnu platformas paredzēts drīzumā ieviest «Opel» un «Vauxhall» ražotnēs, lai paātrinātu pāreju uz PSA dzinēju un transmisiju izmantošanu. Kopumā «Opel» plāno līdz 2024.gadam samazināt vieglajiem automobiļiem izmantoto platformu skaitu no šobrīd deviņām līdz divām.

Nav šaubu, ka Opel Insignia GSi limuzīns un universālis brauc daudz azartiskāk un precīzāk par parasto Insignia. Žēl, ka modelim pietrūkst sportiskās mežonības un jauneklīgās trakulības

Asāka un precīzāka stūre, atlētiskāka piekare, jaudīgākas bremzes, divi ņipri motori un perfekts pilota krēsls. Gribētos cerēt, ka Insignia, kura aizmuguri rotā GSi burti, arī uz koplietošanas ceļiem vai slēgtā trasē būs trakulīgāks un izaicinošāks. Šoreiz – ne! Auto ir iznācis pārāk pareizs un nosvērts. Pat automašīnas skaņa gaitā ir pieklusināta, un tikai pie maksimāliem apgriezieniem pilota ausis glāsta tā melodija, ko būtu pelnījis Insignia GSi. Savā ziņā Insignia GSi raksturo kompānijas Opel pašreizējo dvēseles stāvokli. Pēc tās iekļaušanās franču PSA sastāvā jaunie saimnieki aktīvi ķērušies pie optimizācijas darbiem, atrotītām piedurknēm griežot visus nevajadzīgos izdevumus. Kā zināms, Opel vairāku gadu garumā strādā ar milzu zaudējumiem, piemēram, pēc 2017. gada aprēķiniem tie pārsniedza miljardu eiro. Loģiski, ka PSA finansisti turpmāk kaut ko tādu nevēlas pieļaut, tāpēc nav brīnums, ka Opel jaunie īpašnieki finansiālu apsvērumu dēļ šogad liedza Opel piedalīties Ženēvas autoizstādē.

Opel Crossland X ir jauns vārds vācu ražotāja modeļu aptverē, kas pēc būtības nākotnē aizstās minivena Opel Meriva pozīcijas

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Lai cik ambiciozi izklausītos Crossland X nosaukums, saturiski tas būs vienkāršs priekšpiedziņas krosovers, kas stāsies savulaik populārā minivena Opel Meriva vietā. Vienīgā atšķirība, ka nekrāsotas plastmasas sānu moldingi un lielāki riteņi padarīs šo auto vīrišķīgāku, attiecīgi to tagad varēs saukt par krosoveru. Jauna modulārā platforma, kompakts izmērs, lielisks tehniskais nodrošinājums, ieskaitot visa veida jaunākās drošības tehnoloģijas, paver plašu darba lauku Crossland X iekarošanas plāniem. Nav noslēpums, ka jaunais krosovers tiešā veidā satricinās arī augstāk stāvošā Opel Mokka X pozīcijas. Pēc garuma Crossland X būs tikai par 7 centimetriem īsāks nekā Mokka X, sasniedzot 4,21 metru lielu garumu. Vairums pircēju šo starpību neizjutīs, jo salonā Crossland X būs ļoti draudzīgs gan priekšā, gan aizmugurē sēdošajiem pasažieriem. Arī astes galā Crossland X būs 410 litru liela telpa, ko, nolokot aizmugurējos beņķus, var palielināt līdz 1255 litriem. Atliek tikai piebilst, ka, neraugoties uz atsvaidzināšanas procedūrām, Opel Mokka X uz Crossland X fona jau ir tehnoloģiski novecojis produkts. Vienīgā Mokka priekšrocība ir tā, ka to varēs dabūt ar visiem četriem velkošajiem riteņiem, turklāt tam ir iespēja pielaikot tos pat līdz 19 collu izmēram lielus. Crossland X šajā ziņā būs pieticīgāks, piedāvājot līdz 17 collu liela izmēra ripuļus. Tomēr šajā stāstā pircējiem galvenais ieguvums ir tas, ka Crossland X maksās mazāk. Piemēram, pats pieticīgākais Crossland X ar mazāko 81 ZS jaudīgo benzīnmotoru maksās, sākot no 13935 eiro.

Visa Latvijā uzkrātā bagātība (uzņēmumi, mājsaimniecības, valsts) ir mīnus 10, 8 miljardi eiro, liecina Latvijas Bankas publiskotā statistika.

Sāksim ar ārvalstu tiešajām investīcijām. 2023. gada pirmajā ceturksnī tie bija 188 miljoni eiro, kas ir nenozīmīgi uz Latvijas kopējā ekonomikas fona. Tehniski 2021. gada statistikā bija vērojams milzīgs ārvalstu investīciju pieplūdums, bet tas, visticamāk, bija saistīts ar to, ka Swedbank pārreģistrēja bankas piederību no Latvijas uz Zviedriju. Tāpēc tās, visticamāk, ir grāmatvedības manipulāciju rezultātā izraisītas investīcijas. Tas, iespējams, attiecas arī uz milzu investīcijām 2022.gadā. Manuprāt, tās ir tādas pašas grāmatvedības manipulācijas, bet jau saistībā ar Krievijas sankcijām.

To arī parāda ārvalstu investoru reinvestētā peļņa Latvijā, kas 2023. gada pirmajā ceturksnī bija nepilni 100 miljoni eiro. Tas ir nekas pret Latvijas ekonomikas lielumu. Kovida laiks un postkovidalaiks ļoti pozitīvi ietekmēja finanšu sektoru. Te ir strikts līdzsvars starp pasīviem un aktīviem, ko kontrolē Latvijas Banka (LB) un Eiropas Centrālā banka (ECB). Tātad, ja 2020. gada pirmajā ceturksnī visa finanšu sektora kopējie aktīvi bija 58 miljardi eiro, tad 2023. gada pirmajā ceturksnī tie jau bija 77 miljardi eiro. Saistības ir līdzsvarā ar aktīviem, un tās kontrolē LB un ECB.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Elektromobiļu kompānijas "Tesla Inc." dibinātājs un vadītājs Īlons Masks šogad ir ieņēmis pirmo vietu 400 bagātāko amerikāņu sarakstā, kuru publicējis žurnāls "Forbes".

Maska bagātība gada laikā pieaugusi par vairāk nekā 60 miljardiem ASV dolāru, sasniedzot 251 miljardu dolāru.

Otro vietu sarakstā ieņem tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Amazon.com Inc." vadītājs Džefs Bezoss ar 151 miljardu dolāru. Pērn Bezoss bija šī saraksta līderis.

Saraksta trešajā vietā ir uzņēmējs Bils Geitss ar 106 miljardiem dolāru, ceturtajā vietā - uzņēmuma "Oracle" vadītājs Lerijs Elisons ar 101 miljardu dolāru, bet piektajā vietā - investors Vorens Bafets ar 97 miljardu dolāru bagātību.

Sestajā un septītajā vietā ierindojušies "Google" dibinātāji Lerijs Peidžs un Sergejs Brins ar attiecīgi 93 miljardiem un 89 miljardiem dolāru, astoto vietu ieņem bijušais "Microsoft" direktors Stīvs Balmers ar 83 miljardiem dolāru, devītajā pozīcijā iekļuvis bijušais Ņujorkas mērs Maikls Blumbergs ar 76,8 miljardiem dolāru, bet 10.vietā ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla "Walmart" vadītājs Džims Voltons ar 57,9 miljardiem dolāru.

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Latvijas uzņēmumiem pieder aktīvi par 8,7 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, bet Igaunijas uzņēmumiem – 24,8 tūkstoši eiro.

2015. gada pirmajā ceturksnī Latvijas uzņēmumiem (izņemot bankas) kopumā piederēja aktīvi (īpašumi, iekārtas, nauda banku kontos u. c.) par 19,8 miljardiem eiro. Visi uzņēmumi kopumā bija parādā (pasīvi) bankām vai citiem uzņēmumiem 45,7 miljardus eiro. Teorētiski pieņemot, ja mēs 2015. gadā par bilances vērtību pārdotu visus Latvijas uzņēmumus (pilnīgi visus), tad ar to nebūtu iespējams nosegt visus uzņēmumu parādus un gaisā paliktu karājamies 25,9 miljardus eiro liels parāds. Tas nozīmē, ka visu Latvijas uzņēmumu kopējā vērtība 2015. gada pirmajā ceturksnī bija mīnus 25,9 miljardi.

Līdz pat 2018. gada pirmajam ceturksnim aktīvi palielinājās, bet saistības (pasīvi) pieauga vēl straujāk. 2018. gada pirmajā ceturksnī visu Latvijas uzņēmumu aktīvu vērtība sasniedza 26,6 miljardus eiro, pasīvi ‒ 56,6, bet neto finanšu vērtība jau bija mīnus 30 miljardi eiro. Pēc tam aktīvu vērtība samazinājās vai bija tuvu 26 miljardiem eiro, arī saistību apjoms visumā bija stabils ‒ 54‒56 miljardi eiro ‒, bet uzņēmumu vērtība līdz pat 2021. gada otrajam ceturksnim svārstījās ap lielumu mīnus 30 miljardi eiro. No 2021. gada otrā ceturkšņa aktīvu vērtība sāka palielināties, bet vēl lielākos tempos pieauga saistību apjoms.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Šogad pakāpeniski paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem, kā arī atsevišķiem naftas produktiem, kurus izmanto speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās.

To paredz grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli", kas iekļauti 2024.gada budžeta likumprojektu pakotnē.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 2024.gada 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Šā gada 24.maijā banku piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedzis 17,46 miljardus eiro, kas ir par 15% mazāk nekā februārī, liecina Finanšu un kapitāla tirgus apkopotie dati.

Februāra sākumā banku piesaistīto depozītu apjoms bija gandrīz 20,4 miljardi eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka šā gada pirmā ceturkšņa beigās nerezidentu noguldījumu apjoms bankās sasniedzis 5,869 miljardus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada un par 27% mazāk nekā pērnā gada nogalē.

Tādējādi gada laikā nerezidentu noguldījumi sarukuši par trim miljardiem eiro, no kuriem lielākais samazinājums vērojams šā gada sākumā – no 8,05 miljardiem eiro līdz 5,869 miljardiem eiro.

Būtiski samazinājusies nerezidentu noguldījumu dolāros pozīcija – no 4,3 miljardiem eiro pērnā gada beigās līdz 1,8 miljardiem eiro šā gada 31.martā. Savukārt noguldījumu apjoms eiro audzis – no 3,3 miljardiem eiro līdz 3,75 miljardiem eiro.

500 pasaulē bagātākie cilvēki 2022.gada pirmajā pusē zaudējuši 1,4 triljonus dolāru, aplēsusi biznesa ziņu aģentūra "Bloomberg".

ASV elektromobiļu ražošanas uzņēmuma "Tesla Motors" līdzdibinātāja un vadītāja Īlona Maska bagātība sarukusi par gandrīz 62 miljardiem dolāru, ASV interneta tirdzniecības giganta "Amazon" vadītāja Džefa Bezosa bagātība samazinājusies par 63 miljardiem dolāru un sociālā tīkla uzņēmuma "Facebook" dibinātāja Marka Zakerberga bagātība sarukusi par vairāk nekā 50%.

Tās ir lielas izmaiņas salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, kad izteikti bagāto cilvēku turība pieauga, pateicoties valdību un centrālo banku stimulu programmām Covid-19 pandēmijas dēļ.

"Bloomberg" to skaidroja ar straujo procentu likmju pieaugumu centrālajās bankās, lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas ietekmē augsta riska aktīvus, tostarp uzņēmumu akcijas.

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Valsts policija satiksmes drošības uzraudzībā saņēmusi ne tikai jaunas netrafaretās Škoda un Subaru markas automašīnas, bet arī trafarētus busiņus Renault.

Valsts policijas vadība šodien automašīnu prezentācijas pasākumā skaidroja, ka ir iegādāti ne tikai 40 jaunas tumšas krāsas netrafarēti Subaru Forester apvidus automobiļi un Škoda Superb markas spēkrati, bet arī trafaretās automašīnas - 45 Opel Mokka, 46 Škoda Octavia un 15 mikroautobusi Renault Traffic.

Visas iepriekšminētās automašīnas ir aprīkotas ar nepieciešamo aparatūru, lai konstatētu ātruma pārkāpējus.

Viens no būtiskākajiem akcentiem automašīnas parka papildināšanai ir tieši Subaru Forester un mikroautobusi Renault Traffic. Policijas vadība nenoliedz, ka šādas markas izvēlētas, lai sajauktu kārtis un satiksmes noteikumu pārkāpēji nedomātu, ka ceļu policija pārvietojas tikai ar pāris konkrētu marku spēkratiem. Tāpat sabiedrība uzskatot, ka ar Opel Mokka automašīnām pārvietojas vien iecirkņu inspektori, taču tagad ar tiem kontrolēs arī satiksmes noteikumu pārkāpējus.

Vācijas autobūves uzņēmums "Opel" ceturtdien paziņoja, ka Eiropā no 2028.gada vairs neražos ar iekšdedzes dzinējiem aprīkotus automobiļus.

Autoražotāji visā pasaulē sākuši noteikt termiņus attiecībā uz benzīna un dīzeļdzinēju automobiļu ražošanas pārtraukšanu, ņemot vērā aizvien stingrākus vides piesārņojuma novēršanas standartus, kas ieviesti cīņā pret klimata izmaiņām.

Preses konferencē ceturtdien "Opel" vadītājs Mihaels Lohšellers sacīja, ka uzņēmums plāno arī elektrisko automobiļu modeļu piedāvājumu Ķīnas tirgū, kur līdz šim nav izdevies nostiprināt savas pozīcijas.

Tāpat līdz desmitgades vidum paredzēts izstrādāt 20.gadsimta 70.gadu sporta kupejas "Manta" elektrisko versiju.

"Opel" ietilpst autobūves grupā "Stellantis", kas izveidota pēc Itālijas un ASV autoražotāja "Fiat Chrysler Automobiles" un Francijas "Groupe PSA" apvienošanās.

Šā gada pirmā ceturkšņa beigās nerezidentu noguldījumu apjoms bankās sasniedzis 5,869 miljardus eiro, kas ir par trešdaļu mazāk nekā pirms gada un par 27% mazāk nekā pērnā gada nogalē, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tādējādi gada laikā nerezidentu noguldījumi sarukuši par trim miljardiem eiro, no kuriem lielākais samazinājums vērojams šā gada sākumā – no 8,05 miljardiem eiro līdz 5,869 miljardiem eiro.

Būtiski samazinājusies nerezidentu noguldījumu dolāros pozīcija – no 4,3 miljardiem eiro pērnā gada beigās līdz 1,8 miljardiem eiro šā gada 31.martā. Savukārt noguldījumu apjoms eiro audzis – no 3,3 miljardiem eiro līdz 3,75 miljardiem eiro.

Vācijas federālā motorizēto transportlīdzekļu aģentūra KBA piektdien paziņoja, ka izdevusi rīkojumu pasaulē atsaukt 73 000 «Opel» dīzeļautomobiļu, kuriem uzstādītas kaitīgo izmešu manipulēšanas programmatūras.

KBA norāda, ka tā likusi atsaukt «Opel Insignia», «Cascada» un «Zafira» ar dīzeļdzinējiem aprīkotos modeļus, kas ražoti laika periodā no 2013.gada līdz 2016.gadam.

Aģentūra skaidro, ka šiem automobiļiem tikusi uzstādīta programmatūra, kas ļāvusi tiem regulatoru veiktajos testos uzrādīt mazāku kaitīgo izmešu apjomu, nekā reālos braukšanas apstākļos.

Jau ziņots, ka Vācijas policija pirmdien veica kratīšanu Vācijas autobūves uzņēmumā «Opel» saistībā ar apsūdzībām par dīzeļautomašīnu kaitīgo izmešu datu falsificēšanu.

Vācijas «Volkswagen» 2015.gada septembrī izraisīja globālu skandālu, kad kompānija atzina, ka pasaulē līdz pat 11 miljoniem automašīnu aprīkotas ar konkrēta tipa dīzeļdzinējiem, kam uzstādīta kaitīgo izmešu falsificēšanas programmatūra.