Vēloties atbalstīt Ukrainas ekonomiku un sniegt cilvēkiem jaunas izklaides iespējas, Kijivā 29.aprīlī tiks atklāts jauns Latvijas uzņēmuma Aerodium Technologies vēja tunelis.

Vēja tunelis ir daļa no 2022. gadā atklātā T/C Respublika, kas ar 300 000 m2 lielu tirdzniecības platību ierindojas lielāko Eiropas tirdzniecības centru topa ceturtajā vietā. Tā izveidē Ukrainas franšīzes turētāji investējuši apmēram piecus miljonus eiro

Atklāšanas pasākumā savu meistarību demonstrēs lidotāji no Ukrainas, Latvijas, Lielbritānijas un Polijas. Pasākuma laikā īpaši tiks uzsvērts, ka vēja tunelis ir Latvijā ražots produkts, un tiks akcentēta arī draudzība un sadarbība starp Latvijas un Ukrainas tautām. Kopējais atklāšanas pasākuma budžets pārsniedz 100 000 eiro.

“Cilvēki Latvijā bieži vien domā, ka kara dēļ Ukrainā viss ir apstājies, ka izklaides pasākumi šobrīd ir nevietā. Bet tā nav tiesa, jo Ukrainas partneri bija iniciatori šī projekta atvēršanai tieši šobrīd. Tam ir vairāki iemesli: cilvēki ir noguruši no negācijas un viņiem ir nepieciešama iespēja atslābināties un izjust arī pozitīvas emocijas; bērni aug arī kara laikā un viņu bērnību jāmēģina padarīt laimīgu arī šajos apstākļos; jebkura komercdarbība ar nodokļiem pilda Ukrainas valsts kasi un tādā veidā palīdz kaldināt uzvaru; jebkurš uzņēmums ienākot Ukrainā šajos apstākļos demonstrē ticību uzvarai un iedrošina arī citus investorus rīkoties līdzīgi!,” komentē Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns.

No šodienas apmeklētājiem ir atvērts jauns Aerodium vēja tunelis Siguldā, kura izveidē investēti 500 000 eiro, informēja Aerodium pārstāvji.

SIA Aerodium Technologies valdes priekšsēdētājs Ivars Beitāns stāsta, ka uzņēmums šā gada janvārī izīrēja iepriekšējo Siguldas Aerodium vēja tuneli Bahreinas avio šovam, kur to noskatīja un iegādājās Dubaijas šeihs Mohameds bin Rašids al Maktūms. Patlaban šis vēja tunelis tiek izmantots izpletņlēcēju bāzē Skydive Dubai.

«Kopš brīža, kad vēja tunelis tika pārdots, uzsākām jaunā vēja tuneļa modeļa izstrādi un ražošanu. Jaunais vēja tunelis O2 Silence ir pasaulē pirmais šāda veida tunelis, un tas ir ievērojams ar to, ka ir klusāks, ātrāks un drošāks, salīdzinot ar citiem atvērtā tipa tuneļiem. Šāda vēja tuneļa izveidē mēs investējām ap 500 000 eiro,» atzina Beitāns.

Pētījumā par dzelzceļa tuneļa būvi starp Helsinkiem un Tallinu aplēsts, ka tuneļa izbūve izmaksās aptuveni 16 miljardus eiro un ilgs 15 gadus, sākot no 2025.gada.

Eiropas Savienības (ES) programmas Central Baltic daļēji finansētā projekta FinEst Link pētījumā par tuneļa būvi secināts, ka tā ir ekonomiski iespējama, ja tiek izmantots valsts un privātā sektora partnerības modelis, privātajam sektoram finansējot tuneļa izbūvi un 40% no izmaksām sedzot no ES līdzekļiem.

Kad tunelis sāktu darboties, ienākumi no tuneļa izmantošanas segtu ikgadējās apkopes izmaksas, bet būtu nepieciešamas arī subsīdijas dzelzceļa satiksmes uzturēšanai.

Subsīdijām no Somijas un Igaunijas būtu jāsasniedz 280 miljoni eiro gadā 40 gadus pēc kārtas, norādīts pētījumā.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka tiešā peļņa no tuneļa reģionam pārsniegtu piecus miljardus eiro gadā. Lielāko daļu no šīs summas veido laika ietaupījums, izteikts naudā. Netiešā veidā tunelis piesaistītu vēl septiņus miljardus eiro gadā.

Trešdien Šveicē oficiāli atklāts pasaulē garākais dzelzceļa tunelis, kurš stiepjas 57 kilometrus zem Alpiem.

Gotharda bāzes tunelis ved no Erstfeldas centrālajā Ūrī kantonā līdz Bodio dienvidu kantonā Tičīno.

Pirmo aptuveno projektu tunelim zem Gotarda pārejas izstrādāja šveiciešu inženieris Karls Eduards Gruners 1947.gadā.

Taču birokrātiskie šķēršļi, bažas par izmaksām un citas grūtības tuneļa būvniecības sākumu novilcināja līdz 1999.gadam.

Pēc 17 gadiem un vairāk nekā 12 miljardu Šveices franku (10.9 miljardu eiro) iztērēšanas tunelis ir gatavs savam pirmajam braucienam.

Uz pirmo ceremoniālo braucienu ieradīsies Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Itālijas premjers Mateo Renci un Šveices amatpersonas.

Kamēr valsts no bijušajiem vēja tuneļa saimniekiem cenšas atgūt izsaimniekoto naudu, jaunie ēku īpašnieki kaļ jaunus biznesa plānus, raksta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

Vēja tuneļa ēkā Jelgavā apsaimniekotājs iecerējis ierīkot ēdināšanas iestādi vai pat bērnudārzu. Attīstītāji esot pārliecināti - vieta blakus promenādei ir ļoti perspektīva, tāpēc interesentu par uzņēmējdarbības attīstību Lielupes krastā netrūks.

Kā vēstīts, pērn izsolē nonāca gan vēja tunelis, gan tam piegulošā ēka Lielupes krastā. Vēja tuneli iegādājies kāds ārzemju uzņēmējs, to aizvedot, bet ēku plāno attīstīt vietējie komersanti. Janvārī pašvaldības Būvvaldē iesniegts būvniecības pieteikums par izpletņlēcēju sertifikācijas un aktīvās atpūtas centra rekonstrukciju par atpūtas un biroja ēku. Pieteikuma iesniedzējs par darbiem Peldu ielā 4 ir uzņēmums Just Go, Zemgales Ziņas informējusi pašvaldības pārstāve Līga Klismeta.

AERODIUM ir uzbūvējis vēja tuneli pasaules lielākajai Disnejlendai - Shanghai Disney Resort-, kas jūnijā tika atvērta Šanhajā, Ķīnā. Radītais vēja tunelis ir lielākais atvērtais tunelis pasaulē, un tas ir iebūvēts Karību jūras pirātu šova Eye of the Storm skatuvē, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Līga Gablika.

Izklaides parks aizņem 390 ha lielu platību un tā radīšana izmaksāja 6,3 miljardus ASV dolāru. Izklaides parkā iekļautas inovatīvas atrakcijas, lai arvien vairāk pārsteigtu parka apmeklētājus. Kā viens no tehnoloģiski inovatīvākajiem risinājumiem tiek izcelts tieši Eye of the Storm šovs, kura kulminācija ir AERODIUM radītais tunelis un tā akrobātu lidojums. Šobrīd visos šovos lido latviešu lidotāji, taču paralēli jau tiek trenēti arī vietējie akrobāti.

Eye of the Storm ir 30 minūtes ilgs šovs, kas balstīts uz filmas Karību jūras pirāti scenāriju. AERODIUM vēja tunelis un lidotāji piedalās šova noslēguma ainā, kad notiek cīņa starp galveno varoni pirātu kapteini Jack Sparrow un admirāli James Norrington. Viņu cīņas laikā sākas vētra, kas paceļ gaisā abus pretiniekus. Cīņa turpinās, lidojot gaisā. Šovs pretendē uz labākā šova titulu atrakciju parku industrijā.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Ogres pilsētā ir ierīkoti trīs gājēju tuneļi: viens zem dzelzceļa centrā, otrs - iepretim autobusu pieturai Priedītes Grīvas prospekta galā, trešais – pie Akmeņu ielas pieturas zem autoceļa Rīga –Daugavpils.

Visvairāk noslogotais ir tunelis centrā, pa kuru diendienā uz staciju, no tās uz darbu un dažādām iestādēm, skolām, steidz tūkstošiem ogrēniešu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss. Gājēju tunelis ir apgaismots, uzstādītas novērošanas kameras, tīrs un uzkopts. Pašlaik visas sienas flīzes ir vietā, nav nekādu smērējumu. Novietoti arī atkritumu konteineri.

Noslogots un laba kārtībā ir gājēju tunelis pie Priedītēm. To izmanto ļoti daudzi ogrēniešu, kuri dodas iepirkties uz lielveikalu Dauga vai pastaigāties pa pludmali un dambi gar Ogres salu.

Eiropas Komisijas (EK) piešķirtie 238 miljoni eiro Latvijai tiks novirzīti Rail Baltica pamatlīnijas segmenta izbūvei no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai. Tas nozīmē, ka pirmie būvdarbi lielā mērā būs saistīti ar stacijas, lidostas un Āgenskalna pārbūvi, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pagaidām līdz tiem vēl tālu. Ir jāsaprot, kādā formā un apmērā projektu atbalstīs valsts. Līdz nākamā gada beigām ir jāatjauno arī pats pētījums, ņemot vērā tehniskās specifikācijas. Tāpat jāsakārto normatīvie akti, proti, cilvēkiem, kuru īpašumi tiks skarti tikai netieši, patlaban netiek paredzētas nekādas kompensācijas.

Kaut gan projekta autori īpaši izceļ jaunāko aptauju, kas atklāj, ka 85% Latvijas sabiedrības atbalsta Rail Baltica, iedzīvotāji, kuru īpašumus reāli skars vērienīgais projekts, sajūsmā krēslus nelauž. Piemēram, savākti jau gandrīz 4000 parakstu pret pazemes tuneļa izbūvi Āgenskalnā. Rajona iedzīvotāji tieši pēc nedēļas gatavojas pulcēties protestā pie Ministru kabineta.

Izsolē izdevies pārdot par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa aprīkojumu, aģentūru LETA informēja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Bērziņš pastāstīja, ka piespiedu izsolē ar augšupejošu soli bija plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošo kustamo mantu - vertikālo vēja tuneļa iekārtu un izpletņu stimulatoru. Kustamās mantas izsoles sākumcena bija noteikta 340 000 latu, savukārt pārdošanas cena un izsoles uzvarētājs saskaņā ar likumu tiks paziņots 14 dienu laikā, kamēr izsoles uzvarētājs norēķināsies par izsolīto mantu.

Administrators pauda gandarījumu, ka beidzot šī izsole ir notikusi un nesusi rezultātu, savukārt pirmdien, 7.maijā, plānots izsolīt Gaisa sporta sertifikācijas centram piederošā vēja tuneļa ēku Jelgavā 830 kvadrātmetru platībā. Nekustamā īpašuma izsoles sākumcena noteikta 375 000 latu, kas ir par 25% mazāk nekā iepriekš nenotikušajā izsolē, kad sākumcena bija 500 000 latu.

Francijas pilsēta Liona atklājusi, pēc tās pašas raksturojuma, pasaulē pirmo videi draudzīgo tuneli - divus kilometrus garu pazemes eju velosipēdistiem, autobusiem un gājējiem. Tunelis aprīkots ar skaņas efektiem un animāciju, vēsta thelocal.fr.

Tunelis sabiedrībai pirmoreiz atvērts ceturtdienas vakarā.

«Tas ir pasaulē pirmais, un tāpat kā gaismu festivāla gadījumā mēs drīz tiksim atdarināti,» sacījis Lionas mērs Žerārs Kolombs.

Tunelī autobusiem atvēlēta viena josla, bet velosipēdistiem un gājējiem - otra.

Ar Parīzes kompānijas Skertzo palīdzību ceļotāji var izbaudīt ekscentrisku skaņas efektu kombināciju. Tuneļa sienas rotā dažādas projekcijas.

Tunelis, kura būvniecība izmaksājusi 282,8 miljonus eiro, tiks slēgts nakts laikā no 00:30 līdz 05:00.

No 18.aprīļa līdz 2.maijam Jelgavā tiks iedarbināts vēja tunelis, kur šajā laikā notiks Džekija Čana jaunākās filmas epizožu uzņemšana, aģentūra LETA uzzināja Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Jelgavas pilsētas pašvaldība saņēmusi SIA Gaisa sporta sertifikācijas centra iesniegumu ar lūgumu saskaņot vēja tuneļa darbību no 18.aprīļa līdz 2.maijam, ņemot vērā iespējamo trokšņa līmeņa pārsniegšanu.

Vēja tuneļa intensīva darbība centram nepieciešama, jo savstarpējas sadarbības rezultātā Ķīnas filmu studija China Hero vēlas uzņemt Džekija Čana jaunākās filmas epizodes. Paredzēts, ka lidošanas epizožu filmēšana vēja tunelī notiks no plkst.9 līdz plkst.19. Katras lidošanas epizodes filmēšana ilgs vienu stundu ar 30 minūšu pārtraukumiem.

Kā ziņots, marta sākumā notikušajās divās izsolēs nav izdevies pārdot SIA Aerodium līdzīpašniekam Ivaram Beitānam daļēji piederošajam un par maksātnespējīgu atzītajam uzņēmumam SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs piederošo vēja tuneļa ēku un aprīkojumu 840 000 latu vērtībā, sacīja maksātnespējīgā uzņēmuma administrators Andris Bērziņš.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Pilnsabiedrība “BERERIX” turpina Rail Baltica projektā paredzētos Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus un to laikā ir plānots veikt Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes. Aicinām iedzīvotājus un pilsētas viesus sekot līdzi norādēm un jau savlaicīgi ieplānot laiku un ērtāko pārvietošanās maršrutu, lai nokļūtu izvēlētajā galamērķī.

No 6. līdz 19. jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela, posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6. līdz 9. jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13. janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Pilnsabiedrība "BeReRix", turpinot dzelzceļa projekta "Rail Baltica" Centrālā multimodālā mezgla viadukta būvniecības darbus, veiks Prāgas un Dzirnavu ielas pārvadu daļēju demontāžu, saglabājot netraucētu esošo vilcienu satiksmi, informē "BeReRix" pārstāvji.

Lai nodrošinātu gājējiem un transportam drošu pārvietošanos, demontāžas darbu laikā ir plānoti pārvietošanās un braukšanas ierobežojumi abos slēgtajos tuneļos zem pārvadiem. Par izmaiņām pilsētvidē informēs izvietotās norādes un ceļazīmes.

No 6. līdz 19.jūnijam satiksmei būs slēgts Prāgas ielas tunelis un iela posmā no 13.janvāra ielas līdz Rīgas starptautiskajai autoostai (Prāgas ielā 1). Gājējiem Prāgas ielas tunelis būs slēgts četras dienas no 6.jūnija līdz 9.jūnijam. Gājēju un satiksmes plūsmas šajā laikā tiks organizētas pa 13.janvāra un Maskavas ielām, kā arī caur Rīgas Centrāltirgu un pa Gogoļa ielu.

Dzirnavu ielas pārvada un tuneļa demontāžas darbus posmā no Satekles ielas līdz Turgeņeva ielai veiks no šodienas līdz 19.jūnijam. Šajā laikā būs slēgta transporta un gājēju pārvietošanās. Vilcienu pasažieriem šajā laikā būs slēgtas arī Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas peronu izejas uz Dzirnavu ielu. Satiksmes un gājēju plūsmas tiks organizētas pa paralēlajām pilsētas ielām - Satekles un Gogoļa, kā arī Turgeņeva, Timoteja, Abrenes un Lāčplēša ielām.

Norvēģija paziņojusi par plāniem uzbūvēt pasaulē pirmo jūras tuneli cauri kalnam, izvairoties no bīstamiem ūdeņiem, kas biedēja pat vikingus, vēsta thelocal.no.

Tunelis tiks būvēts, lai apietu Stadlandetas pussalu. Tas būs 1,7 kilometrus garš un 36 metrus plats, padarot braucienus drošākus.

Tuneļa būvniecība iekļauta valsts transporta attīstības plānā 2018.-2029. gadam.

Pie pussalas bieži ir brāzmaini vēji, tādēļ kuģi mēdz gaidīt piemērotus laikapstākļus, lai turpinātu ceļu. Pat vikingi, kas bija talantīgi jūrnieki, izvairījās no šīs vietas, dodot priekšroku sauszemei.

Citviet pasaulē jau ir izbūvēti tuneļi laivām, bet šis būs pirmais tunelis, kas būs piemērots kravu un pasažieru kuģiem.

Projekta paredzamās izmaksas ir 2,7 miljardi kronu (295 miljoni eiro). Īstenošana aizņems trīs līdz četrus gadus.

Lai mazinātu regulāru ielu lāpīšanu, mainot vai labojot apakšzemes inženierkomunikācijas, Rīgas dome vēlas panākt to pārvietošanu vienotā šahtā; komunikāciju valdītāji pagaidām komentāros skopi, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Haotiski izvietoti komunikāciju aku vāki, regulāri asfalta ielāpi, aizlāpot ne tikai laika apstākļu un ilgstošas ceļa lietošanas radītās bedres, bet arī caurumus, kas veidojušies, remontējot apakšzemes komunikācijas pēc avārijas vai veicot to plānveida nomaiņu, kas turklāt, reizēm notiek pavisam drīz pēc ielas seguma atjaunošanas. Tā ir diezgan tipiska Rīgas ielu aina. Viens no pēdējiem tādiem gadījumiem bija pērn, kad daudz kritizētās Kr. Barona ielas remontā nesen kā uzliktais jaunais bruģis tika ņemts ārā, lai veiktu inženierkomunikāciju nomaiņu. Kā toreiz skaidroja pašvaldībā – nebija iespējams prognozēt precīzus komunikāciju būvdarbu grafikus, jo tos ietekmē gan izvēlētie risinājumi, gan būvprojektu izstrādes gaita.

Augustā ekspluatācijā ir nodots pirmais apjomīgais infrastruktūras objekts uz Latvijas – Baltkrievijas robežas: 30 metru garais tunelis, kas būtiski atvieglo robežapsardzību pie Daugavpils - Polockas dzelzceļa līnijas. informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ).

“Ar katru dienu mēs aizvien uzskatāmāk redzam, kā uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas veidojas moderna robežapsardzības infrastruktūra, kas ļauj robežsargiem labāk un operatīvāk pildīt savus pienākumus. Valdībā ir atbalstīts mobilizācijas plāns, kā arī rasts risinājums nepieciešamā finansējuma piesaistei, tādēļ esam apņēmušies līdz šā gada beigām pabeigt žoga izbūvi Latvijas – Baltkrievijas robežas sausajās zonās, bet gar upēm un ezeriem – līdz nākamā gada vidum. Rastie risinājumi ļauj mobilizēt spēkus arī modernas robežapsardzības infrastruktūras izbūvei 16,7 km garā posmā gar Daugavu,” uzsver VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Norvēģijas valdība paziņojusi par plāniem uzbūvēt pasaulē pirmo tuneli lieliem kuģiem, ziņo thelocal.no.

Atklājot 10 gadu transporta plānu, valdība paziņojusi, ka piešķirs vienu miljardu kronu (175 miljonus ASV dolāru) Stad jūras tuneļa būvniecībai

1,7 kilometrus garais tunelis tiks izcirsts kalnā, savienojot divus fjordus, un tā mērķis esot palīdzēt palielināt drošību un atvieglot kuģošanu.

Plānots, ka būvniecība, kas izmaksās 1,6 miljardus kronu, sāksies ātrākais 2018. gadā un aizņems četrus gadus.

Kā raksta thelocal.no, jau tagad ir tuneļi baržām, bet Stad tunelis būšot pasaulē pirmais, caur kuru var braukt lieli kravas un pasažieru kuģi līdz 16 000 tonnām.

Francijas pilsētā Nantē esošais Žila Verna vēja tunelis ir unikāls pasaulē, ņemot vērā tā mērogu un iespējas.

Marta beigās svinīgi atklātā objekta modernizācija ilgusi gandrīz gadu. Tā īpašnieks ir zinātnes un tehnoloģiju centrs CSTB.

6000 m2 plašais Žila Verna vēja tunelis spēj reproducēt visus klimatiskos apstākļus, sākot no visbiežāk sastopamajiem - vējš, sniegs, ledus, līdz visekstremālākajiem – cikloni, smilšu vētras, putenis, mīnus 32 grādu aukstums vai 55 grādu karstums, tādējādi dodot iespēju pārbaudīt klimatisko apstākļu ietekmi.

Galvenie klienti ir automašīnu, kravas automobiļu, lidaparātu un vilcienu ražotāji, kā arī būvnieki un dažāda aprīkojuma ražotāji.

Vēja tuneļa modernizācijas darbi izmaksājuši 8,5 miljonus eiro un paplašinājuši tā darbības iespējas.

Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika spriests par gājēju drošības uzlabošanu uz sliežu ceļiem Ogrē, informē Ogres novada dome.

Ogrē dzelzceļa šķērsošanas problēma ir īpaši aktuāla, ik gadu uz gājēju pārejas, kas savieno Mālkalnes prospektu un Skolas ielu, notiek negadījumi, tajā skaitā, ar letālu iznākumu.

Padomes sēdē piedalījās Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis, priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis un Administratīvā departamenta direktore Dana Bārbale.

Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta pārstāvis sēdē ziņoja par satiksmes drošības uzlabošanu uz dzelzceļa pārbrauktuvēm un pārejām Ogrē, kur notikuši vairāki negadījumi ar cietušajiem. Ogres centrā uz sliežu ceļiem ilgstoši atrodas kravas vilcienu sastāvi, un šis fakts apgrūtina pārredzamību, šķērsojot dzelzceļu, jo arī kravas un pasažieru vilcienu satiksme ir ļoti intensīva, tādējādi gājēju, īpaši bērnu un vecu cilvēku pārvietošanās ir ļoti apgrūtināta. Īpaši tas attiecas uz iepriekš minēto gājēju pāreju Mālkalnes prospekta galā.

Decembrī AS Latvenergo Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES) aprit 50 gadu, kopš tā sākusi ražot pirmās elektroenerģijas kilovatstundas Latvijai, informē AS Latvenergo.

1965. gada decembrī ekspluatācijā pakāpeniski tika nodoti pieci hidroagregāti, un tas ir stacijas vēsturiskais dzimšanas brīdis. Pļaviņu HES ir neatsverama nozīme Latvijas energosistēmā, un tā joprojām ir viena no lielākajām HES Eiropas Savienībā.

Pļaviņu HES turbīnas pirmo reizi tika iedarbinātas 1965. gada decembrī, un savos 50 darbības gados tā kopumā saražojusi 76 TWh (teravatstundas) elektroenerģijas. Ar šo enerģijas apjomu pie vidējā gada patēriņa valstī – 7,35 TWh – tā varētu nodrošināt Latvijas pieprasījumu 10 gadus.

Savukārt šā elektroenerģijas daudzuma saražošanai stacija 50 gados ir izlietojusi 930 km³ lielu ūdens apjomu, kas līdzinās aptuveni diviem Baltijas jūras Rīgas jūras līča tilpumiem vai 2274 Rāznas ezeriem.

Projektēšanas inženieru trūkums katrā uzņēmumā atsevišķi ir atrisināms, veidojot spēcīgu projektēšanas inženieru biroju, kas spēj apkalpot desmitiem dažādu pieprasījumu no ražotājiem un jaunu produktu radītājiem, vienlaikus noturot labākos profesijas pārstāvjus Latvijā. Tieši to ir paveicis vēja tuneļu projektētājs Kristians Rimkus, dibinot un izveidojot industriālo iekārtu projektēšanas biroju WEMPS

Secinājums ir viens – no visa tā inženieru pulka, kas Latvijā ir, īstu projektētāju ir pavisam neliels segments. Lielākā daļa ir ražošanas inženieri. Tādu, kuri spēj iekārtas izgudrot, katastrofāli trūkst. Šāda problēma Skandināvijā pastāvēja jau pirms 20 gadiem, un šobrīd inženieru trūkuma vilnis ir sasniedzis arī Latviju gandrīz visos tautsaimniecības segmentos.

Projektētāju biroja objektīvā nepieciešamība

“Viņu vienkārši nav! Līdzīgi kā ar programmētājiem, kad pirms desmit gadiem sākās cīņa par labajiem, kas spēj izdarīt, šobrīd trūkuma vilnis ir sasniedzis projektēšanas inženierus mašīnbūvē. Loģiski, ka visiem nepietiek, un WEMPS risinājums, veidojot projektētāju biroju, ir mēģinājums šo problēmu risināt,” stāsta K. Rimkus, piebilstot, ka viņi nav izgudrojuši divriteni, bet rīkojušies pēc skandināvu parauga, kad jauna produkta vai risinājuma radītājs nav tas pats uzņēmums, kas šo produktu piedāvā tirgū. Specializēts projektēšanas uzņēmums ar daudz lielāku inženieru skaitu un kapacitāti šo funkciju var paveikt ātrāk un kvalitatīvāk.

Aerodium saistītais uzņēmums Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) vairs nepastāv. Par Eiropas Savienības un valsts atbalsta līdzekļiem būvētais gaisa tunelis Jelgavā pārdots izsolē, jo Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāka tiesvedību. Augstākajā tiesā šā gada 17. oktobrī LIAA prāvu zaudēja bez pārsūdzības iespējām.

Par sešus gadus ilgo tiesāšanos ar LIAA, tās sekām un savu viedokli par aģentūras direktoru Andri Ozolu intervijā Dienas Biznesam stāsta viens no Aerodium īpašniekiem – Ivars Beitāns.

Kā sākās Aerodium, un kad uzrakstījāt projektu LIAA par gaisa tuneļa būvniecību Jelgavā?

Aerodium sākās 2005. gadā. Mēs bijām tie, kas nopirka no Kanādas ražotājiem – Aerodium Canada – pirmo tuneli. Uzbūvējām to Siguldā, pēc tam nopirkām otro tuneli, palaidām olimpiādē. 2007. gadā atnāca pie mums ļaudis, kuri izstrādāja projektus LIAA. Tā arī piedāvāja, ka ir viens projekts, kurā bija plānots tunelis. Viņiem tajā brīdī jau bija atrasts ģenerāluzņēmējs, vajadzēja atrast tehnoloģijas ražotāju. Es piedāvāju šo darbu uzticēt kanādiešu uzņēmumam. Lidošanas centru projekti, vienkāršoti runājot, sastāv no tuneļa tehnoloģijas un no ēkas. Projekta rakstītāji piekrita, ka Aerodium Canada ir labs potenciālais tehnoloģijas piegādātājs. Kanādieši arī piedāvāja tobrīd ļoti inovatīvu risinājumu – tuneli, kuru var ātri nojaukt un uzlikt citā vietā. Tehnoloģiju varēja darbināt trijos dažādos veidos – gan kā atvērto variantu, gan kā daļēji slēgtu, gan kā pilnībā slēgtu iekārtu. Tādu, kā to paredzēja konkrētais projekts, mēs to arī nopirkām no Kanādas. GSSC man bija 37% no daļām. Es piedalījos uzņēmuma vadībā, bet nebiju ne vienīgais, ne arī lielākais akcionārs, kas bija valdē. 2008. gadā mēs tuneli bijām uzstādījuši un pabeiguši.