Videolekciju cikls Latvijas mežu sertifikācijas padomes Meža programmas 2025 ietvaros, sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai.

Videolekcijas publicētas portālā https://www.lmsp.lv/latvijas-meza-programma/531 ar neierobežotu piekļuvi visiem interesentiem, ar laiku vismaz uz 12 mēnešiem vai līdz izmaiņām nozarē, kas būtiski var ietekmēt satura precizitāti vai aktualitāti.

Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Latvijas Meža attīstības fondu.

Lekcijas datums un vieta: 06.12.2024., Talsi

Meža dzīvnieku populācijas un to kontrole. Plēsēju medības. Invazīvās sugas Latvijā

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas (LATMA) valdes priekšsēdētājs

Lekcijas tēma: Meža dzīvnieku populācijas pieauguma izmaiņas Latvijā, plēsēju un invazīvo sugu īpatsvara izmaiņas.

Vakar, 1. janvārī, miris bijušās Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vīrs Imants Freibergs, sociālajos medijos ziņo Vīķe-Freiberga.

"Mans mīļais Imants šorīt aizgāja baltā Dieva mierā mūžībā. Dziļās sērās aizlūdzu, lai viņa dvēselei viegls ceļš. Par viņu sēro meita Indra, mazdēls Ivars, dēls Kārlis ar sievu Lindu un mazbērniem Alisi, Austru un Ritumu," ierakstā vietnē "X" norādījusi Vīķe-Freiberga.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Freibergs dzimis 1934. gada 12. martā Valmierā. 1944. gadā bēgļu gaitās nonācis Vācijas nometnēs. 1948. gadā pārcēlās uz Franciju.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Freibergs un Vīķe-Freiberga apprecējās 1960. gada 16. jūnijā.

Vīķe-Freiberga bija Latvijas Valsts prezidente divus termiņus - no 1999. gada līdz 2003. gadam un no 2003. gada līdz 2007. gadam.

Augstākās izglītības un zinātnes telpa Eiropā pēdējos gados piedzīvo būtiskas pārmaiņas – mainās gan sabiedrības vajadzības un pētniecības prioritātes, gan tas, kā universitātes definē savu lomu. Rīgas Stradiņa Universitāte (RSU) šo pārmaiņu kontekstā mērķtiecīgi apliecina sevi kā zinātnes universitāte, kuras izglītība un pētniecība kalpo sabiedrības veselībai un labklājībai Latvijā, Eiropā un pasaulē.

Nozīmīgs pavērsiens RSU attīstībā būs 2026. gads, kad noslēgsies RSU un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (RSU LSPA) konsolidācija, vienlaikus pabeidzot arī universitātes iekšējo strukturālo sakārtošanu. Šie procesi nav tikai administratīvas pārmaiņas – tie iezīmē jaunu posmu RSU attīstībā, skaidri definējot universitātes stratēģisko pozicionējumu un turpmākos virzienus. Līdztekus tam aktualizēta arī RSU komunikācijas stratēģija un vizuālā identitāte, veidojot universitāti kā vienotu ekosistēmu, kas balstīta kopīgās vērtībās, piederības sajūtā un ambīcijās.

RSU rektors profesors Aigars Pētersons uzsver:

“RSU attīstība pēdējos gados bijusi mērķtiecīga un konsekventa – esam kļuvuši par zinātnes universitāti, stiprinājuši pētniecības kvalitāti un starptautisko konkurētspēju, kā arī paplašinājuši savu darbības lauku, konsolidējoties ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Šis ir brīdis, kad skaidri formulējam, kas mēs esam un kurp ejam, un vienoti komunicējam savu stratēģisko pozicionējumu. Tas sniedz ieguvumu ne tikai universitātei – tas palīdz studentiem, mācībspēkiem un darbiniekiem strādāt vienotā virzienā, bet sabiedrībai saņemt vēl lielāku atdevi no RSU zinātnes un izglītības.”

Latvijas zinātnisko institūciju konsorcijs uzsāk pētījumu projekta PeatTransform īstenošanu – “Pētniecībā un inovācijās balstīti risinājumi kūdras nozares virzībai uz klimatneitrālu ekonomiku, veicinot Latvijas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu”.

Pētījumu projekts palīdzēs Latvijas kūdras nozares transformācijai no būtiska emisiju avota uz klimatneitrālu tautsaimniecības nozari līdz 2050. gadam, vienlaikus stiprinot Latvijas pētniecības kapacitāti un inovāciju potenciālu.

PeatTransform no 2025.–2029. gadam īstenos – Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” (vadošais partneris), Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Vides risinājumu institūts, Dārzkopības institūts, Agroresursu un ekonomikas institūts – ar Eiropas Savienības un Latvijas valsts līdzfinansējumu kopā 5 588 265 eiro.

Pētījumu projektā tiks iesaistīti arī kūdras nozares uzņēmumi un asociācijas.Kūdra ir nozīmīgs Latvijas dabas resurss, ko plaši izmanto dārzkopībā, mežsaimniecībā un lauksaimniecībā gan vietējā tirgū, gan eksportā. Nozare nodrošina darbavietas, eksporta ieņēmumus un veicina reģionālo attīstību, tomēr tās ieguve un izmantošana rada siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un ietekmē kūdrājus.

Latvijā notiks viens no nozīmīgākajiem un reprezentatīvākajiem notikumiem valsts ekonomiskajā dzīvē - 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums.

Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju pārstāvji un diplomātiskais korpuss no Eiropas Savienības valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Āzijas un visas pasaules.

Forums norisinās ar Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas patronāžu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu. Pasākuma zinātniskais partneris ir Berkeley Haas University of California - viens no pasaules vadošajiem pētniecības centriem un atzīta Nobela prēmijas laureātu “kalve”.

No 2026. gada 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 8. Starptautiskais Humānistiskās ekonomikas forums, kuru organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un ar LIAA atbalstu.

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks tiek izskatīts kā viens no diviem kandidātiem uz Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatu, liecina Ekonomikas un monetārās komitejas priekšsēdētājas Aurores Lalukas paziņojums par trešdien notikušo neformālo viedokļu apmaiņu ar ECB viceprezidenta amata kandidātiem.

Ekonomikas un monetārās komitejas locekļi trešdien rīkoja neformālu viedokļu apmaiņu ar sešiem kandidātiem uz nākamo ECB viceprezidenta amatu - Kazāku, bijušo Portugāles finanšu ministru Mario Centeno, Igaunijas Bankas vadītāju Madi Milleru, Somijas Bankas vadītāju Olli Rēnu, bijušo Lietuvas finanšu ministru Rimantu Šadžu un Horvātijas Bankas vadītāju Borisu Vujčiču.

Komitejas koordinatori, kas pārstāvēja komitejas sastāva lielāko daļu, atbalstīja Kazāku un Centeno kā vēlamos kandidātus šim amatam.

Līdz šim ECB valdē nav bijis pārstāvju no valstīm, kas Eiropas Savienībai (ES) pievienojās 2004. gadā un vēlāk.

Kā ziņots, valdība decembrī apstiprināja Kazāka kandidatūru ECB valdes priekšsēdētāja vietnieka amatam.

Latvija pieteiks Latvijas Bankas prezidenta Mārtiņa Kazāka kandidatūru Eiropas Centrālās bankas (ECB) viceprezidenta amatam, sociālajos tīklos paziņojusi Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Politiķe atzīmē, ka drīzumā ECB kļūs vakanti vairāki augstākās vadības amati. "Kazāka kungs ir pieredzējis un starptautiski cienīts profesionālis, kurš varētu būt pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā," pauž premjere.

Šobrīd ECB viceprezidents ir Luiss de Guindoss, kura pilnvaru termiņš beidzas 2026. gada 31. maijā.

“Mārtiņš Kazāks ir starptautiski atzīts makroekonomists ar labu reputāciju un izcilu pieredzi monetārajā politikā un finanšu stabilitātē. Viņa kandidatūras virzīšana Eiropas Centrālās bankas vadībā stiprina Latvijas iespējas dot ieguldījumu visas eirozonas attīstībā un finanšu stabilitātē. Kazāks būtu pirmais Latvijas un arī Austrumeiropas pārstāvis ECB augstākajā vadībā, un tas būtu nozīmīgs solis mūsu valsts pārstāvniecības un kompetences stiprināšanā Eiropas Savienības institūcijās,” norāda finanšu ministrs Arvils Ašeradens.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un AS "Latvenergo" īstenos pirmo industriālās profesūras projektu Latvijā. Starptautiskā atklātā konkursā tiks piesaistīts profesors, kurš ar uzņēmuma atbalstu pētīs zaļās degvielas attīstības iespējas.

Vienojoties par stratēģisko partnerību, RTU un "Latvenergo" parakstīja sadarbības līgumu par industriālā profesora projekta īstenošanu. Līgums paredz īstenot starptautisku profesora kandidāta atlases procesu. Ar uzvarētāju līgums tiks slēgts uz diviem gadiem. Izvērtējot projekta rezultātus, to varēs pagarināt, profesoru ievēlot vēl uz četriem gadiem. Profesors savu darbību īstenos RTU Dabaszinātņu un tehnoloģiju fakultātē, ņemot vērā industrijas aktuālās vajadzības un attīstot jaunu pētniecības virzienu.

Akadēmiskajā un pētnieciskajā darbā gūtās atziņas "Latvenergo" izmantos savā darbībā, savukārt RTU studiju un zinātnes procesā aprobēs industrijas praktisko pieredzi.

No 2026. gada 19. janvāra Latvijas zāļu ražotāja AS “Olpha” valdes priekšsēdētāja amatā darbu sāks Dr.Chem Juris Hmeļņickis.

Uzņēmuma valdē darbu turpinās Ražošanas departamenta direktors Andris Jegorovs. Valdes locekles amatā darbu sāks arī Inga Liščika, kuras atbildība būs finanšu pārvaldības jautājumi. Savukārt līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Dr.h.c.biol Juris Bundulis pievienosies AS “Olpha” padomei.

“Ir apritējuši daži gadi kopš AS “Olpha” īpašnieku maiņas, un šajā laikā uzņēmums ir konsekventi veicis stratēģisku transformāciju attīstībai, lai būtu konkurētspējīgs starptautiskajā farmācijas tirgū. Jura Bunduļa vadībā ir izveidoti stabili pamati uzņēmuma jaunajam zīmolam, ģenērisko produktu portfeļa attīstībai, eksporta paplašināšanai Rietumeiropas tirgos un ražošanas modernizācijai. Pateicamies Jurim Bundulim par ieguldījumu uzņēmuma attīstībā un esam gandarīti, ka viņš turpinās sniegt savu pieredzi un zināšanas stratēģiskās vadības līmenī, strādājot “Olpha” padomē. No jaunā valdes priekšsēdētāja sagaidām mērķtiecīgu uzņēmuma efektivitātes un produktivitātes stiprināšanu, kā arī turpmāku izaugsmi Rietumvalstu eksporta tirgos,” uzsver AS “Olpha” padomes priekšsēdētājs Andrejs Leibovičs.

LU Lielās aulas 90 gadu jubilejas zīmē piektdien, 30. janvārī, Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā svinīgā ceremonijā pirmo reizi pasniegta LU Izcilības balva, godinot Universitātes saimes izcilākos pārstāvjus desmit nominācijās studijās, zinātnē, inovācijās un sadarbībā.

Pasākumā tika sumināts arī apbalvojuma “Gada darbinieks 2025” ieguvējs. Ceremonija vienlaikus iezīmēja jaunas tradīcijas sākumu – LU kopienas izcilības godināšanu.LU rektors prof. Gundars Bērziņš uzsvēra, ka Izcilības balva ir veidota kā pateicība tiem, kuru darbs ietekmē ne tikai Universitātes, bet arī Latvijas izaugsmi: “LU Izcilības balvas pamatā ir mūsu Universitātes pamatvērtības – virzība uz izcilību, zinātnē balstīta attīstība un kalpošana Tēvzemei. Šīs vērtības ik dienu tiek apliecinātas auditorijās un laboratorijās, administratīvajā darbā un sadarbībā ar sabiedrību un industriju, veidojot LU nacionālo un starptautisko reputāciju. Mēs ceram, ka balvas tradīcija būs iedvesma katram LU darbiniekam un studentam ticēt, ka arī viņa darbs var kļūt par izcilības stāstu.”

Jaunizveidotais Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts (NIRI) tuvāko sešu gadu laikā īstenos vienu no vērienīgākajiem zinātnes un sabiedrības veselības projektiem Latvijā – 30 miljonu eiro vērtu Eiropas Savienības programmas "Apvārsnis Eiropa" projektu valsts mēroga notekūdeņu monitoringam.

Projekts būs viens no pirmajiem būtiskajiem piemēriem tam, kādu pievienoto vērtību rada divu spēcīgāko zinātnisko institūciju – Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra (BMC) apvienošanās vienotā pētniecības organizācijā.

Projekta mērķis ir Latvijā izveidot pastāvīgu notekūdeņu monitoringa sistēmu, kas ļaus regulāri analizēt notekūdeņus visā valstī, identificējot ķīmiskas un toksiskas vielas, medikamentu atliekas, kā arī slimību ierosinātājus. Šāda sistēma sniegs iespēju savlaicīgi pamanīt sabiedrības veselības riskus un efektīvāk novērst potenciālos apdraudējumus cilvēku veselībai un dzīvībai.

Fiskālās disciplīnas padome par padomes priekšsēdētāju ievēlēja tās locekli, Latvijas Universitātes profesoru ekonomistu Jāni Priedi.

Viņš šajā amatā nomaina padomes ilggadējo vadītāju Innu Šteinbuku.

Jānis Priede ir ekonomikas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes ekonomikas profesors, Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns. Profesoram ir plaša pieredze zinātnisko un prakstisko pētījumu vadībā un līdzdalībā par starptautiskās ekonomikas, ekonomikas konkurētspējas, fiskālajiem un nozaru jautājumiem. Viņš aktīvi iesaistās ekonomikas politikas diskusijās Latvijā un starptautiskā mērogā.

Jānis Priede apvieno plašu akadēmisko pieredzi ar starptautisku skatījumu, stažējies vadošajās universitātēs Eiropā un ASV, tostarp Kolumbijas Universitātē Ņujorkā, Tartu Universitātē un citās. Kopš 2023. gada oktobra Jānis Priede ir Fiskālās disciplīnas padomes (Padomes) loceklis, līdz šim pildījis Padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

“Veselības centru apvienība” (VCA) jauno ārstu izglītības programmā kopumā astoņu gadu laikā ir ieguldījusi vairāk nekā miljonu eiro.

Ar jauno profesionāļu finansiālo un praktisko atbalstu tiek veicināta turpmāka pēctecīga medicīnas pakalpojumu pieejamība Latvijā. VCA ir vienīgais privātais medicīnas un veselības aprūpes uzņēmums valstī, kas tik lielā apjomā finansiāli atbalsta jauno ārstu izglītību Latvijas augstskolās – Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) un Latvijas Universitātē (LU).

Pērn rezidentu atbalsta programmā investēti vairāk nekā 200 000 eiro un rezidentūru pabeidza jaunie ārsti ginekoloģijas un dzemdniecības, radioloģijas, otorinolaringoloģijas, torokālās ķirurģijas, dermatoloģijas un oftalmoloģijas specialitātēs, kuri tagad turpina darbu VCA klīnikās.

“Augstu novērtējam jauno speciālistu izvēli savu darbu veltīt medicīnai un veselības aprūpes attīstībai Latvijā. Mūsu pirms astoņiem gadiem sāktā jauno ārstu atbalsta programma ir devusi nozīmīgus rezultātus, radot platformu jaunajiem speciālistiem turpināt profesionālo izglītības ceļu, veicināt inovācijas un inovāciju ienākšanu arī ambulatorajā pacientu aprūpē. Kā sociāli atbildīgs vietējais privātais medicīnas uzņēmums esam kopumā šajā programmā investējuši jau vairāk nekā miljonu eiro, kas ir ieguldījums ne vien Latvijas medicīnā un speciālistos, bet arī cilvēku veselībā un veselības aprūpes pieejamībā. Īpaši priecājamies, ka jaunie ārsti turpina strādāt VCA, jo tas apliecina gan mūsu klīniku darba kvalitāti, gan koleģiālo atbalstu un ieguldījumu arī ārstu tālākizglītībā,” par nozīmīgo atbalsta programmu stāsta VCA valdes priekšsēdētāja Iveta Lāce.

Daudzās organizācijās ilgtspēja vairs nav jauns jēdziens – ir stratēģijas, mērķi, rādītāji un atbildīgās personas. Taču praksē arvien biežāk rodas jautājums: kāpēc, neskatoties uz visu iepriekš minēto, reālā rīcība nemainās tik strauji, kā cerēts? Atbilde bieži ir vienkārša – ilgtspēja ir definēta dokumentos, bet nav integrēta cilvēku ikdienas darbā.

Vides ilgtspēja dzīvo ikdienas lēmumos, nevis stratēģijās

Darbinieki katru dienu pieņem desmitiem mazu lēmumu – kā izmantot resursus, kā organizēt procesus, kā sadarboties, kā mācīt, ražot vai sniegt pakalpojumus. Tieši šie lēmumi nosaka organizācijas faktisko ietekmi uz vidi, nevis stratēģijas formulējumi. Ja darbiniekiem trūkst izpratnes, prasmju vai motivācijas rīkoties videi draudzīgi, pat visambiciozākie ilgtspējas mērķi paliek uz papīra. Tehnoloģijas var palīdzēt, bet tās neaizstāj cilvēka lēmumu, tāpēc vides ilgtspēja organizācijā nav tikai investīciju vai inovāciju jautājums – tā ir cilvēkresursu vadības jautājums.

Zaļā cilvēkresursu vadība – tilts no stratēģijas uz praksi

Transporta un sakaru institūts (TSI) un Rietumanglijas Universitāte UWE Bristol (Lielbritānija) ir vienojušās par veiksmīgo stratēģiskās sadarbības pagarināšanu vēl uz pieciem gadiem. Šis lēmums apliecina abu universitāšu apņemšanos turpināt kopīgi attīstīt dubultā diploma studiju programmas, paplašināt kopīgos pētniecības projektus un stiprināt akadēmisko sadarbību tādās jomās kā datorzinātnes, mākslīgais intelekts, aviācija un informācijas tehnoloģijas.

No 2020. līdz 2025. gadam TSI un UWE Bristol sadarbība ir guvusi īpaši augstu UWE Bristol novērtējumu. Lielbritānijas partneri īpaši uzsver un izceļ:

• nozares partneru un profesionāļu iesaisti studiju procesā, nodrošinot studijām ciešu saikni ar darba tirgus realitāti,

• godprātīgu un uz uzticēšanos balstītu partnerību,

• studentu un personāla integrācijas un atbilstība UWE Bristol standartiem.

TSI un UWE Bristol ilgstošās sadarbības rezultātā ir radītas un tiek veiksmīgi īstenotas vairākas dubultā diploma programmas, tostarp bakalaura studiju programma “Datorzinātnes: mākslīgais intelekts”, kā arī maģistra programmas “Aviācijas vadība un ilgtspējīga attīstība” un “Datu analītika un mākslīgais intelekts”, kas atbilst Lielbritānijas kvalitātes standartiem un nodrošina studentiem divus starptautiski atzītus diplomus. TSI lepojas ar programmu absolventu profesionālajiem panākumiem un veiksmes stāstiem, gan no Latvijas, gan no Eiropas, Latīņamerikas un citām valstīm. Izmantojot dubultā diploma sniegtās priekšrocības, viņi veiksmīgi realizējuši karjeru starptautiskajā darba tirgū un šobrīd strādā vadošajos nozares uzņēmumos.

Izmantojot sūnas un izvietojot tās uz nolietotiem saules paneļiem, Viesturdārzā, Rīgā ierīkots Rīgas Tehnikās universitātes (RTU) zinātnieku izstrādāts sūnu displejs gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Jaunās iekārtas ar dabiskiem sūnu filtriem ļaus samazināt iedzīvotāju saskarsmi ar sīko putekļu daļiņām PM2.5, kuru ieelpošana īpaši negatīvi ietekmē cilvēku veselību.

Pētījumi rāda, ka sūnu virsmas spēj piesaistīt smalkas putekļu daļiņas. Savukārt saules paneļi tiek izmantoti kā balsta virsma, kas ļauj otrreizēji izmantot grūti pārstrādājamos paneļus, tādējādi saudzējot dabu. Risinājumā ir integrēti sensori, kas mēra putekļu daudzumu gaisā un veic savākto putekļu daļiņu uzskaiti reāllaikā. Tas arī turpmāk ļaus RTU zinātniekiem analizēt datus, ko izmantot tālākajiem pētījumiem.

PM2.5 ir viens no nopietnākajiem gaisa piesārņojuma riskiem veselībai. Pat neliels samazinājums elpošanas zonā var uzlabot iedzīvotāju pašsajūtu un veselības rādītājus. Projekts ļauj testēt un mērīt risinājumu reālā pilsētvidē, piedāvājot pētījuma pieredzi izmantot arī citviet. Sūnu displeji ne tikai uzlabo cilvēku saskarsmi ar smalko putekļu daļiņām, bet arī izglīto sabiedrību par aprites ekonomiku, izmantojot nolietotus saules paneļus atkārtoti.

Latvijas Universitātē (LU) ieviesta vienota kārtība, kā mākslīgo intelektu drīkst izmantot studijās, informē augstskolā.

To nosaka noteikumi par mākslīgā intelekta rīku izmantošanu studiju procesā, ko apstiprinājis LU Senāts un kas stāsies spēkā 16. martā.

Augstskolā norādīja, ka jaunie noteikumi paredz līdzsvarotu pieeju - mākslīgo intelektu studiju procesā varēs izmantot kā palīglīdzekli, taču tas nedrīkst aizstāt studējošā paša ieguldījumu.

“Kā zinātnes augstskola mēs uzskatām, ka mūsu pienākums ir sekot tehnoloģiju attīstībai un izmantot to sniegtās iespējas, vienlaikus kritiski analizējot ar to lietošanu saistītos riskus un īstenojot nepieciešamos prevencijas pasākumus. Universitāte nevis aizliedz tehnoloģijas, bet veicina to atbildīgu izmantošanu. Mūsu mērķis ir nodrošināt studiju procesu, kura rezultātā studenti patiesi iegūst solītās zināšanas, prasmes un kompetences. Studentiem jābūt informētiem gan par MI rīku iespējām, gan to ierobežojumiem – tehnoloģijām studijās ir jābūt palīgam, nevis aizstājējam,” saka LU studiju prorektore Kristīne Strada-Rozenberga.

Bez uzticamas un saliedētas komandas nav iespējams ne pieņemt labus lēmumus, ne sasniegt uzstādītos mērķus, domā Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā.

Veiksmīgs bizness Latvijā sākas ar cilvēkiem - mums ir daudz talantīgu un ambiciozu profesionāļu, tāpēc ieguldījums viņu izaugsmē un attīstībā ir būtisks, uzskata K.Bezerra-Kjerulfa. Ne mazāk svarīgi ir būt arī informētiem un elastīgiem, kā arī sekot līdzi mainīgajai biznesa videi un iniciatīvām, kas paver iespējas inovācijām. Papildus tam ļoti būtiski ir izprast pašu sabiedrību un spēt reaģēt uz tās vajadzībām. Tas palīdz plānot gan īstermiņa, gan ilgtermiņa soļus, lai nepārtraukti pilnveidotos un būtu soli priekšā citiem tirgus spēlētājiem, pārliecināta ir Bolt vadītāja Latvijā.

Novērtē izglītību

Bērnībā mans lielākais sapnis bija kļūt par veterinārārstu, jo kopš sevi atceros, mums vienmēr ir bijuši suņi, atminas K.Bezerra-Kjerulfa. “Ģimenē esošie ārsti gan mani atrunāja, sakot, ka, ja mācies par ārstu, tad jābūt cilvēku ārstam. Tas šķita negodīgi, jo man vienmēr gribējās rūpēties tieši par dzīvniekiem. Neraugoties uz to, ka šo sapni tomēr nepiepildīju, joprojām ar prieku rūpējos par dzīvniekiem. Šobrīd mājās man ir divi suņi - angļu kokerspaniels Žizele un kavaliera kinga Čārlza spaniels Fibi. Vidusskolas beigās man ļoti gribējās mācīties ārzemēs, un sākotnēji plānoju studēt diplomātiju. Pat biju gatava stāties Stokholmas Universitātē, bet izrādījās, ka Latvijas izglītības dokumentu izsniegšanas termiņi nesakrīt ar uzņemšanas laikiem, kas nozīmētu, ka man nāktos izlaist gadu. Tā kā negribēju kavēt, pēdējā brīdī iesniedzu dokumentus Koventrijas Universitātē, Lielbritānijā, un šis lēmums izrādījās ļoti vērtīgs. Programma bija plaša un daudzpusīga, sniedzot iespēju man attīstīt gan analītiskās prasmes, gan strukturēti rakstīt un domāt,” stāsta K.Bezerra-Kjerulfa.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Noskaidrots Latvijas labākais skolēnu mācību uzņēmums, kas šogad pārstāvēs valsti Eiropas finālā. Pirmo vietu izcīnījis skolēnu mācību uzņēmums “Heatify” no Daugavpils Zinātņu vidusskolas ar inovatīvu apkures risinājumu, nodrošinot sev iespēju piedalīties Eiropas finālā, kas šogad pirmo reizi norisināsies Rīgā.

Uzvarētāji tika noskaidroti jauno uzņēmēju dienās “Gen-E”, kas no 27. līdz 29. aprīlim pulcēja 31 spēcīgāko skolēnu mācību uzņēmumu komandu no visas Latvijas.

Nacionālo finālu organizēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar Junior Achievement Latvia.“Heatify” piedāvā inovatīvu kripto apkures katlu - sistēmu, kas izmanto siltumu, kas rodas kriptovalūtu “mining” procesā, lai efektīvi apsildītu mājokļus. Risinājums paredzēts gan privātmāju īpašniekiem, gan mazajiem uzņēmumiem, piedāvājot ilgtspējīgu alternatīvu tradicionālajām apkures metodēm.

“Šī gada fināls vēlreiz apliecina, ka Latvijas jaunieši spēj radīt konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un starptautiski aktuālas biznesa idejas. Mēs esam gandarīti redzēt, ka skolēnu uzņēmējdarbība kļūst arvien drosmīgāka un inovatīvāka. SMU “Heatify” ir lielisks piemērs tam, kā jaunieši spēj apvienot tehnoloģijas ar praktisku risinājumu reālām problēmām. Šādi projekti parāda, ka nākotnes uzņēmēji jau šodien domā globāli,” uzsver Jānis Krievāns, JA Latvia valdes priekšsēdētājs.

Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.

Pagājis gandrīz gads, kopš Baltijas valstis darbojas sinhronizēti – vienotā sirdspukstā ar Eiropas energosistēmu. Šis solis iezīmē nozīmīgu pavērsienu reģiona enerģētiskajā neatkarībā un tālākajā nozares attīstībā.

Kā aizritējis gads pēc sekmīgas Baltijas valstu atvienošanās un pievienošanās Eiropas energotīklam? Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis: “Droša, stabila un attīstīta enerģētika, ir svarīga katram Latvijas iedzīvotājam – kā mājsaimniecībām, tā rūpnieciskai ražošanai un citām nozarēm. Mūsu uzdevums, veicot valsts energotīklu sinhronizāciju ar Eiropu, bija celt energotīklu drošības līmeni. Jāsaka, ka visu iesaistīto profesionālu komanda šo uzdevumu veica spīdoši - pārslēgšanās no BRELL tīkla uz Eiropas tīklu Baltijā, notika nemanāmi. Vienlaikus mūsu elektroapgādes sistēma ir būtiski modernizēta, nodrošinot stabilitāti un laikam atbilstošas attīstības iespējas nākotnē.”

No 24. līdz 30. janvārim Rīgā notiks 29. ikgadējā kvantu informācijas apstrādes konference “Quantum Information Processing Conference – QIP”, ko šogad organizē Latvijas Universitāte (LU).

QIP ir pasaulē vadošais nozares pasākums, kas ik gadu pulcē pasaules izcilākos pētniekus un tehnoloģiju uzņēmumus, lai nedēļas garumā diskutētu par jaunākajiem sasniegumiem kvantu skaitļošanā, kriptogrāfijā, informācijas teorijā, matemātikā un fizikā.

“Tiesības organizēt QIP konferenci Latvijā ir augstākais novērtējums Latvijas Universitātes zinātniekiem, jo gandrīz 20 gadus ilgais darbs kvantu algoritmu jomā ir starptautiski pamanīts un novērtēts. Esam mērķtiecīgi attīstījuši kvantu algoritmu virzienu Latvijā, izveidojot starptautisko pētnieku grupu, kas var lepoties ar izstrādātām metodēm, kuras ir pamatā vairāk nekā 20% no citu zinātnieku pasaulē izgudrotajiem kvantu algoritmiem,” uzsver LU rektors prof. Gundars Bērziņš.

Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Meža un vides zinātņu fakultātes pagrabstāvā, ieguldot vairāk nekā 120 000 eiro, izveidota pilnībā aprīkota patvertne ar nepieciešamības gadījumā izvietot līdz pat 220 cilvēkiem.

Tajā ir autonoma elektroapgādes un ventilācijas sistēma, kā arī ūdens rezervuāri. Telpu iekārtošanai izmantotas koncernā “Latvijas Finieris” ražotās modulārās mēbeles, kas radītas speciāli šādiem vai līdzīga tipa objektiem.

Krīzes situācijās, militārās operācijās vai civilās aizsardzības scenārijos infrastruktūra jāspēj izvietot ātri, droši un pārdomāti. “LITUA” ir no bērza saplākšņa izgatavota, modulāra, saliekama mēbeļu kolekcija, kas radīta tieši šādiem mērķiem.

“Tās nav parastas mēbeles. “LITUA” ir mobila, funkcionāla un ilgi kalpojoša infrastruktūras sistēma, kas paredzēta militārajām lauka nometnēm, kazarmām, mobilajām bāzēm, lauka slimnīcām, humanitārās palīdzības izmitināšanas centriem un patvertnēm. Šie risinājumi ļauj īsā laikā izveidot dzīvošanai un darbam piemērotu vidi tur, kur līdz šim tās nav bijis. Mēbeļu sistēma ir praktisks, pārdomāts un stratēģiski nozīmīgs risinājums aizsardzības un civilās aizsardzības vajadzībām, tā nodrošina pamata komfortu un funkcionalitāti situācijās, kur stabilitāte un ātra rīcība ir izšķiroša,” stāsta AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?