Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, kas paredz piemērot akcīzes nodokli arī tabakas lapām un veikt izmaiņas kārtībā, kā piemērojami akcīzes nodokļa atvieglojumi dīzeļdegvielai, kuru izmanto lauksaimnieki.

Paredzēts, ka akcīzes nodoklis tabakas lapām no 2015.gada aprīļa būs 55,49 eiro par 1000 gramiem, bet no 2018.gada janvāra - 60 eiro par 1000 gramiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka tabakas lapas ir potenciāls avots nelegālu cigarešu ražošanai. Lai mazinātu nelikumīgu tabakas izstrādājumu ražošanas risku, tabakas lapām plānots piemērot akcīzes nodokļa likmi, kāda ir noteikta smēķējamai tabakai. No akcīzes nodokļa atbrīvos tās tabakas lapas, kuras fiziskā persona audzē personiskām vajadzībām, ar nosacījumu, ka tās netiek realizētas.

FM arī atzīmē, ka jautājums par akcīzes nodokļa piemērošanu tabakas lapām ir risināms katras Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts nacionālā līmenī. Tabakas lapas ES nav harmonizējama akcīzes prece, tāpēc šo produktu aprite tiek uzraudzīta ievērojami vājāk nekā tabakas izstrādājumiem. Patlaban jebkurš komersants var ievest tabakas lapas, bet Valsts ieņēmumu dienests nesaņem nekādu informāciju par šo darījumu, izņemot tad, ja tabakas lapas tiek importētas no ārvalstīm, kas nav ES dalībvalstis.

Valdība slēgtajā sēdē panākusi vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija.

Kā žurnālistus informēja finanšu ministrs Andris Vilks (V), panākta vienošanās, ka nepieciešamās budžeta konsolidācijas nodrošināšanai tiks paaugstināta akcīze cigaretēm, stiprajam alkoholam un dabasgāzei, kuru patērē mājsaimniecības. Tāpat tiks atcelta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme mājsaimniecībās patērētajai dabasgāzei.

Apstiprināto pasākumu fiskālā ietekme tiek attiecināta uz pilna gada budžeta izdevumiem. Papildus valdība vienojās, ka nozaru ministrijām ir iespējams līdz šā gada 24.februārim iesniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazinājumiem, ja tās nepiekrīt šodien valdības lemtajam.

Valdība otrdien atbalstīja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās 12% likmes piemērošanu uz vienu gadu augļiem, ogām un dārzeņiem.

Patlaban spēkā esošā 5% PVN likme augļiem un dārzeņiem ir spēkā līdz 2023.gada 31.decembrim, bet no 2024.gada 1.janvāra likme patlaban paredzēta 21%.

Lai noteiktu 12% PVN likmi, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ tiks pārskatītas akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši "de minimis" prasības.

Akcīzes nodoklis dabasgāzei, kas ir spēkā jau kopš 1. jūlija, jau no 1. septembra tiks atcelts uz gadu un 2011. gada 1. jūlijā ieviests ar 15,6 latu likmi par 1000 kubikmetriem.

Nodokli, kas būs samaksāt par jūliju un augustu, dabasgāzes patērētājiem netiks atmaksāts. Par šādu kompromisu trešdien vienojās Saeimas Tautsaimniecības, agrās, vides un reģionālās politikas komisija.

Arī koalīciju pārstāvošais Jaunā laika Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kurš iepriekš kā kompromisu piedāvāja akcīzes ieviešanu jau šogad, bet ar uz pusi samazinātu likmi, prognozēja, ka valdību atbalstošās frakcijas nobalsos par trešdien panākto vienošanos.

Akcīzi dabasgāzei Latvijā jāievieš no 2014. gada 1. janvāra, jo to paredz mūsu valsts saistības pret Eiropas Savienību. Starp Saeimas opozīciju un koalīciju ir strīdi par to, vai akcīzi piemērot jau pirms šī termiņa. Saeimai jau divās ārkārtas sēdēs pēdējo nedēļu laikā nav izdevies vienoties par grozījumiem likumā par akcīzes nodokli. Sagaidāms, ka pēc trešdien panāktā kompromisa, Saeimai izdosies to nostiprināt likumā.

Jau pēc pāris mēnešiem Latvijā pieaugs akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un benzīnam, savukārt dabasgāzi sāks aplikt ar akcīzes nodokli 12 Ls apmērā par 1 000 kubikmetriem.

To paredz 2011. gada budžeta grozījumus papildinošie likuma «Par akcīzes nodokli» grozījumi, kurus Saeima ceturtdien pieņēma galīgajā lasījumā.

Šie grozījumi arī paredz samazināt akcīzes nodokļa atvieglojumus, proti, tiks atcelts akcīzes nodokļa atbrīvojums dabasgāzei, kuru izmanto elektroenerģijas ražošanā, kā arī samazināti degvielas akcīzes atvieglojumi lauksaimniekiem.

Saeimas opozīcija uzskata, ka sāpīgākais jautājums ir tieši akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei, kas varot izraisīt pat mājsaimniecību bankrotus.

Tomēr kā DB.lv jau ziņojis, uzņēmējiem ir lieli iebildumi arī pret Saeimas atbalstīto akcīzes nodokļa palielinājumu tabakas izstrādājumiem un alkoholam – uzņēmēji argumentē, ka nodokļa palielināšana stiprajam alkoholam no 890 Ls līdz 940 Ls par 1000 litriem absolūtā alkohola, kā arī iecerētais tabakas akcīzes palielinājums stimulēs nelegālu akcīzes preču apriti.

VID administrētos kopbudžeta ieņēmumos 2020.gada aprīlī atspoguļojas līdz ar Covid-19 izplatīšanos ieviestie ierobežojumi.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 2020. gada četros mēnešos nodokļos iekasēti 3,09 miljardi eiro, kas ir par 0,11 miljardiem eiro vairāk nekā analogā laikā pērn, taču salīdzinājumā ar 2020. gada plānu tas ir samazinājums par 0,06 miljardiem eiro.

Pāragri vērtēt

"Cāļus skaitīsim rudenī, kad varēs realitātē apjaust koronavīrusa visas - gan tiešās, gan netiešas - ietekmes apmērus ne tikai uz tautsaimniecību, bet arī uz nodarbinātību un, protams, arī nodokļu ieņēmumiem," ar vērtējumiem ieteic nesteigties Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Jāatgādina, ka IKP krituma apmērs Latvijai tiek lēsts starp 5 līdz 8% un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumu robs var sasniegt nevis tikai dažus desmitus vai simtus miljonus eiro, bet pat miljarda eiro robežu.

Industriālajiem ražotājiem Latvijā nevajadzētu piemērot akcīzes nodokli dabasgāzei, mudina Amerikas Tirdzniecības palāta.

Akcīzes nodokļa dabasgāzei ieviešana nopietni apdraudēs Latvijas ekonomikas konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kā arī liks šķēršļus investīciju pieplūdumam Latvijā, vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim (JL) pauž palāta.

Tādēļ Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā aicina valdību nepiemērot akcīzes nodokli industriālajiem ražotājiem, kas gāzi izmanto produkcijas ražošanai (tehnoloģiskiem procesiem), nevis siltuma ražošanai.

Latvijas uzņēmumi jau tagad maksā vienu no augstākajiem gāzes tarifiem Eiropas Savienībā. Turklāt akcīzes nodoklis dabasgāzei nav Lietuvā, kā arī vairākās citās ES valstīs. Savukārt Vācijā šāds nodoklis nav jāmaksā gadījumos, kad dabasgāzi izmanto ražošanā (tehnoloģiskiem procesiem), nevis siltuma ražošanai. Piemērojot akcīzes nodokli ražotājiem, Latvija atradīsies neizdevīgā stāvoklī attiecībā pret kaimiņvalstīm un citām ES valstīm, un daudzi uzņēmumi būs spiesti pārcelt savas ražotnes ārpus Latvijas.

Igaunijas parlaments trešdien trešajā lasījumā pieņēma valdības ierosināto plānu akcīzes nodokļa paaugstināšanu veikt gadu vēlāk, kas nozīmē, ka pirmskrīzes līmeni akcīzes nodokļa likmes sasniegs 2027.gadā.

Alkohola, tabakas, degvielas un elektrības akcīzes likuma grozījumus atbalstīja 67 Igaunijas parlamenta deputāti. Neviens nebija pret. Igaunijas parlamentā ir 101 deputāts.

No 2020.gada 1.maija Igaunijā uz diviem gadiem tika samazināts akcīzes nodoklis atsevišķiem degvielas veidiem un elektrībai ar mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas ekonomikā. 2021.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā, kas paredz, ka 2023.gada 1.maijā sāksies četru gadu periods, kurā akcīzes nodokļa likmēm jāatgriežas pirmskrīzes līmenī.

Lietuvā samazinātu PVN likmi ēdinātājiem saglabā līdz nākamā gada beigām 

Lietuvas parlaments otrdien atbalstīja samazinātās 9% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes...

Tomēr Finanšu ministrija secināja, ka šo četru gadu pārejas periodu vajadzētu sākt gadu vēlāk un pirmskrīzes likmes atjaunot līdz 2027.gadam, nevis 2026.gadam. Ierosinājums attiecas uz akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, mazutam, dabasgāzei un elektroenerģijai, kā arī lauksaimniecības dīzeļdegvielai, kuras akcīzes nodokļa likme pašlaik ir ES atļautajā minimālajā līmenī.

Rīgikogu pieņemtais likums paredz, ka lauksaimniecības sektora un degslānekļa ieguves kompānijas līdz 2024.gada 30.aprīlim varēs izmantot fiskāli marķētu dīzeļdegvielu ar Eiropas Savienības minimālo akcīzes likmi 21 eiro par 1000 litriem. No 2024.gada 1.maija akcīzes nodokļa likme fiskāli marķētai lauksaimniecības degvielai pieaugs līdz 107 eiro par 1000 litriem, bet degslānekļa ieguves uzņēmumi drīkstēs izmantot tikai dīzeļdegvielu ar standarta akcīzes nodokļa likmi.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana elektroenerģijas un gāzes piegādēm visām mājsaimniecībām no 21% uz 12% vai uz 5% radītu līdz 32,5 miljonu eiro negatīvu fiskālo ietekmi uz valsts budžetu gadā.

Tas norādīts valdības 19.aprīlī apstiprinātajā Ekonomikas ministrijas (EM) atbildes vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

EM aprēķinājusi, ka vidēji mēnesī pie šāda scenārija negatīvā fiskālā ietekme būtu ap 1,6 līdz 2,7 miljoniem eiro. Gadījumā, ja energoresursu cenu pieaugums būs straujāks nekā bija prognozēts, attiecīgi palielinātos arī negatīvā fiskālā ietekme uz valsts budžetu.

Tāpat ministrija kā vēl vienu opciju energoresursu cenu ietekmes samazināšanai vēstulē arī aprakstījusi iespēju attiecībā uz akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei, ko mājsaimniecības izmanto par kurināmo.

EM norāda, ka no 2022.gada 1.janvāra stājās spēkā jauni dabasgāzes gala tarifi mājsaimniecībām. Akcīzes nodokļa īpatsvars mājsaimniecībām veido nelielu daļu no gala tarifa par dabasgāzi. Tas ir 1,6% mājsaimniecībām, kas dabasgāzi patērē tikai ēdiena pagatavošanai, 1,8% - mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto arī ūdens uzsildīšanai, un 2,15% tām mājsaimniecībām, kas dabasgāzi izmanto apkurei.

Igaunijas Finanšu ministrija ierosinās valdībai akcīzes nodokļa degvielai un elektroenerģijai paaugstināšanu veikt gadu vēlāk, nevis sākotnēji plānotajā laikā no 2023.gada maija.

Ierosinājums attiecas uz akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, mazutam, dabasgāzei un elektroenerģijai, kā arī lauksaimniecības dīzeļdegvielai, kuras akcīzes nodokļa likme pašlaik ir ES atļautajā minimālajā līmenī.

Igaunijas Finanšu ministrijas vērtējumā, esošās akcīzes nodokļa likmes jāatstāj spēkā līdz 2024.gada 30.aprīlim, bet pēc tam četru gadu laikā pakāpeniski atgriezties pirmskrīzes līmenī, jo pašreizējos krīzes apstākļos akcīzes nodokļa paaugstināšana "dotu nepareizu grūdienu un signālu".

No 2020.gada 1.maija Igaunijā uz diviem gadiem tika samazināts akcīzes nodoklis atsevišķiem degvielas veidiem un elektrībai ar mērķi mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas ekonomikā. 2021.gada nogalē tika pieņemti grozījumi likumā, kas paredz, ka 2023.gada 1.maijā sāksies četru gadu periods, kurā akcīzes nodokļa likmēm jāatgriežas pirmskrīzes līmenī. Tagad Finanšu ministrija secinājusi, ka šo četru gadu pārejas periodu vajadzētu sākt gadu vēlāk un pirmskrīzes likmes atjaunot līdz 2027.gadam, nevis 2026.gadam.

No šodienas ir atcelts akcīzes nodoklis par dabasgāzi. Saeimas pieņemtie likuma grozījumi paredz, ka akcīzes nodokli dabasgāzei nepiemēros no šā gada 1. septembra līdz nākamā gada 30. jūnijam.

Db.lv jau vēstīja, ka, sākot ar 1. septembri, siltumapgādes uzņēmumiem dabasgāzes tarifi samazināsies vidēji no 6 līdz 12%. Savukārt mājsaimniecībām tarifi saruks par 3% plītiņu lietotājiem un 5% apkures lietotājiem.

Iepriekš Saeima lēma, ka no 2010. gada 1. jūlija dabasgāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais jeb tiek izmantota mājsaimniecībās plītiņās, ūdenssildītājos un apkurē, kā arī siltuma ražošanā, tiek piemērots akcīzes nodoklis 15,6 lati par 1 000 kubikmetriem dabasgāzes. Saskaņā ar pēdējo Saeimas lēmumu akcīzes nodoklis tiek atcelts, sākot ar 1. septembri, un tiks piemērots sākot ar 2011. gada 1. jūliju.

Lai precizētu akcīzes nodokļa apmēru par jūlijā un jūnijā patērēto dabasgāzi, mājsaimniecībām ar patēriņu virs 500 kubikmetriem gadā tiks nosūtītas skaitītāju rādījumu kartītes, kas ir jāaizpilda 31. augustā. Skaitītāju rādījumu var nodot arī Latvijas Gāzes elektronisko pakalpojumu portālā uzņēmuma mājaslapā. Savukārt plītiņu lietotājiem rādījumi nav jānodod, jo tiks veikts automātisks pārrēķins.

Saeima šodien pēc vairāk nekā pusdiennakti garām debatēm pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par budžeta pieņemšanu nobalsoja 55 deputāti, savukārt pret bija 38 deputāti. Budžeta pieņemšana notika bez lieliem pārsteigumiem, atbalstu gūstot vien dažiem valdošajā koalīcijā nesaskaņotiem priekšlikumiem.

2014.gada valsts budžetā kā prioritāri ir noteikti pasākumi sabiedrības ienākumu nevienlīdzības mazināšanai, lielāku nodokļu samazinājumu paredzot iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem, pasākumi cīņai ar ēnu ekonomiku, kā arī demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi būs vairāk nekā 7 miljardi eiro (4,9 miljardi latu), bet izdevumi - 7,2 miljardi eiro (vairāk nekā 5 miljardi latu). Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2014.gadā prognozēti vairāk nekā 5 miljardi eiro (3,5 miljardi latu), bet izdevumi plānoti 5,3 miljardi eiro (3,7 miljardi latu). Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi 2014.gadā prognozēti attiecīgi 2,2 miljardu eiro (1,55 miljardu latu) un vairāk nekā 2 miljardu eiro (1,46 miljardu latu) apmērā.

Izskatot Saeimas deputātu priekšlikumu nākamgad piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātu likmi augļiem, ogām un dārzeņiem un ņemot vērā Sadarbības padomē diskutēto, nākamajā gadā plānots svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem (uz vienu gadu) Latvijā piemērot PVN samazināto likmi 12% apmērā, informē Finanšu ministrija.

Ņemot vērā, ka pasākumam ir negatīva fiskālā ietekme uz valsts budžetu, tika rasti kompensējoši priekšlikumi, pārskatot akcīzes nodokļa likmes.

Izvērtējot vairākus scenārijus, kā iespējamais variants kompensējošo pasākumu īstenošanai tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokli bezalkoholiskajiem dzērieniem, straujāk celt akcīzes nodokli stiprajam alkoholam, cigaretēm, karsējamai tabakai un smēķējamai tabakai, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. Papildus nepieciešams akcīzes nodokli piemērot dabasgāzei, ko izmanto par degvielu, tiem uzņēmumiem, kas sasnieguši de minimis prasības.

Modelējot dažādus scenārijus akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem paaugstinājumam, novērtēts maksimālais robežlikmes paaugstinājums. Paaugstinot likmi straujāk, samazinātos akcīzes nodokļa līmeņa starpība starp Latviju un Igauniju un tiktu zaudēts pierobežas tirgus. Lai kompensētu alkoholisko dzērienu un alus pierobežas tirdzniecības zaudēšanu, akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) 2024. gadā būtu jāpaaugstina ļoti strauji, kā arī jāparedz mērens pieaugums turpmākajos gados. Tik krass akcīzes nodokļa līmeņa pieaugums radītu būtisku nelegālās tirdzniecības risku. Turklāt akcīzes nodoklis stiprajam alkoholam Latvijā būtu augstākais Baltijā, līdz ar to pastāv liela iespējamība, ka pārrobežu tirdzniecība varētu attīstīties pretējā virzienā.

Atbildīgās komisijas deputāti noraidījuši kompromisa priekšlikumus jautājumā par akcīzes nodokli gāzei un galīgajam lasījumam Saeimā tiks virzīts likumprojekts, kas paredzēs gāzes neaplikšanu ar akcīzi.

Jāpiebilst, ka komisijas sēdē no koalīciju veidojošajām partijām bija ieradies tikai Ingmārs Līdaka (ZZS), bet opozīciju pārstāvēja seši deputāti, tādēļ balsojums komisijā neļauj spriest par to, kāds būs likumprojekta liktenis Saeimas plenārsēdē.

Kā ziņots, iepriekš ārkārtas sēdē koalīcijas deputāti nepieļāva likuma atbalstīšanu galīgajā lasījumā, nereģistrējoties darbam, kā rezultātā trūka parlamentāriešu kvoruma, lai balsotu par likumprojektu.

Finanšu ministrija aicināja deputātus atbalstīt kompromisa variantu, kas samazinātu akcīzes nodokļa likmi gāzei, kas tiek izmantota par kurināmo, uz pusi, proti, no 15,6 Ls par tūkstoš kubikmetriem uz 7,8 Ls.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 71,3 miljonu eiro pārpalikums. Kopbudžeta izdevumi, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, auguši par 7,8%, kamēr ieņēmumi palielinājās par 2,5%, līdz ar ko kopbudžetā pārpalikums bija par 129,3 miljoniem eiro mazāks nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Jāatzīmē, ka kopbudžeta ieņēmumi kopumā saņemti tuvu plānotajam, tomēr atsevišķi martā nodokļu ieņēmumi bija par 4,2% zemāki nekā 2019. gada martā, un tas norāda uz negatīvu tendenci turpmākajiem mēnešiem. Kopbudžeta ieņēmumu mēreno pieaugumu pirmajā ceturksnī noteica ārvalstu finanšu palīdzības (ĀFP) ieņēmumu samazināšanās par 13,4%, kas lielākā apmērā nekā plānots tika saņemti 2019. gada nogalē, tādējādi ietekmējot ĀFP ieņēmumus šogad. Kopbudžeta izdevumi tikmēr palielinājušies straujāk. To ietekmēja izdevumu palielināšanās valsts speciālajā budžetā, augstāki izdevumi veselības nozarei, kā arī izdevumu pieaugums Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanai.

Lai gan VID administrētajos ieņēmumos joprojām vērojama mīnus zīme, prognozes nav pesimistiskas

Šī gada desmit mēnešos Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto budžeta ieņēmumu plāns izpildīts par 99,3%, kas ir nedaudz vairāk nekā šī gada deviņos mēnešos, kad perioda plāns bija izpildīts par 99%. Kopējie desmit mēnešu ieņēmumi veido 6,18 mljrd. eiro, savukārt pēc plāna ieņēmumiem šajā periodā bija jābūt 6,22 mljrd. eiro. Līdz ar to ir izveidojusies neizpilde 46,18 milj. eiro apmērā, liecina VID mājaslapā pieejamā informācija.

Savukārt 2015. gada kopējais plāns paredz iekasēt 7,46 mljrd. eiro. Šī gada desmit mēnešos ieņēmumu izpilde pret gada plānu veido 82,7%. Ja salīdzina ar pagājušā gada attiecīgo periodu, tad redzams, ka kopumā nodokļos ir iekasēts vairāk nekā pērn. Proti, no janvāra sākuma līdz oktobra beigām VID administrētie ieņēmumi kopumā veidoja 5,88 mljrd. eiro un plāns bija izpildīts par 99,9%. Savukārt neizpilde bija 6,48 milj. eiro, bet gada beigās līdz pilnīgam valsts budžetā noteiktajam plānam pietrūka nedaudz vairāk nekā 12,5 milj. eiro. Jāmin, ka iepriekšējos gados VID ir lepojies ar noteiktā ieņēmumu plāna pārsniegšanu.

Sakarā ar akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei no 11. oktobra Liepājā stāsies spēkā jauni siltumenerģijas ražošanas tarifi.

Tādu lēmumu pieņēmusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, apstiprinot jaunus siltumenerģijas ražošanas tarifus SIA Liepājas enerģija koģenerācijas stacijā. Tarifi noteikti tabulas veidā – bez pievienotās vērtības nodokļa atbilstoši dabasgāzes diferencētajiem tirdzniecības gala tarifiem atkarībā no dabasgāzes tirdzniecības cenas.

SIA Liepājas enerģija koģenerācijas stacijā saražotās siltumenerģijas tarifu projektu izvērtēšanai regulatorā iesniedza saistībā ar izmaiņām akcīzes nodokļa piemērošanā un akcīzes nodokļa komponentes precizēšanu. Tāpat to darījuši arī citi siltumenerģijas ražotāji, kas izmanto dabasgāzi. DB jau rakstīja, ka atbilstoši Likumam par akcīzes nodokli no šī gada 1.jūlija dabasgāzei, ko izmanto kā kurināmo, tiek piemērots akcīzes nodoklis. Sākotnēji tika noteikts, ka nodokļa likme būs 15,60 Ls/tūkst.nm³, bet vēlāk tā tika samazināta un noteikta 12,00 Ls/tūkst.nm³ apmērā, vienlaikus paplašinot nodokļa bāzi.

Ir jautājumi, par kuriem jārunā vēl un vēl. Un jāturpina runāt, kamēr kādi lēmumu pieņēmēji beidzot ieklausās, sāk domāt, meklēt risinājumus.

Mēs pēdējā laikā daudz esam rakstījuši par to, cik aktīvi un lielā mērā arī efektīvi rīkojas daudzas Eiropas valstis, lai mazinātu kaitējumu, ko ekonomikai nodara straujais energoresursu cenu un inflācijas kāpums. Mēs arī esam rakstījuši par to, cik aplami rīkojas mūsu politiķi, problēmu mēģinot aizlāpīt vien ar īslaicīgiem un tikai daļai sabiedrības paredzētiem pabalstu ielāpiem.

Šonedēļ mūsu rīcībā nonācis svaigs BDO pētījums tieši par šo tēmu, kas atkal ļauj par to runāt, balstoties uz konkrētiem faktiem.

Kāpēc Latvijā nevēlas izmantot ārvalstu pieredzi inflācijas slāpēšanai? 

Lai saglabātu savu valstu uzņēmumu konkurētspēju un iedzīvotāju pirktspēju, daudzas Eiropas Savienības...

Bet fakti tiešām ir graujoši. Mūsu ekonomiku graujoši. Par kādu mūsu uzņēmumu konkurētspēju varam runāt, ja te par visu jāmaksā maksimālā cena?

Bet, piemēram, Lietuvā uzņēmumiem tiek piedāvāti ne tikai gāzes un elektroenerģijas cenu kompensācijas risinājumi, kam atvēlēti 120 miljoni eiro, bet arī mērķfinansējums skartajām nozarēm 142 miljonu eiro apmērā. Savukārt Igaunijā tika būtiski samazināts akcīzes nodoklis elektroenerģijai un dabasgāzei. Turklāt dabasgāzei akcīzes nodokļa likme samazinās līdz 2017. gada līmenim, bet elektroenerģijai akcīzes nodokļa likme no 1. maija samazinājās 4,5 reizes – no 4,47 eiro līdz 1 eiro par MWh, kas ir minimālā Eiropas Savienības atļautā likme.

Patērētājiem tas nozīmē elektroenerģijas cenu samazinājumu par aptuveni 3,1%. Lieliem elektroenerģijas patērētājiem ir paredzēta akcīzes nodokļa atlaide 0,5 €/MWh apmērā. Noteikti izlasiet Māra Ķirsona rakstu par šo tēmu! Arī par to, kā šajā situācijā rīkojas par Latviju krietni bagātākas valstis – Vācija, Itālija, Īrija, arī Polija.

Tā lielā bēda, šķiet, ir tā, ka mūsu lēmumu pieņēmēji laikam nesaprot, cik ekonomikā viss cieši saistīts. Ja vienā valstī ražot kaut vai pārtiku ir lētāk, skaidrs, ka importa prece mūsu veikalu plauktos izkonkurē vietējo. Patērētājs pērk lētāko, tātad importu. Kāpēc tik nepatriotiski? Aiz nabadzības.

Pat tam, kas tiek pie valsts vai pašvaldības pabalsta, ar iztikšanu ir pašvaki, vēl jo vairāk, ja zināms, ka apkures izmaksas rudenī, tā teikt, ies kosmosā. Kā sekas tam – mūsu uzņēmumi, kam pašizmaksa neizbēgami ir augstāka, nevar pārdot savu produkciju, strādā ar zaudējumiem vai, kā redzam no konkrētiem piemēriem, pārtrauc savu darbību. Un, jo ilgāk tā turpinās, jo grūtībās nonāk lielāks skaits uzņēmumu, kamēr konkurenti no citām valstīm aizvien nostiprina savas pozīcijas arī mūsu tirgū.

Ja nenoķer īsto brīdi, faktiski var sākties lavīnas efekts – mūsu uzņēmumi iznīkst, atlaiž darbiniekus, tiem vajag pabalstus, nauda budžetā, pamatā PVN, vēl kādu laiku nāk, bet, izsīkstot pirktspējai un pieaugot palīdzības prasītāju skaitam, valstij draud nepatikšanas, ko nevienam negribas novēlēt. Savukārt, ja ir zemāks PVN vai akcīze, ja ir citi pasākumi, kas aprakstīti arī pieminētajā rakstā, tas ļauj saglabāt dzīvotspēju uzņēmumiem, tātad nodrošināt darbavietas, nodokļu plūsmu, pirktspēju utt. Faktiski tas ļauj ekonomikai pilnvērtīgi funkcionēt.

Jā, iespējams šajā situācijā varam vainot vēlēšanu tuvošanos. Lai pirktu nabadzīgāko vēlētāju balsis, tiek dāvāti pabalsti, tam vajag naudu, tāpēc PVN un akcīzes likmes tiek turētas nemainītas, kas pie augstām energoresursu cenām budžetam ir īpaši izdevīgi, bet tad īsi pirms vēlēšanām, ļoti iespējams, nāks nākamais politiķu dāsnuma vilnis jeb vēl viena vēlētāju pirkšanas akcija – nodokļu mazināšana atsevišķās pozīcijās. Vēlētāju varbūt tā var nopirkt, taču robus ekonomikai, ko nodara pašreizējā politika, ar to aizlāpīt būs par vēlu.

Pavisam vienkārši runājot, tie uzņēmumi, kas būs, tā teikt, nogājuši pa burbuli, vairs neatgūsies. Lietosim aizvien vairāk importa preču un pakalpojumu, strādāsim ārzemniekiem piederošos uzņēmumos, dzīvosim ārzemniekiem piederošos vai to apsaimniekotos mājokļos un varēsim mazbērniem vien stāstīt savu vecvecāku stāstus par kādreiz bijušu plaukstošu, nacionālu valsti Latviju.

Un šajā pašā kontekstā – pavisam nesen, maija beigās, Latvijas interneta portālos bija lasāma ziņa, ka, reaģējot uz inflācijas kāpumu, Putins palielinās pensijas un sociālos pabalstus. Kā redzam no komentāriem, daudzus uzjautrināja, ka kaimiņvalsts vadītājs teju vai pie salmiņa ķeras, lai noturētos, bet... Vai tikai šķiet, ka pie mums tiek īstenota tieši tāda pati, krasi atšķirīga no Rietumvalstu izvēlētās, politika? Ar kādu mērķi?

Izmaksu samazināšana un nodokļu peripetijas – pārtikas nozari raksturojošie procesi šogad.

«Gads ir bijis ļoti saspringts. Ar atbildīgajām amatpersonām esam nemitīgi diskutējuši par dažādām nodokļu iniciatīvām – akcīzes nodoklis dabasgāzei, bezalkoholiskajiem dzērieniem, IIN, PVN pārtikai un citiem. Pēdējais – Veselības ministrijas ierosinājums ieviest akcīzes nodokli neveselīgai pārtikai, kas, mūsuprāt, ir absurds un nav līdz galam pārdomāts solis. Šobrīd šī nodokļa virzību ir izdevies apturēt un diskusija par to ir iegājusi daudz konstruktīvākā gultnē, spriežot un meklējot risinājumus pašai problēmai – sabiedrības veselības problēmām, nevis automātiskai nodokļa ieviešanai, lai papildināti ministrijas budžetu. Par šo jautājumu noteikti notiks diskusijas arī nākamajā gadā,» šogad nozarē notiekošo raksturo Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Apsveicama saprāta dzirksts pagājušajā nedēļā ir atspīdējusi Latvijas valstsvīru viedajās galvās, pieņemot lēmumu uz diviem mēnešiem atlikt akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei.

Vēl spožāk tā acīmredzot iemirdzējusies jau pēc valdības sēdes, kurā tika lemts par grozījumiem likumā «Par akcīzes nodokli», kad, dokumentu virzot parakstīšanai, tajāiekļāva normu, ka siltumnīcu īpašniekiem akcīzes nodoklis par dabasgāzi tomēr nebūs jāmaksā. Taču zem jautājuma zīmes vēl joprojām paliek pārējie uzņēmumi.

Pēdējā laikā daudzu nozaru lielie spēlētāji ir brīdinājuši valdību par aiziešanu no Latvijas un savu ražotņu pārcelšanu uz citām zemēm. Jau tā cīnoties ar ekonomiskās krīzes radītajām problēmām, akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei — bez kuras izmantošanas nevar iztikt ne viens vien ražotājs — daudzi uztvēra kā sitienu zem jostasvietas. Tika lēsts, ka līdz ar jauno nodokli gāze uzņēmumiem sadārdzināsies vidēji par 7%, un gan uzņēmēji, gan dažādas nozaru asociācijas brīdināja par nopietnu apdraudējumu Latvijas ekonomikas konkurētspējai salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kā arī šķēršļiem investīciju pieplūdumam Latvijā un izmaksu sadārdzinājuma neizbēgamo atspoguļojumu dažādu produktu mazumtirdzniecības cenās.

No nākamā gada akcīzes nodoklis bezalkoholisko dzērienu grupā varētu celties tikai īpaši saldiem dzērieniem.

Valdība šodien starp pirmo un gala lasījumiem Saeimā skatīja nākamā gada budžeta projektu un to pavadošo likumu paketi, tostarp ieceri par samazinātu 12% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu uz vienu gadu svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Lai šādu likmi ieviestu, nepieciešami kompensējošie pasākumi 15,9 miljonu eiro apmērā, tādēļ nolemts palielināt akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem produktiem.

Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) rosināja, ka bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem uz 100 mililitriem akcīzi vispār nevajadzētu palielināt, savukārt bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu virs astoņiem gramiem akcīzi vajadzētu palielināt vairāk, lai kompensētu negūtos ieņēmumus no pirmās grupas.

Septembrī siltumapgādes uzņēmumiem dabasgāzes tarifi samazināsies vidēji par 12%. Samazinājums ir saistīts ar akcīzes nodokļa atcelšanu no 1. septembra, kas tarifus samazina par 6%, kā arī labvēlīgu valūtu attiecību. Pārējiem rūpnieciskiem klientiem tarifi samazināsies par 6%. Tiek prognozēts, ka tarifi šādā līmenī saglabāsies līdz gada beigām, Db.lv informē Latvijas Gāze.

Sākot ar 2010. gada 1. septembri arī mājsaimniecībām netiks piemērots akcīzes nodoklis, tādēļ tarifi samazināsies par 3% plītiņu lietotājiem un 5% apkures lietotājiem.

Iepriekš Saeima lēma, ka no 2010. gada 1. jūlija dabasgāzei, kas tiek izmantota kā kurināmais jeb tiek izmantota mājsaimniecībās plītiņās, ūdenssildītājos un apkurē, kā arī siltuma ražošanā, tiek piemērots akcīzes nodoklis 15,6 lati par 1 000 kubikmetriem dabasgāzes. Saskaņā ar pēdējo Saeimas lēmumu akcīzes nodoklis tiek atcelts, sākot ar 1. septembri, un tiks piemērots sākot ar 2011. gada 1. jūliju.

Lai precizētu akcīzes nodokļa apmēru par jūlijā un jūnijā patērēto dabasgāzi, mājsaimniecībām ar patēriņu virs 500 kubikmetriem gadā tiks nosūtītas skaitītāju rādījumu kartītes, kas ir jāaizpilda 31. augustā. Skaitītāju rādījumu var nodot arī Latvijas Gāzes elektronisko pakalpojumu portālā uzņēmuma mājaslapā. Savukārt plītiņu lietotājiem rādījumi nav jānodod, jo tiks veikts automātisks pārrēķins.

Ļoti atbalstāma ir ekonomikas ministra Arta Kampara (JL) iniciatīva runāt ar Gazprom, lai panāktu vienošanos un dabasgāzes iepirkumu cenu mehānisms mainītos, raidījumā 900 sekundes norādīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja Valentīna Andrējeva.

Taču viņa arī uzsvēra, ka arī sekmīgu sarunu rezultātā, Gazprom visticamāk neveiks izmaiņas šogad un līdz ar to gāzes tarifu cenas šosezon nemainīsies. V. Andrējeva arī norādīja, ka akcīzes nodokļa ieviešana dabasgāzei būtu jāpārceļ uz citu laiku. SPRK jau gada sākumā esot prognozējusi dabasgāzes tarifu pieaugumu, līdz ar to brīdinot, ka akcīzes nodokli ieviest nevajadzētu.

Dabasgāzes tarifa veidošanos ietekmējot piesaiste naftas cenām un arī eiro kurss. Savukārt iepirkuma cenas nosakot līgums starp Gazprom un AS Latvijas Gāze (LG), taču to ietekmēt nevarot, jo LG neesot valsts uzņēmums. V. Andrējeva arī piebilda, ka pērnajā sezonā Latvijā bija dabasgāzes cenas bija ceturtās zemākās Eiropā, pēc Eurostat datiem.

No jūlija tiks palielināts akcīzes nodoklis dabasgāzei, kas palielinās apkures rēķinus. Tas nozīmē tarifu pieaugumu par vidēji sešiem līdz septiņiem procentiem, intervijā laikrakstam Diena norādīja Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš.

Viņš uzskata, ka akcīzes nodoklis ir Ekonomikas ministrijas un Latvenergo lobisms. «Izveidojas paradoksāla situācija, kad siltumenerģija apliekas ar akcīzes nodokli dubulti, gan par siltumenerģijas ražošanu, kur izmanto dabasgāzi, gan par elektroenerģijas ražošanu. Tas veidos sadārdzinājumu vēl par 3 – 5 % vietās, kur ir koģenerācijas stacijas. Formāli jau tā ir taisnība, bet šāda rīcība nav godīga pret siltumapgādes saņēmējiem,» norāda A. Salmiņš.

Šogad apkures sezona maijā noslēdzās jau ar 41,06 miljonu latu lieliem iedzīvotāju parādiem par siltumu. Pērnā gada maijā apkures sezonas iedzīvotāju parāds bija 25,5 miljoni latu. «Tik slikti apkures sezona nebija beigusies kopš 1993. gada, ja lieto salīdzināmās cenas,» stāsta A. Salmiņš.