Jaunākais izdevums

Prokuratūra ir nodevusi tiesai krimināllietu, kurā par tā dēvēto "aplokšņu algu" maksāšanu vairāk nekā 23 543 eiro apmērā apsūdzēts uzņēmējs, bijušais Jelgavas domes deputāts un Rīgas lidostas Drošības departamenta direktors Saulvedis Šalājevs, noskaidroja aģentūra LETA.

Neminot personas vārdu, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūru LETA informēja, ka saskaņā ar apsūdzību kādas apsardzes firmas atbildīgā persona laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2018.gada maijam uzņēmuma darbiniekiem izmaksāja "aplokšņu algas", tādējādi pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Uzņēmuma darbinieki "aplokšņu algās" ik mēnesi saņēma, sākot no pāris desmitiem eiro līdz pat vairākiem simtiem eiro. Vienā no mēnešiem uzņēmuma darbiniekiem kopumā tika izmaksātas "aplokšņu algas" 2624 eiro apmērā, uzskata prokuratūra.

Par šādām darbībām persona apsūdzēta pēc Krimināllikuma panta par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu, ja tas izdarīts ievērojamā apmērā. Par šādu nodarījumu var piemērot brīvības atņemšanu līdz diviem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Lieta nodota izskatīšanai Zemgales rajona tiesai. Tiesā aģentūra LETA noskaidroja, ka Šalājeva lietu tiesa rakstveida procesā skatīs 2.martā.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka Šalājevam piederēja personiskās drošības jomā strādājošais uzņēmums "BDG". Viņš arī no 2012. līdz 2017.gadam bija šī uzņēmuma valdes loceklis.

Uz 2020.gada 7.decembrim uzņēmumam bija 145 293 eiro liels parāds. 2019.gada sākumā uzņēmuma sākts likvidācijas process.

Šalājevam savulaik arī piederēja juridisko pakalpojumu jomā strādājošais uzņēmums "AAE Consulting". Šis uzņēmums likvidēts 2019.gada sākumā.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka tāpat Šalājevs savulaik bija Rīgas lidostas Drošības departamenta direktors un Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks. Šalājevs arī vairākus gadus bija Jelgavas domes deputāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunzeme: Aplokšņu algu saņēmēji slimības pabalstā saņem vidēji par 400 eiro mazāk nekā tie, kuri nomaksā nodokļus

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aplokšņu algu saņēmēji slimības pabalstā saņem vidēji par 400 eiro mazāk nekā tie, kuri nomaksā visus nodokļus, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts ieņēmuma dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

"Tie kuriem ir aplokšņu algas, vidēji slimības pabalstā saņem par 400 eiro mazāk nekā tie, kuriem nav aplokšņu algas. Tas nozīmē, ka cilvēks sevi apzog, vienojoties ar devēju par aplokšņu algu," teica Jaunzeme, uzsverot, ka Latvijā ir pietiekami liels skaits darba devēju, kuriem pat prātā nenāk maksāt aplokšņu algas.

Viņa arī atzīmēja, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas katrs iedzīvotājs maksā sev, nevis kādam citam. Tāpat Jaunzeme norādīja, lai arī uzņēmēji zin, ka VID var uzņēmumā veikt pārbaudes, tiek turpināts spītīgi nemaksāt nodokļus, pēc tam gaužoties par VID ļoti drastiskajiem sodiem.

"Ir pēdējais laiks pieņemt, ka mūsu piegājiens nemainīsies. Mēs nāksim un beigas reizēm nebūs tās pašas labākās. Vajadzētu noticēt, ka pārbaudes nav izņēmuma gadījums - pie mana kaimiņa atnāca un pie manis jau neatnāks," teica VID vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemgales rajona tiesa Jelgavā šodien uzņēmējam Saulvedim Šalājevam par "aplokšņu algu" maksāšanu piesprieda īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, atņemot tiesības ieņemt valdes locekļa un valdes priekšsēdētāja amatu uz vienu gadu, kā arī atstāj esošo drošības līdzekli - apcietinājumu, līdz spriedums stāsies spēkā, noskaidroja aģentūra LETA.

Prokurors, apsūdzētais un aizstāvis desmit dienu laikā no saīsinātā sprieduma pasludināšanas dienas var rakstveidā iesniegt tiesai lūgumu par pilna sprieduma sagatavošanu.

Saīsinātais spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā pēc tam, kad beidzies termiņš lūguma iesniegšanai par pilna sprieduma sastādīšanu un lūgums nav iesniegts.

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Šalājevs savulaik bija Rīgas lidostas Drošības departamenta direktors un Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks. Šalājevs arī vairākus gadus bija Jelgavas domes deputāts.

Neminot personas vārdu, prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka aģentūru LETA iepriekš informēja, ka saskaņā ar apsūdzību kādas apsardzes firmas atbildīgā persona laikā no 2017.gada aprīļa līdz 2018.gada maijam uzņēmuma darbiniekiem izmaksāja "aplokšņu algas", tādējādi pārkāpjot darba samaksas noteikumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas un aplokšņu algu mazināšana primāri ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un citu kontrolējošo valsts iestāžu pienākums, kuru nevar pārlikt uz darba devēju vai darbinieku pleciem, uzskata Valsts prezidents Egils Levits.

LETA jau rakstīja, ka Levits piektdien ir izsludinājis likumu "Par valsts budžetu 2021.gadam", likumu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam" un ar 2021.gada budžetu saistītos likumos, bet atsevišķā paziņojumā ir izteicis izvērstu novērtējumu gan par valsts budžeta saturu, gan minēto likumu pieņemšanas gaitu.

Paziņojumā Valsts prezidents atzina, ka sevišķi problemātisks šajā budžeta paketē ir likums "Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru katram noteiktas obligāti veicamās minimālās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Levits pauda uzskatu, ka Ministru kabinets budžeta paketē sākotnēji ietvēra nekvalitatīvi sagatavotu likumprojektu, kuram trūka pārdomāts un loģisks izvērtējums par attiecīgā regulējuma potenciālo piemērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Klauss: Dzīvojam force majeure apstākļos

Māris Ķirsons, 04.11.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Kristaps Kalns/ Dienas mediji

Valstij nevajag glābt uzņēmumus, bet gan radīt apstākļus, lai uzņēmēji varētu strādāt. Bizness ir un būs saistīts ar risku, tostarp darbības izbeigšanu, intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš uzskata, ka Latvijas valsts ir īstenojusi daudzus labus pasākumus, piemēram, ar Altum instrumentiem ir panākts, lai uzņēmējiem ar finanšu sektoru varētu notikt civilizēta sadarbība. Arī OIK samazinājums nākamā gada elektrības rēķinos ir ļoti pozitīva ziņa. Vienlaikus ir vēl vairāki risinājumi, kuru pieņemšanai ir īstais laiks, lai Latvijā strādājošie uzņēmēji būtu tikpat konkurētspējīgi vai pat konkurētspējīgāki par Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem.

Latvijas valdība 2021. gada budžeta projektā paredz 5,1% IKP pieaugumu un arī nodokļu ieņēmumos plāno saņemt teju vai tikpat, cik pirms Covid-19 uzbrukuma.

Latvijā nav tik dziļa krīze, kāda tā bija 2008.–2010. gadā. Šobrīd esam salīdzinoši daudz labākā situācijā nekā pirms 11 gadiem. Turklāt Latvijā epidemioloģiskā situācija ir pat labāka nekā dažās citās ES dalībvalstīs. Valdības apstiprinātā 2021. gada budžeta ieņēmumu prognozes ir salīdzinoši konservatīvas – piesardzīgas. Ja situācija ar Covid-19 nekļūs sliktāka, tad 2021. gadā tiks ziņots, ka nodokļos tiek iekasēts vairāk naudas nekā 2020. gadā. Esmu pārlieku optimistisks? Paskatieties uz šo jautājumu no citas puses – ja nebūtu bijis Covid, 2021. gadā valsts budžeta ieņēmumi būtu par simtiem miljonu lielāki, nekā šobrīd plānotie. Šie neiegūtie simti miljonu ir cena, ko maksājam par Covid .

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensijām krāj aktīvāk, bet pārtikušām vecumdienām – joprojām pārāk maz

Viktors Gustsons, Compensa Life SE valdes loceklis un Latvijas filiāles vadītājs, 27.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelegālie ienākumi jeb aplokšņu algas ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā iedzīvotāju vidējā vecuma pensija joprojām ir teju trīs reizes mazāka nekā pārtikušajās Eiropas valstīs.

Vienlaikus pensiju uzkrāšanā vērojamas pozitīvas tendences - pērn iedzīvotāji daudz aktīvāk pieteicās mūža pensijas apdrošināšanai, šim mērķim otrajā pensiju līmenī novirzot teju uz pusi jeb par 44,1% vairāk naudas nekā 2019. gadā. Pērn pieauguši arī iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi apdrošināšanas sabiedrībās, kurus pamatā izmanto vecuma pensijām.

Pensijas vecums 70 gados

Vairumā attīstīto valstu cilvēki dzīvo un saņem pensijas arvien ilgāk, tāpēc valdības paaugstina pensionēšanās vecumu, reformē pensiju sistēmas, lai padarītu pensijas mazāk dāsnas. Kāda ir situācija Latvijā – ar ko jārēķinās, domājot par vecumdienu nodrošinājumu tiem, kas šobrīd ir ekonomiski aktīvi vai nesen sākuši darba gaitas?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa dīkstāves pabalstos saņem vairāk, nekā iepriekš nomaksājuši nodokļos, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme.

Diskusijā par dīkstāves pabalsta sniegšanu Covid-19 krīzē cietušajiem Jaunzeme norādīja, ka kopumā valsts atbalsts ir sasniedzis tās nozares, kuras Covid-19 krīzē cietušas visvairāk. Vienlaikus viņa piebilda, ka šī krīze izgaismojusi problēmas ar atbalsta saņēmēju iepriekšējo nodokļu nomaksu.

VID vadītāja stāstīja, ka iepriekšējā valsts atbalsta periodā 66% no dīkstāves atbalstu saņēmušajiem pabalstu saņēma tādā apmērā, kas bija mazāks par valstī noteikto minimālo algu. Savukārt šogad, kad minimālās algas slieksnis ir palielināts līdz 500 eiro, kas attiecīgi ir arī zemākais pabalsta slieksnis, lielākā daļa no valsts atbalsta saņēmējiem pabalstos saņem vairāk, nekā šie cilvēki jebkad ir deklarējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība ir salīdzinoši veiksmīgi tikusi galā ar Covid-19 pandēmija pirmā viļņa radītajām sekām un Covid-19 otrajā vilnī krīzes pārvarēšanai ir jāīsteno elastīga fiskālā politika. To jaunākajā krīzes monitoringa ziņojumā Nr. 9 par Covid-19 ietekmi uz valsts ekonomiku un fiskālo situāciju atzīst Fiskālās disciplīnas padome.

"Visa pasaule, Eiropa un arī Latvija ar bažām seko Covid-19 straujajai izplatībai un valstu noteiktajiem ierobežojošiem pasākumiem, kas ietekmēs arī ekonomikas attīstības palēnināšanos. Par laimi, attīstoties Covid-19 otrajam vilnim, Latvijā ir radīts zināms fiskālais spilvens, ko veido relatīvi zems valsts parāds pirms krīzes, konservatīvais valsts budžets 2020. gadam un piesardzīgi veidotais budžets nākamajam gadam. Tas ir priekšnoteikums elastīgas fiskālās politikas īstenošanai arī pandēmijas otrajā vilnī," uzsver Fiskālās disciplīnas padomes (Padome) priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.

Piektdien, 6.novembrī, valdība lems par ārkārtējās situācijas izsludināšanu Latvijā. Kā atzīst Padome, diemžēl patlaban epidemioloģiskā situācija pasliktinās un izskatās, ka no valsts puses būs nepieciešams papildus fiskālais stimuls. Šajā situācijā Padome uzteic salīdzinoši konservatīvo valsts budžeta projektu 2021. gadam - budžeta prioritātes ir sociāli orientētas, ar potenciālu fiskāli stimulēt kopējo iekšējo pieprasījumu, uzlabot veselības aprūpes sistēmas kapacitāti un mazināt sociālo nevienlīdzību. Kopumā nākamā gada budžets varētu pieļaut izdevumu palielinājumu, taču plānotais fiskālais stimuls pārmērīgi neapdraud valsts fiskālo ilgtspēju, norāda Padome.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās izmaiņas nodokļu politikā Latvijā sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

"Tas ir tas komiskākais. Viens no saukļiem ir ēnu ekonomiku samazināt, bet rīki, kas ir izvēlēti, mūsuprāt, ēnu ekonomiku tikai palielinās," teica Endziņš, piebilstot, ka ēnu ekonomika līdz ar izmaiņām nodokļu politikā varētu augt tādās sadaļās, kā piemēram, darbinieku uzrādīšana vai neuzrādīšana, kā arī aplokšņu algas.

Vienlaikus Endziņš prognozēja, ka Saeima nākamā gada valsts budžetu, visticamāk, pieņems. "Likmes ir par augstām. Visiem ir skaidri zināms, ja Saeima nenobalso par budžetu, tad krīt valdība. Tāpēc vienā svaru kausā ir atbalstīt kļūdainu priekšlikumu, otrā svaru kausā ir krīt vai nekrīt valdība," pauda LTRK valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pavasarī, krīzei sākoties, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicināja valdību izstrādāt krīzes pārvarēšanas stratēģiju, un, lai pēc iespējas vispusīgāk vadītu krīzi, grupā pie šī plāna izveides strādātu gan valdības pārstāvji, gan plašs profesionāļu loks no dažādām jomām.

Pēc ilgas pārliecināšanas darba grupa tika izveidota Ekonomikas ministrijas paspārnē, taču krīzes vadības plāns tapa diemžēl tikai attiecībā uz tautsaimniecības daļu, un pat tas netiek pilnvērtīgi realizēts. Valdības nostāju varēja tulkot šādi: “Jums vajag plānu, te tas ir. Tikmēr aiz slēgtām durvīm lemsim, izejot no politiskās loģikas, nevis atbilstoši plānam.”

No valdības locekļiem, īpaši finanšu ministra varēja saprast, ka stratēģija vispār nav vajadzīga – no rīta jāpamostas un jālemj, tā būs vislabākā recepte. Vasarā vīrusa izplatība patiešām samazinājās, taču tā lielā mērā bija apstākļu sakritība, nevis mērķtiecīga darba rezultāti. Tagad, kad vīruss uzņem apgriezienus, mēs redzam, pie kā noved tas, ka nav stratēģijas. Lēnā garā to saprot arī valdības augstākais ešalons, bet savā ziņā tas ir nokavēts par nepilnu gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Terminētais PVN samazinājums mazinās ēnu ekonomiku

Toms Provejs, sporta restorāna un izklaides centra „O'Learys” ģenerāldirektors, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējā situācija īpaši negatīvi ir ietekmējusi viesmīlības nozari – restorānu apmeklējumi klātienē nav iespējami un pasūtījumi, kas tiek izsniegti līdzņemšanai, nespēj nodrošināt ieņēmumus pirmskrīzes līmenī. Tajā pašā laikā ēdienu piegāde daudziem restorāniem ir vienīgais peļņas avots.

Šobrīd restorāniem īpaši būtisks atbalsts būtu terminētais PVN samazinājums 7% apmērā.

Ēnu ekonomikas samazinājums

Terminētais PVN samazinājums restorāniem šobrīd ir īpaši būtisks, lai sekmētu atgūšanos no pandēmijas radītajiem zaudējumiem. Šobrīd daudzviet Eiropā PVN ir 7%, kamēr Latvijā - 21%. Samazinājums kā atbalsta sistēma būtu izdevīga gan nozarei, gan valstij kopumā. Nevienam nav noslēpums, ka viesmīlības nozarē ir izplatītas aplokšņu algas, taču PVN samazinājums sekmētu lielāku atbildību pret nodokļu maksāšanu uzņēmumu vidū, tādējādi samazinot ēnu ekonomiku. Šobrīd uzņēmēji cenšas izdzīvot, nevis nopelnīt un tikai retais ar esošo PVN likmi iegūst pozitīvu gala iznākumu. Vislabākajā situācijā šobrīd ir ātrās apkalpošanas restorāni, ar kuriem klasiskie restorāni nespēj konkurēt. Labs piemērs ir Vācija, kur, ēdot uz vietas, PVN likme ir 15%, bet pasūtījumiem līdzņemšanai - 7%.

Komentāri

Pievienot komentāru