Gada otrajā pusē patēriņa cenu pieaugums varētu būt nedaudz straujāks nekā gada pirmajā daļā, taču tāpat tas būs salīdzinoši zems, uzskata eksperti.
Db.lv jau rakstīja, ka vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada jūnijā, salīdzinot ar 2014. gada jūniju, palielinājās par 0,6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Precēm cenas samazinājās par 0,4%, bet pakalpojumiem pieauga par 3,3%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 0,5%.
Ekspertu komentārus par cenu izmaiņām un prognozes nākotnei lasiet galerijā augstāk!
#1/5
Nordea bankas ekonomikas eksperts Gints Belēvičs
Pēc maijā uzrādītā straujā inflācijas lēciena 1,2% apmērā, jūnijā inflācijas rādītājs atgriezies tajā līmenī, kuru pēdējā laikā bijis ierastāk redzēt. Kā jau pēdējā laikā novērots, vislielākais inflācijas bremzētājs ir degvielas cenas, kuru ietekme atsevišķi uz inflāciju gada griezumā bijusi mīnus 0,61 procentpunkts. Tāpat savu artavu dod siltumenerģijas, gaļas un piena produktu cenu samazināšanās. Savukārt vislielākais inflācijas veicinātājs ir elektroenerģijas cenu kāpums gada sākumā, kas savu efektu atstās visu šo gadu.
Šobrīd lielākais inflācijas bremzētājs Latvijā ir degvielas cenas, taču naftas cenu krituma efekts, tuvojoties gada izskaņai, arvien vairāk izzudīs no inflācijas rādītājiem, liekot inflācijai pieaugt straujāk nekā līdz šim. Savukārt dabasgāzes tarifs, kas tiek noteikts ar pusgada nobīdi, ļaus samazināt izdevumus par mājokli. Pagaidām nav iemeslu runāt arī par pārtikas cenu kāpumu. Pateicoties tam, ka izejvielu cenas pasaules biržās ir zemas, kā arī Krievijas tirgus arvien grūtākai pieejamībai, ražotājiem nākas sīvāk konkurēt vietējā tirgū, tai skaitā konkurējot ar zemāku cenu.
Kopumā šajā gadā Nordea joprojām prognozē mērenu vidējo gada inflāciju līdz 1%, ko nodrošinās relatīvi zemajās izejvielu cenas, kā arī kopējā zemās inflācijas vide Eiropā.
#2/5
Ekonomikas ministrija
Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, tomēr šogad jūnijā patēriņa cenām bija vērojams kritums, kas bija straujākais kopš 2002. gada (izņemot 2009. gadu).
Šī gada jūnijā pārtikas cenām bija lielākā samazinošā ietekme. Jāatzīmē, ka tradicionāli jūnijā tieši pārtikas cenām ir vērojams cenu kāpums ar lielāko palielinošo ietekmi uz kopējo cenu līmeni. Cenas pārtikai šogad jūnijā samazinājās par 1,3 %, kas kopējo cenu līmeni samazināja par 0,3 procentpunktiem un cenu kritums pārtikai bija straujākais kopš 1998. gada. Lielākā ietekme bija cenu kritumam dārzeņiem un gaļai, kas jūnijā bija viens no straujākajiem kopš 1998. gada (dārzeņiem straujāks kritums bija tikai 2011. gada jūnijā). Pasaules pārtikas cenas jūnijā turpināja samazināties, gada laikā sasniedzot kritumu par vairāk nekā 20%.
Lielākā palielinošā ietekme jūnijā bija cenu kāpumam degvielai. Cenas degvielai pieauga par 1,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Prognozējams, ka kopumā šogad vidējo gada inflāciju noteiks ārējie faktori (naftas un pārtikas cenu dinamika pasaulē) un tā varētu būt nedaudz augstāka nekā iepriekšējā gadā.
#3/5
DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš
Pēdējā mēneša laikā notikumi pasaules tirgos ļoti nepārprotami ir mūs virzījuši uz drīzāk zemākas nekā augstākas inflācijas pusi. Naftas cena (Brent) pirmdien saruka par 6,3%, kas ir lielākais kritums dienas laikā kopš 4.februāra. Savukārt iepriekšējā nedēļa bija no patērētāju skatupunkta labākā kopš marta. Naftas cena vakar bija 2 procentpunktu attālumā no lāču tirgus jeb krituma par 20%. Piecus mēnešus degvielas ietekme uz mēneša inflāciju Latvijā bija augšupvērsta, kādu laikā tā atkal būs lejupvērsta. Tam ir vairāki iemesli. Pēc septiņu mēnešu krituma ir pieaudzis ASV strādājošo naftas urbšanas iekārtu skaits.
Tas ir psiholoģiski nozīmīgi un rada iespaidu, ka slānekļa naftas industrija var būt rentabla pie zemākām cenām, nekā iepriekš domāts. Svarīgs lācīgs faktors ir Irāna. Sarunas par tās kodolprogrammu kārtējo reizi pārsniegušas noteikto termiņu, bet gaisā virmo cerība. Papildus kritumu naftas tirgū radīja Grieķijas referenduma iznākums, bet drīzāk kā spoguļattēls dolāra kursa kāpumam, nevis bažas par pasaules ekonomikas izaugsmi. Arī izejvielu cenas kopumā ir zemas un kļūst vēl zemākas. Otrdien Bloomberg izejvielu indekss sasniedza jaunu antirekordu, nokrītot līdz zemākajam punktam kopš 2002.gada jūnija. Gada laikā indekss ir sarucis par 26,5%.
Tāpēc imports turpinās būt inflāciju mazinošs faktors. Preču cenu deflācija turpināsies vēl vairākus mēnešus, un nav izslēgts, ka iestiepsies nākamajā gadā. Iekšējais inflācijas spiediens ir mēreni spēcīgs, uz ko norāda pakalpojumu cenu kāpums gada griezumā par 3,3%. Taču tuvākajā laikā tas nekļūs daudz spēcīgāks. Kreditēšana nepārprotami atdzīvojas, kopēja portfeļa kritums gada griezumā kļūst arvien lēnāks, kas ietekmēs ekonomisko aktivitāti un cenas, bet ļoti pakāpeniski.
Runājot par atsevišķu pakalpojumu cenām, kā ļoti neparastu parādību var atzīmēt sakaru pakalpojumu cenu pieaugumu. Tās bija gandrīz bez pārtraukuma kritušas kopš 2001.gada februāra, izņemot divus mēnešus 2009.gada sākumā. Kopumā kopš 2000.gada sakaru cenas ir samazinājušās par 40%. Taču maijā tie bija par 0,2%, bet jūnijā jau par 2,2% dārgāki nekā pirms gada.
#4/5
SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis
Lielākā ietekme patēriņa cenu samazinājumam mēneša laikā bija pārtikai, jo vidējais pārtikas cenu līmenis saruka par 1,3%. Sezonālie faktori šoreiz izrādījās spēcīgāki par citiem faktoriem, kā rezultātā pārtikas cenas vidēji samazinājās.
Jūnijs tradicionāli iezīmē arī izpārdošanu sezonu sākumu apģērbiem un apaviem, kuru cenas mēneša laikā samazinājās par gandrīz 3%. Cenu kritums (turklāt procentuāli vēl lielāks nekā jūnijā) šajās preču grupās gaidāms arī jūlijā. Ikmēneša inflāciju jūnijā ietekmēja arī mājokļa izdevumu samazinājums, jo energoresursu cenu kritums arvien vairāk atspoguļojas dabasgāzes cenā, līdz ar to siltumenerģija kļuvusi lētāka. No jūlija lētāka mājsaimniecībām ir arī pati dabasgāze, samazinot mājsaimniecībām ar mājokli saistītos izdevumus. Savukārt transporta pakalpojumi mēneša laikā kļuvuši dārgāki, jo turpināja palielināties degvielas cena. Ņemot vērā, ka naftas cena pēdējās nedēļās uzrāda samazinājumu, arī degvielas cenai nākamajos mēnešos nevajadzētu uzrādīt pieaugumu.
Pēc vasaras mēnešiem, kas tradicionāli tomēr ir deflācijas mēneši, rudenī gaidāms mazliet straujāks cenu pieaugums, tomēr šogad kopumā inflācija saglabāsies pietiekami zema.
#5/5
Swedbank Makroekonomikas pētījumu daļas Baltijas valstīs vecākā ekonomiste Lija Strašuna
Izejvielu cenu dinamika pasaulē turpina būt diezgan labvēlīga Latvijas patērētājiem. Piemēram, pārtikas cenas eiro izteiksmē jūnijā bija par 5% zemākās nekā gadu iepriekš, savukārt nafta – par 35% lētāka. Likumsakarīgi arī Latvijā pārtikas un degvielas cenas turpina būt mazākas nekā pērn. Jūnijā pārtikas cenas krīta par 1,3% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi (daļēji sezonalitātes dēļ) un par 2,4% pret pērnā gada jūniju. Piens un piena produkti bija turpat par 12% lētāki nekā gadu iepriekš, attiecīgi gaļa un gaļas izstrādājumi par 2% lētāki, bet kartupeļi par 32%. Degvielas cenas turpina pakāpeniski kāpt, bet jūnijā vēl arvien bija par 10% zemākas nekā pirms gada. Dabas gāzes un siltumenerģijas cenas arī ir zemākās nekā pērn. Kā gaidīts, dabas gāze jūlijā kļuvusi vēl lētāka par 8-13%, arī apkures cenas vēl mazināsies.
Kopumā pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu cenas neaug vai pat mazinās. Ir divi izņēmumi, kur redzami būtiski sadārdzinājumi salīdzinājumā ar pērno gadu – elektroenerģija un sabiedriskais transports Rīgā. Savukārt brīva laika pavadīšana un citi prieki kļūst arvien dārgāki. Piemēram, 3-5% cenu kāpums skaistumkopšanā, kafejnīcās un restorānos, atpūtas un kultūras pakalpojumos.
Sagaidāms, ka uz gada beigām patēriņa cenu izaugsme pakāpeniski kļūs straujāka, jo pazudīs labvēlīga ietekme no naftas cenu krituma pērnā gada beigās. Tomēr inflācija saglabāsies mērena, lai arī šogad kopumā tā varētu būt nedaudz straujāka par aprīlī prognozētajiem vidēji 0,8%.