DPA šobrīd pēta Ungārijas, Bulgārijas un Polijas tirgu, šā gada pirmā pusgada uzņēmuma ieņēmumi ir teju 16 miljoni eiro; baumas par darījumu neapstiprinās

Esam konsultējušies ar Eiropas vadošajiem Microsoft partneriem par iespējamu sadarbību, bet gala rezultātā nonācām pie secinājuma, ka mums ir jāaug pašiem un nav nekā daudz, ko varam paņemt, tā par nozarē izskanējušo informāciju, ka arī ar DPA varētu sekot darījums, intervijā DB stāsta SIA DPA valdes loceklis Juris Vilders.

Fragments no intervijas

DPA pērno gadu noslēdza ar 17,8 milj. eiro apgrozījumu, kas bija par 19,2% vairāk nekā pirms gada, bet peļņa bija 479 tūkst. eiro, kas bija par 24% mazāka nekā 2013. gadā. Ar ko tas skaidrojams?

Iepriekšējā gadā daudz strādājām, lai attīstītu biznesu ārvalstīs, un konsolidētais DPA apgrozījums bija 22,7 milj. eiro. Uzņēmumam bija ievērojami izdevumi mārketingā, jaunu tirgu apgūšanā, ar to skaidrojama neto peļņas samazināšanās. Tas viss devis rezultātus – pirmajā pusgadā no visām sešām pārstāvētajām valstīm (DPA darbojās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Gruzijā – red.) esam ieņēmuši teju 16 milj. eiro. Plānojam, ka šogad apgrozījums būs gandrīz 40 milj. eiro. Būtībā šā gada pirmajā pusgadā esam sasnieguši iepriekšējā gada rādītājus Latvijā, tādējādi ir izlīdzinājušies rādītāji un iestājies līdzsvars. Ja iepriekš lielāko tiesu no apgrozījuma veidoja ienākumi Latvijā, tad šobrīd tuvojamies lokālā tirgus proporcijai ar ārvalstīm – 50%/50%. Šā gada griezumā mērķis ir sasniegt 40%.

Birža "Nasdaq Riga" piemērojusi uzraudzības statusu būvniecības un tehnikas nomas uzņēmumam AS "Storent Investments", teikts biržas paziņojumā.

Uzraudzības statuss piemērots, jo "Storent Investments" līdz otrdienai, 2.maijam, nav iesniegusi "Nasdaq Riga" tās revidēto gada pārskatu par 2022.gadu.

"Storent Investments" biržai paziņojusi, ka 2022.gada konsolidētā un atsevišķā gada pārskata iesniegšana ir aizkavējusies un sabiedrība plāno to iesniegt līdz 10.maijam.

"Storent Investments" informējusi, ka 2022.gada 28.decembrī tika veiktas izmaiņas "Storent Investments" akcionāru sastāvā, un par tās vienīgo akcionāru kļuva SIA "Storent Holdings". Līdz ar to "Storent Investments" un tās meitas sabiedrības kļuva par daļu no jaunizveidotā holdinga, kurā bez "Storent" grupas ietilpst arī SIA "SEL Investments" grupa.

No šā gada 20. janvāra DPA grupas uzņēmums DPA maina zīmolu, turpmāk esot pazīstams ar nosaukumu SQUALIO. Savukārt DPA grupas uzņēmums SQUALIO, lai sniegtu precīzāku zīmola vēstījumu sabiedrībai, pārtop par SQUALIO cloud consulting.

Zīmolu maiņa DPA grupas uzņēmumos ir cieši saistīta ar uzņēmuma biznesa stratēģijas maiņu un vēlmi nostiprināt savas pozīcijas starptautiskajā tirgū.

«Zīmolu maiņa bija likumsakarīgs solis ceļā uz uzņēmumu kopējo izaugsmi, īpaši domājot un attīstot savu darbību starptautiskajā tirgū. Zināmā attīstības posmā mums bija nepieciešams zīmols, kurš globālā kontekstā identificētu un radītu tiešu asociāciju tikai ar mums. Zīmols SQUALIO ietver lielu potenciālu, un tas viennozīmīgi palīdzēs veicināt mūsu konkurētspēju nākotnē,» skaidro DPA grupas valdes loceklis Juris Vilders.

Pērn, 2015. gada vasarā, DPA grupa, lai fokusētos uz galveno darbības sfēru un spētu elastīgāk reaģēt uz tirgus pārmaiņām, veica izmaiņas uzņēmuma struktūrā, sadalot uzņēmējdarbību divos atsevišķos virzienos: SQUALIO (iepriekš DPA) klientiem piedāvā programmatūras un mākoņpakalpojumu licencēšanas, kā arī programmatūras pārvaldības pakalpojumus.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild DPA direktors Gatis Ošs. DPA ir 100 % Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums, kas ir Microsoft Corporation partneris mākoņrisinājumu, programmatūras licencēšanas un programmatūras pārvaldības pakalpojumu jomā astoņpadsmit gadus. Uzņēmums gadu gaitā izaudzis arī ārpus Latvijas robežām – Lietuvā, Igaunijā, Gruzijā, Baltkrievijā, Ukrainā un Kazahstānā, kā arī turpina attīstīties, skatoties arī Rietumeiropas virzienā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

IT nozarē nekad nav garlaicīgi! Pirmkārt, tā ir ļoti dinamiska ar plašu darbības spektru un ikdienā tā ļauj iepazīt arī citu nozaru specifiku. Otrkārt, mēs esam vienmēr soli priekšā visām citām nozarēm un mēs zinām, kas būs modē! Treškārt, mūsu ikdiena vairs nav iedomājama bez tehnoloģijām – tā ir mūsu realitāte, un tās nozīmība nākotnē tikai pieaugs.

Latvijas IT kompānija DPA, kurai ir filiāles Lietuvā, Baltkrievijā, Ukrainā un Gruzijā, šomēnes atvērs pārstāvniecību arī Igaunijā, lai veicinātu ieiešanu Skandināvijas tirgū, teica DPA direktors Juris Vilders.

«Igaunijā strādā ļoti daudz skandināvu, un daudzi igauņi ir pārcēlušies strādāt uz Skandināviju. Ir sanācis tā, ka krievi strādā ar krieviem, latvieši ar latviešiem, igauņi ar igauņiem un zviedri ar zviedriem. Bet pašlaik ir tā, ka zviedri strādā arī ar igauņiem,» skaidroja J. Vilders. Filiāles projekts Igaunijā kuru katru brīdi noslēgšoties, un tas kalpošot par vadības centru darbībai visā Baltijas reģionā.

Uz jautājumu, vai Igaunijā, kas slavena kā IT lielvalsts, Latvijas IT uzņēmums varēs būt cienīgs konkurents vietējiem projektiem, Vilders atbildēja apstiprinoši un skaidroja, ka, viņaprāt, Igaunijas reputācija esot nedaudz pārspīlēta. «Ja būtu jāsalīdzina IT nozares panākumi Lietuvai, Latvijai un Igaunijai, tad īsti neredzu neko tādu, kas man ļautu Igauniju īpaši izcelt,» uzskata J. Vilders un kaimiņvalsts labo slavu skaidro ar Igauņu tendenci sevi slavēt par katru mazāko panākumu. Diemžēl Latvija un Lietuva tik veiksmīgi sevi nav parādījusi, kaut arī, objektīvi raugoties, tās ne ar ko sliktākas IT jomā neesot, uzsvēra DPA vadītājs.

IT uzņēmums SIA «DPA» pagājušajā finanšu gadā no 2018. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam strādāja ar apgrozījumu 27,546 miljonu eiro apmērā, kas bija par 14,2% jeb 3,427 miljoniem eiro vairāk nekā 2017./2018. finanšu gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa bija 323 tūkstoši eiro, kas bija gandrīz uz pusi mazāka nekā 2017./2018.finanšu gadā. SIA «DPA» veic darbību ar zīmolu «Squalio», un tas ir vadošais «Microsoft» partneris mākoņrisinājumu un programmatūras licencēšanas jomā.

Uzņēmums pagājušajā pārskata gadā veicis virkni ieguldījumu kompetenču uzlabošanā, lai nodrošinātu augstākā līmeņa tehnisko atbalstu, ekspertu zināšanas un pastāvīgu informāciju par produktiem. Tas nostiprinājis savu tirgus pozīciju, paplašinot jauno klientu bāzi. Tāpat arī uzlaboti iekšējie procesi un korporatīvās pārvaldības principi, sacīts SIA «DPA» gada pārskatā.

Pagājušajā finanšu gadā SIA «DPA» nodarbināja vidēji 15 darbiniekus, kas bija par sešiem mazāk, nekā 2017./2018. finanšu gadā. 2020. gadā SIA «DPA» galvenās prioritātes būs apgrozījuma un rentabilitātes palielināšana, kā arī uzņēmuma pārvaldības pilnveidošana, paaugstinot efektivitāti un optimizējot iekšējos procesus.

Piesaistot divus miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), viens no vadošajiem IT uzņēmumiem Latvijā SIA DPA sadarbībā ar Latvijas Universitāti veido programmatūras testēšanas laboratoriju Ventspils Augsto tehnoloģiju parkā (VATP).

Testēšanas laboratorija būs moderna, jaudīga IT infrastruktūras testēšanas vide, kurā jomas eksperti nodrošinās testēšanas pakalpojumus atbilstoši industrijas standartiem, kā arī pētīs, izstrādās un ieviesīs jaunas un inovatīvas testēšanas metodes. Projekta ietvaros DPA kopā ar Latvijas Universitāti izveidos konteinera tipa programmatūras risinājumu testēšanas laboratorijas iekārtu kompleksu un sešas ar nepieciešamo tehnisko nodrošinājumu aprīkotas zinātnieku darbavietas.

Testēšana ir ļoti būtisks posms jaunu, inovatīvu IT risinājumu izveidē, bet to ir sarežģīti nodrošināt labā kvalitātē resursietilpības un augsto izmaksu dēļ, turklāt tehnoloģiskais nodrošinājums tiek izmantots vien ļoti īsu brīdi – testēšanas posmā, norāda VATP. Līdz ar to sistēmu pasūtītāji bieži neveic pilnīgu testēšanu vai arī veic to ar neadekvātām izmaksām.

Būvniecības tehnikas nomas uzņēmums Baltijā Storent Holdings ziņo, ka 2022. gadā uzņēmuma neto peļņa sasniedza 4,7 miljonus eiro. Pērn uzņēmuma pašu kapitāls sasniedza 23 miljonus eiro, kas veido 45% no bilances.

"Pēc veiksmīgas AS Storent Investments un SIA SEL Investments apvienošanās SIA Storent Holdings 2022. gada nogalē, mēs plānojam jaunu obligāciju emisiju līdz 15 miljoniem eiro, kas pirmo reizi būs pieejama gan privātajiem, gan institucionālajiem investoriem. Plānots, ka 2023. gadā Storent Holdings ieņēmumi palielināsies par 10% un neto peļņa sasniegs aptuveni 5 miljonus eiro," komentē Andris Pavlovs, Storent līdzdibinātājs un Storent Holdings valdes loceklis.

“Storent Investments pirmo reizi emitēja obligācijas 2017. gadā. Savukārt pašlaik Storent Holdings gatavojas pirmajai obligāciju emisijai, kas būs pieejama arī privātajiem investoriem visā Baltijā. Lēmuma pamatā ir izteikts pieprasījums, ko mēs redzam pēc šāda veida finanšu instrumentiem privāto investoru vidū, un mūsu vajadzība veicināt turpmāku izaugsmi. Ieguldījums Storent ir investīcija modernu, drošu un ilgtspējīgu būvniecības iekārtu nomas procesu attīstībā Baltijā un Ziemeļvalstīs," norādīja Pavlovs.

Satversmes tiesa atzinusi grozījumus likumos «Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju» un «Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās» par neatbilstošiem Satversmes normām un tie zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā.

Spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams un stājas spēkā ar tā pasludināšanas brīdi.

Apstrīdēto likuma normu spēka zaudēšanas termiņš 2019.gada 1.maijā noteikts tādēļ, lai likumdevējam dotu laiku atrast citu risinājumu piespiedu zemes nomas maksai, kas būtu taisnīgs gan pret zemes īpašniekiem, gan daudzdzīvokļu namu īpašniekiem.

Satversmes tiesā pēc septiņu fizisko personu pieteikumiem tika ierosinātas sešas lietas par apstrīdēto likuma normu atbilstību Satversmei. Pieteikumos bija ietverti identiski prasījumi un to juridiskais pamatojums bija balstīts uz līdzīgiem argumentiem. Lai veicinātu lietu vispusīgu un ātru iztiesāšanu, Satversmes tiesa nolēma tās apvienot vienā lietā.

«Rietumu bankas» līdzīpašniekam Leonidam Esterkinam piederošā kompānija SIA «Esterkin Family Investments» ieķīlājusi tai piederošās SIA «Outletico», kas ir Piņķos plānotās «outlet» veikalu pilsētas «Via Jurmala Designer Outlet Village» attīstītājs, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» informācija.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 47,04 miljoni eiro, un tā ir lielākā pagājušajā nedēļā reģistrētā komercķīla.

Komercķīlas devējs ir «Esterkin Family Investments», ņēmējs - «Rietumu banka», bet parādnieks ir «Outletico». Komercķīla nodrošina prasījumus, kas izriet no 2017.gadā noslēgta kredīta līguma.

Komercķīla reģistrēta piektdien, 13.septembrī. Līdz ar jaunās ķīlas reģistrāciju, dzēsta iepriekš 2017.gada novembrī reģistrētā komercķīla, ar kuru arī bija ieķīlātas «Outletico» kapitāldaļas.

Vienlaikus piektdien, 13.septembrī, reģistrētas izmaiņas «Outletico» dalībnieku sastāvā, liecina «Firmas.lv» informācija. «Esterkin Family Investments» līdzdalība kompānijas kapitālā pieaugusi no 50,5% līdz 54,25%, bet Jūlijas Mihaiļenko līdzdalība samazinājusies no 5% līdz 1,25%. Savukārt otrs lielākais «Outletico» dalībnieks joprojām ir Andrejs Dozorcevs ar 39% kapitāldaļu.

65% Rīgas dzīvokļu īpašnieku daudzdzīvokļu namos nav noslēguši privatizācijas procesu, proti, nav pārņēmuši no pašvaldības rūpes par māju kopumā. Sekas – tiek likti ielāpi bojājumu vietās, bet ilgtspējīgas īpašuma apsaimniekošanas pārsvarā gadījumu nav.

Par problēmām, kas no tā izriet, un risinājumiem iecerēts diskutēt konferencē Mājoklis 2023, kas jau 1. un 2. jūnijā notiks ATTA Centre Krasta ielā Rīgā. Par to Dienas Biznesa intervija ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācijas Mājoklis Rīgas nodaļas vadītāju Ingāru Daibi.

Kādas ir galvenās problēmas, ar ko saskaras cilvēki saistībā ar daudzdzīvokļu mājokļu apsaimniekošanu?

Viena no galvenajām problēmām šobrīd ir nespēja pieņemt lēmumus jautājumos, kas skar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu. Proti, dzīvokļu īpašnieki nespēj sanākt kopā, lai vienotos par mājas uzturēšanai būtiskiem jautājumiem. Un, ja arī sanāk kopā, tad tajā brīdī, kad nonāk līdz lēmuma pieņemšanai, nespēj vienoties ne par to, kurš darīs, ne - kā darīs. Vērojams, ka cilvēkiem ir diezgan liela vienaldzība par to, kas ir ārpus viņu dzīvokļa.

SIA «Glesum Investments», kuras vienīgais īpašnieks ir uzņēmējs Juris Savickis, ir ieķīlājusi tai piederošās multifunkcionālās halles «Arēna Rīga» pārvaldītāja SIA «Arēna Rīga» kapitāldaļas, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas ņēmēji ir AS «Expobank» un «Expobank CZ a.s.» un par labu bankai ieķīlātas visas 1 158 624 SIA «Arēna Rīga» pamatkapitāla daļas, kuru vienīgais īpašnieks ir SIA «Glesum Investments».

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 24 miljoni eiro.

Arī SIA «Arēna Rīga» reģistrējusi divas jaunas komercķīlas. Ar vienu komercķīlu ieķīlātas preču zīmes «Arēna Rīga» un «ARĒNA RĪGA», kā arī divas «Toyota» automašīnas un «Opel» busiņš. Savukārt ar otru komercķīlu ieķīlātas SIA «Arēna Rīga» meitas uzņēmuma SIA «Arena Catering» 508 pamatkapitāla daļas. Vēl viena komercķīlu reģistrēta arī uz SIA «Arena Catering» nosaukuma, ieķīlājot visu uzņēmuma mantu.

Uzņēmējiem pieejamais programmatūras licencēšanas apmaksas modelis, kas paredz maksāt par programmatūru mēneša maksu, piesaistījis vairākus tūkstošus jaunu klientu, stāstīja DPA grupas zīmola Squalio pārvaldošā uzņēmuma SIA DPA valdes loceklis Gatis Ošs.

Šādu iespēju Squalio sāka piedāvāt pērn novembrī. Kopš tā laika arī novērots, ka neatkarīgi no uzņēmuma lieluma arvien vairāk klientu ir gatavi pāriet uz šādu elastīgu programmatūras lietošanas un apmaksas modeli. Tāpat, ņemot vērā biznesa dinamiku, šāds modelis var būt daudz labāks risinājums par tādu, kas paredz iegādāties tādu programmatūru, kura, piemēram, pēc pusgada var izrādīties neatbilstoša uzņēmuma vajadzībām, skaidroja Ošs.

Uzņēmējs norādīja, ka savā ziņā šī iespēja ir kā programmatūras īre. «Lielā mērā tā ir. Tas ir kā rēķins par elektrību - kamēr es par to maksāju, man tā ir. Būtībā šāds risinājums ir ļoti labvēlīgs tieši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentam, jo iepriekš varējām novērot, ka ir tādi programmatūru risinājumi, ko šī sektora uzņēmēji, iespējams, nemaz nevarēja atļauties iegādāties, jo par programmatūru bija jāmaksā visa cena uzreiz,» atzīmēja Ošs.

Pērn par 12% pieaudzis informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nozares uzņēmuma DPA apgrozījums, sasniedzot 9,7 miljonus latu, informēja uzņēmuma pārstāvji.

Peļņa pagājušajā gadā sasniegusi 348,9 tūkstošus latu, liecina Lursoft dati.

«Pirmajā pusgadā esam sasnieguši plānoto rezultātu Latvijas tirgū un šobrīd plānojam savas filiāles atvēršanu Igaunijā, lai DPA varētu plānot savu attīstību Baltijas reģionā kopumā. Attīstības potenciālu saskatām arī Azerbaidžānā,» stāsta DPA valdes priekšsēdētājs Juris Vilders.

Pērn DPA izveidotās filiāles ārvalstīs – Baltkrievijā, Gruzijā, Ukrainā un Lietuvā - realizējušas vairākus, pēc uzņēmuma apgalvotā, apjomīgus projektus, iegūstot arī jaunus klientus.

Kopumā pērn DPA apgrozījums ārvalstu tirgū sasniedzis 3,8 miljonus eiro.

Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) kluba Vašingtonas "Wizards" un Latvijas valstsvienības spēlētājs Kristaps Porziņģis ar viņam piederošās SIA "JMK Investments" starpniecību investējis nekustamajā īpašumā un vairākos Latvijas uzņēmumos ēdināšanas un sporta preču jomās, liecina "Firmas.lv" informācija.

"JMK Investments" ir Porziņģim pilnībā piederošs uzņēmums, kas reģistrēts 2021.gada 2.februārī, un tā pamatkapitāls ir 10 000 eiro. Kompānijas valdē ir Porziņģis un bijušais baņķieris Guntis Beļavskis. Kā uzņēmuma darbības joma norādīta nekustamā īpašuma pirkšana un pārdošana.

Uzņēmuma finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka kompānija pirmajā darbības gadā piesaistīja līdzekļus aizņēmuma veidā no īpašnieka Porziņģa un veica būtiskas investīcijas nekustamajā īpašumā, kas, pēc ziņojumā paustā, ir viens no ienesīgākajiem un efektīvākajiem veidiem naudas līdzekļu saglabāšanai un pavairošanai.

Bilance liecina, ka uzņēmuma aizņēmumi veido 9,7 miljonus eiro, bet ilgtermiņa ieguldījumi bija 7,87 miljoni eiro, tajā skaitā 6,45 miljoni eiro nekustamajos īpašumos un 1,36 miljoni eiro citu uzņēmumu kapitālā.

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu izveidotā speciāla mērķa kompānija SIA "Energy Investments", turpinot vadības izpirkuma procesu, panākusi vienošanos ar izpirkuma procesa līdzšinējo finansētāju - AS "Rietumu Banka" - par turpmākajiem soļiem, liecina "Latvijas gāzes" paziņojums paziņojums biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" valdes locekļi Aigars Kalvītis, Elita Dreimane un Egīls Lapsalis ar "Energy Investments" palīdzību iegādājušies 28,97% "Latvijas gāzes" akciju.

Lai gūtu līdzekļus akciju nākamiem iegādes posmiem, "Energy Investments" vadības izpirkuma procesa projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu Bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās emitenta akcijas.

Finanšu instrumenta atsavinājuma līgums paredz atpirkuma nosacījumus trīs gadu laika periodam. Šāda veida finansēšanas modelis ir izplatīts vadošajos Eiropas Savienības finanšu un enerģētikas tirgos. Minētajā laika posmā "Rietumu Banka" būs ieguldītājs un pilnvērtīgs AS "Latvijas Gāze" akcionārs.

Pagājušajā nedēļā reģistrēta AS "Mans uzkrājums", starp kuras dibinātājiem ir divi bijušie "Swedbank" valdes priekšsēdētāji - Reinis Rubenis un Māris Mančinskis -, kā arī citi uzņēmēji un finansisti, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas "Mans uzkrājums" pamatkapitāls ir 105 000 eiro.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" bijušais valdes loceklis Iļja Arefjevs.

Savukārt "Mans uzkrājums" padomes priekšsēdētājs ir Rubenis, padomes priekšsēdētāja vietnieks ir bijušais "Swedbank" Komunikācijas un ilgtspējas pārvaldes vadītājs Māris Plūme, bet padomes locekle ir bijusī "Enefit" valdes locekle un Analītikas daļas vadītāja Inese Dosē.

Arefjevs skaidroja, ka pieredzējuši Latvijas uzņēmēji un finansisti apvienojuši spēkus, lai atbalstītu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos Latvijas sabiedrībā. "Mans uzkrājums" jau iesniedzis ieguldījumu pārvaldes sabiedrības licences pieteikumu Latvijas Bankā. Licencēšanas process aizņem laiku līdz pat gadam.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un ieguldījumu pārvaldes sabiedrība AS «Aquarium Investments» ir noslēgušas administratīvo līgumu, vienojoties par veicamajiem uzlabojumiem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības iekšējās kontroles sistēmā, novēršot FKTK pārbaudē konstatētos trūkumus.

Līgumā arī paredzēts piemērot AS «Aquarium Investments» IPS soda naudu 13 715,74 eiro apmērā.

Pārbaudē FKTK konstatēja Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas likuma (NILLTPFN) un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumus. AS «Aquarium Investments» IPS nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma, un proliferācijas finansēšanas jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTPFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, tostarp AS «Aquarium Investments» IPS nebija veikusi pietiekamu klientu izpēti un darījumu uzraudzību, nebija ieguvusi dokumentus un informāciju par klientu saimniecisko vai personisko darbību, tostarp klientu veiktajiem darījumiem tādā apmērā, lai pārliecinātos, ka tie nav uzskatāmi par aizdomīgiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi ieguldījumu brokeru sabiedrības licenci globālajai investīciju un tirdzniecības platformai TWINO Investments (TWINO), kas nākotnē ļaus TWINO paplašināt ieguldījumu brokeru sabiedrības pakalpojumus Eiropas Ekonomikas zonas valstīs.

FKTK licence stājas spēkā 2.septembrī.

TWINO Investments valdes locekle Anastasija Oļeiņika atklāj, ka lēmums par licences saņemšanu Latvijā bija rūpīgi pārdomāts, ņemot vērā finanšu tehnoloģiju nozares attīstības dinamiku un TWINO plašo darbības pārstāvniecību Latvijā.

”Pēdējo gadu laikā Latvija ir pozicionējusi sevi kā valsti ar spēcīgu tehnoloģiju ekosistēmu, kas ļāvis attīstīties inovatīviem uzņēmumiem. Tādēļ, sākotnēji izvērtējot vairākas potenciālās jurisdikcijas, TWINO izvēlējās saņemt licenci tieši Latvijā,” skaidro valdes locekle.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības licence ir daudzu mēnešu aktīvas sadarbības ar FKTK rezultāts, kas ietvēra nepieciešamo procedūru izstrādi un platformas operacionālās darbības pielāgošanu jaunajām prasībām. “Licencēšanas process ilga vairāk nekā gadu,” piebilst A.Oļeiņika.

Latvijā DPA tirgus daļu satvēris ciešā kampienā, bet filiālēm ārvalstīs nākas sīvi cīnīties par savu vietu zem saules, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš krīzes gadiem tirgus apjoms, publiskā un komercsektora uzņēmumu pirktspēja iegādāties IT risinājumus pakāpeniski pieaug. Latvijas lielākā IT uzņēmuma ar vietējo kapitālu SIA DPA apgrozījuma rādītājos starp 2008. un 2009. gadu bijusi milzīga bedre, kritums par 40%. «Krīzes laikā uz pusgadu programmatūras tirgus bija apstājies. Kopš 2009. gada apgrozījums pakāpeniski audzis, un 2013. gadā tas sasniedza pirmskrīzes līmeni, kādam tam būtu jābūt pēc tirgus brieduma pakāpes Latvijā. Mūsu bizness aug, un tas ir rādītājs, ka kopumā Latvijas tirgū iet labi. Ekonomika ir veselīga, un cilvēki domā ne tikai par vēderu, bet arī citām lietām,» stāsta SIA DPA valdes loceklis Juris Vilders. DPA pēdējos piecos gados spējis ievērojami palielināt apgrozījuma rādītājus, iekļūstot DB un Lursoft veidotajā Gazeļu sarakstā.

Latvijas IT uzņēmums DPA atkārtoti saņēmis prestižo Microsoft korporācijas balvu Gada partneris Latvijā 2015. Uzņēmums tika godināts starp pasaules labākajiem Microsoft partneriem, kas parādījuši savu izcilību, īstenojot uz Microsoft tehnoloģijām balstītus inovatīvus risinājumus. Balva tika pasniegta Microsoft Globālās partneru konferences laikā, kas notiek no 12. līdz 16.jūlijam ASV pilsētā Orlando, informē uzņēmumā.

Nominācija Gada partneris 2015 ik gadu tiek piešķirts uzņēmumam, kas valsts līmenī ir parādījis izcilus rezultātus, piedāvājot efektīvākos Microsoft mākoņrisinājumus saviem klientiem privātajā un publiskajā sektorā gada griezumā. Balvas tiek pasniegtas vairākās nominācijās, uzvarētāju izvēloties vairāk nekā no 2300 pieteikumiem no 108 valstīm.

«Esam gandarīti par augsto atzinību, kas apliecina mūsu kompetences un konkurētspēju visaugstākajā līmenī. Katrs šāds sasniegums un novērtējums ir kā dzinulis jauniem profesionāliem izaicinājumiem gan mums, gan mūsu klientiem,» norāda DPA direktors Gatis Ošs.

DPA balvu saņēma par mākoņrisinājumu ieviešanu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā. Projekta laikā tika ieviesta daudzfunkcionāla Microsoft Office 365 platforma, kas Regulatora darbiniekiem tagad nodrošina efektīvu un drošu ikdienas darbu mākonī - jaunākās Office lietotājprogrammas, pieejamas no jebkuras vietas un iekārtas; ērtu e-pastu platformu ar iespēju precīzi plānot laiku izmantojot kalendāru; failu glabātuvi, kas īpaši piemērota datu koplietošanai un to rediģēšanai; Skype for business – ātrai ikdienas komunikācijai un tiešsaistes konferencēm ar kolēģiem un klientiem; iekšējo tīmekļa vietni vienā sistēmā informācijas un dokumentu apmaiņai.

Bijušais Microsoft Latvia vadītājs Sandis Kolomenskis no 2.decembra ir informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma DPA valdes loceklis, liecina Lursoft dati. Izmaiņas veiktas šā gada 2.decembrī.

DPA ir viens no lielākajiem IT uzņēmumiem Latvijā. Uzņēmums ir vadošais Microsoft Corporation partneris licencēšanas, programmatūras resursu pārvaldības, IT infrastruktūras un biznesa vadības risinājumu jomā. DPA ir dibināts 1997.gadā.

DPA pērn strādāja ar 9,7 milj. Ls apgrozījumu un 345 tūkst. Ls peļņu. DPA ir piektais lielākais IT programmizstrādes uzņēmums Latvijā, liecina Dienas Bizness TOP 500 izdevums, kas veidots pēc Lursoft datiem.

No 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 30.septembrim S. Kolomenskis ieņēma Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona Izglītības sektora direktora amatu. S. Kolomenskis bija atbildīgs par izglītības sektora attīstību Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionā. S. Kolomenskis kā Microsoft Germany pārstāvis Baltijā uzsāka savas gaitas uzņēmumā 1998.gadā, vēlāk ieņemot arī Microsoft Latvia vadītāja amatu. S. Kolomenska vadības laikā noslēgts Microsoft korporācijas un Latvijas valdības sadarbības līgums, īstenoti projekti izglītības, veselības, e-pārvaldes jomā, liecina LETA publicētā informācija.

IT uzņēmuma SIA DPA valdes locekļa amatu atstājis Aigars Valdmanis, kurš šo pozīciju ieņēma kopš šī gada sākuma, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Viņa vietā jauns valdes loceklis nav iecelts, un šobrīd SIA DPA valdē turpina darboties valdes priekšsēdētējs Sandis Kolomenskis un valdes loceklis Gatis Ošs.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 12.decembrī.

SIA DPA dibināta 1997.gadā un ir starp lielākajiem IT nozares uzņēmumiem Latvijā. Kopš 2016.gada uzņēmums veic darbību ar zīmola nosaukumu Squalio. SIA DPA pilnībā pieder SIA Squalio Group, kura īpašnieki ir Sandis Kolomenskis un Juris Vilders.

SIA DPA pagājušajā finanšu gadā no 2017.gada 1.jūlija līdz 2018.gada 30.jūnijam strādāja ar apgrozījumu 24,119 miljonu eiro apmērā, bet uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 621 tūkstotis eiro. Uzņēmums šajā pārskata periodā nodarbināja 21 darbinieku.

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Būvniecības un tehnikas nomas uzņēmuma AS "Storent Investments" grupa tuvāko mēnešu laikā plāno izvietot jaunu obligāciju emisiju 15 miljonu eiro apmērā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Ņemot vērā nesen notikušās izmaiņas grupas struktūrā un īpašniekos, emitents būs SIA "Storent Holdings", kas ir "Storent Investments" vienīgais akcionārs.

Emisiju ir plānots strukturēt kā programmu ar kopējo laidienu 15 miljonu eiro apmērā un katra laidiena iekļaušanu un tirdzniecību biržas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

"Storent Holdings" paziņos piedāvājuma nosacījumus, ieskaitot parakstīšanās periodu un noteikumus, pēc plānotā obligāciju pamatprospekta apstiprināšanas Latvijas Bankā.

Saistībā ar jauno obligāciju emisiju "Storent Holdings" finanšu jautājumos konsultē "Redgate Capital", bet juridiskajos jautājumos - "Cobalt". Abi konsultanti "Storent" grupu ir konsultējuši arī iepriekšējos obligāciju laidienos.