Quantcast
Eksperti

Par draudiem ilgtermiņa investoram

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Februāra sākumā publicētajā SEB Nordic Outlook apskatā ekonomisti izceļ vairākus potenciālus apdraudējumus kopumā pozitīvajam pasaules ekonomiskās izaugsmes un akciju tirgus attīstības redzējumam.

Pirmais apdraudējums ir saistīts ar pieaugošo ģeopolitisko nenoteiktību. SEB ekonomisti norāda, ka līdzšinējā ASV dominance pasaulē tiek apšaubīta un parādās jauni spēlētāji kā, piemēram, Krievija un Ķīna. Otrs apdraudējums ir pieaugošā nenoteiktība par vienotās eiro valūtas projekta ilgtermiņa nākotni. Tā ir situācija, kurā eirozonas valstu ciešākas integrācijas process ir apstājies un kurā nostiprinās politiskie spēki, kas pretojas līdzšinējiem krīzes atrisināšanas principiem. Trešais apdraudējums ir saistīts ar vispārēju nenoteiktību par to, kādā veidā tiks izbeigtas un reversētas līdzšinējās grandiozās centrālo banku stimulējošās programmas, nepakļaujot briesmām finanšu tirgus stabilitāti. Kā norāda apskata raksta autori, šobrīd mediju un plašas publikas uzmanības centrā ir pirmie divi apdraudējumi. Tomēr, no ilgtermiņa investora skatupunkta raugoties, trešais jautājums, iespējams, varētu būt daudz kritiskāks.

Stimulējoša monetārā politika ir spējīga izraisīt ievērojamu finanšu aktīvu cenu kāpumu. Labs piemērs ir lieliskā Eiropas akciju tirgus izaugsme šogad, kas sekoja pēc ECB paziņojuma par jaunas parādzīmju uzpirkšanas programmas sākumu EUR 60 miljardu apmērā ik mēnesi no šā gada marta. Centrālo banku rīcība ir samazinājusi ienesīgumu salīdzinoši drošiem ieguldījumiem, liekot investoriem meklēt peļņas iespējas tādos riskantākos segmentos kā spekulatīva kredītreitinga obligācijas, attīstības valstu parāda instrumenti vai akciju tirgi. Tas var radīt cenu burbuli noteiktās aktīvu klasēs. Turklāt masīvais pasaules centrālo banku kopējās bilances pieaugums, kura līdzšinējais apjoms tiek vērtēts ap USD 15 triljoniem, ir veicinājis finanšu tirgus svārstību samazināšanos, šķietami padarot riskantos instrumentus mazāk bīstamus. Investīciju riska uztvere ir anestezēta. Tiek arī atzīts, ka papildus riska faktors varētu būt arī lielo pasaules banku samazinātā spēja, pateicoties striktākam tirgus dalībnieku regulējumam, kalpot par drošības buferi īstermiņa tirgus svārstību gadījumā. Tas nozīmē, ka kādā stresa situācijā īstermiņa panikas pārņemtajiem finanšu instrumentu pārdevējiem nebūs pretī adekvātu pircēju, sekojoši izraisot ievērojamas cenu svārstības. Labs ieskats ir sniegts šajā Financial Times rakstā.

Laiks arī nestāv uz vietas. Ārkārtīgi zemo bāzes procentu likmju periodam ir jau sācies septītais gads (skatīt 1. attēlu). Ir pagājuši 11 gadi, kopš ASV Centrālā banka uzsāka jaunu bāzes procentu likmju palielināšanas periodu. Kā uzsver pieredzējuši tirgus speciālisti, tagad daudzās finanšu iestādēs atbildīgās pozīcijās būs darbinieki, kuri nekad nav piedzīvojuši procentu likmju ilgstošu kāpuma periodu. Jo ilgāka būs šāda centrālo banku stimulējoša politika, jo mazāk būs tirgus dalībnieku, kas atminēsies vai būs piedzīvojuši savādāku monetārās politikas režīmu. Tas liek rēķināties ar iespēju redzēt lielākas finanšu aktīvu cenu svārstības nākotnē.

1.attēls. Bāzes procentu likmju līmenis ASV, eirozonā un Lielbritānijā, %, pārmaiņas kopš 2000. gada februāra.

Avots: Thomson Reuters Datastream

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Viedoklis: Kāpēc vidusmēra investoru rezultāti mēdz būt sliktāki par kopējo tirgus sniegumu?

Nordea bankas Ieguldījumu risinājumu nodaļas vadītāja Baltijas valstīs Anželika Dobrovoļska, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobela prēmijas laureāts un viens no ietekmīgākajiem 20. gadsimtā otrās puses ekonomistiem Pols Samuelsons (Paul Samuelson) ir teicis: «Investēšana vairāk līdzinās, piemēram, krāsas žūšanas vai zāles augšanas vērošanai. Ja meklē piedzīvojumus, paņem 800 eiro un dodies uz Lasvegasu.»

Tas lieliski raksturo ilgtermiņa ieguldījumu būtību, ko daudzi investori nav līdz galam sapratuši. Ieguldīt ilgtermiņā ir diezgan garlaicīgi – tu vienkārši ieguldi savu naudu pietiekami labi diversificētā portfelī atbilstoši savam riska profilam un investīciju mērķiem un laiku pa laikam līdzsvaro to atbilstoši savai izvēlētajai stratēģijai.

Jāsaprot, ka investēšana ne vienmēr ir aizraujošs un azartisks process, kā to daudzviet pasniedz.

Ienesīgāko akciju izvēlēšanās tiek uzskatīta par galveno priekšnoteikumu, lai gūtu panākumus, investējot finanšu tirgos. Un ir daudz pakalpojumu sniedzēju un jomas ekspertu, kuri iesaka, tieši kuras akcijas vajadzētu iegādāties konkrētajā brīdī. Tomēr viņi parasti nepiemin, ka ir ļoti grūti pastāvīgi atrast un izvēlēties ienesīgākās akcijas ilgākam laika periodam. Vēl jo vairāk, pat ekspertu vidū ir ļoti maz tādu, kas tiešām to spēj, un tirgus dati parāda, ka liela daļa no profesionāliem investoriem, kas piekopj aktīvās tirdzniecības stratēģiju, patiesībā uzrāda sliktākus rezultātus kā tirgus kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laiku pa laikam dzirdam par neparastiem veiksmes stāstiem, kad kāds īsā laikā kļuvis bagāts. Patiesībā vieglais ceļš uz panākumiem ir krietni pārspīlēts, skaidro Anželika Dobrovoļska, Nordea bankas Ieguldījumu konsultāciju un risinājumu nodaļas vadītāja Baltijas valstīs.

Domājot par investīcijām, nereti tiek izlaistas svarīgas detaļas, proti, smags darbs ilgtermiņā un zināšanas, kas likumsakarīgi var novest pie labiem rezultātiem.

Noklusējot negatīvo, veiksmes koeficients nereti tiek pārspīlēts, jo panākumu pamatā mēdz būt arī neveiksmes. Neobjektīva informācija rada ilūziju, ka investējot tikt pie bagātības ir vienkārši un to var izdarīt īsā laika posmā. Nereti iesācēji sagaida neiespējami augstus rezultātus, tajā pat laikā neko nezinot par riskiem. Piemēram, daži tic, ka visa nauda jāiegulda tikai populārākajās akcijās, kamēr citi ir pārliecināti, ka bagātus padarīs īstermiņa spekulācijas ar vērtspapīriem.

Protams, vienmēr pastāv iespēja, ka kāds būs īpaši veiksmīgs un iegūs ātru spekulatīvo peļņu, gluži tāpat kā pastāv iespēja laimēt loterijā. Tomēr, loterija nav dzīvotspējīga stratēģija, jo iespēja zaudēt ir tikpat liela, cik iegūt. Tas pats attiecas arī uz īstermiņa spekulācijām ar vērtspapīriem. Saskaņā ar kompānijas CRB Trader datiem, ko prezentējis Roberts Dīls (Robert Deel), 92% īstermiņa investoru cieš neveiksmi. Spekulatīva tirdzniecība ir balansēšanas spēle – tas, ko kāds nopelna, nāk no kāda, kas zaudē. Un šajā jomā ir jāsacenšas ar daudziem profesionāļiem, kas velta ļoti daudz laika un naudas, lai rūpīgi apzinātu visas iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investors: Nopirkt un turēt

Jānis Šķupelis, 01.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtermiņa akciju investoriem jāapbruņojas ar pacietību un disciplīnu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Akciju tirgū cenas ilgākā termiņā tendētas uz pieaugumu, un šāda situācija ir pamats tam, kāpēc ieguldītājām būtu vērts domāt par naudas investēšanu šajos vērtspapīros (populāri gan ir norādīt, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu arī nākotnē). Mūsdienās iespējams izvēlēties gan dažādus fondus, kuru vērtība mainās atkarībā no tā, kā iet kādu kompāniju kopuma akcijām, gan ieguldīt pavisam konkrētu uzņēmumu vērtspapīros.

Daudzi ieguldījumu eksperti turklāt norāda, ka ierindas mazajam investoram vispiemērotākā investīciju taktika ir kāda uzņēmuma vērtspapīru iegāde ar domu tos turēt vismaz 20 gadus. Proti, aktīva akciju pirkšana un pārdošana piemērota vien nelielai daļai investoru, kas turklāt paaugstina iespējamību, ka kādi lēmumi tiks pieņemti nelaikā. Tāpat jārēķinās, ka lielu daļu peļņas noēdīs dažādas komisijas maksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mērķis - tādu darbavietu radīšana, kurās samaksa ir virs vidējās

Līva Melbārzde, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai tādu darbavietu radīšana, kuru apmaksa ir virs vidējās, var ilgtermiņā stimulēt ekonomikas attīstību, IKP un valsts budžeta pieaugumu, kā arī kopējo labklājību valstī

To intervijā DB saka ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs.

Fragments no intervijas:

Jūsuprāt, Latvijai nav izredzes būtiski palielināt ražošanas apjomus?

Latvijai ir jāatrod savs ceļš pasaules globalizācijas ietvaros. Nevar likt visu uz ražošanas kārti. Jābūt arī pakalpojumu industrijai un tad jāizvērtē, uz ko mērķtiecīgi koncentrēties, tās jomas arī vairāk attīstot. Par piemēru var minēt Apple, šīs produkcijas inovācijas, pētniecība un mārketings pārsvarā notiek ASV, kur ar to nodarbojas inovatīvi un radoši cilvēki, bet pašu aparātu ražošana notiek Ķīnā, kas ir lētā darbaspēka valsts, savukārt loģistika un distribūcija Eiropas tirgum notiek Nīderlandē, kam ir skaidras ģeogrāfiskās priekšrocības, bet servisa atbalstu nodrošina Īrija, kas mērķtiecīgi centās piesaistīt šajā segmentā lielas starptautiskas kompānijas. Jāpiebilst, ka peļņas centrs šai kompānijai atrodas Luksemburgā – daudzkārt mazākā valstī nekā Latvija –, taču ar izcilu banku sistēmu, izciliem starptautiskiem normatīviem un iedzīvotājiem, kas runā piecās un sešās valodās. Tas ir piemērs, kā valstis ir izvēlējušās un izmantojušas savas priekšrocības, dažādu ekonomisko nišu apguvē. Taču galvenais mērķis ir tādu darbavietu radīšana, kurās samaksa ir virs vidējās, tikai tādā veidā var ilgtermiņā stimulēt ekonomikas attīstību, IKP pieaugumu un kopējo labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas GEkonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (VP GKrPP ENAP) amatpersonas kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem novembrī un decembrī veica pārbaudes saistībā ar savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanu tirdzniecībā, konstatējot vairākus pārkāpumus.

Proti, vairākas privātpersonas vēlējušās realizēt divus krokodilu kārtas dzīvnieku un lūša izbāžņus, kā arī tirdzniecībā piedāvāti dzīvi eksotiskie dzīvnieki – savvaļas kaķis servals un plīvurpūce. Kopējā dzīvnieku un no tiem izgatavoto izstrādājumu cena bija 15 200 eiro.

Šā gada beigās VP GKrPP ENAP 2. nodaļas amatpersonas sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekiem veica vairākas pārbaudes, kontrolējot savvaļas sugu tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu ievērošanu. To laikā tika konstatēti tirdzniecību regulējošo normatīvo aktu, kā arī savvaļas dzīvnieku turēšanas nebrīvē pārkāpumi. Veikto pārbaužu laikā likumsargi noskaidroja, ka privātpersonas vēlējušās pārdot divus krokodilveidīgo dzīvnieku izbāžņus, kuru cena par katru bija 100 eiro, dzīvu savvaļas kaķi servalu par 8 000 eiro, 6 000 eiro vērtu krokodila izbāzni, kā arī lūša izbāzni par 500 eiro. Dzīva plīvurpūce tirgota par 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta: Policijā jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem Bunkum

LETA, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijā (VP) jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem maksātnespējas administratoram un advokātam Mārtiņam Bunkum, kuru trešdien noslepkavoja netālu no Meža kapiem Rīgā, žurnālistiem pastāstīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess sākts 2016.gadā pēc iesnieguma par draudiem. Šajā lietā aizdomās turēto nav.

Tāpat Grišins pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki.

Grišins arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna Volkswagen ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. «Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,» norādīja policijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Intervija: Uzbrukumi ir nenovēršami

Didzis Meļķis
, 26.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānijas un organizācijas neizbēgami būs aizsardzības pozīcijās; būtiskais ir aktīvu svarīguma izvērtējums

Kiberdrošība strauji kļūst par visas sabiedrības dzīves jautājumu, saka IBM kiberdrošības izlūkošanas pakalpojumu globālais vadītājs Niks Kolmans.

Ierindas interneta lietotājam kiberdraudi izklausās nedaudz mistiski, kā kaut kas gaisā vai vados, bet vispār jau tiem ir ļoti konkrētas fiziskās izcelšanās vietas.

Un konkrēti cilvēki.

Ko saka statistika – no kurienes nāk vairāk slikto zēnu un kā mainās viņu uzvedība?

Ir paradums runāt par kiberuzbrukumiem kā kaut ko vienotu, lai gan ir dažādi un atšķirīgi motivēti kiberdraudi. Ir t.s. haktīvisti, kas grib radīt sistēmu traucējumus un cilvēku apmulsumu, tad ir noziedznieki, un vēl ir hakeri, kas darbojas valstu uzdevumā. Pa vidu šiem ir vēl vesels spektrs dažādu ļaužu, kas grib izmantot kibertelpas vājās vietas. Ir jāsaprot, ar ko no tā visa jums ir darīšana un kāpēc viņi to dara, lai, piemēram, izpostītu mājaslapu, atstātu tajā kādu politisku vēstījumu vai atbalstītu kādu kampaņu. Pēdējā laikā notiek daudzi kredītkaršu darbības pārkāpumi, lai nozagtu karšu lietotāju finanšu datus un naudu. Dažkārt tie ir mēģinājumi nozagt intelektuālo īpašumu un kompāniju komercnoslēpumus. Pēdējā laika iezīme ir vairāk precīzi tēmētu un izsmalcinātu uzbrukumu. Tas nozīmē, ka šie cilvēki vēršas pret noteiktu sektoru, industriju un kompāniju un meklē piekļuvi noteiktai tās darbības sfērai – kredītkaršu datiem vai kaut kam citam, un viņi izmēģina trīs vai četrus veidus, kā pa dažādiem ceļiem pie sava mērķa šīs organizācijas datu sistēmā nokļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai esam gatavi pārkāpt vidēju ienākumu slazdam?

Latvijas Bankas ekonomists Igors Kasjanovs, 14.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecība 2016. gada sākumā par mata tiesu ir izvairījusies no tehniskās recesijas (pēc negatīva iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 2015. gada 4. ceturksnī - vien 0.1% izaugsme 2016. gada 1. ceturksnī), prognozes turpmākajai izaugsmei atkal pārskatītas lejup.

Sliktajiem pēdējā laika rezultātiem ir savi skaidrojumi – Eiropas Savienības (ES) fondu ciklu pārrāvums, vāja ārējā vide un citi faktori, tomēr ietekme ir arī iepriekš nepadarītajiem mājasdarbiem. Kopējais noskaņojums gan ir tāds, ka nekas, gan jau beigsies šo faktoru iedarbība, un tad atkal izaugsme atjaunosies. Neapšaubāmi, izaugsme būs. Jautājums vien par tās apjomu un noturīgumu, kas gan rada bažas.

Sabiedrības, mediju un ekonomikas politikas veidotāju uzmanības fokuss ikdienā galvenokārt vērsts uz aktuālajiem, bet bieži īstermiņa notikumiem, kas arī loģiski, jo tos vieglāk pasniegt, izskaidrot. Nepamet sajūta, ka valstī joprojām trūkst redzējuma par lielo ekonomikas kopbildi ilgtermiņa perspektīvā. Lai arī ir neskaitāmi ilgtermiņa plānošanas dokumenti (kas būsim godīgi – nav diez ko populāri un maz ticams, ka sabiedrība tos vispār ir lasījusi), nepamet sajūta, ka ekonomiskās politikas veidotājiem nav skaidras vīzijas par to, kur gribam būt pēc dažām desmitgadēm un vēl svarīgāk – nezinām pareizos paņēmienus vīzijas īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīšanos uz AS Citadele banka vērtspapīriem iespējams veikt no 23. oktobra līdz 3. novembra plkst. 15, liecina informācija bankas prospektā.

Jebkuram privātajam investoram, kurš ir Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas iedzīvotājs, un kurš iesniedz derīgu parakstīšanās piedāvājumu uz akcijām par kopējo parakstīšanās summu, kas nav mazāka par 50 eiro, tiek sniegta garantija saņemt akciju skaitu, kas ir līdzvērtīgs 50 eiro, dalot to ar piedāvājuma cenu, kā arī jebkuram privātajam investoram, kurš ir arī Citadele Grupas darbinieks vai amatpersona un vienlaicīgi arī Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas rezidents, kurš ar bankas starpniecību iesniedz derīgu parakstīšanās piedāvājumu uz akcijām par summu, kas nav mazāka par 1000 eiro.

Nepastāv ne minimālie, ne maksimālie ierobežojumi attiecībā uz akciju skaitu, uz ko iedzīvotājiem iesp ējams pieteikties. Galīgais akciju skaits, ko katram investoram būs iespējams iegādāties, tiks noteikts ap 4. novembri, kad tiks noteikta akciju publiskā piedāvājuma gala cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazajiem investoriem vienmēr būs lielāka rīcības brīvība, kas var būt gan labi, gan slikti.

Mazajiem investoriem dažkārt var rasties sajūta, ka tiem ir grūti konkurēt ar Volstrītas investīciju banku armijām, kurām ir pieeja milzīgam kapitālam, pašai labākajai informācijai un kuru galvenais uzdevums ir domāt par arvien pilnvērtīgākas investīciju stratēģijas pielietošanu. Ne viss gan šajā ziņā ir tik drūmi, un var izcelt arī dažas mazo investoru priekšrocības.

Viena no galvenajām šādām priekšrocībām ir tā, ka mūsdienu pasaulē ir iespēja lēti vai pat pilnībā par velti mācīties no citu pieredzes. Tāpat mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru, lai veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu tikt pie peļņas (protams, ja cena dodas pareizajā virzienā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā likt savam pensiju 2.līmeņa kapitālam pelnīt gan krītošos, gan augošos finanšu tirgos?

Luminor Pensions Latvia valdes priekšsēdētājs Iļja Arefjevs, 10.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No finanšu tirgus svārstībām nav iespējams izvairīties, un no tām nav arī jābaidās, ja mērķis ir vairot savu kapitālu.

Galvenais ir izvēlēties optimālo ieguldījuma stratēģiju atbilstoši savam ieguldījumu periodam un attieksmei pret risku. Kļūstot negatīvam pensiju plānu ienesīgumam, pirmā reakcija ir sašutums un pat pensiju sistēmas lietderīguma apšaubīšana. Bet ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstības nevar uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem, gluži pretēji – tās var ļaut pelnīt ilgtermiņā.

Finanšu tirgus mīnusi nenozīmē zaudējumus klientiem

Izvērtējot finanšu tirgus rezultātus, svarīgi ņemt vērā, ka finanšu ieguldījumi parasti ir ilgtermiņa, tādēļ nevar izdarīt viennozīmīgus secinājumus pēc dažu mēnešu svārstībām. Arī pensiju fondu atdeve jāvērtē ilgtermiņā, līdzīgi kā iegādājoties mājokli vismaz uz 20 gadiem, par tā izdevīgumu nespriedīs, izvērtējot ikmēneša vērtību. Attīstoties ekonomikai kopumā un katram saimniekam kopjot savu nekustamo īpašumu, ir pamats uzskatīt, ka ilgtermiņā tā vērtība pieaugs. Taču šajā posmā sagaidāmi gan kāpuma, gan krituma periodi. Līdzīgi notiek arī finanšu tirgos. Situāciju ar ikdienas vai ikmēneša ieguldījumu vērtības svārstībām nevar īsti uzskatīt par finansiāliem zaudējumiem. Finansiāli zaudējumi gan mājokļa piemērā, gan finanšu ieguldījumos var rasties vien tad, ja ieguldījums tiek pārdots par zemāku vērtību, nekā tika iegādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien pēc aptuveni trīs stundu ilgas sēdes nolēmusi, ka pieņems Satiksmes ministrijas izraudzītā vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piedāvājumu ieguldīt līdzekļus aviokompānijā airBaltic pēc tam, kad Saeima būs devusi atļauju un kad valsts interesēs būs izdarīti grozījumi līgumā, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Šodienas sēdes laikā esot vērtēta līguma atbilstība valsts interesēm. Līgumā bijuši daudzi punkti, kas neatbilst valsts interesēm, taču pēc izdarītajām izmaiņām situācija mainījusies, un nu līgums nerada priekšrocības investoram, skaidroja Straujuma. Viņa arī informēja, ka par līguma satura nopludināšanu medijos pārbaudi veiks Drošības policija.

Straujuma informēja, ka no līguma projekta ir izņemti aptuveni 20 diskutabli punkti, turklāt līgums neparedz lidmašīnu iegādi.

Tāpat SM ir uzdots papildināt līgumu ar punktu, ka investors ir atbildīgs par starptautisko organizāciju noteikto sankciju ierobežojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Reverta šā gada augustā Valsts kasei samaksājusi 3,7 miljonus eiro lielu procentu maksājumu, kā arī sekmīgi pabeigusi kredītportfeļa 2. daļas nodošanu investoram Gelvora, liecina Reverta paziņojums Nasdaq Riga.

«Iepriecina, ka sadarbība ar Reverta kredītportfeļa pircēju ir izveidojusies ļoti konstruktīva. Tas dod mums iespēju kredītu lietu nodošanu veikt raiti, ievērojot līgumā paredzētos termiņus un jāatzīmē, ka tie ir visai saspringti,» uzsver Reverta likvidatore Ruta Amtmane.

Ruta Amtmane norāda«: Darījums ar kredītportfeļu pircēju Gelvora paredz, ka Reverta kredītportfelis investoram tiek nodots trijās daļās. Šobrīd esam uzsākuši darbu pie trešās – skaitliski vislielākās – kredītportfeļa daļas nodošanas».

Darījuma ietvaros Reverta investoram jānodod 4500 kredītu lietu un šajā procesā ir iesaistītas abas puses. Līgumu ar SIA Gelvora un UAB Gelvora par kredītportfeļa pārdošanu Reverta parakstīja 2017. gada 22. jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Šoreiz ir citādāk

Ingus Grasis, SEB bankas Private Banking pārvaldes investīciju stratēģis, 29.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Roberts Šillers, amerikāņu ekonomists, Nobela piemiņas balvas ekonomikā ieguvējs, kurš ir slavens ar saviem laicīgi izteiktiem brīdinājumiem par ASV interneta uzņēmumu akciju burbuli un ASV mājokļu tirgus pārkaršanas riskiem, šogad 13. februārī atzīmēja savā Twitter kontā, ka viņa paša aprēķinātais ASV akciju tirgus CAPE rādītājs ir pārsniedzis 2007. gada augstāko atzīmi (skatīt 1. attēlu). Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Šillera CAPE koeficients (Cyclically Adjusted Price Earnings ratio) ir akciju tirgus novērtējuma rādītājs, kuru aprēķina, ASV S&P 500 akciju tirgus indeksa vērtību dalot ar šajā indeksā ietilpstošo uzņēmumu iepriekšējo 10 gadu vidējo peļņu, kuru koriģē, ņemot vērā inflāciju. Koeficients rāda, cik daudz dolārus investori ir gatavi maksāt šodien par katru reālo (pēc inflācijas) peļņas dolāru, kas ir vidēji gadā nopelnīts iepriekšējo 10 gadu laikā. Salīdzinājumā ar šī brīža CAPE vērtību 27.1 apmērā, akcijas ir bijušas augstāk novērtētas tikai 1929. gadā pirms Lielās Depresijas sākuma un 2000. gadā pirms interneta burbuļa plīšanas. Atšķirībā no pierastā P/E koeficienta, kur akcijas cenu dala ar 12 mēnešu peļņu, CAPE izmanto 10 gadu vēsturi, tādējādi izlīdzinot īstermiņa peļņas svārstības un biznesa cikla ietekmi. Lai arī CAPE rādītājs neļauj prognozēt akciju tirgus nākotnes uzvedību, piemēram, strauju akciju cenu kritumu, tiek uzskatīts, ka tas signalizē ilgtermiņa akciju ienesīguma līmeni. Salīdzinoši augsts CAPE rādītājs norāda uz salīdzinoši zemāku akciju ienesīgumu nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grobiņas nekustamo īpašumu izsole notiks jūlijā

Žanete Hāka, 20.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grobiņa līdz šā gada 31. martam bija izpildījusi gandrīz visus tajā ietvertos nosacījumus, tai skaitā atmaksājusi AS Citadele banka 800 tūkstošus eiro, ko veidoja uzkrātie procenti un daļa no aizdevuma pamatsumma, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

AS Grobiņa iesniegusi AS Citadele banka darījuma dokumentus AS Grobiņa nenodrošināto kreditoru parādu samazinājumam par 2,34 miljoniem eiro, kā arī februārī nodevusi ekspluatācijā kažokzvēru barības ražotni Liepājā, Brīvības ielā 119A.

Savukārt attiecībā uz ilgtermiņa papildus finanšu līdzekļu piesaisti vismaz 500 tūkstošu eiro apmērā, AS Grobiņa vadība noslēgusi Investīciju priekšlīgumu par ilgtermiņa finanšu līdzekļu piešķiršanu viena miljona eiro apmērā.

AS Citadele banka ir apstiprinājusi, ka, izpildot šo atlikušo restrukturizācijas projektā ietverto noteikumu par papildus ilgtermiņa finanšu līdzekļu piešķiršanu, AS Citadele banka ir gatava noslēgt vienošanos par aizdevumu atmaksu ilgtermiņā, norāda AS Grobiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Organizāciju veiksme ilgtermiņā ir atkarīga no tā, cik lielā mērā visu līmeņu vadītāji spēj izprast kopējo situāciju un pieņemt skaidrus lēmumus attiecībā uz nepieciešamajām pārmaiņām katrā konkrētajā brīdī.

Šis ir izaicinājums jebkurai vadībai, jebkurā organizācijā. Tālredzīgas organizācijas investē tajā, lai paplašinātu savu vadītāju izpratni par organizāciju attīstību. Iespējams, ilgtermiņa efektivitātei mūsdienās ar vadības kompetencēm nepietiek. Kā teicis Alberts Einšteins: «Mēs nevaram atrisināt problēmas ar to pašu domāšanu, ar kuru tās radījām.» Šodienas dinamiskā vide pieprasa iemaņas uztvert un vadīt organizāciju kā dzīvu sistēmu, patstāvīgi domāt, pieņemt skaidrus lēmumus, kas balstīti kustībā pretī nākotnes vajadzībām, nevis pagātnes scenāriju atkārtošanā.

Kas nepieciešams šodienas līderiem, lai padarītu savas organizācijas efektīvas ilgtermiņā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ogres upē izvietos mērlatas ūdens līmeņa izmaiņu noteikšanai

Žanete Hāka, 14.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldību apciemojusi Latvijas vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) valdes priekšsēdētāja Inita Stikule, lai pārrunātu jautājumu par mērlatu uzstādīšanu Ogres upes kritiskajās vietās, informē Ogres novada pašvaldības pārstāvji.

Tika apspriests jautājums par 3 mērlatu uzstādīšanu kritiskajās Ogres upes vietās, novietojot tās upes krastā. Pēc mērlatas nolasāmajiem parametriem, un ievadot tos tiešsaistes režīma tīmekļa vietnē, veidosies upes stāvokļa informācija par ūdens līmeni, ledus biezumu, sniegu uz ledus. Ūdens līmeņa prognozi var paredzēt 10 dienas uz priekšu, kritiskā situācijā mērījumi var tikt apkopoti 24 stundas diennaktī. Pēc šiem datiem, apkopojot informāciju, varēs izvērtēt situāciju, lai savlaicīgi reaģētu uz plūdu riska draudiem.

9. janvārī Ogrē bija ieradies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) speciālistiem, lai apspriestu aktuālo plūdu riska problēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc gadiem ilgušiem tranzīta kariem akcionāru nesaskaņu dēļ šobrīd AS Ventbunkers iestājies relatīvs miers, un uzņēmums plāno tālāku attīstību, investora piesaisti, kā arī ir gatavs ieguldīt AirBaltic, kas dotu uzņēmumam lielāku svaru sarunās ar valsts pusi par transporta nozares sakārtošanu kopumā, intervijā Dienas Biznesam norāda uzņēmuma valdes loceklis Edgars Ciniņš. Pozitīvam attīstības scenārijam gan nepieciešama skaidra valsts politika tranzīta atbalsta jomā, tostarp radot vienādus spēles nosacījumus visām ostām ar izlīdzinātiem dzelzceļa tarifiem.

Ventbunkers līdz šim bijis iesaistīts ilgstošos akcionāru strīdos. Kā vārdā jūs šobrīd runājat?

Šobrīd ir iestājies relatīvs miers, un visi strīdi ir izbeigti.

Vai uz visiem laikiem?

Mēs visi uz to ceram, taču, kā publiski zināms, prokuratūra apgalvo, ka daļai akciju slēptais īpašnieks ir Aivars Lembergs, un šīm daļām ir uzlikts arests. Kamēr šī lieta turpināsies, viņš paudīs savu neapmierinātību. Runa ir par Ventbunkera akcionāru (29%) Yelverton investment B.V., kuru šobrīd pārvalda Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Līdz ar to t. s. tranzīta kari neturpināsies, bet negatīva pretdarbība no A. Lemberga puses, iespējams, varētu būt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nodokļu reformas spožums un posts

Gundars Bērziņš, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, asoc. prof., 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais, kas nāk prātā, domājot par nodokļu reformu, ir vecais teiciens – gribējām kā labāk, bet sanāca kā vienmēr. Tomēr pat eksperti nav vienisprātis – vieni ir par, citi – pret. Kuram viedoklim pieslieties?

Nevienam! Vislabāk ir izstrādāt savu viedokli. To var izdarīt, ikvienu piedāvājumu novērtējot trīs parametros – risinājuma atbilstība izvirzītajiem mērķiem, salīdzinājums ar tiešajiem konkurentiem, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa ieguvumu un zaudējumu identificēšana. Ja piedāvātais risinājums, mūsu gadījumā - nodokļu reforma, saņem pozitīvu novērtējumu visos trijos aspektos, var apgalvot, ka tā ir laba. Piedāvāju savu nodokļu reformas analīzi visos trīs parametros.

Uzsākot nodokļu reformas izstrādi, valdība izvirzīja sekojošus mērķus – stiprināt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un nodrošināt papildus resursus. Manuprāt, kļūda tika pieļauta jau pašā mērķu izvirzīšanas procesā, jo esošās reformas ietvaros nav izvērtēta valsts ekonomikas attīstība un iedzīvotāju labklājības vairošana ilgtermiņā, kas ir jebkuras nodokļu sistēmas nozīmīga sastāvdaļa. Vēl viens aspekts, kas nav ņemts vērā, ir nodokļu sistēmas stabilitātes jautājums. Ja sistēma pastāvīgi tiek mainīta vai koriģēta, tas rada nestabilitātes apziņu gan darba ņēmējos, gan darba devējos un ekonomikā kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Draudi investīcijām un Latvijas eksportam

Gunārs Mitris, SIA “Dižmežs” valdes priekšsēdētājs, 10.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Dižmežs" ir ģimenes uzņēmums Krustpils novadā, kas šobrīd nodarbina 111 strādājošos un mežu nozarē darbojas jau kopš 1996. gada. Investīciju apjoms Krustpils ražotnē 2019. gadā bija 2,2 miljoni eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā ieguldījumi jau ir sasnieguši 4,2 miljonus eiro. Lielākā daļa no ieguldītā tiek samaksāta mūsu piegādātājiem par celtniecības darbiem, iekārtām, pakalpojumiem, un absolūti lielākā daļa šo piegādātāju ir vietējie Latvijas uzņēmumi.

Mēs šo naudu esam gatavi investēt ražošanā, ja ir drošas un saprotamas investīciju vides priekšnosacījumi, tomēr pēdējās vēsmas publiskajā telpā par AS "Latvijas valsts meži" apaļkoksnes tirdzniecības principu degradāciju liek ārkārtīgi uzmanīgi izvērtēt uzņēmuma nākotnes attīstības un investīciju plānus.

Esam viens no tiem nozares uzņēmumiem, kas mazvērtīgo tievkoksni, kas iepriekš tika eksportēta no Latvijas neapstrādātas apaļkoksnes formā, pārstrādājam tepat uz vietas Latvijā un ražojam mēbeļu sagataves, zāģmateriālus un kurināmo individuālajam patēriņam brikešu un kamīnmalkas formā. Šobrīd pārstrādājam aptuveni 70 000 m3 mazvērtīgās apaļkoksnes gadā, un šādu uzņēmumu Latvijā rodas arvien vairāk. Tas nozīmē, ka lētu izejvielu eksports nepārtraukti samazinās, jo tagad to pārstrādā vietējie uzņēmumi, tepat rada eksportspējīgu produktu ar papildu pievienoto vērtību. Arī "Dižmežam" 95% no kopējā apgrozījuma veido eksports – strādājam ar partneriem Lielbritānijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Dānijā, Holandē, Beļģijā, Francijā, ASV un citur.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eirozonas reformas: vai pienācis laiks fiskālās politikas pārmaiņām?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 18.04.2018

1. attēls. Nominālais budžeta deficīts eiro zonas valstīs periodā no 1997. līdz 2016. gadam (% no IKP)

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru