Latvijas neuzaicināšana būtu pārsteigums, tomēr pagaidām iestāšanās eirozonā nav garantēta.
Par to, vai Latvija uzaicinājumu saņems, «100% garantijas nav, pie tā ir nopietni jāstrādā», DB kluba diskusijā atzīst premjers Valdis Dombrovskis. «Līdzīgas runas bija arī pie Igaunijas uzņemšanas – varbūt eirozona nav gatava paplašināties, varbūt ir eirozonas paplašināšanas nogurums vai vēl kaut kas. [..] Pastāv zināmas bažas no Francijas un citu dienvidvalstu puses, ka, uzņemot Latviju, būs pastiprinājums Vācijas un ziemeļvalstu domāšanas modelim eirozonā,» viņš skaidro.
Šodien ārkārtas sēdē valdība izvērtēs ārpuskārtas konverģences ziņojuma pieprasīšanu Eiropas Komisijai un Eiropas Centrālajai bankai, proti, prasīs izvērtēt Latvijas gatavību dalībai eirozonā.
Pēc tam, pamatojoties uz šo ziņojumu, Eiropas Savienības Ekonomisko un finanšu jautājumu padome (ECOFIN) rekomendēs (vai nerekomendēs) aicināt Latviju pievienoties eirozonai, bet ES Padome pieņems politisko lēmumu par to. Galīgo lēmumu, visticamāk, jūlijā pieņems ECOFIN.
Finanšu ministrs Andris Vilks gan teic, ka būtu ļoti izbrīnīts, ja Latvija netiktu uzaicināta: «Nespēju iedomāties, kādi varētu būt argumenti. Tuvākā gada laikā vienīgās valstis, kas var izpildīt Māstrihtas kritērijus, ir Latvija, Somija, Igaunija, Luksemburga un Austrija. Turklāt mēs ar katru mēnesi turpinām uzlabot savus Māstrihtas kritēriju rādītājus; tas vispār ir kaut kas unikāls, un visi par to brīnās.[..] Mums ir straujākā izaugsme un trešā zemākā inflācija. Mums ir straujākais nodarbinātības kāpums un teju straujākais eksporta kāpums gada griezumā.» Finanšu ministrs atgādina Skandināvijas valstu pieredzi, kuras savu pragmatisko ekonomikas politiku «iemācījās» pēc piedzīvotas ekonomiskās krīzes.