Jaunākais izdevums

Šī gada 12. maijā Vīnē norisinājās konkurss Sommelier EM 2017, kurā Prike Latvija Vīnu Zīmolu vēstnesis Raimonds Tomsons tika atzīts par labāko somaljē 2017 Eiropas un Āfrikas reģionā.

Smagie treniņi un garās darba stundas sevi attaisnoja. Ir liels lepnums pieteikt mūsu mazās valsts vārdu globālajā vīna pasaulē. Liela pateicība man ir jāsaka ģimenei un visiem, kas mani atbalstīja, jo viens es to nebūtu varējis izdarīt, stāsta Raimonds Tomsons.

Konkursā kopā startēja 36 vīna eksperti, kuri divu dienu laikā demonstrēja savas prasmes un zināšanas. Uz pusfinālu tika izvirzīti 12 dalībnieki, bet fināla cīņa notika starp 4 labākajiem vīnziņiem.

Neskatoties, ka norise bija standarta – smags teorijas tests, aklās degustācijas, ēdiena un vīna saderības uzdevumi, praktiskais serviss un citi pārbaudījumi, tomēr katram uzdevumam bija apslēptie zemūdens akmeņi, kā piemēram, silta vīna pudele, kas jāatdzesē. Grūtākais bija nezaudēt savaldību, jo pārbaudījumus papildināja arī laika limits, bet fināls jau bija kā šovs uz skatuves, kuru tiešraidē sociālajos tīklos vēroja 26 miljoni skatītāju, komentē vīnzinis.

Konkurss norisinājās jau 14.gadu pēc kārtas. Līdz šim tas tika dēvēts par Eiropas čempionātu, bet šogad pirmo reizi piedalījās arī somaljē no Marokas, Dienvidāfrikas republikas un Maurīcijas, tā paplašinoties un kļūstot par Eiropas un Āfrikas konkursu un ļaujot Raimondam saņemt apbalvojumu The A.S.I. Best Sommelier of Europe and Africa 2017.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Restorāna Vincents jaunais vadītājs sola ieiet Ziemeļeiropas labāko restorānu līgā

LETA, 28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu Vincents no 1.jūlija turpmāk vadīs vīnzinis Raimonds Tomsons, informēja līdzšinējais restorāna direktors un šefpavārs, biedrības Slow Food Riga prezidents Mārtiņš Rītiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc 23 gadiem restorāna direktora un šefpavāra amatā ir izlēmis veikt izmaiņas savā dzīvē, tādēļ nodod restorāna vadības grožus Eiropas čempionam vīnzinībā Raimondam Tomsonam.

Rītiņš restorānu vadījis kopš tā dibināšanas 1994.gadā. Šajā laikā viņš saņēmis Igaunijas Terra Mariana Krusta ordeni, kā arī Nīderlandes un Beļģijas Karaļnamu ordeņus, un Latvijas Triju zvaigžņu V šķiras ordeni. Cita starpā Rītiņš divkārt atzīts par Gada cilvēku tūrismā un 2014.gadā - arī par Gada šefpavāru.

Taujāts par restorāna tuvākajiem plāniem, Rītiņš atbildēja, ka Tomsons ir ļoti pieredzējis nozares pārstāvis, uzsverot, ka restorānā viss turpināsies kā iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Baltijas restorānu vīna kartēm piešķirs zvaigznes

Linda Zalāne, 09.03.2018

Raimonds Tomsons 2017.gada Riga Wine & Champagne laikā, uzstādot esošo Baltijas sabrage rekordu. Šogad viņš plāno labot savu rezultātu un sasniegt Ginesa rekordu.

Foto: Renārs Koris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien pirmo reizi notiek Baltijas vīna saiets Baltic Wine Forum, kura mērķis ir kopā pulcēt Baltijas vadošo restorānu īpašniekus, vīnziņus, HoReCa nozares pārstāvjus un viedokļu līderus, lai veicinātu pieredzes un ideju apmaiņu, kā arī stimulētu nozares izaugsmi.

«Vadošo Latvijas un Baltijas restorānu vīna kartes pirmoreiz atklātā konkursā vērtējam, lai noskaidrotu restorānus, bārus un viesnīcas ar labāko vīna piedāvājumu, lai piesaistītu publikas uzmanību vietām ar pārdomātu, uz klientiem vērstu vīna piedāvājumu, stimulētu vīna apkalpošanas kultūras veidošanos, kā arī uzsvērtu vīna un vīnziņu nozīmi restorānu atraktivitātes un rentabilitātes celšanā,» stāsta Riga Wine & Champagne dibinātājs un organizators Aigars Nords. Konkurss Baltic Wine Forum tiek rīkots šampanieša festivāla Riga Wine & Champagne ietvaros, kas noslēgsies šo sestdien ar Audi Burbuļu parādi, kas pirmo reizi notiks Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā ar Baltijā vērienīgāko šampaniešu degustāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Latvijā pirmoreiz varēs iegūt sertificēta vīnziņa kvalifikāciju

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vīnziņu asociācija uzsāks vīnziņu sertifikācijas procesu ar mērķi apzināt, pilnveidot un vēl vairāk celt zināšanu un profesionalitātes līmeni vīna nozarē.

Latvijas un Baltijas vēsturē pirmo sertificēta vīnziņa eksāmenu, kas sastāvēs no pasaules standartiem atbilstoša teorētisko un praktisko zināšanu testa, 17. septembrī nokārtot aicināts jebkurš jomas profesionālis vai vīna interesants.

«Pēdējo desmit gadu laikā vīna zināšanu un profesionalitātes līmenis Latvijā sasniedzis augstāko līmeni Baltijas valstīs – Latvijā koncentrējušies reģiona vadošie vīnziņi, Rīgā notiek vadošie vīna nozares pasākumi, bet Latvijas restorānu un vīna bāru piedāvājumu augstu vērtē starptautiskie profesionāļi. Vēlamies spert nākamo soli vīna nozares profesionalitātes un izglītības līmeņa celšanā, tādēļ pirmoreiz ieviesīsim jaunu kvalifikāciju – sertificēta vīnziņa kvalifikāciju,» skaidro Raimonds Tomsons, restorāna Vincents vadītājs, Eiropas un Āfrikas čempions vīnzinībās, Latvijas vīnziņu asociācijas sertifikācijas eksāmena komisijas loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pirmo reizi alus ražotāju konkurss Baltic Beer Star norisināsies Lietuvā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau sesto gadu alus, iesala dzērienu un kvasa biedrība Alus brālība rīko konkursu Baltic Beer Star, kuram šobrīd notiek pieteikšanās. Organizatori atzīst, ka katru gadu Baltijas valstu ražotājiem savā starpā ir sīva konkurence, tomēr pērn konkursā visvairāk atzinības saņēma alus ražotāji no Lietuvas un Igaunijas, savukārt Latvijas ražotāju produkcija palika nepārspēta kvasa un iesala dzērienu kategorijā.

Līdz 10. septembrim alus, kvasa un iesala dzērienu ražotāji savu pēdējā gada laikā tapušo produkciju var pagūt pieteikt starptautiskajam alus konkursam «Baltic Beer Star 2018». Konkurss norisināsies no 18. līdz 21. septembrim. Šogad konkurss notiks jau sesto gadu, bet pirmo reizi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas alus darītāju iepriekšējā gada veikums tiks vērtēts Lietuvā nevis Rīgā.

«Latvijā ir 50 alus ražotāju, kas ik gadu izstrādā desmitiem jaunu alus garšu un veidu, lai savu «īsto» dzērienu varētu sameklēt pat visprasīgākais pircējs. Turklāt, lai cik ierasta un Latvijā šķietami klasiska vērtība arī būtu alus, kvass vai iesala dzērieni, arī tos tiešā veidā ietekmē mode un pircēju nerimstošā prasība pēc jaunām garšām un sajūtām. Lai piedāvājumā neapjuktu un pircējiem palīdzētu izvēlēties dzērienu ar «kvalitātes zīmi», jau sesto gadu organizējam konkursu «Baltic Beer Star», kas veicina kvalitatīvas produkcijas ražošanu un veicina konkurenci, tātad - ceļ arī produkcijas kvalitāti,» skaidro Kārlis Tomsons, biedrības «Alus brālība» biedrs, kurš iepriekš 35 gadu garumā bija «Cēsu alus» vadītājs, tehnologs un joprojām ir alus darīšanas entuziasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras beigās un rudenī veiktajos arheoloģiskajos izrakumos pie Sv.Jēkaba baznīcas Rīgā, «burtiski Saeimas durvju priekšā», atrakta plaša viduslaiku kapsēta, turklāt ir pamats domāt, ka virzienā uz Klostera un Jēkaba ielu zem bruģa joprojām guļ mirušo kauli, raksta «Latvijas Avīze».

Arheologs Artūrs Tomsons, kura vadībā notika izrakumi, pastāstījis, ka kārtīgas arheoloģiskas izpētes baznīcas tuvumā vai pašā baznīcā īsti nekad nav bijis. Šoreiz ķerties pie tās licis apstāklis, ka, rokot tranšejas inženiertehnisko komunikāciju guldīšanai pie baznīcas sienas, strādnieki uzdūrās cilvēku kauliem. Tomsona vadītajos izrakumos konstatēts ap 300 apbedījumu - daļa kaulu pārapbedīta, daļa nodota tālākai izpētei LU Latvijas Vēstures institūta bioarheoloģiskajā laboratorijā.

Viduslaikos mirušo apbedīšana gan baznīcā, gan kapsētās tām līdzās bija ierasta lieta. Doma baznīcai bija pat vairāki kapi, tomēr par dokumentos 1226.gadā pirmo reizi minēto Jēkaba baznīcu pētnieki esot bijuši piemirsuši. Tiek pieļauts, ka Jēkaba baznīcas draudzes kapsētā pārsvarā guldīti latvieši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā 2017. gada labākais Eiropas vīnzinis Raimonds Tomsons kopā ar pasaules sprinta rekordistu un olimpisko čempionu Useinu Boltu degustēja šampanieti bezsvara stāvoklī, tādējādi kļūstot par pirmo vīnzini pasaulē, kurš degustējis šampanieti šādā veidā. Projektu Mumm Grand Cordon Stellar šampanieša ražotne G.H. Mumm īstenojusi sadarbībā ar Eiropas Kosmosa aģentūru, pieredzējušo franču astronautu Žanu Fransuā Klervuā un SPADE dizaina aģentūras dibinātāju Oktāviju de Golu, kurš ir speciālists kosmosā lietojamo objektu izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kultūra ir avots inovācijai

Jānis Strautiņš, speciāli DB, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik pasaulē mainās izpratne par kultūru – tai ir nenovērtēts potenciāls piesaistīt investīcijas un iedzīvotāju plūsmu

Tā uzskata Liepājas koncertzāles Lielais dzintars vadītājs Timurs Tomsons.

«Šāda celtne varētu būt Ņujorkā, Tokijā vai Parīzē, bet sagadījies tā, ka šī ēka nokļuvusi Liepājā. Daudzi man ir teikuši – kā gan tas iespējams? Ir jūtama zināma profesionāla skaudība par šo skaisto ēku. Domāju, ka šis efekts tos nelielos defektus padara diezgan nenozīmīgus. Līdz ar to tie, kam bija negatīva nostāja, faktiski ir zaudētāji atšķirībā no tiem, kuriem ir iespēja šeit klausīties augstvērtīgu programmu izcilā akustikā,» tā Timurs Tomsons vērtē viedokļu sadursmi par oranžās celtnes būvniecības risinājumiem un to kvalitāti. Pēc Lielā dzintara vadītāja domām, šie jautājumi pēc koncertzāles trīs darbības gadiem pilnībā zaudējuši aktualitāti, jo «manos spēkos nav pārbīdīt sienas».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Intervija: Vincents bez Rītiņa strādās jaunā formātā

Natālija Poriete, 30.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu biznesā pamatlietas ir skaidras – garšīgs ēdiens, lieliska apkalpošana un labs interjers –, taču ne vienmēr, sakombinējot šos faktorus, tiek panākts vēlamais rezultāts

Īpaši grūti šo faktoru izpildi noturēt ilgtermiņā, nevis tikai rozā briļļu periodā. Nereti ir tādi spēlētāji, kuri atver kafejnīcu, bet jau pēc gada vai pat īsāka laika šajā vietā jau ir cita nosaukuma ēdinātājs. DB uzrunāja restorānu biznesa ekspertus, kam ir izdevies sevi pierādīt, esot tirgū ilgus gadus, spītējot krīzei un dažādiem pārmaiņu vējiem patērētāju garastāvoklī.

«Teorijas grāmatas saka, ka vari atvērt restorānu absolūti pareizi pēc visiem kritērijiem, bet tik un tā var gadīties, ka kaut kas neaiziet. Tāpat vari atvērt restorānu, pieļaujot kļūdas, bet cilvēkiem patīk, viņi iemīl un iet uz to.

Citās nozarēs nav tik plaši izplatīta netveramo faktoru ietekme, kas nosaka, vai restorāns būs veiksmīgs un ilglaicīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes reģionālās koncertzāles Lielais dzintars apsaimniekošanas mērķis ir savienot augstu māksliniecisko līmeni ar saimniecisko aprēķinu

Eksperti atzīst, ka ir tikai viens faktors, kas koncertzāli padara par izcilu, – akustika. Skaņas kvalitāti Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars koncertzālē neapšauba ne mākslinieki, ne tehniskie eksperti, tāpēc izcilību pārvērst veiksmes stāstā ir apsaimniekotāju uzdevums. Lai arī labi pamanāmā oranžā stikla ēka ātri kļuva par Liepājas vizītkarti, tās pilnvērtīgai funkcionēšanai bija nepieciešams radīt optimālu apsaimniekošanas modeli. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo jāpanāk līdzsvars starp astoņu stāvu ēkas funkcionalitāti, māksliniecisko līmeni un saimniecisko aprēķinu. SIA Lielais Dzintars mērķis ir plānot darbību tā, lai varētu sadzīvot pastāvīgie telpu nomnieki, korporatīvo pasākumu rīkotāji, ārējie producenti ar savu piedāvājumu un pašu veidotā mākslinieciskā programma. Kopš Lielā dzintara atklāšanas pagājuši vairāk nekā divi gadi, «iesildīšanās» laiks beidzas, un centra direktors Timurs Tomsons sola – pirmais nopietni vērtējamais rezultāts būs šā gada saimnieciskās darbības rezultāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Rīgas tūrisma attīstības biroja (RTAB) rīkotajā restorānu konkursā Latvijas labāko restorānu TOP 30 starptautiska žūrija par labāko atzinusi restorānu Vincents, kura vadītājs ir Raimonds Tomsons. Lai atlasītu labākos 30 Latvijas restorānus, tika vērtēti 60 restorāni visā valstī trīs kārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Profesionālās kvalifikācijas atzīšana ārvalstīs ir vienkāršota, piecu profesiju pārstāvji var saņemt elektronisku sertifikātu

Lai paātrinātu un atvieglotu izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu Eiropas Savienībā (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ir izveidota Eiropas profesionālā karte. Tā tiek izsniegta elektroniskā veidā un dod iespēju sekot līdzi pieteikuma virzībai internetā.

Ātrāk un vienkāršāk

Šobrīd Eiropas profesionālo karti iespējams iegūt piecu profesiju pārstāvjiem – vispārējās aprūpes māsām, farmaceitiem, fizioterapeitiem, kalnu gidiem un nekustamā īpašuma aģentiem. Kartes saņemšana ir ātrāka un vienkāršāka, izmantojot elektronisku pieteikumu, taču pieminētajām profesijām tās saņemšana nav obligāta un ir iespējams izvēlēties profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Eiropas profesionālā karte apliecina, ka uzņemošajā valstī atzīs personas kvalifikāciju kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu paredzēts arī brīdināšanas mehānisms, kas informē par personām, kurām daļēji vai pilnībā liegts darboties veselības aprūpes profesijās. Latvijā Eiropas profesionālo karti izdod un anulē Akadēmiskās informācijas centrs (AIC), nodrošinot ar pieteikumu saņemšanu un apstrādi saistītās darbības. Latvijā ir iespējams saņemt Eiropas profesionālo karti kopš 2016. gada janvāra. Līdz šim ir izsniegti trīs šādi elektroniski profesionālo darbību apliecinoši sertifikāti – profesionālo karti ir saņēmis viens fizioterapeits un divas vispārējās aprūpes māsas. AIC ir uzticēts pienākums saņemt pieteikums gan no Latvijas profesionāļiem kā mītnes valsts atbildīgajai iestādei, gan no ārvalstu profesionāļiem kā uzņemošās valsts atbildīgajai iestādei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Paziņoti Latvijas sporta izcilnieki

Monta Glumane, 20.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Latvijas Gada balva sportā 2019" apbalvošanas ceremonijā paziņoti mūsu valsts sporta izcilnieki kopumā 14 nominācijās.

Par gada labāko sportisti otro gadu pēc kārtas tika apbalvota Latvijas tenisa zvaigzne Anastasija Sevastova, kura sezonas laikā stabili ierindojās starp TOP20 pasaules spēlētājām un šogad izcīnīja savu ceturto titulu karjerā, uzvarot Jūrmalas WTA "International" (Baltic Open) turnīrā, pirmajā, kas norisinājies Latvijas tenisa vēsturē.

Par labāko sportistu 2019.gadā tika nosaukts skeletonists Martins Dukurs, kurš šajā gadā izcīnīja savu sesto pasaules čempiona un desmito Eiropas čempiona titulu.

Divas balvas saņēma motosportists Kaspars Stupelis, kurš uzvarēja līdzjutēju balsojumā par gada populārāko sportistu, kā arī tika atzīts par Latvijas gada sportistu tehniskajos sporta veidos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Citās pasaules valstīs vairāk ēd nekā dzer, bet pie mums ir otrādi.

Šobrīd alkoholisko dzērienu tirgotāja SIA Baltic XL mēģina «ieiet» arī ēdināšanas uzņēmumu virtuvēs, kas nebūt nav tik viegli izdarāms, jo konkurence pārtikas segmentā ir vēl lielāka nekā dzērienu piegādē

To DB atklāj SIA Baltic XL iepirkumu un pārdošanas daļas vadītājs, valdes loceklis Rolands Mednis.

Cīņa par klientu piesaisti pieaug, kā rezultātā tirgus ir kļuvis agresīvs.

2017. gadā šīs kompānijas apgrozījums ir audzis par aptuveni 15% un sasniedzis teju 20 miljonus eiro, taču peļņa ir sarukusi vismaz trīs reizes. «Peļņas procents ir samazinājies konkurences un cenu politikas dēļ. Cīņa par klientu piesaisti pieaug, kā rezultātā tirgus ir kļuvis agresīvs,» situāciju vērtē R. Mednis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prezentēts Ziemeļvalstu un Baltijas restorānu jaunākais ceļvedis White Guide. Tajā apkopoti labākie restorāni Dānijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē, Faro salās, Grenlandē un Baltijā – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Par labāko Latvijas restorānu atzīts restorāns «Vincents», informē Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs.

Svinīgajā ceļveža atvēršanas pasākumā tika paziņots arī Baltijas restorānu TOP 30. Šajā kategorijā par labāko Latvijas restorānu tika atzīts restorāns «Vincents», kas šogad ieņēma otro vietu, piekāpjoties Tallinas restorānam «Noa Chef’s Hall».

Labāko trīsdesmitniekā iekļauti vēl 4 Latvijas restorāni – Annas muižas restorāns «Kannas» (17. vieta), «Restorāns 3» (19. vieta), «COD» (24. vieta) un «Bibliotēka Nr.1» (26. vieta).

White Guide Baltic kopumā iekļauti 160 restorāni, 30 no tiem ir no Latvijas (alfabētiskā secībā): 36. Līnija (Jūrmalā), «Bibliotēka Nr. 1 restorāns», «COD», «Dikļu pils», «Entresol», «Ferma», «Goldingen Room» (Kuldīgā), «Jonathan Restorāns» (Amatas novadā), «Kannas» (Amatas novadā), «Kolonāde. Mūsu stāsti..», «Le Dome», «Laivas» (Jūrmalā), Liepupes muižas restorāns, «Locale», Mālpils muižas restorāns, «Mo» (Liepājā) «Muusu», «Per Se», «Pļavas» (Ainažos), «Restorāns 3», «Riits», «Riviera», Skrundas muiža (Skrundā), «St. Petrus», «3 pavāru restorāns», «Valmiermuižas alus darītavas restorāns» (Valmiera), «Valtera restorāns», «Vīna studija», «Vincents» un «Zoltners» (Tērvetes pagastā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis no 2018. gada 2. aprīļa līdz 7. aprīlim darba vizītes ietvaros apmeklēs Amerikas Savienotās Valstis un 8. aprīlī un 9. aprīlī Franciju, vēsta pieejamā informācija Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā.

Vizītes ietvaros Valsts prezidents otrdien, 3. aprīlī, piedalīsies trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta Donalda Trampa samitā Vašingtonā.

«Samitā, kas veltīts Baltijas valstu simtgadei, plānots pieņemt deklarāciju, kurā sagaidām spēcīgu politisku vēstījumu attiecībā uz ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai un aizsardzībai. Samita laikā plānots iezīmēt turpmāko Baltijas valstu un ASV sadarbību, īpaši drošības un aizsardzības jomā, kā arī sadarbību ekonomikā, enerģētikā, izglītībā un citās jomās,» uzsver Raimonds Vējonis.

Pēc samita Vašingtonā Valsts prezidents apmeklēs Sanfrancisko un Silīcija ieleju, kur paredzētas tikšanās ar sociālo tīklu kompānijām «Facebook» un «Google». Tāpat darba vizītes laikā plānots LIAA pārstāvniecības ASV apmeklējums un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem, kas darbojas Silīcija ielejā, kā arī vietējās latviešu diasporas pārstāvjiem Sanfrancisko un Ņujorkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Losandželosā svētdien (pirmdien pēc Latvijas laika) notika ASV Kinoakadēmijas balvu Oskars pasniegšanas ceremonija, kurā labus panākumus guva mūzikls La la Land, kas ieguva sešus Oskarus, bet par labāko filmu tika atzīta Moonlight (Mēnessgaisma).

Vispirms balvu pasniegšanas ceremonijā tika paziņots, ka balvu labākās filmas kategorijā ieguvusi La La Land, bet pēc tam kļūda tika labota un par šīs balvas laureāti tika pasludināta Moonlight.

Balvas pasniedzēji aktieri Vorens Bītijs un Feja Danaveja acīmredzot paņēma nepareizo aploksni, kā rezultātā La la Land producents Džordans Horvics uz skatuves tika pārtraukts pateicības runas vidū un viņam nācās atdot balvu Moonlight režisoram Berijam Dženkinsam.

Dženkinss sacīja, ka kaut ko tādu nebūtu varējis pat nosapņot.

La La Land režisors Deimians Šazels tika atzīts par labāko režisoru, bet galvenās lomas tēlotāja Emma Stouna - par labāko aktrisi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dienas Bizness

FOTO: Latvijas restorāni atzīti kā labākie Baltijā

Laura Mazbērziņa, 04.04.2019

Starptautiskā konkursā noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas, Igaunijas un Lietuvas restorāni un bāri. Tālāk galerijā Top20!

Foto: facebook.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic Wine List Awards konkursa ietvaros noskaidroti vīnmīļiem draudzīgākie Latvijas un Baltijas restorāni.

Konkursā, kurā kopumā tika vērtēti 38 Baltijas un Baltkrievijas vadošie restorāni, vīna bāri, viesnīcu restorāni, par labākajiem tika atzīti Latvijas un Igaunijas vīna bāri un restorāni. Par uzvarētāju kopvērtējumā tika atzīts vīna bārs Vieta, balvu par labāko vīna kartes prezentāciju un iedvesmojošāko t.s. zemnieku šampaniešu kolekciju Baltijā – šampaniešu bārs Modernists, balvu par iespaidīgāko šampanieša piedāvājumu Baltijā ieguva Magnum Bar, balvu par labāko viesnīcas restorāna vīna karti – Gutenberga terase, bet balvu par labāko restorāna vīna karti Baltijā – restorāns Vincents.

Žūrija, kuras sastāvā ietilpa Baltijā, Eiropā un pasaulē atzīta vīna profesionāļi, vīnu kartes vērtēja 100 punktu skalā, analizējot vīna karšu saturu (pārstāvētie vīni, ražas gadi, atbilstība restorāna virtuvei un specifikai, specializācija), izcenojumus, prezentāciju un pārskatāmību, kā arī pārsteiguma elementu. Restorāniem tika piešķirti vienas, divu un trīs zvaigžņu Baltic Wine List Awards apbalvojumi, kā arī Recommended statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veidojot žurnālu Horeka, sociālajos tīklos aicinājām balsot par labākajiem reģionu restorāniem. Apkopojot balsojuma rezultātus, izveidojām reģionu restorānu TOP 15, kas atrodams žurnālā. Cēsis, Kuldīga un tagad arī Valmiera – tie ir pašlaik karstākie Latvijas gastronomiskā tūrisma galamērķi.

Latvijas simtgades svinību mēnesī pavāri Valters Zirdziņš un Ingmārs Ladigs skaidro, kā attīstās modernā Latvijas virtuve. «Nevaram visu laiku gatavot kartupeļus, ķimenes un kaņepes – krustām šķērsām,» spriež Valtera restorāna saimnieks. «Varbūt, klaburčūsku sajaucot ar skābiem kāpostiem, tā arī kļūtu par latvisku garšu,» piebilst Ingmārs Ladigs.

Žurnālā meklējām atbilde, kā ēdināšanas biznesā «saost» modi. Raunas dārzs bija viens no pirmajiem uzņēmumiem, kas par savu specialitāti izvēlējās eklērus. «Labāk būt pirmajam, nekā pēdējam,» vērtē Andrievs Jansons, Raunas dārzs īpašnieks.

Savukārt tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada tea and coffee vadītāja Gundega Silniece spriež, ka ir nianses, ko var integrēt Latvijas kultūrā, bet pilnībā zaudēt kursu, slīkstot mandeļu bezē cepumos, vienkārši nav jēgas, jo modes aktualitātēm parasti ir īss mūžs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Noskaidrotas bankas, kurām ir labākais klientu apkalpošanas serviss Latvijā

Žanete Hāka, 22.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu servisa novērtēšanas un uzlabošanas uzņēmums Centrālajā un Austrumu Eiropā DIVE ikgadējā pētījumā noskaidrojis bankas Baltijā ar labāko klientu apkalpošanas servisu.

Pētījums tika veikts 2016. gada nogalē, pielietojot slepenā pircēja metodi. Pētījuma ietvaros veiktas 229 slepenā klienta vizītes pētījumā iekļauto banku filiālēs. To laikā pēc vienotas metodoloģijas un pēc identiskiem kritērijiem tika vērtēta banku filiāļu vide, darbinieku izskats, profesionālās zināšanas, komunikācijas prasmes, spēja klientam piedāvāt viņam piemērotāko pakalpojumu un citi parametri.

Latvijā ar rezultātu 91,7% par banku ar labāko klientu servisu atzīta banka Citadele. Otrajā vietā ar rezultātu 89,3% ierindota banka Nordea, savukārt ar 87% par trešo labāko atzīta SEB banka. Pētījumā Latvijā vērtēta arī PrivatBank, Swedbank, DNB un Norvik bankas klientu apkalpošanas serviss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autosports ir Latvijas finanšu situācijas spogulis, jo cilvēki šajās sacīkstēs nepiedalīsies, ja būs grūti ar naudu, intervijā laikrakstam Dienas Bizness saka Talsu rallija rīkotājs, bijušais autosportists, SIA RA Events īpašnieks Raimonds Strokšs. Šajās brīvdienās notiks jau 52. Talsu rallijs.

Fragments no intervijas

Pirms intervijas teici, ka Talsu rallijs tev ir mīļākais, jo notiek dzimtajā pilsētā. Kādas ir sajūtas pirms šīs nedēļas nogales? Vai, tavuprāt, «mājas sienas» palīdzēs vai, gluži pretēji, ir lielāka atbildības nasta?

«Mājas sienas» noteikti palīdz. Talsu rallijs ir fenomens. Es varētu noslēpt visu informāciju par tā norisi un nerakstīt nevienu vārdu, bet zinu, ka tik un tā ātruma posmi būtu pilni ar cilvēkiem. Kā to izskaidrot? Nezinu. Tas ir pavasara pirmais lielākais autosporta pasākums. Bieži dzirdu frāzi, ka Talsu rallija svētki ir līdzvērtīgi Līgo. Talsos visi ļoti mīl ralliju. Jebkurās mājās, kurās ejam prasīt, lūgt vai saskaņot, visur ir liela pretimnākšana. Talsinieki novērtē rallija vērtību, un viņiem šī ir svētku nedēļa. Manuprāt, tā ir viena no svarīgākajām pilsētas tradīcijām, kas jāturpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

FOTO: Apbalvoti 2018.gada veiksmīgākie investori un darījumu konsultanti

Zane Atlāce - Bistere, 18.01.2019

Juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) iniciatīvas Gada investors 2018 ietvaros 2019. gada 17. janvārī apbalvoja investorus un darījumu konsultantus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā.

Balvu Gada perspektīvākā investīcija privāto investoru sektorā saņēma Anatolijs Prohorovs par atkārtotu investīciju audio tehnoloģiju uzņēmumā Sonarworks.

Savukārt juridisko un institucionālo investoru vidū par gada investīciju atzīts starptautiskās investīciju kompānijas Kartesia pirmais investīciju darījums Baltijas valstīs - anti–reflektīvā stikla ražošanas uzņēmuma GroGlass iegāde.

«GroGlass pārdošanas darījums ir ne tikai 2018. gada apbalvotākais darījums, bet arī viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā ar riska kapitāla palīdzību no idejas ir izaudzēts starptautiski atzīts uzņēmums ar miljonu eiro apgrozījumu. Šis un nākamais gads būs nozares izaugsmes gads - darbu ir uzsākuši jauni riska kapitāla fondi un sagaidāms aktīvs investīciju periods. Ceru, ka tas sekmēs inovatīvu biznesa projektu rašanos un uzņēmējdarbības attīstību,» teic LVCA valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis.

Komentāri

Pievienot komentāru