Pagaidām Latvijā kriosaunas nav savairojušās tik kuplā skaitā kā savulaik solāriji, šīs metodes popularitāte pieaug lēnām

Latvijā krioterapijas pirmsākumi meklējami pirms aptuveni 15 gadiem, kad atvērti pirmie saloni, kur saņemt aukstuma devu.

Gadu gaitā Rīgā tirgus dalībnieku sastāvs ir mainījies, taču skaits – ne. Patlaban ir trīs vietas, kur iespējams uz dažām minūtēm sajust mīnus 130-160 grādu lielu salu. Pēdējos gados šādi centri atvērti daudzviet reģionos.

«Šajā jomā darbojos devīto gadu, un daudzi mani kolēģi ir bijušie klienti, kuriem pašiem iepatikusies procedūra, un viņi saredzēja biznesa iespējas. Domāju, ka reģionos atvērt šādu centru nav viegli, tomēr ir izdarāmi. Lai sāktu, jārēķinās ar 15 līdz 50 tūkst. eiro lielām investīcijām. Šajā summā ietilpst gan pašas saunas iegāde, gan telpu remonts. Summas amplitūda ir tik plaša, jo var iegādāties gan jaunu, gan lietotu tehniku,» skaidro veselības centra Krio (SIA KVK Risinājumi) vadītāja Kristīne Pētersone. Taujāta, kādēļ Latvijā aukstuma terapija vēl nepiedzīvo tādu popularitātes vilni kā savulaik solāriji, viņa spriež, ka bizness ir specifisks un negarantē ātru peļņu. Turklāt šī procedūra vēl aizvien Latvijā ir jaunums, līdz ar to centra vai salona personālam ir jābūt zinošam par aukstuma terapijas iedarbību, kā arī jāmotivē un jāiedrošina cilvēks kāpt iekšā kupolā, kas sola stindzinoši aukstas sajūtas. Emocijas ir dažādas – gan skaļa iekliegšanās, gan pilnīga koncentrēšanās bez jūtu izrādīšanas. Tieši šādi visbiežāk uzvedoties vīrieši, kuri ir arī lojālākie klienti. Viņi apzinās šīs procedūras ieguvumus un to, ka, neslimojot un labi izguļoties, viņi varēs produktīvāk strādāt, viņa spriež.

Pēc rekonstrukcijas oficiāli atklāts viesnīcas Hotel Jūrmala SPA saunu un baseinu centrs Welness Oasis. Projektā ieguldīti teju 2 miljoni eiro, informē viesnīcas pārstāvji.

Welness Oasis atpūtas centrs viesnīcā darbojas jau kopš 2005.gada un vidēji gadā uzņem ap 50 000 apmeklētāju. Šogad centrs tika pilnībā atjaunots un papildināts ar jaunām iespējām un pakalpojumiem, vienlaikus iegūstot mūsdienīgāku vizuālo noformējumu un tehnoloģiskos risinājumus.

Saunu un baseinu centrs Welness Oasis ir izvietots divos stāvos. Viesi karsēties var 6 dažādās saunās (2 tvaika pirtīs, sāls pirtī, 2 dažādu temperatūru somu pirtīs un bērnu pirtī), kā arī atpūsties 3 dažādu temperatūru baseinos. Tāpat pie baseina ir iekārtots Aqua bārs. Centrā pieejams arī masāžas kabinets un solārijs.

Welness Oasis saunu un baseina centra fotogrāfijas iespējams aplūkot galerijā augstāk!

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Savs bizness Īrijā ir ne vienam vien latvietim, tomēr reti kurš savu uzņēmējdarbības pieredzi var saukt par veiksmīgu. Ar labiem panākumiem un bagātu pieredzi šajā kontekstā izceļas Urzulas Brences skaistumkopšanas salons Urzula`s Nail Bar, kas atrodas Longfordas pilsētas centrā, vēsta portāls baltic-ireland.ie.

Urzula Brence savā salonā, kurā klientiem ir pieejams solārijs, nagu pieaudzēšana akrila un gēla tehnoloģijā, klasiskais un sausais manikīrs, kā arī pedikīrs, strādājot jau sešus gadus. Darbdienās salons esot atvērts no pulksten 9.00 līdz 21.00, bet sestdienās līdz pulksten 17.00, tomēr, neskatoties uz 12 stundu darbdienu, klientiem rindā esot jāgaida vismaz divas nedēļas.

Vaicāta, kas ir veiksmes pamatā, Uzrula atklājusi, ka nekāds īpašs noslēpums viņai nav, tomēr atzinusi, ka biznesā ir jāriskē, bet riskam jābūt labi pārdomātam, tāpat, kā jau mazpilsētā, kur salonā neiemaldās «garāmgājēji», ir jāmāk piesaistīt un, galvenais, noturēt klientus. Kā arī svarīgi esot visu laiku klientiem piedāvāt jaunākās tehnoloģijas un unikālus risinājumus. Ne mazāk nozīmīga esot paša meistara nepārtraukta izglītošanās un piedalīšanās konkursos.

Tirdzniecības centrā «Mūkusala» pēc vērienīgas rekonstrukcijas durvis vēris fitnesa klubs «Panatta», kurā pēc atjaunošanas darbiem ir plašākas telpas un jauns aprīkojums.

Kluba rekonstrukcijā ieguldīti aptuveni 640 tūkstoši eiro. Aprīkojuma iegādi klubam palīdzēja finansēt «Reģionālā investīciju banka» (RIB).

«Panatta» tagad aizņem visu tirdzniecības ēkas otro stāvu. Līdztekus plašai trenažieru zālei un sporta zālei grupu nodarbībām klubā pēc pārbūves pieejama arī boksa zāle ar pilnvērtīgu ringu un virkne citu pakalpojumu, tostarp masāža, fizioterapeits, kosmetologs, solārijs, manikīrs, pedikīrs.

«Panatta» īpašnieki ir Agris un Līga Baltmaņi. Abi ir ieguvuši gan atbilstošu izglītību, gan ilgstošu pieredzi fitnesa jomā. Pateicoties RIB finansējumam, sporta klubs ir iegādājies mūsdienīgus trenažierus, garderobju aprīkojumu un mēbeles.

Par 50 miljoniem dolāru pārdošanā nonācis sešstāvu nams Manhetenā. Šis 4300 kvadr;atmetru plašais nekustamā īpašuma objekts ir īpašs ar to, ka tajā ir daudzas slepenas ejas uz istabām, vēsta Business Insider.

Mājā ir 20 istabas, tai skaitā arī vīna pagrabs, apkalpojošā personāla telpas, divas gleznu galerijas, atpūtas telpa un solārijs.

Nekustamo īpašumu pārdod Japānas miljardieris Bungo Šimada, ziņo Wall Street Journal. Šimada žurnālistiem pavēstījis, ka sava dzīvesveida dēļ uzturēt šo namu «formā» neesot viņa spēkos.

Plašāk skatiet raksta galerijā.

Tirdzniecības centrā Domina Shopping atklāts jaunā koncepta KOLONNA DAY SPA salons, kura izveidē investēti 300 000 eiro un tas ir jau astotais jaunā koncepta KOLONNA DAY SPA salons Rīgā, informē uzņēmumā.

Jaunajā salonā ierīkoti desmit slēgta tipa kabineti – četri manikīra un pedikīra kabineti, trīs sejas un trīs ķermeņa kopšanas kabineti. Kopumā salonā ir pieejami vairāk nekā 80 dažādi skaistumkopšanas pakalpojumi, piemēram, matu krāsošana, veidošana, griešana, īpašas matu procedūras un rituāli, manikīra un pedikīra pakalpojumi, sejas un ķermeņa kopšanas procedūras, masāžas, vaksācija, ausu caurduršana, make-up un solārijs.

«KOLONNA skaistumkopšanas salonu tīkls jau četrus gadus veiksmīgi attīsta jaunu skaistumkopšanas nozares kustību tirdzniecības centros, atverot jaunā koncepta salonus. Jaunais koncepts spēj nodrošināt kombinētos pakalpojumus, kas pēdējo gadu laikā kļūst arvien aktuālāki. Klienti aizvien vairāk matu un ādas kopšanu uztver kā programmu, kas sastāv no kosmētiķa apmeklējuma un attiecīgu profesionālo produktu lietošanas arī mājas apstākļos,» saka KOLONNA mārketinga vadītāja Guna Miļusa.

Latvijā pieaug interese par tenisu amatieru līmenī; tiek plānota sporta infrastruktūras modernizācija.

«Jau pusotru gadu tenisa amatieru vidū ir vērojama liela aktivitāte,» DB apliecina tenisa kluba Ādaži līdzīpašnieks Andris Upmiņš. Atslābums bijis 2010. un 2011. gadā, taču šobrīd interese ir lielāka, nekā tā bija pirms krīzes. Pārsvarā spēlēt nāk cilvēki, kas profesionālajā sfērā jau guvuši panākumus. «Tie, kuri aktīvi strādā, vēlas arī aktīvi atpūsties,» viņš novērojis. Spēlētājus varot iedalīt divās lielās daļās – ap 30 – 40 gadus veci aktīvi cilvēki, kas tenisu mācās spēlēt «no nulles», diezgan drīz padarot to par savu dzīvesveidu, un tādi, kas spēlējuši bērnībā, taču, iespējams, nesasniedzot ļoti augstus rezultātus, tenisu pametuši un tagad nolēmuši pie tā atgriezties ar jaunu sparu. Liela interese ir arī par tenisa nodarbībām bērniem, kas «nebija pazudusi arī krīzes gados,» apliecina A. Upmiņš.

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi priekšlikumu, kas atļautu atsevišķiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem klātienē strādāt no nākamās nedēļas, 22.februāra.

EM otrdien informēs par drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

Ņemot to vērā, EM rosina ar 22.februāri atļaut atsākt darbu klātienē tiem skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kuru darbības epidemioloģiskā drošība novērtēta ar zemu un vidēji zemu risku.

Tādējādi no 22.februāra darbību varētu atsākt tādi skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kā pedikīrs, manikīrs, pirtis, sāls istabas, peldbaseini, solāriji, frizieri, masāža (izņemot sejas masāža), ķermeņa kopšanas pakalpojumi, pīrsinga un tetovēšanas pakalpojumi, kā arī skropstu pieaudzēšana, skropstu un uzacu apstrāde.

Solāriju studiju apmeklētāju skaits ir stabils; lielie spēlētāji par apmeklētāju trūkumu nesūdzas

Staigājot pa pilsētu, rodas iespaids, ka solāriju salonu vairs nav tik daudz kā kādreiz. SIA BG solāriju nodaļas vadītāja Santa Belte uzsver, ka nav pamata apgalvojumam, ka solāriju popularitāte piedzīvo norietu. «Ir mainījušies sauļošanās paradumi, turklāt normatīvi un prasības solāriju saloniem ir kļuvušas stingrākas, kas nozīmē, ka nav tik daudz mazu salonu. Tie, kas jau iepriekš ir rūpējušies par kvalitatīva pakalpojuma sniegšanu, turpina strādāt un attīstīties. Labā ziņa ir tā, ka tirgū paliek mazāk «kaktu» solāriju, kur netiek ievērotas ne lampu atbilstības prasības, ne higiēnas normas, un tas var radīt iespaidu, ka salonu kopumā ir mazāk. Labāk, lai ir mazāk studiju, bet visām ir augsta kvalitāte,» viņa teic. Šobrīd Latvijā ir 13 autorizētas Blue Box studijas. Sauļošanās salona HairRiga Sun īpašniece Ilva Banka-Okorie spriež, ka sauļošanās salonu ir krietni mazāk nekā agrāk. «Sauļošanās 2000. gadu sākumā bija ļoti populāra un pieprasīta. Šobrīd šis izteiktais popularitātes vilnis ir aizgājis. Arī negatīvā informācija presē to ir ietekmējusi. Šobrīd klienti zina, kāpēc sauļojas, un jūt, ka sauļošanās viņiem nāk par labu. Tas nav modes kliedziens. Daudz ir arī tādu klientu, kas sauļojas neregulāri, pirms kāda pasākuma, ceļojuma u.tml.,» viņa teic.