Jaunākais izdevums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) 5.maijā apstiprinājusi AS Sadales tīkls iesniegto elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) līdzsvarošanas projektu.

Plānots, ka līdzsvarotie tarifi varētu stāties spēkā ar 2016. gada 1. augustu, tādējādi pirmos rēķinus atbilstoši SPRK pieņemtajam tarifu projektam klienti no elektrības tirgotājiem saņems septembra sākumā, informē Sadales tīkls.

Līdzsvarotie sadales tarifi lielākajai daļai mājsaimniecību par 22% samazinās elektroenerģijas piegādes maksu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošināšanu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

«Līdztekus bojājumu skaita un elektroenerģijas piegādes pārtraukumu samazināšanai un pieslēguma jaudas izmantošanas efektivitātes veicināšanai, sadales tarifu struktūras līdzsvarošana palīdzēs mazināt nevienlīdzību ikmēneša izmaksu ziņā starp klientiem. Tas nozīmē, ka turpmāk tiem, kas tērē elektrību, vairs nebūs jāmaksā arī par tiem, kas to netērē, bet kuriem tik un tā mums ir jānodrošina elektroenerģijas pieslēgums, nepārtraukta elektrības piegāde un skaitītāju apkalpošana,» uzsver AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Šobrīd aptuveni 120 000 klientu objektu ir tā dēvētie nulles un ļoti zema patēriņa pieslēgumi, turklāt pretēji mītiem un pieņēmumiem tie neatrodas tikai lauku reģionos – puse no šiem objektiem ir dzīvokļi pilsētās. Gaisvadu elektrolīniju kopgarums līdz šiem objektiem ir ap 3000 km. Lai nodrošinātu efektīvu elektrotīklu un iekārtu darbību, arī šīs elektrolīnijas līdz tukšajiem pieslēgumiem ir savlaicīgi jāatjauno un pastāvīgi jāuztur darba kārtībā. Tās ir būtiskas izmaksas AS Sadales tīkls, kuras pašlaik sedz tikai tie, kas patērē elektroenerģiju, skaidro uzņēmums.

Esošajos sadales tarifos ir ietvertas elektroenerģijas piegādes izmaksas, un turpmāk visiem iedzīvotajiem līdzšinējā pakalpojuma cena par elektroenerģijas sadali veidosies no 2 daļām: fiksētas ikmēneša maksas par pieslēguma nodrošināšanu un samazinātas cenas par elektroenerģijas piegādi atbilstoši patērētajām kilovatstundām. Lielākai daļai mājsaimniecību kopējais rēķins par elektroenerģiju būtiski nemainīsies, lietotājiem, kas elektroenerģiju patērē efektīvi, gala elektrības rēķins pat samazināsies, savukārt tā sauktajiem 0 pieslēgumiem, kas elektroenerģiju nepatērē, vai neefektīvajiem patērētājiem būs rēķina pieaugums.

Piemēram, mājsaimniecībām vienfāzes pieslēgumos, kurās elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 1,50 eiro (ietverot PVN). Savukārt pie salīdzinoši maza elektroenerģijas patēriņa – 85 kilovatstundas (kWh) mēnesī – kopējais rēķins pieaugs par 0,13 eiro. Pie 115 kWh patēriņa mēnesī, gala rēķins samazināsies par 0,21 eiro, bet ar patēriņu 300 kWh mēnesī kopējais rēķins samazināsies par 2,97 eiro mēnesī.

Mājsaimniecībām trīsfāžu pieslēgumos fiksētās ikmēneša maksas apjoms būs atkarīgs no pieslēguma jaudas. Piemēram, 20A trīsfāžu pieslēgumos, kuros elektroenerģija netiek patērēta, turpmāk rēķins pieaugs par fiksēto mēneša maksu 4,84 eiro (ietverot PVN). Savukārt ar salīdzinoši mazu elektroenerģijas patēriņu – 100 kWh mēnesī – kopējais rēķins pieaugs par 3,35 eiro. Ar patēriņu 400 kWh mēnesī gala rēķins samazināsies par 1,13 eiro, bet pie elektrības patēriņa 600 kWh kopējais rēķins samazināsies par 4,10 eiro mēnesī.

Sadales tarifiem, saskaņā ar kuriem iedzīvotāji un uzņēmumi norēķināsies atbilstoši elektrotīkla pieslēguma jaudai un patēriņam, ir jāsedz elektrotīkla uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas. Ilgtspējīga tīkla attīstības minimālā prasība ir to modernizēt atbilstoši klientu vajadzībām un katru gadu pilnībā atjaunot vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma. Tādējādi tiek uzlabota valsts elektroapgādes kvalitāte un nodrošināta elektrības piegādes nepārtrauktība. Ik gadu nepieciešams rekonstruēt un atjaunot elektrolīnijas vidēji 1600 km garumā. Tas ir minimālais apjoms, kuru AS Sadales tīkls ir izstrādājis kā kompromisa variantu starp iedzīvotāju un uzņēmumu maksātspēju un objektīvu nepieciešamību tīkla atjaunošanā, lai līdz 2024. gadam sasniegtu ES vidējo elektroapgādes drošuma un kvalitātes līmeni.

«Tas, cik daudz un efektīvi investējam elektrotīkla pārbūvē šobrīd, noteiks, kāda būs elektroapgādes kvalitāte un izmaksas turpmākajos 30-50 gados, jo tas ir laiks, kādu vidēji kalpo elektrotīkla elementi. Iegūtie līdzekļi no jaunajiem, līdzsvarotajiem tarifiem ļaus efektīvāk un mērķtiecīgāk modernizēt padomju laika mantojuma tīklu, kas vēl veido 50% no valsts kopējā elektrotīkla. Tas vairs neatbilst ne klientu vajadzībām un prasībām pēc kvalitatīvas elektroenerģijas piegādes, ne arī iedzīvotāju apdzīvotības blīvumam un elektroenerģijas patēriņa apjomam – tur, kur bija padomju saimniecības un lielas rūpnīcas, šobrīd bieži vien vairs ir tikai pamestas ēkas, bet kādreizējo pļavu vietā piepilsētās tagad ir plaši jauno projektu ciemati vai arī attīstījusies uzņēmējdarbība,» norāda A. Pinkulis.

Informatīvie pasākumi par gaidāmajām tarifu struktūras izmaiņām veikti jau kopš tarifu projekta iesniegšanas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā gada sākumā, un tiks turpināti līdz pat līdzsvaroto tarifu spēkā stāšanās brīdim, lai mājsaimniecības un juridiskās personas, īpaši reģionos, informētu par tarifu līdzsvarošanas ietekmi uz elektrības gala rēķinu. Paredzams, ka klientus par rēķina izmaiņām informēs arī elektroenerģijas tirgotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atjaunīgo energoresursu patēriņš pērn samazinājās par 4,5 %

Ilze Žaime, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar 2017. gadu, atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš 2018.gadā samazinājies par 4,5 %, bet piecu gadu laikā pieaudzis par 13,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. AER patēriņa samazinājumu 2018. gadā ietekmēja hidroenerģijas (HES) un vēja enerģijas (VES) saražotā apjoma samazinājums.

2018. gadā kopējais AER patēriņš Latvijā bija 76,8 petadžouli.

Galvenie AER veidi Latvijā ir kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) un hidroresursi. To īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā 2018. gadā veidoja 35,2 %.

Kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 1,4 procentpunktiem, savukārt salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir pieaudzis par 7 procentpunktiem, pērn sasniedzot 80,9 %. Piecu gadu laikā biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš pieaudzis par 16,2 %, bet salīdzinājumā ar 2017. gadu tas ir samazinājās par 6,6 %, 2018. gadā sasniedzot 3,6 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 68,7 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP). Salīdzinot ar 2015. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 5,7 %, bet desmit gadu laikā - par 14,1 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana jeb visu valstu (arī Latvijas) kuģu apgāde ar naftas produktiem (degvielu) starptautisko reisu veikšanai no importējamiem energoresursiem – no 66,7 % 2006. gadā līdz 51,2 % 2015. gadā.

Ievērojami pieaudzis biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš - desmit gadu laikā tas palielinājies 12,7 reizes, 2016.gadā sasniedzot 3,8 PJ.

Kurināmās koksnes kopējais patēriņš desmit gadu laikā palielinājies par 9,3 % un 2016. gadā sasniedzis 54,3 PJ, bet salīdzinājumā ar 2015. gadu tas pieaudzis par 3,2 %. 2016. gadā kurināmās koksnes īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā bija 29,4 %, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015. gadā. Vienlaicīgi pieauga arī kurināmās koksnes eksports. 2016. gadā Latvija eksportēja 37,9 PJ kurināmās koksnes, kas ir par 12,6 % vairāk nekā 2015. gadā. No kopējā kurināmās koksnes apjoma 2016. gadā tika eksportēti 29,3 PJ koksnes granulu, kas ir par 4,7 % vairāk nekā 2015. gadā, savukārt eksportētās kurināmās šķeldas daudzums pieauga par 79,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Pēdējos gados vērojama elektroenerģijas patēriņa pakāpeniska samazināšanās, ekspertu viedoklis par nākotnes tendencēm dalās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas kopējais elektroenerģijas patēriņš samazinājies par 1531 GWh jeb 19%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai gan tendences mājsaimniecību un juridisko klientu segmentā ir atšķirīgas, fakts, ka privātais sektors sācis tērēt pat nedaudz vairāk, kopējo kritumu ietekmēt nav spējis.

Elektroenerģijas patēriņu Latvijā kopš 1991. gada var nosacīti iedalīt četros posmos, kur katru no tiem raksturo izteikts elektroenerģijas izlietojuma pieaugums vai kritums, norāda Lattelecom tet enerģijas tirgus eksperts Reinis Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vēlas ieviest fiksētu maksu par elektrības pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no patēriņa

Žanete Hāka, 21.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Sadales tīkls 20.janvārī vērsusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK), iesniedzot elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu (sadales tarifu) struktūras līdzsvarošanas projektu, kas paredz mājsaimniecībām par 20% samazināt elektroenerģijas piegādes cenu, vienlaikus ieviešot fiksētu maksu par pieslēguma nodrošinājumu neatkarīgi no elektroenerģijas patēriņa apjoma, informē uzņēmums.

Tādējādi tiks mazināta nevienlīdzīgā situācija, kad elektrotīkla uzturēšanas izmaksas sedz tikai tie klienti, kas tērē elektrību, maksājot arī par tā sauktajiem 0 pieslēgumiem. Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību šādas izmaiņas elektrības gala rēķinu būtiski neietekmēs vai tas pat samazināsies, uzsver uzņēmums. Savukārt juridiskajiem klientiem sadales tarifu struktūra tiks līdzsvarota, samazinot elektroenerģijas piegādes maksu un palielinot no pieslēguma jaudas atkarīgo fiksētās maksas īpatsvaru. Rezultātā juridiskajām personām, kas efektīvi izmanto pieslēguma jaudu, kopējais rēķins par elektroenerģiju nemainīsies vai samazināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājies

Žanete Hāka, 19.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palika nemainīgs, savukārt eksportētajai produkcijai – samazinājās par 0,3 %. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm saruka par 0,7 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā un elektroenerģijā.

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,7 % un eksportētajai produkcijai – par 2,5 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 2,0 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas samazinājušās par 0,2%

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī salīdzinājumā ar 2015. gada decembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,1%, bet eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,4%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,1%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada janvāri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 2%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 2,9%, eksportētajai produkcijai – par 0,9%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,3%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atjaunīgo energoresursu patēriņš desmit gados pieaudzis par 6,2%

Žanete Hāka, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 66,1 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2014. gadu, AER patēriņš samazinājies par 3,2 %, bet desmit gadu laikā tas pieaudzis par 6,2 %. Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana no importējamiem energoresursiem – no 63,9 % 2005. gadā līdz 40,6 % 2014. gadā.

Ievērojami pieaudzis biodegvielas (bioetanols, biodīzeļdegviela) patēriņš – 19,9 reizes pēdējo desmit gadu laikā, bet salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 213 %. Arī biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš desmit gadu laikā palielinājies 10,8 reizes, un salīdzinājumā ar 2014. gadu – par 17 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - OIK saistību atpirkšanai Latvenergo pamatkapitālu samazinās par 454,4 miljoniem eiro

Rūta Lapiņa, 21.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets (MK) otrdien uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM), kā AS «Latvenergo» kapitāla daļu turētājai, divu nedēļu laikā sasaukt akcionāru kopsapulci un lemt par «Latvenergo» pamatkapitāla samazināšanu 454,4 miljonu eiro apmērā, tādējādi īstenojot valsts saistību samazināšanu par Rīgas TEC-1 un Rīgas TEC-2 koģenerācijas elektrostacijās uzstādīto elektrisko jaudu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pievienots «Latvenergo» komentārs 7.-10. rindkopās

MK otrdienas sēdē nolēma par 75% samazināt atbalstu «Latvenergo» TEC, nodrošinot elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OIK) izmaksu samazināšanu gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām ar 2018. gada 1. janvāri, kā arī valsts budžeta līdzekļu ekonomiju 70 miljonu eiro apmērā un novirzīšanu citām vajadzībām. Atpērkot lielāko daļu saistību, sagaidāmais OIK izmaksu samazinājums sabiedrībai jau nākamgad būs 29% apjomā.

Ministru kabineta lēmuma rezultātā sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,06 miljoni eiro, bet patērētāju kopējās izmaksas tiek samazinātas par 716,47 miljoniem eiro.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīst: «Valdības īstenotie soļi OIK ierobežošanai, t.sk. šobrīd veiktā valsts atbalsta samazināšana «Latvenergo», būtiski samazinās ražotāju, jo īpaši energoietilpīgās apstrādes rūpniecības uzņēmumu, elektroenerģijas izmaksas. Tādā veidā tiks stiprināta tautsaimniecības konkurētspēja un radīti pozitīvi signāli jaunām ilgtermiņa investīcijām. Vienlaikus mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas sarukušas

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada februārī salīdzinājumā ar janvāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 1,2%, eksportētajai produkcijai – par 0,5%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,6%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,5%.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada februārī, salīdzinot ar 2015. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 2,7%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 4%, eksportētajai produkcijai – par 1,4%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,4%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 1,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis samazinājies

Žanete Hāka, 23.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis pazeminājās par 0,7%, eksportētajai produkcijai – par 0,6%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis samazinājās par 0,9%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,4%. Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu samazinājums siltumapgādē, elektroenerģijā un gaisa kondicionēšanā, koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, kā arī šķiroto materiālu pārstrādē.

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2014. gada oktobri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 2,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3%, eksportētajai produkcijai - par 1,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenas sarukušas

Žanete Hāka, 21.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,6 %, eksportētajai produkcijai - par 0,4 %. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,4 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm saruka par 0,8 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī pārtikas ražošanā.

2016. gada martā, salīdzinot ar 2015. gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,8 %, eksportētajai produkcijai – par 2,4 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā kopējais atjaunīgo energoresursu (AER) patēriņš Latvijā bija 80,5 petadžouli (PJ), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Salīdzinot ar 2016. gadu, AER patēriņš pieaudzis par 17,8 %, bet piecu gadu laikā - par 18,7 %. AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja vietējo energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Palielinoties AER kopējam patēriņam, ko galvenokārt veido vietējie energoresursi, mazinās Latvijas enerģētiskā atkarība no importējamiem energoresursiem – no 55,9 % 2013. gadā līdz 47,2 % 2016. gadā. Lai arī Latvijā kurināmā koksne (malka, koksnes atlikumi, kurināmā šķelda, koksnes briketes, koksnes granulas) ir biežāk izmantotais AER, kurināmās koksnes īpatsvars AER patēriņā piecu gadu laikā samazinājās par 4,4 procentpunktiem, 2017. gadā sasniedzot 74,0 %. Ar katru gadu turpina pieaugt biogāzes (atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu dūņu gāze, cita biogāze) patēriņš – piecu gadu laikā tas pieauga par 44,7 %, 2017. gadā sasniedzot 3,9 PJ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā novembrī palielinājās par 0,3 %

Dienas Bizness, 21.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,2 %, eksportētajai produkcijai – par 0,4 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis palielinājās par 0,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 0,3 %.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, elektroenerģijā un gaisa kondicionēšanā.

2015. gada novembrī, salīdzinot ar 2014. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 1,7 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 2,4 %, eksportētajai produkcijai - par 0,9 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas samazinājās par 0,6 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 1,2 %. Ietekmīgākais cenu samazinājums bija elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā (par 0,7 procentpunktiem), koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā (par 0,6 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Atsevišķām iedzīvotāju grupām elektrības rēķins samazināsies par 3-15 eiro

Žanete Hāka, 30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā elektroenerģiju par samazinātu cenu saņems trūcīga vai maznodrošināta ģimene, daudzbērnu ģimene, kā arī ģimene, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, un persona ar I invaliditātes grupu, informē Ekonomikas ministrija.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015. gada sākumā elektroenerģija vairs netiek subsidēta visām mājsaimniecībām. Vienlaikus ir svarīgi nodrošināt, ka elektrība ir pieejama arī mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem. Tāpēc Elektroenerģijas tirgus likumā noteiktas vairākas mērķgrupas, kurām ir piešķirts aizsargāta lietotāja statuss, kas ļauj saņemt atbalstu norēķiniem par elektroenerģiju. Atbalstu var saņemt: trūcīga vai maznodrošināta ģimene (persona); daudzbērnu ģimene; ģimene (persona), kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti; persona ar I invaliditātes grupu.

Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šā gada 1. decembra sēdē apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma sniegšana un atbildīgās institūcijas sniegs informāciju par aizsargātā lietotāja statusu. Kārtība stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājies

Žanete Hāka, 23.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,1%. Produkcijas cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,3%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palika nemainīgs.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā.

2016. gada aprīlī, salīdzinot ar 2015. gada aprīli, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,1%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 3,9 %, eksportētajai produkcijai – par 2,2%. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,5 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Getliņi EKO vadītāju Imantu Stirānu

Lelde Petrāne, 08.01.2016

Šogad Latvijas Valsts svētkos saņēmu īpašu pagodinājumu, pateicoties savai darbībai Getliņos, kļuvu par Stopiņu novada Goda pilsoni.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Getliņi EKO vadītājs Imants Stirāns.

Getliņi EKO atkritumu poligons attīstījies kopš 90. gadu vidus, kā bāzes vietu izmantojot padomju laikā radīto izgāztuvi, kalnu Getliņi. Getliņos nonāk visi Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju un komersantu radītie sadzīves atkritumi, kas ir puse no visas Latvijas atkritumiem. Getliņi apsaimnieko ievestos atkritumus, no tiem iegūstot gāzi, kas elektroblokā tiek pārstrādāta elektroenerģijā un siltumā. Elektroenerģija kā zaļās enerģijas veids tiek nodota Latvenergo, savukārt, siltums izmantots Getliņi siltumnīcu apkurei un tomātu ražošanai. Kopš 2011. gada, kad tika atklāta pirmā siltumnīca, tomāti ir kļuvuši par Getliņi atpazīstamības zīmi un nodrošina būtisku daļu no Getliņi saimnieciskās darbības. Getliņos tiek audzēti arī ziedi, neaktīvos kalnus vasaras sezonā apsaimnieko aitas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā samazinājies

Žanete Hāka, 21.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,3 % un eksportētajai produkcijai – par 0,1 %. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,1 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palika nemainīgs.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu kritums elektroenerģijā, gāzes apgādē un gaisa kondicionēšanā, kā arī farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

2016. gada maijā, salīdzinot ar 2015. gada maiju, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 3,3 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 4,2 % un eksportētajai produkcijai – par 2,3 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 1,9 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,5 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā nedaudz sarukusi

Žanete Hāka, 19.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā aizvadītajā nedēļā samazinājās par 2%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un noslīdēja līdz 60,63 eiro/MWh, informē AS Latvenergo.

Nelielo cenu lejupslīdi veicināja gan salīdzinoši zemāks elektroenerģijas cenu līmenis Skandināvijā, gan arī būtisks kāpums vietējā reģiona elektroenerģijas izstrādes daudzumā – Latvijā pagājušonedēļ tika saražotas 160 GWh elektroenerģijas, kas bija par 10% vairāk kā nedēļu pirms tam, bet Lietuvā izstrādes daudzums pieauga par 53%, salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, un sasniedza 66 GWh. Kopumā iepriekšējās nedēļas laikā elektroenerģijas cenas Latvijā un Lietuvā svārstījās no 19,36 eiro/MWh līdz 200,05 eiro/MWh, ko izraisīja situācija ārpus Latvijas NPS apgabala.

Latvijā dienas palielinātā elektroenerģijas patēriņa stundās cenas ietekmēja Lietuvas NPS tirgus apgabals. Tā kā starp Latviju un Lietuvu pārvades tīklu kapacitāte ir pietiekoša, bet Lietuvai šajā periodā bija liels jaudu deficīts no 800 līdz 1400 MW, zemākas cenas saražotās elektroenerģijas plūsma nonāca arī uz Lietuvu, izraisot augstu elektroenerģijas deficītu Latvijas un Lietuvas NPS apgabalā un paaugstinot cenu atsevišķos dienas periodos. Šajā periodā strādāja Rīgas TEC-2 koģenerācijas režīmā un maksimuma stundās arī kondensācijas režīmā, kur visa tā saražotā elektroenerģija nodrošināja gan Latvijas tirgus pieprasījumu, gan arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas prezidents pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

LETA--BNS, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien izteicis nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā Astravjecas atomelektrostacijā (AES), bet atzinis, ka šāds lēmums viņam nav bijis negaidīts.

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

«Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot,» viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz «brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Graanul Invest pērn divkāršo peļņu līdz 28 miljoniem eiro

LETA--BNS, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums Graanul Invest, kas ir lielākais koka granulu ražotājs Baltijas valstīs, pērn strādājis ar 28 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā divreiz lielāka par 13,7 miljonu eiro peļņu 2014.gadā, liecina kompānijas gada pārskats.

Grupas peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) pērn bija 58,3 miljoni eiro pretstatā 30 miljoniem eiro gadu iepriekš. EBITDA un peļņas kāpinājumu būtiski ietekmēja Latvijas industriālo kokskaidu granulu ražotāja Latgran nonākšana Graanul Invest grupā.

Graanul Invest ieņēmumi pērn sasniedza 243 miljonus eiro, kas ir par 76% vairāk nekā gadu iepriekš.

Eksports ārpus Baltijas valstīm veidoja vairāk nekā 90% no grupas ieņēmumiem. Graanul Invest galvenie eksporta tirgi pērn bija Lielbritānija (150,3 miljoni eiro), Dānija (54,4 miljoni eiro), Zviedrija (7,4 miljoni eiro) un Nīderlande (5,1 miljons eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augušas

Žanete Hāka, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada novembrī salīdzinājumā ar oktobri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3 %. Ražotāju cenu līmenis eksportam uz eirozonas valstīm palielinājās par 0,7 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm palika nemainīgs.

Ražotāju cenu pārmaiņas mēneša laikā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums pārtikas produktu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, vidējais ražotāju cenu līmenis samazinājās par 1,4 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas saruka par 2,2 % un eksportētajai produkcijai – par 0,7 %. Produkcijas cenas eksportam uz eirozonas valstīm samazinājās par 0,2 % un eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,9 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemā

Rūta Cinīte, 14.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Plānots, ka šī norma stāsies spēkā 2018. gadā.

Šobrīd Latvijā noteiktais biodegvielas obligātais piejaukums pieļauj izņēmumu attiecībā uz dīzeļdegvielu, ko izmanto arktiskos un bargos ziemas apstākļos, t.i. ziemā arktiskajai dīzeļdegvielai nav jāpiejauc biodegviela. Taču netiek ierobežots arktiskās dīzeļdegvielas tirdzniecības periods un netiek veikta attiecīga degvielas kvalitātes kontrole. Līdz ar to degvielas tirgotāji arī vasaras periodā turpina tirgot arktisko dīzeļdegvielu.

«Diemžēl pašreizējā situācija ir pretrunā ar mūsu valsts mērķi paaugstināt no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvaru transportā un rada situāciju, kurā Latvijā faktiskais patērētās biodegvielas apjoms samazinās,» skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru