Enerģētika

Par gandrīz 50% audzis enerģijas mājražotāju skaits Latvijā

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.

Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati.

Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas "mājražotājiem" labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku, norāda uzņēmumā.

Pēc AS "Sadales tīkla" datiem, pērn reģistrēti 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas. Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.

Pašlaik Latvijā nav pieejams Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums saules enerģijas paneļu uzstādīšanai, tomēr tirgus izaugsme nodrošina citus motivējošos faktorus aktīvākai šī risinājuma apgūšanai.

"Tieši pēdējo pāris gadu laikā saules enerģijas risinājumi ir kļuvuši ievērojami efektīvāki un pieejamāki, būtiski samazinoties to ražošanas izmaksām. Tādējādi investīcijas atmaksāšanās laiks jau ir mērāms 7 līdz 8 gadu termiņā, un tirgū ir pieejami arī dažādi finansēšanas risinājumi. Faktiski var teikt, ka šobrīd saules enerģija no futūristiska sapņa ir kļuvusi par ikdienišķu risinājumu. To apliecina arī likumdevēju pievēršanās šīs jomas sakārtošanai, domājot par papildu ieguvumiem, kas motivētu patērētājus savos īpašumos uzstādīt saules enerģijas risinājumus. Tas ir būtisks solis visas valsts energosistēmas attīstībā, jo, sasniedzot zināmu kritisko masu, arī mājsaimniecībās saražotā elektroenerģija var nodrošināt vērā ņemamu daļu no valsts kopējā enerģijas patēriņa," norāda Krists Mertens, energouzņēmuma "Enefit" valdes loceklis.

Jau no šī gada 1. aprīļa paredzētie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz izmaiņas spēkā esošajā elektroenerģijas neto norēķinu sistēmā, pēc kuras tiek veikts norēķins elektroenerģijas pašražotājiem.

"Turpmāk zaļās enerģijas ražotājiem nebūs jāmaksā OIK komponentes mainīgā daļa par pašu saražoto elektroenerģijas apjomu, kas netiek tūlītēji patērēts, bet tiek nodots elektroenerģijas sadales tīklā patērēšanai vēlāk. Izmaiņas ne vien novērš ilgstoši pastāvējušo nejēdzību, ka zaļās enerģijas pašražotājiem ir divkārši jāatbalsta atjaunīgā enerģija, veicot obligātā iepirkuma līdzmaksājumus, tās arī vēl vairāk samazinās iekārtu atmaksāšanās periodu. Turklāt elektroenerģijas ražošanas iekārtu, to skaitā saules paneļu, pieslēgumiem ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem vairs nebūs nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja, tādējādi mazinot birokrātiju un ievērojami saīsinot sistēmas uzstādīšanas procesu," skaidro K. Mertens.

Saskaņā ar līdzšinējo "Enefit" pieredzi mājsaimniecībām vidējā uzstādītā saules enerģijas paneļu jauda ir 5 līdz 6 kilovati, kas ir pietiekami, lai segtu mājsaimniecības pašpatēriņu. Liela interese vērojama arī no uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green uzsācis sagatavošanās darbus uzņēmuma akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO) un to iekļaušanai Nasdaq Tallinn biržas galvenajā sarakstā.

Precīzais akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma laiks tiks paziņots pēc sagatavošanās darbu noslēguma.

Eesti Energia valdes un Enefit Green uzraudzības padomes priekšsēdētājs Hando Suters (Hando Sutter) norāda, ka Eesti Energia ir kompānija, kas pieder Igaunijas iedzīvotājiem, bet ar Enefit Green IPO procesu ikvienam būs iespēja kļūt par īpašnieku daļai no Eesti Energia.

“Enefit Green akciju piedāvājums ir pirmā iespēja Baltijas iedzīvotājiem investēt un iesaistīties reģionā vadošās energokompānijas attīstībā. Ieguldījums Enefit Green, kas ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā un viens no līderiem atjaunīgās enerģijas jomā ar izvērstu ražošanas jaudu portfeli Baltijas jūras reģionā, tā ir iespēja sniegt savu pienesumu videi draudzīgā enerģijas ražošanā un klimata pārmaiņu mazināšanā,” skaidro Hando Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs Latvijā Enefit šogad plāno trīskāršot gada laikā uzstādīto saules enerģijas risinājumu jaudu, informē uzņēmumā.

Kopumā pērn Enefit Latvijas tirgū pērn realizēja elektroenerģiju 1 TWh un dabasgāzi 637 GWh apmērā, sasniedzot 57,66 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas salīdzinājumā ar 2019. gada rādītājiem saglabājies praktiski nemainīgs. Būtisku daļu klientu portfeļa veido ilgtermiņā fiksētas cenas līgumi, kurus lielā mērā iespaidoja cenu kritums enerģijas tirgos un Covid-19 radītais enerģijas pieprasījuma kritums. Tā rezultātā daļu no klientiem iegādātā enerģijas apjoma nācās realizēt otrreizējā tirgū zem pašizmaksas. Tādējādi gada griezumā uzņēmums strādājis ar 1,17 miljonu eiro zaudējumiem, nodrošinot ilgtermiņa saistības ar klientiem.

Eesti Energia plāno atkrastes vēja parku Rīgas jūras līcī 

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi...

Vienlaikus Enefit ir mērķtiecīgi attīstījis gan savu klientu portfeli, gan arī pakalpojumu klāstu. “Pērn ieguvām tiesības nodrošināt dabasgāzes pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu biznesa klientiem, kā arī sekmīga iepirkuma stratēģija ļāva divkārt palielināt dabasgāzes pārdošanas apjomu. Tāpat arī tehnisko un energoefektivitātes pakalpojumu attīstība palīdzēja gada laikā kopējo klientu portfeli audzēt par 231% un gadu noslēgt ar 2 912 juridiskajiem un 16 008 mājsaimniecību klientiem. Visstraujākā izaugsme ir tieši mājsaimniecību segmentā, kur pērn esam trīskāršojuši klientu skaitu,” stāsta Enefit vadītājs Krists Mertens.

Pērn Latvijā kopumā uzstādīti saules enerģijas risinājumi ar 0,7 megavatu jaudu, un šo apjomu šogad paredzēts palielināt trīskārtīgi – līdz vismaz 2,1 megavatam. 2020. gadā uzsākta arī vairāku jaunu produktu virzība tirgū. Sadarbībā ar māsas uzņēmumu SIA Enefit Green un tā granulu ražotni Brocēnos uzsākta granulu tirdzniecība mājsaimniecībām. Savukārt Kolkā, zivju pārstrādes uzņēmumā Līcis-93, uzstādīta Enefit pirmā sašķidrinātās dabasgāzes stacija.

Arī šogad uzņēmuma attīstības fokusā ir atjaunīgā enerģija un energoefektivitātes risinājumi. “Joprojām milzīgs attīstības potenciāls ir saules enerģijas jomā, kur pašlaik aktīvākās ir mājsaimniecības. Tomēr arī uzņēmumiem enerģijas ražošana pašu patēriņam iezīmējas kā nākamais loģiskais solis pēc energoefektivitātes uzlabošanas. Šogad paredzam arī apgūt jaunu tirgus segmentu, piedāvājot elektroauto uzlādes iekārtu uzstādīšanu, lai veicinātu elektrotransporta infrastruktūras attīstību Latvijā. Savukārt uzņēmumiem piedāvāsim pieprasījuma agregācijas risinājumu, kas paredz iespēju regulēt klienta patēriņu, brīžos, kad tirgū ir augsts pieprasījums vai cena,” saka K.Mertens.

Jauno produktu ieviešanā uzņēmums fokusējas uz abpusējos ieguvumos balstītu zaļās enerģijas ražotāju un patērētāju sadarbību. Šogad Baltijas tirgū tiek ieviests ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līguma risinājums (PPA), kas ļauj uzņēmumiem iegādāties atjaunīgo enerģiju no konkrēta vēja parka. Tādējādi uzņēmums var iegūt izdevīgāku elektroenerģijas cenu ilgākam laika periodam, bet vēja enerģijas ražotājiem ir iespēja stabili plānot savu attīstību.

"Enefit" Latvijas elektroenerģijas tirgū darbojas kopš 2006.gada, kad sāka pārdot elektrību biznesa klientiem. Savukārt enerģijas ražošanas jomā Latvijā "Enefit" darbojas kopš 2011.gada, kad ieguva vairākuma daļu siltuma uzņēmumā "Enefit Power & Heat Valka". 2012.gadā uzņēmums uzcēla koģenerācijas staciju, kas darbojas ar biodegvielu un piegādā siltumu Valkas pilsētai.

"Enefit" ir Igaunijas valsts enerģētikas kompānijas "Eesti Energia" meitas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošās Eesti Energia grupas atjaunīgās enerģijas uzņēmums Enefit Green, kurš ir lielākais vēja enerģijas ražotājs Baltijā, aizvadītajā pusgadā veicis būtiskas investīcijas vēja parku attīstībā un saražojis 557 gigavatstundas elektroenerģijas.

Uzņēmuma nozīmīgākais attīstības lēmums ir 60 miljonu eiro ieguldījums vēja parka “Šilale II” izveidē Lietuvā. Paredzams, ka jaunais vēja parks tiks pabeigts 2023. gada sākumā un tā 43 megavatu jauda palīdzēs ievērojami paaugstināt atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas apjomus Baltijā.

Enefit Green valdes loceklis Innars Kāsiks (Innar Kaasik) norāda, ka jauna vēja parka būvniecība Lietuvā ir vēl viens solis atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas jaudu palielināšanā visā Baltijas reģionā: “Enefit Green pastāvīgi strādā pie tā, lai nākotnē mums būtu pietiekami daudz no atjaunīgiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas. Plašāka zaļās enerģijas izmantošana ikdienā, piemēram, transporta nozarē, mājsaimniecībās vai lauksaimniecībā, ir vienkāršākais veids, kā samazināt CO2 nospiedumu. Tas arī ir galvenais ilgtermiņa risinājums pret augstajām elektrības cenām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas energokompānija "Eesti Energia", kas ārvalstīs darbojas ar nosaukumu "Enefit", parakstījusi saprašanās memorandu ar Dānijas atjaunojamās enerģijas uzņēmumu "Orsted", kas tostarp paredz kopīgu darbu pie pirmā atkrastes vēja parka izveides Rīgas jūras līcī līdz 2030.gadam, informē "Enefit" pārstāvji.

Uzņēmums atgādina, ka pagājušā gada septembrī Latvijas un Igaunijas valdības pārstāvji parakstīja saprašanās memorandu par atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu.

Energokompānijas pārstāvji skaidroja, ka "Enefit" un "Orsted" plāno izveidot kopuzņēmumu atkrastes vēja enerģijas iespēju apgūšanai Baltijas valstīs, kas ietvers arī "Liivi" atkrastes vēja parka projektu Rīgas jūras līcī.

"Baltijas jūras reģions kļūst par atkrastes vēja parku attīstības centru, kas būtiski veicinās gan šī reģiona, gan Eiropas kopējos centienus ekonomikas dekarbonizācijai. Baltijas valstis lielā mērā var nodrošināt savu patēriņu ar atjaunojamo enerģija, kas iegūta no jūras vēja, un mēs ceram, ka sadarbībā ar "Enefit" spēsim sekmīgi īstenot šo potenciālu," norāda "Orsted" kontinentālās Eiropas reģiona vadītājs Rasmuss Erbē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pēc nesaskaņām ar māteskompāniju amatu atstāj Enefit valdes priekšsēdētājs Bethers

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot vienoties par tālāku sadarbību ar mātessabiedrību "Eesti Energia", elektroenerģijas tirgotāja "Enefit " valdes priekšsēdētāja amatu ceturtdien, 21.novembrī, atstājis Jānis Bethers.

""Enefit" īpašnieka "Eesti Energia" un mans redzējums par biznesa attīstību un uzņēmuma pārvaldību krasi atšķīrās un nespējām rast vienotu izpratni par tālāko sadarbību," paskaidro Bethers.

Savukārt "Eesti Energia" pārstāvji norādīja, ka darba attiecību pārtraukšanas iemesls ir uzticības zaudēšana, ko izraisījuši "Eesti Energia" iekšējo noteikumu un darījumu noteikumu pārkāpumi.

"Enefit" akcionārs un "Eesti Energia" valdes priekšsēdētāja Hando Sutera norādīja, ka turpmāka sadarbība ar Betheru nav iespējama.

""Enefit" ir atpazīstams uzņēmums, kurš Latvijā piedāvā dažādus energorisinājumus un kam mūsu klienti ļoti uzticas. Lai saglabātu šo ar darbu nopelnīto uzticību, mums ir arī jābūt nevainojamai vadībai. Mēs necietīsim apšaubāmu rīcību un tāpēc esam izlēmuši pārtraukt darba attiecības ar Betheru," skaidroja Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes staciju Latvijā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs "Enefit" uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) staciju, kas izvietota zivju pārstrādes uzņēmumā "Līcis-93" Kolkā.

Tādējādi uzņēmuma ražotne pāriet uz videi draudzīgāku kurināmā risinājumu un varēs izmantot dabasgāzes priekšrocības bez tieša pieslēguma gāzes cauruļvadu tīklam.

Kolkā izveidotā stacija ir "Enefit" mātes kompānijas "Eesti Energia" pirmais sašķidrinātās dabasgāzes objekts Baltijā, kas iezīmē jaunu darbības virzienu energokompānijas pakalpojumu portfelī.

SDG stacijā uzpildītais gāzes apjoms atkarībā no ražotnes darbības intensitātes nodrošinās tās iekārtu darbību no 7 līdz 10 dienām. Stacijas darbība ir pilnībā automatizēta, palīdzot efektīvāk pielāgoties ražotnes noslodzei, un attālinātais stacijas monitorings ļauj savlaicīgi veikt gāzes piegādes un plānot apkopes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkursam šogad iesniegti 226 pieteikumi, vairāk nekā trešā daļa – no ārvalstīm.

Konkursa, kuru jau otro gadu pēc kārtas rīko energokompānija Enefit, mērķis ir izaicināt reģiona gaišākos prātus domāt par to, kā līdzšinējo enerģijas ekonomiku ievirzīt jaunā, viedākā gultnē, no kuras labumu gūtu ikviens.

Interese par konkursu bijusi daudz lielāka nekā gaidīts, saņemta gūzma ideju arī no ārvalstīm, tostarp, ASV, Kanādas un Šrilankas, informē projekta vadītāja Ieva Margeviča. Šogad visvairāk iesniegti dažādi viedās enerģijas risinājumi, mazāka aktivitāte bijusi saistībā ar e-mobilitātes pakalpojumiem, teic I. Margeviča. Novembra beigās 30 žūrijas izvēlētās idejas tiks prezentētas Tallinā, no tām desmit tiks virzītas tālākai attīstīšanai sadarbībā ar mentoriem. Konkursa uzvarētāji, kuri sadalīs 30 000 eiro lielo grantu, tiks noskaidroti 2020.gada 21. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un motivētu atbildīgam resursu patēriņam, tirgus placī uzslien gudro siltumnīcu.

Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, var uzzināt, apmeklējot energokompānijas Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopīgi veidoto radošo platformu Siltumnīca Āgenskalna tirgū Rīgā. Jaunu ideju tapšanu klimata pārmaiņu mazināšanai un radošo prātu eksperimentus Siltumnīcā atbalstīs RTU Zinātnes atbalsta fonds un arī Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkurss, kopā nodrošinot 50 tūkst. eiro lielu finansējumu.

Mēra piesārņojuma līmeni

Energoefektivitāte un jaunu enerģijas veidu apgūšana ir tikai viens no virzieniem, taču būtisks veids, kā mazināt mūsu ietekmi uz vidi, pauž energokompānijas Enefit Siltumnīcas projekta vadītāja Ieva Margeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas atjaunīgās enerģijas ražošanas uzņēmums "Enefit Green" nolēmis līdz 2023.gada sākumam uzcelt Lietuvā jaunu vēja parku "Šilale 2", kura kopējā jauda pārsniegs 43 megavatus.

Projekts, kurā tiks investēti 60 miljoni eiro, paredz uzbūvēt 12 vēja turbīnas ar nominālo jaudu 3,6 megavati. Lēsts, ka jaunais vēja parks gadā varēs saražot aptuveni 160 gigavatstundas elektroenerģijas - gandrīz 14% no uzņēmuma saražotās vēja enerģijas pašreizējā apjoma.

Kā uzsvēris "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass, būtiski, ka šis projekts tiks īstenots sadarbībā ar "Eesti Energia" biznesa klientiem visā Baltijā.

"Uzņēmumi aizvien biežāk grib izmantot vietējo atjaunīgo enerģiju, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz vidi, savukārt "Enefit Green" spēj saražot pietiekami daudz zaļās enerģijas," viņš norādījis.

Igaunijas valsts energokompānijas "Eesti Energia" meitasuzņēmumam "Enefit Green" Igaunijas, Latvijas un Polijas tirgos pieder pavisam 22 vēja parki, četras koģenerācijas stacijas, 38 saules elektrostacijas, granulu rūpnīca un hidroelektrostacija. 2020. gadā uzņēmums saražoja kopumā 1,35 teravatstundas elektroenerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrība visā Eiropā kļūs arvien zaļāka

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzām nozarēm, lai pārietu uz bezizmešu vai zemu izmešu saimniekošanu, labākais būtu mainīt tehnoloģijas un elektrificēties, bet elektroenerģija arvien vairāk tiks iegūta no saules un vēja.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvenergo tehnoloģiju un atbalsta direktors un valdes loceklis Kaspars Cikmačs. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgajiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, AS Gaso, AS Latvijas Gāze, AS Latvenergo un AS Augstsprieguma tīkls rīkotajā ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā elektroenerģijas ražošanu un patēriņu ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības ambiciozais mērķis – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību – enerģētikā tiek balstīts uz diviem stūrakmeņiem: arvien lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un efektīvāku – taupīgāku – šo resursu izmantošanu. Energoresursu efektīvāka izmantošana iespējama, auto ar iekšdedzes dzinējiem aizstājot ar elektroauto, jo tādējādi energoresursu patēriņš sarūk apmēram uz pusi, un tieši transporta jomā eksperti Eiropā un citur pasaulē saskata potenciālu klimatam draudzīgiem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos četros mēnešos vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,96 EUR/MWh; eksperti prognozē cenu kāpumu.

Sagaidāms, ka nākotnē elektroenerģijas cena Baltijas reģionā pieaugs un svārstības starp augsta un zema pieprasījuma stundām saglabāsies līdzīgas, kā redzējām 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, vai pat palielināsies, norāda SIA Enefit vadītājs Krists Mertens.

Arī analītiķu prognozētās CO2 kvotu izmaksas uzrāda pieaugošu tendenci, kas nozīmē vēl lielāku enerģijas ražošanas izmaksu pieaugumu Baltijas spēkstacijās.

Jābūt gataviem

Aizvadītais gads Covid-19 ietekmē bija atšķirīgs, jo plašie ierobežojumi cīņā ar pandēmiju strauji samazināja enerģijas pieprasījumu visā Eiropā, kas atspoguļojās arī elektroenerģijas cenu kritumā, tomēr līdz oktobrim cenas atgriezās ierastajā līmenī, teic K. Mertens, piebilstot: nevajadzētu cerēt, ka vidējās elektroenerģijas cenas šajā pavasarī un vasarā būs tikpat zemas kā 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lieli spēlētāji gāzes un elektrības tirgū, visticamāk, neienāks

Armanda Vilciņa, 08.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģētikas tirgus ir ļoti mazs, tāpēc tuvākajos gados ir samērā zema iespēja sagaidīt jaunu un zināmu ārvalstu spēlētāju ienākšanu, norāda tirgotāji.

Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) reģistrā ir reģistrēti 45 elektroenerģijas un 29 dabasgāzes tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu abos tirgos veido aptuveni septiņi spēlētāji. Līderpozīcijas joprojām saglabā bijušie monopolisti – AS Latvenergo un AS Latvijas Gāze (LG).

Iespēja izvēlēties

Elektroenerģijas tirgus ir pilnībā atvērts konkurencei kopš 2015. gada 1. janvāra, savukārt dabasgāzes tirgus – kopš 2017. gada 3. aprīļa. SPRK atzīmē, ka šo gadu laikā tirgotāju aktivitāte un konkurences līmenis ir pieaudzis.

"No reģistros esošajiem komersantiem darbību pašlaik uzsākuši 28 elektroenerģijas un 20 dabasgāzes tirgotāji, kas nozīmē, ka pašlaik abos tirgos aktīvi darbojas vairāk nekā 60% no reģistrētajiem. Interese uzsākt tirdzniecības pakalpojuma sniegšanu ir arī jauniem tirgus dalībniekiem. Piemēram, šogad nepilnu sešu mēnešu laikā reģistrēti seši jauni elektroenerģijas un trīs dabasgāzes tirgotāji," stāsta SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #21

DB, 25.05.2021

Dalies ar šo rakstu

Arī, kad tiešām finansējuma reāli nemaz nav, iepirkumu procedūras tiek uzsāktas un netiek apturētas, kamēr nav saņemti pretendentu piedāvājumi. Tādā veidā iepirkuma organizētājs iegūst pilnībā sagatavotu tehnisko aprakstu, tehniskos risinājumus un tāmi, bet konkursa nav. Jāsecina – tas ir veids, kā pasūtītājs iegūst bezmaksas materiālus tālākai vajadzīgo variantu meklēšanai – akcentē Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.

Vēl uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 25. maija numurā:

  • Intervija - Svetlana Afanasjeva, BMGS valdes priekšsēdētāja.
  • Statistika - būvniecībā materiālu cenu kāpums.
  • Tēma - cenu kāpums var apdraudēt būvniecības plānus. Nāk pieprasījuma vilnis, aug zāģmateriālu cenas.
  • Biznesa ideja - no kleitas līdz rozei! Latvijā attīstās kafijas grauzdēšanas bizness.
  • Portrets - Dina Bunce, t/c Domina Shopping t/c RYO direktore un t/c SAULĖS MIESTAS ģenerāldirektore.
  • Enerģētika - jaunie dabasgāzes sadales tarifi liks būt efektīvākiem - intervija ar AS GASO valdes priekšsēdētāju Ilzi Pētersoni-Godmani.
  • Tirgus dalībnieki vērtē dabasgāzes sadārdzināšanos.
  • Cilvēkresursi - cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug.
  • Brīvdienu ceļvedis - Krists Mertens, energouzņēmuma Enefit Latvija vadītājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

SPRK nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu

LETA, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) nepiekrīt Lietuvas retorikai par no Krievijas ievestās elektrības sertifikātu falsificēšanu, intervijā norādīja SPRK Enerģētikas departamenta direktore Līga Kurevska.

Viņa uzsvēra, ka kopumā Lietuvas pozīciju par to, ka no Baltkrievijas elektroenerģiju iepirkt nedrīkst, atbalsta arī Latvijas un Igaunijas valdība, taču pašlaik diskusija novirzījusies uz jaudu un importa mazināšanu ne tikai no Baltkrievijas, bet arī no Krievijas.

Kurevska atklāja, ka regulatora loma šajā jautājumā ir saistīta ar ekonomisko izvērtējumu - atbilstoši nacionālajam regulējumam SPRK saskaņo pārvades operatoru sagatavotu metodiku, pēc kuras tiek aprēķinātas jaudas uz Latvijas-Krievijas robežas.

"Par metodikas saturu un kompromisu starp Baltijas valstīm virzību uzņēmās darba grupa, kurā līdztekus Baltijas valstu atbilstīgajām ministrijām, pārvades operatoriem un regulatīvajām iestādēm bija iesaistīti arī Eiropas Komisijas pārstāvji. Šajā grupā, kurā regulatori ir vairāk klausītāja lomā, pēc ilgstošām diskusijām un pirms darbu sāka Astravjecas atomelektrostacijas (AES), tika panākta vienošanās par konkrētiem risinājumiem, ar kuriem tiek nodrošināts, ka Baltijas valstīs netiek importēta elektroenerģija no Baltkrievijas," stāstīja Kurevksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas pašvaldības iestādes Būvvaldes komisija pieņēmusi ekspluatācijā izbūvēto Liepājas SEZ pārvaldes Jahtu ostu.

“Varam lepoties ar modernu Jahtu ostu pilsētas centrā, kas varēs uzņemt līdz pat 50 jahtām un priecēs ne tikai liepājniekus, bet arī pilsētas viesus, jo īpaši jahtsmeņus,” teic Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš.

Liepājas Jahtu ostas modernizācija un būvniecība bija ilgi gaidīts un ļoti nepieciešams projekts, lai Liepājā jahtsmeņiem piedāvātais serviss neatpaliktu no citām Baltijas jūras jahtu ostām. Ir izbūvētas peldošās piestātnes vismaz 50 jahtām un uzstādīts nožogojumus noejai uz tām. Nozīmīgs ieguvums ir arī moderna servisa ēka, kurā būs vienuviet birojs, apmeklētāju dušas, tualetes un veļas mazgātava, kā arī citi nepieciešamie pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko ir transporta un loģistikas uzņēmums, kas nodarbojas ar automašīnu transportēšanu jau 25 gadus. Aptuveni pirms gada, pašā Covid krīzes karstumā, kad transporta nozarē bija pamatīgs kritums, uzņēmums izšķīrās par meitasuzņēmuma atvēršanu Vācijā, un šogad ir saņemta pārvadājumu licence šajā valstī.

Uzņēmēju žurnāla #DienasBizness 18. maija numurā:

  • Intervija - Andis Pikāns, SIA KURBADS un Ko valdes priekšsēdētājs.
  • Tēma - ostu reforma ar pretēju efektu. Attīstās avio pārvadājumi.
  • Portrets - Jānis Vība, akciju sabiedrības VIRŠI -A valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors.
  • Finanšu tirgi - maijam sava aura arī finanšu tirgos.
  • Enerģētika - elektrība būs dārgāka.
  • Ražošana - intervija ar AS Grindeks padomes priekšsēdētāju Kirovu Lipmanu.
  • Investīcijas - BIB eksperts: var ieguldīt, bet reizē – jāvērtē riski.
  • Spēles noteikumi - strīdi kūrortpilsētā uzkarst.
  • Tendences - jautājums, vai vīrusu vispār uzvarēs arī citi.
  • Brīvdienu ceļvedis - Rolands Legzdiņš, AS Expobank valdes priekšsēdētājs.
  • Uzņēmumu jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem būs jāiepērk noteikts skaits "tīru" transportlīdzekļu

Db.lv, 05.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam katrā autotransporta līdzekļu iepirkumā un noteiktos pakalpojumu līgumos būs jānodrošina noteikts procents tīru transporta līdzekļu. To paredz izmaiņas likumos, ko trešajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Izmaiņu mērķis ir veicināt pieprasījumu pēc tīriem transportlīdzekļiem, atbalstot šādu auto tirgus izplatību visā Eiropas Savienībā (ES). Līdz ar grozījumiem tiks ieviesta virkne ES prasību, likumprojektu anotācijā norādījuši to autori.

Izmaiņas paredz likumā definēt gan lielas noslodzes bezemesiju autotransporta līdzekli, gan tīru transportlīdzekli. Tostarp par tīru transportlīdzekli plānots noteikt konkrētas kategorijas auto, kura maksimālās izpūtēja emisijas ir mazākas nekā 50 oglekļa dioksīda g/km. Tāpat tie būs elektrotransportlīdzekļi vai autotransports, kas darbināms ar alternatīvajām degvielām.

Likumā arī paredzēts noteikt, ka no 2026.gada 1.janvāra par tīru autotransportu uzskatīs noteiktas kategorijas auto, kura izpūtēja emisijas būs 0 oglekļa dioksīda g/km.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block saskaras ar ievērojamu izmaksu pieaugumu

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs «Baltic Block» šā gada pirmajā pusgadā ir pārdevis 70366 m3 gatavās produkcijas, kas ir par 42,17% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā 2018. gadā. Uzņēmuma direktors Andis Šķēle norāda, ka, neraugoties uz labajiem pārdošanas tempiem, pirmais pusgads nav bijis tik veiksmīgs kā gadu iepriekš.

«Jau gada sākumā, vērtējot notiekošos un prognozējamos procesus Eiropas lielajās ekonomikās, bija skaidrs, ka šis gads mums liks meklēt un rast efektīvus risinājumus uz daudziem izaicinājumiem. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas ir lielākais «Baltic Block» eksporta tirgus un veido aptuveni 1/4 daļu no eksporta kopapjoma, šobrīd ir principā stagnējoša. Un to izjūt gandrīz visas Latvijas eksportējošās nozares,» par pirmo pusgadu norāda A. Šķēle.

Neraugoties uz ievērojamo pārdošanas apjomu kāpumu, uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 17,1%. Attiecīgi šā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 354 000 eiro, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā tika nopelnīti 427 000 eiro. Savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos «Baltic Block» ir apgrozījis 10,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 8,3 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru