Enerģētika

Par gandrīz 50% audzis enerģijas mājražotāju skaits Latvijā

Lelde Petrāne, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Pērn elektroenerģijas mikroģenerācija ir ievērojami attīstījusies: enerģiju pašu patēriņam šobrīd Latvijā ražo jau 694 elektroenerģijas lietotāji.

Tas ir 46% pieaugums salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš, ko galvenokārt veicinājusi tehnoloģiju attīstība un arī saules enerģijas paneļu pieejamība, liecina energouzņēmuma "Enefit" apkopotie dati.

Paredzams, ka nupat Saeimā apstiprinātie enerģijas "mājražotājiem" labvēlīgie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā tikai stiprinās šī segmenta straujāku izaugsmi, jo jau šobrīd interesi par saules enerģiju ir paudušas divas trešdaļas aptaujāto privātmāju īpašnieku, norāda uzņēmumā.

Pēc AS "Sadales tīkla" datiem, pērn reģistrēti 694 mikroģeneratoru pieslēgumi, un absolūti lielākajā daļā no tiem enerģija tiek iegūta, izmantojot atjaunīgos energoresursus jeb no saules enerģijas. Turklāt 2020. gada janvārī veiktā aptauja uzrāda, ka jau 70% privātmāju īpašnieku Latvijā plāno uzstādīt savos īpašumos saules paneļus, kā galvenos argumentus minot tūlītēju elektrības izmaksu samazinājumu, ilgtermiņa investīcijas nākotnē un izvēli par labu modernam, ilgtspējīgam risinājumam.

Pašlaik Latvijā nav pieejams Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums saules enerģijas paneļu uzstādīšanai, tomēr tirgus izaugsme nodrošina citus motivējošos faktorus aktīvākai šī risinājuma apgūšanai.

"Tieši pēdējo pāris gadu laikā saules enerģijas risinājumi ir kļuvuši ievērojami efektīvāki un pieejamāki, būtiski samazinoties to ražošanas izmaksām. Tādējādi investīcijas atmaksāšanās laiks jau ir mērāms 7 līdz 8 gadu termiņā, un tirgū ir pieejami arī dažādi finansēšanas risinājumi. Faktiski var teikt, ka šobrīd saules enerģija no futūristiska sapņa ir kļuvusi par ikdienišķu risinājumu. To apliecina arī likumdevēju pievēršanās šīs jomas sakārtošanai, domājot par papildu ieguvumiem, kas motivētu patērētājus savos īpašumos uzstādīt saules enerģijas risinājumus. Tas ir būtisks solis visas valsts energosistēmas attīstībā, jo, sasniedzot zināmu kritisko masu, arī mājsaimniecībās saražotā elektroenerģija var nodrošināt vērā ņemamu daļu no valsts kopējā enerģijas patēriņa," norāda Krists Mertens, energouzņēmuma "Enefit" valdes loceklis.

Jau no šī gada 1. aprīļa paredzētie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā paredz izmaiņas spēkā esošajā elektroenerģijas neto norēķinu sistēmā, pēc kuras tiek veikts norēķins elektroenerģijas pašražotājiem.

"Turpmāk zaļās enerģijas ražotājiem nebūs jāmaksā OIK komponentes mainīgā daļa par pašu saražoto elektroenerģijas apjomu, kas netiek tūlītēji patērēts, bet tiek nodots elektroenerģijas sadales tīklā patērēšanai vēlāk. Izmaiņas ne vien novērš ilgstoši pastāvējušo nejēdzību, ka zaļās enerģijas pašražotājiem ir divkārši jāatbalsta atjaunīgā enerģija, veicot obligātā iepirkuma līdzmaksājumus, tās arī vēl vairāk samazinās iekārtu atmaksāšanās periodu. Turklāt elektroenerģijas ražošanas iekārtu, to skaitā saules paneļu, pieslēgumiem ar jaudu līdz 11,1 kilovatiem vairs nebūs nepieciešama Ekonomikas ministrijas atļauja, tādējādi mazinot birokrātiju un ievērojami saīsinot sistēmas uzstādīšanas procesu," skaidro K. Mertens.

Saskaņā ar līdzšinējo "Enefit" pieredzi mājsaimniecībām vidējā uzstādītā saules enerģijas paneļu jauda ir 5 līdz 6 kilovati, kas ir pietiekami, lai segtu mājsaimniecības pašpatēriņu. Liela interese vērojama arī no uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pēc nesaskaņām ar māteskompāniju amatu atstāj Enefit valdes priekšsēdētājs Bethers

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nespējot vienoties par tālāku sadarbību ar mātessabiedrību "Eesti Energia", elektroenerģijas tirgotāja "Enefit " valdes priekšsēdētāja amatu ceturtdien, 21.novembrī, atstājis Jānis Bethers.

""Enefit" īpašnieka "Eesti Energia" un mans redzējums par biznesa attīstību un uzņēmuma pārvaldību krasi atšķīrās un nespējām rast vienotu izpratni par tālāko sadarbību," paskaidro Bethers.

Savukārt "Eesti Energia" pārstāvji norādīja, ka darba attiecību pārtraukšanas iemesls ir uzticības zaudēšana, ko izraisījuši "Eesti Energia" iekšējo noteikumu un darījumu noteikumu pārkāpumi.

"Enefit" akcionārs un "Eesti Energia" valdes priekšsēdētāja Hando Sutera norādīja, ka turpmāka sadarbība ar Betheru nav iespējama.

""Enefit" ir atpazīstams uzņēmums, kurš Latvijā piedāvā dažādus energorisinājumus un kam mūsu klienti ļoti uzticas. Lai saglabātu šo ar darbu nopelnīto uzticību, mums ir arī jābūt nevainojamai vadībai. Mēs necietīsim apšaubāmu rīcību un tāpēc esam izlēmuši pārtraukt darba attiecības ar Betheru," skaidroja Suters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enefit uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes staciju Latvijā

Db.lv, 18.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgotājs "Enefit" uzstādījis savu pirmo sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) staciju, kas izvietota zivju pārstrādes uzņēmumā "Līcis-93" Kolkā.

Tādējādi uzņēmuma ražotne pāriet uz videi draudzīgāku kurināmā risinājumu un varēs izmantot dabasgāzes priekšrocības bez tieša pieslēguma gāzes cauruļvadu tīklam.

Kolkā izveidotā stacija ir "Enefit" mātes kompānijas "Eesti Energia" pirmais sašķidrinātās dabasgāzes objekts Baltijā, kas iezīmē jaunu darbības virzienu energokompānijas pakalpojumu portfelī.

SDG stacijā uzpildītais gāzes apjoms atkarībā no ražotnes darbības intensitātes nodrošinās tās iekārtu darbību no 7 līdz 10 dienām. Stacijas darbība ir pilnībā automatizēta, palīdzot efektīvāk pielāgoties ražotnes noslodzei, un attālinātais stacijas monitorings ļauj savlaicīgi veikt gāzes piegādes un plānot apkopes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkursam šogad iesniegti 226 pieteikumi, vairāk nekā trešā daļa – no ārvalstīm.

Konkursa, kuru jau otro gadu pēc kārtas rīko energokompānija Enefit, mērķis ir izaicināt reģiona gaišākos prātus domāt par to, kā līdzšinējo enerģijas ekonomiku ievirzīt jaunā, viedākā gultnē, no kuras labumu gūtu ikviens.

Interese par konkursu bijusi daudz lielāka nekā gaidīts, saņemta gūzma ideju arī no ārvalstīm, tostarp, ASV, Kanādas un Šrilankas, informē projekta vadītāja Ieva Margeviča. Šogad visvairāk iesniegti dažādi viedās enerģijas risinājumi, mazāka aktivitāte bijusi saistībā ar e-mobilitātes pakalpojumiem, teic I. Margeviča. Novembra beigās 30 žūrijas izvēlētās idejas tiks prezentētas Tallinā, no tām desmit tiks virzītas tālākai attīstīšanai sadarbībā ar mentoriem. Konkursa uzvarētāji, kuri sadalīs 30 000 eiro lielo grantu, tiks noskaidroti 2020.gada 21. janvārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām un motivētu atbildīgam resursu patēriņam, tirgus placī uzslien gudro siltumnīcu.

Kā gudrāk iegūt, uzglabāt un efektīvāk izmantot enerģiju, lai veicinātu zaļu energoresursu izmantošanu un energoefektivitāti, var uzzināt, apmeklējot energokompānijas Enefit un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) kopīgi veidoto radošo platformu Siltumnīca Āgenskalna tirgū Rīgā. Jaunu ideju tapšanu klimata pārmaiņu mazināšanai un radošo prātu eksperimentus Siltumnīcā atbalstīs RTU Zinātnes atbalsta fonds un arī Enefit Idea Hub Baltijas grantu konkurss, kopā nodrošinot 50 tūkst. eiro lielu finansējumu.

Mēra piesārņojuma līmeni

Energoefektivitāte un jaunu enerģijas veidu apgūšana ir tikai viens no virzieniem, taču būtisks veids, kā mazināt mūsu ietekmi uz vidi, pauž energokompānijas Enefit Siltumnīcas projekta vadītāja Ieva Margeviča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Igaunija spērusi nozīmīgu soli vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī

Lelde Petrāne, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu izskatīt būvniecības atļaujas piešķiršanu vēja parka izveidei Rīgas jūras līcī.

Tas ļauj energokompānijai "Eesti Energia" turpināt tās uzsākto izpēti un partneru atlasi jūras vēja parka izbūvei. Ņemot vērā, ka projekts iecerēts līdzās Latvijas pusē plānotajam vēja ģeneratoru parkam, šis būtu pirmais abu valstu sadarbības projekts atjaunīgās enerģijas ražošanas jomā.

Kā paskaidro "Eesti Energia" meitas uzņēmuma "Enefit Green" vadītājs Āvo Kermass (Aavo Kärmas), Pērnavas jūras teritorijas plānojumā ir atzīts, ka teritorija, kurai tiek izsniegta būvniecības atļauja, ir lieliski piemērota jūras vēja parka attīstībai. To apliecinot arī līdz šim veiktie vēja, ledus un ornitoloģiskie novērojumi, ko šajā teritorijā īstenojusi "Eesti Energia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi

Reinis Āboltiņš, Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta pētnieks, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas enerģijas, vides un klimata nākotne ir zaļa, bet ir izaicinājumi, kas prasa risinājumus.

Latvijā elektroenerģijas ražošanai izmanto daudz atjaunojamo energoresursu (AER). Arī daudz siltuma saražojam, izmantojot biomasu, kas pieejama uz vietas Latvijā. Tomēr ir arī izaicinājumi. Piemēram, ja neskaita trīs lielās hidroelektrostacijas, tad Latvijā, izmantojot AER, nemaz tik daudz elektroenerģijas nesaražo. Arī siltuma ražošanā būtisku lomu spēlē dabasgāze, kas pats par sevi ir tīrs kurināmais, bet ir fosils, neatjaunojams un importējams no citām valstīm. Vēl pamatīgs izaicinājums ir atkritumu apsaimniekošana – cik daudz atkritumu radām, cik šķirojam, cik aprokam un cik pārstrādājam.

Atjaunojamo energoresursu ziņā Latvija ir starp Eiropas Savienības pirmrindniecēm – kopā ar Zviedriju, Somiju, Dāniju un Austriju mums ir lielākā atjaunojamo energoresursu daļa enerģijas bruto galapatēriņā. Tas, protams, ir labi, bet pētīsim tālāk, un tālāk ir jāskata divi pārveidotās enerģijas veidi – elektrība un siltums. Mums ir jāapzinās, ka Latvijas labie rādītāji elektrības segmentā ir tikai pateicoties vēsturiskajam mantojumam – trīs lielajām uz Daugavas uzceltajām hidroelektrostacijām (HES).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sagaidāmi skaļi procesi OIK lietās

Anita Kantāne, Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 15.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 31. augustā atjaunojamās enerģijas ražotnēs ieguldījušie ārvalstu investori no Somijas, Dānijas, Luksemburgas, Kipras un Igaunijas ar vēstuli vērsās pie Valsts prezidenta Egila Levita, Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa, kā arī pie visām Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām, informējot par esošo situāciju, un brīdināja par sekām, ja nozarei tiks liegts tai iepriekš piešķirtais valsts atbalsts.

Šo vēstuli parakstījuši "Fortum" grupas, "Graanul Invest" grupas, "Enefit Green", "Vestlig Vindenergi ApS", "Convergen Energy Latvia" un "BaltCap" Infrastruktūras fonda uzņēmumi, kuriem kopumā Latvijā pieder 26 enerģētikas nozares uzņēmumi un kuru tiešās investīcijas mērāmas vairāku simtu miljonu eiro apmērā.

Investori atzīst, ka saskaras ar būtiskām izmaiņām un šķēršļiem, kas tiek likti no Latvijas valsts puses, mainot sākotnējos noteikumus un ievērojami aizskarot investoru veiktās investīcijas. Proti, Latvijas valdība jau vairākkārt – 11 reizes – veikusi grozījumus Latvijā regulējošajos normatīvajos aktos par enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem, kas neatbilst vienam no būtiskākajiem tiesiskas valsts pamatprincipiem. Tiesību normās noteikto tiesisko regulējumu nedrīkst mainīt nepamatoti bieži, jo nesamērīgi biežas izmaiņas tiesiskajā regulējumā apgrūtina likumu ievērošanu. Ārvalstu investori norāda, ka viņu pārstāvētās kompānijas AER nozarē Latvijā investējušas vairākus simtus miljonus eiro, paļaujoties uz Latvijas Republikas normatīvo regulējumu, politikas plānošanas dokumentiem, kā arī ES plāniem un Latvijai kā ES dalībvalstij noteiktajiem mērķiem atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanā kopējā enerģijas patēriņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Baltic Block saskaras ar ievērojamu izmaksu pieaugumu

Lelde Petrāne, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kokskaidu palešu bloku ražotājs «Baltic Block» šā gada pirmajā pusgadā ir pārdevis 70366 m3 gatavās produkcijas, kas ir par 42,17% vairāk nekā attiecīgajā pārskata periodā 2018. gadā. Uzņēmuma direktors Andis Šķēle norāda, ka, neraugoties uz labajiem pārdošanas tempiem, pirmais pusgads nav bijis tik veiksmīgs kā gadu iepriekš.

«Jau gada sākumā, vērtējot notiekošos un prognozējamos procesus Eiropas lielajās ekonomikās, bija skaidrs, ka šis gads mums liks meklēt un rast efektīvus risinājumus uz daudziem izaicinājumiem. Piemēram, Vācijas ekonomika, kas ir lielākais «Baltic Block» eksporta tirgus un veido aptuveni 1/4 daļu no eksporta kopapjoma, šobrīd ir principā stagnējoša. Un to izjūt gandrīz visas Latvijas eksportējošās nozares,» par pirmo pusgadu norāda A. Šķēle.

Neraugoties uz ievērojamo pārdošanas apjomu kāpumu, uzņēmuma peļņa ir samazinājusies par 17,1%. Attiecīgi šā gada pirmajos sešos mēnešos tā bija 354 000 eiro, bet pagājušā gada pirmajā pusgadā tika nopelnīti 427 000 eiro. Savukārt 2019. gada pirmajos sešos mēnešos «Baltic Block» ir apgrozījis 10,6 miljonus eiro, salīdzinot ar 8,3 miljoniem eiro gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Carnikavas novadā top jauns uzņēmējdarbības un inovāciju parks

Žanete Hāka, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnikavas novadā patlaban top uzņēmējdarbības un inovāciju parks «Mežgarciems», informē Carnikavas novada dome. Pirmie apbūves gabali jau ir pārdoti, un bet vēl daļai drīzumā notiks izsoles.

Patlaban teritorijā notiek jaunas infrastruktūras un komunikāciju izbūve.

Jaunās industriālās platības var iegādāties izsoles kārtībā un kopumā pieejami 11 apbūves gabali. Patlaban trīs apbūves gabali ir iegādāti, bet astoņus apbūves gabalus no Carnikavas novada dome izsolīs 8., 9. un 15. oktobrī. Reģistrēšanās izsolei iespējama līdz 27. septembrim.

Kā informē domes pārstāvji, izsolē pieejamo zemesgabalu platība ir 4192 – 11 657 m2, un sākumcena svārstās no 19 900 eiro līdz 48 500 eiro. Izsolē iegādātos apbūves gabalus no pašvaldības uzņēmums var izpirkt piecu gadu laikā, un būvniecību tajos iespējams uzsākt uzreiz pēc iegādes. Uzņēmējiem saskaņā ar izsoles noteikumiem 30 mēnešu laikā īpašumā jāuzbūvē ražotne, jāpiesaista investīcijas ne mazāk kā 500 000 tūkstošu eiro apmērā, kā arī jāizveido vismaz 15 jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ko zinām par melno zeltu Latvijā?

Igors Osītis, SIA «Agroorganika» valdes loceklis, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Tev ir informācija, sākumā izdomā, ko ar to darīt. Šo teicienu varētu attiecināt arī uz sapropeļa resursa izmantošu Latvijā.

Sapropelis, ko Latvijā mēdz dēvēt arī par melno zeltu, līdz šim var teikt ir nenovērtēts resurss. Vēl jo vairāk, tam pēc apstrādes un ieguves veida ir viens solis līdz naftas produktam. Lai arī klusi un saudzīgi sapropelis jau Latvijā tiek izmantots lauksaimniecībā, kosmetoloģijā un citās nozarēs, lauksaimniekiem joprojām nav pilnvērtīgu zināšanu par vērtīgā dabas resursa visiem ieguvumiem.

Tātad īsumā, kas ir sapropelis. Sapropelis ir organogēni nogulumi saldūdens krātuvēs, kur ir stāvošs ūdens, un purvos zem kūdras slāņa. Nogulumi veidojas no ūdensaugu un dzīvnieku organismu atliekām, kurām ir piejaukušās minerāldaļiņas. Kopumā organiskās vielas veido līdz 95%. Tā ir brūngana, melna, pelēka, zaļgana vai dzeltenīga recekļaina vai želejveidīga masa, kas sastopama lielākajā daļā ezeru un vairāk kā trešdaļā purvu. Sapropeļa iegulu biezums mainās no dažiem centimetriem līdz 20 m.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajām bankām ir svarīgi iesaistīties kriptoaktīvu un citu jauno virtuālo maksājumu līdzekļu apritē, pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, piebilstot, tostarp digitālā eiro parādīšanās ir tikai laika jautājums.

"Tehnoloģiju attīstība ir ļoti strauja, un iedzīvotāju, uzņēmēju vēlme izmantot šīs tehnoloģijas ir ļoti augsta. Manuprāt, centrālajām bankām vienkārši nav iespējams tajā nepiedalīties. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, ja tas iedzīvotājiem būs ērti un izdevīgi, tad viņi šos pakalpojumus izmantos. Taču tas var radīt virkni risku no centrālās bankas vai valsts viedokļa," uzsvēra Kazāks.

Viņš atgādināja, ka ikvienas centrālās bankas uzdevums ir nodrošināt ne tikai maksājumus un skaidrās naudas apgrozību, bet arī regulēt ekonomiku. Piemēram, kad ekonomika aug pārāk lēni, samazināt procentu likmes, lai stimulētu attīstību. Savukārt, kad ekonomika aug pārāk strauji un veidojas "burbuļi", likmes jāceļ un šis process jābremzē. Taču tas nebūs iespējams, ja naudas apriti kontrolēs kāds cits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EM būs jāizstrādā metodika Astravjecas AES elektrības nonākšanas Latvijā nepieļaušanai

LETA, 26.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai (EM) būs jāizstrādā metodika, lai nepieļautu Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotās elektrības nonākšanu Latvijā, atzina EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina, ka gadījumā, ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Kariņš: Ja tiks iedarbināta Astravjecas AES, Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju 

Ja Baltkrievijā tiks iedarbināta Astravjecas atomelektrostacija (AES), Latvija pārtrauks elektroenerģijas...

Valantis atzina, ka šis jautājums tika skatīts valdības sēdes slēgtajā daļā, tāpēc viņš nevar atklāt runātā detaļas.

Aicināts komentēt, kā fiziski Latvija varēs kontrolēt, vai Baltkrievijas AES saražotā elektrība nenonāks Latvijā, piemēram, caur Krieviju, ar kuru Latvijai ir starpsavienojums, Valantis norādīja, ka gadījumā, ja sekos attiecīgs uzdevums, EM izstrādās metodiku, kā nepieļaut Baltkrievijas elektrības tirdzniecību Latvijā.

Ministrijas valsts sekretārs piebilda, ka ar jaunu metodiku būs jāparedz iespēja izsekot elektrības izcelsmei. Patlaban EM nav saņēmusi uzdevumu izstrādāt šādu metodiku.

Vienlaikus Valantis uzsvēra, ka Latvijai ir kritiski svarīgi nodrošināt elektroenerģijas piegāžu stabilitāti un drošību.

Jau ziņots, ka Baltkrievijā pabeigta kodoldegvielas ielāde Astravjecas AES pirmajā reaktorā, iepriekš paziņojis šīs valsts Ārkārtējo situāciju ministrijas Kodoldrošības un radiācijas drošības departaments ("Gosatomnadzor").

Pret Astravjecas AES iepriekš iestājusies Lietuva. Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda izteicies, ka Eiropas Savienībai (ES) nedrīkstētu būt pieņemama Baltkrievijā uzceltā Astravjecas AES un iespējamais tajā ražotās elektronerģijas imports varētu tikt traktēts kā atbalsts Aleksandra Lukašenko režīmam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Piejūras ciemos kūpinātas zivis kļuvušas dārgākas

Monta Glumane, 15.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciemos Kolkā, Mērsragā un Ragaciemā šogad augušas zivju produktu cenas, novēroja biznesa portāls db.lv.

Kūpināto zivju cenu pieaugums saistīts ar to, ka šogad jūrā ir mazāk zivju, it sevišķi tas attiecas uz butēm, kā arī ar to, ka sadārdzinājusies degviela, gāze un elektroenerģija, pastāstīja zivju tirgotāji.

Jau vairāk nekā desmit gadus ar zivju kūpināšanu nodarbojas kolciniece Māra Bernāne. Viņa stāsta, ka pieprasītas ir visas zivis, bet visvairāk - butes, taču ir jūtams tieši to trūkums jūrā.

Viņa atzīst, ka kūpināto zivju cenas ir kļuvušas augstākas. «Cenas ir pacēlušās, jo, ja zvejnieki paceļ cenas, tad arī mēs. Elektrība, gāze arī palikusi dārgāka,» komentē M.Bernāne. Viņa svaigas zivis iepērk gan no Kolkas zvejniekiem, gan arī pašas dēli dodas zvejā. Pēc tam viņa zivis pati kūpina. «Ir cilvēki, kas gadiem pie mums brauc,» par savu biznesu saka M.Bernāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Lielbritānijā strauji audzis katalītisko konvertoru zādzību skaits no automašīnām

Lelde Petrāne, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā strauji audzis katalītisko konvertoru zādzību skaits no automašīnām, atsaucoties uz Londonas policijas sniegto informāciju, ziņo BBC.

2019. gada pirmajos sešos mēnešos katalītisko konvertoru zādzību skaits palielinājies līdz 2894, salīdzinot ar 1674 zādzību gadījumiem visa 2018. gada laikā.

Tā, piemēram, kāds video liecina, kā zagļi katalītisko konvertoru no automašīnas gaišā dienas laikā nozaguši trīs minūšu laikā.

Zādzību skaita pieaugums saistāms ar metālu cenu kāpumu.

Londonas policija mudinājusi transportlīdzekļu īpašniekus būt īpaši modriem un veikt visus iespējamos drošības pasākumus attiecībā uz savām automašīnām.

Katalītiskais konvertors atrodas zem automašīnas, tādēļ zagļi noguļas zem spēkrata un izmanto lieljaudas griezējinstrumentus, lai detaļu atdalītu.

Lai gan ir 10 000 dažādu veidu konvertoru, zagļi visbiežāk uzglūn tieši hibrīdautomobiļiem. Tā kā hibrīdautomašīnām ir divi enerģijas avoti - elektrība un benzīns vai dīzeļdegviela -, katalītiskie konvertori tiek izmantoti retāk. Līdz ar to metāli ir mazāk pakļauti korozijai, kas nozīmē, ka tie ir pievilcīgi zagļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Aldara bunkuru neplāno attīstīt kā tūrisma objektu

Lelde Petrāne, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bunkurs, kas būvēts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados uzņēmuma "Aldaris" darbinieku vajadzībām atomkara gadījumā, tuvākajā nākotnē netiks attīstīts kā plaši pieejams tūrisma objekts, biznesa portālam "Db.lv" apstiprināja uzņēmuma pārstāvis Toms Kursītis.

Bunkurā līdz mūsdienām ir saglabāts viss autentiskais pazemes aprīkojums: autonoma ventilācijas sistēma, kanalizācija, pirmās palīdzības stūrītis, kā arī neiztrūkstoši šādām situācijām paredzēti priekšmeti – gāzmaskas, segas, guļvietas, kā arī plāni un situāciju atspoguļojums planšetēs pie sienas.

Šobrīd bunkura apmeklējums nav iekļauts ierasto ekskursiju plānā, sacīja T. Kursītis. "Tas tiek atvērts tikai lielākos pasākumos, piemēram, "Muzeju nakts" laikā, kas šogad būs 16. maijā un būs bez maksas. Ekskursijas bunkurā notiek "Stūra mājas" gidu pavadībā," informēja uzņēmuma pārstāvis.

Tā kā bunkurs pieejams tikai lielākos pasākumos, apmeklētāji pārsvarā ir Latvijas iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA «Getliņi EKO» pilnībā noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus saistībā ar izvēlēto Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas modeli. Skaidrojumu par saviem argumentiem publiskie partneri iesnieguši Konkurences padomei 2019. gada 19. augustā, vienlaikus aicinot Konkurences padomi uz konstruktīvu dialogu un lēmumu.

Konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas ieviešanu publiskās-privātās partnerības modelī ir ilgstoši plānots, analizēts un saskaņots vairāku gadu garumā, norāda SIA «Getliņi EKO». Tā pamatā esot rūpīga Rīgas pilsētas vajadzību, mērķu, nepieciešamo investīciju, ekonomisko modeļu un maksātspējas izpēte, samērojot to ar Eiropas Savienības prasībām par būtisku apglabājamo atkritumu daudzuma samazinājumu. «Konkursa nolikumu, norises kārtību un visu dokumentāciju pirms konkursa izsludināšanas pārbaudīja, saskaņoja un akceptēja visas iesaistītās un atbildīgās institūcijas, tostarp, ministrijas un publiskās un privātās partnerības modeļa īstenošanu uzraugošā Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Visa konkursa dokumentācija, pret kurā noteiktajām prasībām būtībā iebilst KP, bija pieejama jau vairāk nekā pirms gada. Publiskie partneri kā konkursa uzvarētāju pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas izvēlējās pretendentu, kurš piedāvāja saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu un arī viszemāko cenu. Darbības, ko šobrīd jau veic KP un ko apsver veikt turpmāk, ir nesamērīgi novēlotas un rada būtisku risku uz nezināmu laiku paralizēt atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā, kaitējot gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem,» skaidro SIA «Getliņi EKO».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turkmenistāna jaunas pilsētas būvniecībai tērēs 1,5 miljardus dolāru (1,33 miljardus eiro), un celtniecību uzraudzīs izolētās valsts autoritārā līdera Gurbanguli Berdimuhamedova dēls Serdars, vēsta valsts televīzija.

Prezidents licis valdībai asignēt līdzekļus pilsētas infrastruktūrai nepieciešamo iekārtu importam.

Jaunā pilsēta atradīsies Ahala apgabalā, kur gubernatora amatu ieņem prezidenta dēls.

Projekts ir "bezprecedenta", un tā būs "pilsēta gadsimtiem", sacīja Turkmenistānas rūpnieku un uzņēmēju apvienības vadītājs Aleksandrs Dadajevs.

Ar enerģijas resursiem bagātā valsts darbu pie projekta sāka 2019.gada aprīlī.

38 gadus vecais Serdars Berdimuhamedovs bieži tiek minēts kā tēva varas potenciālais mantinieks.

Pēc naftas cenu krituma 2014.gadā, kā arī gāzes eksporta attiecību izbeigšanu ar Krieviju 2016.gadā Turkmenistānas valdība samazināja subsīdijas, ar kurām tika nodrošināts, ka ūdens, gāze un elektrība ir bezmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Gallusman līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs intervijā Dienas Biznesam apgalvo, ka viņa vadītais uzņēmums kļūs par vienu no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Latvijā un strādās ar 100 līdz 150 miljonu eiro lielu apgrozījumu.

Taču vēl neviena Latvijas pašvaldība nav pateikusi «jā» SIA Gallusman plānotajam Ovostar Union olu produktu ražotnes projektam Latvijā, un A. Veinbergs skaidro, ka tas var beigties ar plānoto investīciju aizplūšanu uz kaimiņvalsīm. Kiprā bāzētā kompānija Ovostar Union savu ražošanu izvērsusi Ukrainā, un tai pieder 89% uzņēmuma Gallusman. Pārējie 11% pieder Arnim Veinbergam.

Fragments no intervijas

Jūs apgalvojat, ka būsiet vietējais ražotājs tāpat kā citi nozares uzņēmumi?

Uzņēmums ir reģistrēts Latvijā, kur arī pilnībā tiks īstenots viss ražošanas process, tiks nodarbināts vietējais darbaspēks, izmantotas vietējās izejvielas un citu vietējo uzņēmumu sniegtie pakalpojumi, maksāti Latvijas valstij nodokļi. Tāpēc, protams, mēs būsim tādi paši kā citi vietējie nozares uzņēmumi, vien ar daudz lielāku uzsvaru uz eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Līdz 2030.gadam Latvijā būs 36 tūkstoši elektroautomašīnu

Žanete Hāka, 20.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā tendences tirgū, Latvijā līdz 2030. gadam būs vairāk nekā 36 000 elektroautomobiļu, "Dienas Bizness" rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" prognozēja AS "Latvenergo" valdes loceklis Kaspars Cikmačs.

Lai arī joprojām elektroautomobiļu skaits Latvijā nav liels, tomēr tas palielinās arvien straujāk. Atbilstoši CSDD datiem 2019. gada sākumā bija reģistrēti 442 vieglie elektroautomobiļi, savukārt 2020. gada sākumā – jau 658, kas ir par 49% vairāk. Tas gan ir maz, salīdzinot ar kopējo reģistrēto automašīnu skaitu gadā, kas sasniedz 700 tūkstošus, taču vērojams pieaugums.

Iemesli ir vairāki – lejupejošas cenas, automašīnu plašāks piedāvājums un arī iespējamais nobraucamais attālums - pirms pāris gadiem elektroauto varēja bez uzlādes nobraukt vien 100-150 kilometru, bet tagad vairāki modeļi ar vienu uzlādi var veikt 400-500 kilometrus, kas Latvijas mērogos vairums lietotājiem ir vairāk nekā pietiekams attālums, norāda K. Cikmačs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skandināvijas nekustamo īpašumu attīstītāji pamanījuši jaunu tendenci - biroju izveidē aizvien vairāk tiek domāts par cilvēkam draudzīgu vidi, kas uzlabo radošumu un produktivitāti

Sekojot šīm tendencēm, Zviedrijas nekustamo īpašumu investors Eastnine spēris soli uz priekšu, izveidojot jaunu biznesa centru no koka būvētā ēkā. Kopējā centra platība ir 15 800 kvadrātmetri, un tas atradīsies Rīgā, Valdemāra ielā 62. Projekta nosaukums ir The Pine, un paredzams, ka tas kļūs par inovatīvāko un komfortablāko biznesa centru ne tikai Rīgā, bet visā Baltijas reģionā.

«Vadāmies pēc Skandināvijā valdošajām tendencēm, ka darba ņēmējs ir daudz vērtīgāks nekā darba vieta; tādējādi, investējot ēkās, primāri domājām par to cilvēku vajadzībām, kas šeit strādās, un pēc tam īstenojām atbilstošus arhitektoniskus un inženiertehniskus risinājumus. Jāpiebilst, ka Eastnine pieņēma vēl lielāku izaicinājumu - uzbūvēt ne tikai viskomfortablāko ēku, bet arī radīt cilvēkiem draudzīgu ekosistēmu,» saka Eastnine Biznesa attīstības vadītāja Natalija Monkevičiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lapiņš: 10 miljoni dīkas naudas Olainfarm kontā bez iemesla ir katastrofa!

Jānis Goldbergs, 10.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm vebinārā, kas 3. septembrī norisinājās biržas Nasdaq Baltic interneta vietnē, uz Dienas Biznesa jautājumiem atbildes bija izvairīgas, ne pēc būtības vai nesniedza skaidrību

Jau 4. septembrī sekoja Olainfarm lielākā akcionāra Olmafarm valdes priekšsēdētāja Pētera Rubeņa paziņojums ar aicinājumu glābt Olainfarm, kurā visi Dienas Biznesa uzdotie jautājumi ir skarti. Skaidrot šos jautājumus, nevēlēšanos atbildēt, pašu vebināra norisi un tajā pateikto Dienas Bizness aicināja bijušo Olainfarm valdes locekli un akcionāru Salvi Lapiņu.

Mēs jau pirmajā jautājumā aicinājām Olainfarm valdes priekšsēdētāju Lauri Macijevski skaidrot šā gada pirmā ceturkšņa uzņēmuma darbības rezultātus salīdzinājumā ar otro ceturksni, tomēr viņš palika pie iepriekšējās taktikas – sniedzot informāciju par pusgadu nedalīti. Runa ir gan par peļņas, gan ieņēmumu, gan likviditātes sadaļām. Kādēļ, jūsuprāt, šāda taktika?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā vidējā elektroenerģijas cena Latvijā bija par 7% zemāka nekā 2018. gadā, cenu izmaiņas nākotnē pagaidām grūti prognozēt, taču, visticamāk, elektrība vēl lētāka nekļūs.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka vidējā svērtā elektroenerģijas cena 2019. gadā juridisko klientu segmentā bija 47,63 EUR/MWh, savukārt mājsaimniecību lietotāju segmentā – 58,6 EUR/MWh. Visaugstākā cena bija novērojama pērnā gada trešajā ceturksnī, taču kopumā elektrības cenas 2019. gadā bija ievērojami zemākas nekā vēl gadu iepriekš. Eksperti un nozares pārstāvji atzīst, ka prognozēt 2020. gada tendences pašlaik ir ļoti sarežģīti.

Šogad lielākais izaicinājums enerģētikas nozarē būs spēja sabalansēt globālās ekonomikas norises ar Latvijas mērķiem šajā jomā.

Visu rakstu lasiet 12. maija žurnālā "Dienas Bizness".

Komentāri

Pievienot komentāru