Ražošana

Par godu Latvijas simtgadei Sakret dāvinās vairāk nekā 100 ģerboņus

Zane Atlāce - Bistere, 10.05.2018

Jaunākais izdevums

Svinot valsts simtgadi, būvmaisījumu ražotājs Sakret dāvinās vairāk nekā 100 Latvijas Republikas ģerboņus Latvijas institūcijām un pašvaldībām.

Pirmais Latvijas Republikas ģerbonis uzdāvināts Valsts prezidenta kancelejai– tā svinīga pasniegšana notika trešdien, 9.maijā Rīgas pilī, Pils laukumā 3, Rīgā.

Ģerboni plānots dāvināt visām novadu domēm, lielajām pilsētām, kā arī Rīgas Tehniskajai Universitātei, Biznesa augstskolai Turība un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai.

Sakret ģerbonis ir izliets no betona, apstrādāts ar īpašu aizsargkārtu un pirms projekta uzsākšanas saņēmis Valsts Heraldikas komisijas akceptu par tā precīzu izstrādi. Tas sver 15 kilogramus, ir 420x594 mm liels un 30 mm biezs, un veidots tā, lai varētu izvietot gan iekštelpās, gan ārpusē pie ēku fasādēm.

«Esam Latvijas uzņēmums, kas vēlas sveikt savu valsti simts gadu jubilejā. Kad domājām par to, kā to izdarīt, radās ideja izcelt vienu no Latvijas galvenajiem simboliem līdztekus karogam un himnai – ģerboni,» saka AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Pirmais AS Sakret Holdingā ietilpstošais uzņēmums SIA Sakret dibināts 2003. gadā ar ražotni Rumbulā un pašreiz holdings ar četrām rūpnīcām ir lielākais būvmaisījumu ražotājs Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražotāja AS «Sakret Holdings» koncerna uzņēmums UAB «Sakret LT» decembrī saņēma vairākas nozīmīgas balvas par sasniegumiem Lietuvā, tostarp «Lietuvas eksporta balvu 2017», zelta medaļu par ražoto produktu, kā arī balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie uzņēmumi, informē kompānijas sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.

«Man ir patiess prieks, ka katrā no Baltijas valstīm »Sakret« spējis attīstīt veiksmīgas rūpnīcas, kas ne tikai nodrošina darba vietas un augstvērtīgus būvmateriālus, bet arī palīdz visam reģionam attīstīties. Šī balva ir tiešs pierādījums tam, ka latvieši arī kaimiņvalstīs var gūt atzinību,» saka AS «Sakret Holdings» padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Apbalvojumu par sasniegumiem eksportā pasniedza Panevēžas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera, godinot labākos šī reģiona uzņēmējus, savukārt balvu «Labākais uzņēmums 2017» kategorijā mazie un vidējie eksportspējīgie uzņēmumi sniedza Viļņas Tirdzniecības, rūpniecības un amatniecības kamera. Kā labākais UAB «Sakret LT» ražotais produkts novērtēts apmetums «HM-10», par ko zelta medaļu pasniedza Lietuvas Republikas premjerministrs Saulius Skvernelis un Lietuvas rūpniecības konfederāciju prezidents Roberts Dargis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu finansējumu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, ilgtermiņa kapitālieguldījumiem un esošo saistību pārfinansēšanai, būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings piesaistījis bankas finansējumu 8 miljonu eiro apmērā un emitējis obligācijas 3,8 miljonu eiro apmērā.

Darījums norisinās sadarbībā ar banku BlueOrange un uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultantu Oaklins M&A Baltics. BlueOrange bankas piešķirtais finansējums – 4 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevums un apgrozāmo līdzekļu finansējums gandrīz 4 miljonu eiro apmērā – ļaus uzņēmumam pārfinansēt esošās saistības, kā arī nodrošināt apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma izaugsmei, palielinot būvmaisījumu pārdošanas apjomus Baltijā un attīstot eksportu pārsvarā uz Skandināviju.

Apvienojumā ar bankas finansējumu, BlueOrange organizēja Sakret nodrošināto obligāciju emisiju 3,8 miljonu eiro apmērā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū 2020. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākā būvmaisījumu ražotāja AS Sakret Holdings konsolidētais apgrozījums 2019.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 10,4 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Konsolidētais uzņēmuma neto peļņas rādītājs ir pieaudzis līdz 0,230 miljoniem eiro. Arī 2018. gadu AS Sakret Holdings noslēdza ar 10% apgrozījuma pieaugumu, skatoties pret 2017.gadu.

«Būvniecības nozare Latvijā atkal piedzīvo uzplaukumu, un man ir īpašs prieks par dzīvojamā fonda atjaunošanu visā Latvijā – gan rekonstruējot un siltinot agrākos gados celtas ēkas, gan realizējot jaunus projektus. Esmu gandarīts, ka šajos būvniecības darbos klātesoši ir AS Sakret Holdings ražotie būvmaisījumi. Esam paplašinājuši savu produktu klāstu arī ar jauniem būvmaisījumiem,» norāda AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Lielākais apgrozījuma pieaugums novērojams Latvijā, kur SIA Sakret apgrozījums pieaudzis par 9%. Lietuvā un Igaunijā vērojams pieaugums AS Sakret Holdings rūpnīcās saražotās un realizētās produkcijas apjomos attiecīgi par 3% un par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Db.lv viesojas būvmateriālu ražotāja Sakret rūpnīcā Igaunijā

Monta Glumane, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojās būvmateriālu ražotāja AS «Sakret Holdings» rūpnīcā Paidē, Igaunijā.

«Sakret Holdings» ar četrām rūpnīcām ir lielākais sauso būvniecības materiālu ražotājs Baltijā. «Sakret Holdings» ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums un tā sastāvā ietilpst sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Būvmaisījumu ražotājs AS «Sakret Holdings» 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017.gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā «Sakret Holdings» peļņa bija 0,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA Sakret pagājušajā gadā strādāja ar 8,941 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 20,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 50 851 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Sakret ietilpst Sakret Holdings, kas ar četrām rūpnīcām ir lielākais sauso būvniecības materiālu ražotājs Baltijā. Sakret Holdings sastāvā ietilpst sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākā sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotāja SIA «Sakret» realizētās produkcijas apjoms Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, palielinājies par vairāk nekā 25%, informē uzņēmums.

Apgrozījums sasniedzis 6,4 miljonuseiro, kam par pamatu ir gan būvniecības sezonas intensitāte, gan sabiedrības tendence būvniecības darbiem izvēlēties efektīvākus produktus un risinājumus.

Lielākais preču noiets vērojams produktu pamatgrupām, kas paredzētas āra darbiem – betona maisījumi un būvjavas, kam tirdzniecības apjomi šogad palielinājās par aptuveni 40%. Tāpat pieprasījums audzis fasāžu siltināšanas sistēmām.

«Vērtējot šīs sezonas pieprasījumu, esam secinājuši, ka sabiedrībā ir radusies pareizā izpratne par būvmateriālu pielietojumu, efektivitāti un tās nozīmi būvniecības procesā, jo, kā rāda pieredze, izmantojot lētus un mazāk kvalitatīvus produktus vai izvēloties kādu risinājumu nepielietot vispār, zūd gala rezultāta ilgtspēja,» saka «Sakret» komercdirektors Juris Grīnvalds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā būvniecības apjoms turpināja pieaugt, kā rezultātā SIA "Sakret" neto apgrozījums gada laikā pieauga par 395 tūkstošiem eiro jeb 4,4%, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

2019.gadā, saistībā ar mainīgo situāciju izejvielu un piegādes transporta tirgū, tika pieņemts lēmums produkcijas ražošanu nodrošināt Latvijas rūpnīcā, kā rezultātā tika uzlabota uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte no 22% 2018.gadā līdz 28% 2019.gadā.

Tāpat 2019.gadā "Sakret" uzņēmumu grupa sekmīgi pabeidza kredītsaistību pret "Luminor Bank" AS refinansēšanu. Rezultātā, daļēji apmaksājot un pilnībā dzēšot kredītsaistības pret "Luminor Bank", par 2,5 miljoniem eiro ir uzlabojusies sabiedrības pārskata gada peļņa. Izslēdzot šo faktoru, sabiedrības pārskata gada tīrās peļņas pieaugums ir 228 tūkstoši eiro. Rādītāju ietekmēja refinansēšanas procesā radušās tiešās izmaksas, kā arī valstī vērojamais algu pieaugums, kas ir straujāks nekā vidējie makroekonomiskie rādītāji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret reģistrējis jaunu komercķīlu ar maksimālo nodrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA «Sakret» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,5 miljoni eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 23. septembrī. Kopumā uzņēmumam ir aktuāla 31 komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Sakret» dibināts 2003. gadā un tā pamatkapitāls ir 2 048 366 eiro.

Uzņēmuma 2018. gada finanšu rādītāji vēl nav pieejami, bet 2017. gadā SIA «Sakret» apgrozījums bija 7,409 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 476 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvē ir jādara nevis tas, ko var darīt, bet tas, ko nevar nedarīt.

To intervijā DB norāda Dziesmu svētku noslēguma koncerta režisors Uģis Brikmanis. Viņš uzskata, ka pēc 100 gadiem Dziesmu svētkus svinēsim ārpus Rīgas – vietā, kur var pulcēties 200 vai pat 300 tūkstoši cilvēku, jo nav nekādu cerību, ka kādreiz Mežaparka estrādē vietas varētu pietikt visiem interesentiem. Režisors atklāj, ka šogad noslēguma koncertu paredzēts atklāt ar pūtēju orķestra prologu, bet estrādes centrā pirmo reizi būs Latvijas diriģentu koris, tādā veidā izceļot diriģentu skolas unikalitāti un nozīmīgumu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 22. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Tiek uzskatīts, ka vasara ir pasākumiem bagātākais laiks. Vai esat novērojis, ka kultūras nozarei raksturīga izteikta sezonalitāte?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Laba valsts simtgades dāvana iedzīvotājiem būtu bijusi kvalitatīva autostrāde

Lelde Petrāne, 28.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Latvijas simtgades pasākumi kopumā tiek vērtēti kā izdevušies, eksperti atzīst, ka finansējuma sadalījums tomēr bijis ļoti neskaidrs, turklāt daļa pašvaldību tradicionālos svētku pasākumus rīkojušas par saviem līdzekļiem. Tāpat tiek uzsvērts, ka trūkst paliekošu vērtību.

Šīs un vēl citas tēzes par simtgadei paredzēto līdzekļu izlietojumu izskanēja šodien, 28. novembrī, notikušajā diskusijā «Simtgades pasākumi – veiksmīgs ieguldījums vai līdzekļu izniekošana», ko rīkoja Biznesa augstskola Turība.

Diskusijā piedalījās Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta un Latvijas valsts simtgades biroja Izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna, kuras uzsvēra, ka svinības bijušas ļoti veiksmīgas. «Statistikas dati liecina, ka 80% iedzīvotāju atzinuši, ka šis bijis īpašs un atmiņā paliekošs mirklis Latvijas vēsturē, kā arī simtgades piederības radīto logotipu atpazīst 92% cilvēku, kas liecina par to, ka simtgades notikumus izdevies aizvest arī uz Latvijas reģioniem. Tāpat par 10% ir augusi sabiedrības saliedētība,» norādīja L.Pavļuta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings, kura padomes priekšsēdētājs ir Andris Vanags, 2018. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 21,3 miljoni eiro, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā. Lielākais pieaugums bijis Latvijas tirgū, kur apgrozījums paaugstinājies par 16%, otrs lielākais – Igaunijas tirgū, kur apgrozījuma apjoms kļuvis lielāks par 15%. Pēc neauditētajiem datiem, 2018. gadā AS Sakret Holdings neto peļņa bija 0,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem?

Monta Glumane, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, ka pirmais, ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem, ir valsts pārvalde, e- dokumentācija, e-paraksti, saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm,» uzskata Kaspars Pacēvičs, būvmateriālu ražotājas AS Sakret Holdings Igaunijas uzņēmuma Sakret OU vadītājs.

Viņaprāt, Igaunijā komunikācija ar valsts iestādēm norit ērti un ātri, kā arī iestādes ir pretimnākošas.

«Piemēram, viens no mūsu partneriem nebija PVN maksātājs, aizpildīja pieteikuma anketu trešdien vakarā un ceturtdienas rītā jau bija ar visu reģistrācijas numuru. Mēs varējām veikt visas nepieciešamās darbības. Visi procesi ir ātri. Latvijā šie procesi ir pārmērīgi ilgi, un es domāju, ka mums visiem vajadzētu saprast, ka uzņēmēji ir nosacīti darba devēji visām valsts institūcijām. Kad mēs kā sabiedrība ejam uz veikalu vai kafejnīcu, tad pieprasām noteiktu servisu. Viņi zina, ka, ja nesniegs servisu, tad patērētāji vairs nenāks. Tas būtu jāmācās Latvijai,» uzskata K.Pacēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SAKRET OU vadītājs Igaunijā: Rail Baltica mainīs nozari

Monta Glumane, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Būvniecības nozare varētu kardināli mainīties 2021. un 2022. gadā, jo tiks uzsākta Rail Baltica būvniecība,» norāda Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

2018. gads uzņēmumam bija rekordgads - tika sasniegts vislielākais apgrozījums SAKRET OU vēsturē, tā iekarojot stabilu pozīciju Igaunijas tirgū. «Gan būvnieki, gan patērētāji, gan tirdzniecības pārstāvji ar mums rēķinās. Es domāju, ka vēl nepieciešami pāris gadi un mēs viennozīmīgi būsim lielākais būvmateriālu ražotājs Igaunijā,» komentē K.Pacēvičs.

Tomēr viņš novērojis, ka igauņi ir ļoti konservatīvi - viņi ir pieraduši pie esošajām precēm, produktiem un pakalpojumiem un to mainīt ir diezgan grūti. Ja viņiem nepiedāvā konkrētu iemeslu, kāpēc to darīt, un tas ir krietni grūtāk nekā Latvijā, atzīst K.Pacēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Augstu laimi Latvijai!

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 16.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es mīlu gan šo zemi, gan šo valsti. Jo, kā Rainis rakstīja savā poēmā Daugava, kas tapusi no 1915. līdz 1919. gadam, zeme - tā ir valsts. Bez valsts arī zemei nav vērtības.

Valsts, tāpat kā ģimene, dod ietvaru un piederības sajūtu. Latvijas valsts, kas svin savu simtgadi, patiesībā vēl ir ļoti jauna, taču jau tik daudz piedzīvojusi un pārdzīvojusi. Tā piedzīvojusi īsu, bet spožu uzplaukumu, karus un deportācijas, nodevības no kaimiņiem un savējiem. Taču tā ir tikusi arī karsti mīlēta. Mīlēta līdz pēdējai asins lāsei un elpas vilcienam. Latvijas valstij ziedoja dzīvības brīvības cīnītāji Neatkarības kara laikā, par to cīnījās leģionāri, ar Dievs svētī, Latviju! uz lūpām gan uz Sibīriju, gan trimdā devās mūsu tautieši.

Līdztekus daudzajiem kolaborantiem un stukačiem Latvijas valstsgriba un apziņa bija dzīva daudziem cilvēkiem padomju okupācijas gados, kas tās dēļ bija gatavi izciest sodu gan cietumos, gan izsūtījumā. Valstsgriba bija tā, kas iedvesmoja Trešo, dziesmoto, atmodu, kas lika stāvēt uz barikādēm, aizmirstot par sevi. Valstsgriba spīdēja arī to bērnu un jauniešu, kā arī viņu vecāku acīs, kuri pirms nedēļas Lācplēša dienā iededza svecītes krastmalā. Lai gan tik daudz pārdzīvojusi, Latvijas valsts nav kļuvusi senila un vecuma visgudrības pārņemta. Patiesībā mēs vēl esam jauni un pilni vēlmes dzīvot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis Jaungada uzrunā akcentēja Latvijas simtgadē uzplaukušo tautas pašapziņu, atgādinot, ka «Latvijas stāsts ir un būs tāds, kādu paši to radīsim un izstāstīsim».

Prezidents norādīja, ka Latvijas valsts simtgades gadā «paši sevi ieraudzījām no jauna - [to,] cik Latvija ir liela un stipra», un arī nākotnē raugāmies «ar jaunām cerībām un lielu darba sparu».

«Ieraudzījām, cik lieli esam izauguši, un to saskatīja arī pārējā pasaule,» uzsvēra Vējonis, atgādinot, ka Latviju apsveikt ieradās daudzu valstu vadītāji.

Prezidents akcentēja, ka vienlaikus Latvijas iedzīvotāji pērn pieņēma atbildīgus lēmumus, veicinot valsts ekonomisko izaugsmi un «kopā veidojot stipru un labklājīgu valsti».

Vējonis pauda pārliecību, ka «ikviens ir pielicis un pieliks savu roku, lai arī Jaunajā gadā un otrajā simtgadē Latvijā un katrā ģimenē valdītu mīlestība, drošība, saticība un labklājība».

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Simtgades vēlēšanu gada butaforijas

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 05.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākās Saeimas vēlēšanas būs ar kārtas skaitli 13, un tās iekritīs nācijai zīmīgajā valsts simtgadē, pie urnām vēlētājus saucot 6. oktobrī.

Sanāk gan ne tikai viens, bet pat divi velna duči, ja pieskaitām Māra Kučinska valdības 13 ministrus. Jau tagad varam pārliecināties, ka šīs svinības pavada dažādu cildenu tekstu atražošana caur politikas personībām (un citiem iesaistītajiem indivīdiem), taču nākamais gads sola nepieredzēti pamatīgu Napoleona kūku, kur kārtu kārtām varēsim baudīt kā jubilejas suminājumus, tā saldus solījumus un frāzes, kas sakultas no politiskā sviesta. Kas zina, kādas priekšvēlēšanu kūciņas dalīs partijas, ņemot vērā to, ka viens no politiskajiem flagmaņiem ir izjucis pa detaļām. Neskatoties uz Vienotības krahu un daļas sabiedrības un uzņēmēju neapmierinātību ar nodokļu reformas blaknēm, pašlaik, premjera ieskatā, valdība vada «saskanīgas laulības» dienas – budžets pieņemts viegli kā nekad, ministri viens otram palīdzot un respektējot kolēģu centienus, un kopumā Ministru kabinets esot ļoti solīds kolektīvs. Tā kolēģu darbu raksturojis valdības vadītājs. M. Kučinskis gan intervijā laikrakstam Diena pasūkstījies, ka ir bažīgs par nākamo gadu, jo sagaida, ka tas nesīs sev līdzi jaunu populisma vilni, turklāt, atšķirībā no pašreizējās vairāk vai mazāk vienu vārtu politikas, «katrs gribēs pozicionēties», un tas sarežģīs lēmumu pieņemšanu, jo «kāds pirms vēlēšanām gribēs izskatīties ļoti labs». Pēc premjera domām, sagaidāms priekšlikumu skaistumkonkurss, politiķiem pērkot vēlētāju uzmanību un balsis. Premjers jau esot brālīgi uzrunājis Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, lai atrotī piedurknes, gatavojoties atdot otrreizējai caurlūkošanai Saeimā vairāk likumu. Acīmredzot nākamgad sagaida nenovēršamība – valdība ražos likumu brāķus. Un tam būs legāls attaisnojums – vēlēšanu gads kā nekā. Tāpat kā simtgade, arī vēlēšanu gads kā arguments derēs visiem gadījumiem par aizbāzni. Droši vien arī izglītības un veselības reformu virzīšanas veiksmēm vai neveiksmēm, ja šo jomu «sakārtošana» turpināsies pa vecam.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tirdzniecības kara priekšvakarā

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.

ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.

ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons sarunājas ar būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu.

Saruna par būvniecības nozares «amerikāņu kalniņiem» un to, kā uzņēmums pielāgojas straujajām virāžām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji iesaka nespēlēties ar dabas resursu nodokļa likmēm

Māris Ķirsons, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: SWNS.com/Scanpix/LETA

Dabas resursu nodokļa likmju ietekme nākamajos gados, visticamāk, būtiski pieaugs. Iespējamais likmju kāpums par 40 līdz 90% izraisīs daudzu produktu cenu pieaugumu un ietekmēs arī pašmāju ražotāju konkurētspēju.

Tādu pozīciju žurnālam "Dienas Bizness" pauž uzņēmēji, kuru saimniecisko darbību tieši vai netieši ietekmēs dabas resursu nodokļa likmju iespējamā paaugstināšana.

Ministru kabineta sēdē jau šā gada februāra nogalē tika izskatīts informatīvais ziņojums "Par virzieniem Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021.–2025. gadam izstrādei", kurā, pēc finanšu ministra Jāņa Reira sacītā, apkopotas dažādas idejas un pievienoti aprēķini par to iespējamajiem ieguvumiem un zaudējumiem valsts makā. Šis dokuments uzskatāms par diskusiju sākumu iespējamām nodokļu izmaiņām visdažādākajos līmeņos.

"Nesaprotu, kā dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšana, kas nozīmē lielāku produkcijas pašizmaksu, saskan ar šobrīd akcentēto produktivitātes paaugstināšanu un eksportspējas veicināšanu," situāciju vērtē AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijā demogrāfija ir ar mīnuss zīmi un mums ir jāsaprot, ka demogrāfija nav tik strauja, cik ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus, mums ir nepieciešami iedzīvotāji. Viņi neradīsies paši. Ir jāsaprot, ka bez imigrantiem mēs nevaram izdzīvot,» uzskata Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, Igaunijas valsts izaugsme nav brīnums, kas noticis pats no sevis.Tas ir ļoti ilgs darbs, kas ir ieguldīts 20 gadus iepriekš. Rezultāti panākti, īstenojot reemigrācijas, migrācijas, dzimstības politiku un tā šobrīd sāk nest augļus.

Lai risinātu iedzīvotāju trūkuma problēmu, K.Pacēvičs ir gatavs uzņemt imigrantus. «Man nav kategoriski , vai kategoriski . Biznesā ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts. Es nevaru izcelt vai nodalīt kādu konkrētu valsti. Domāju, ka ir jāskatās uz mentālo saderību, vienādām kultūras vērtībām. Es noteikti nevarētu sastrādāties ar kultūrām, kurās ir citas vērtības. Mums ir patiešām jāsaprot, ka igauņi brauc strādāt uz Somiju, latvieši uz Angliju un Īriju, kur mūs uzņem un mēs strādājam, tāpēc mēs nevaram pateikt nevienam citam – nebrauciet pie mums, mēs jūs neuzņemsim. Tas vienkārši nav pareizi un tas ir naturāls cikls, kas visu laiku iet uz priekšu. Amerika sastāv no Īrijas, Itālijas un tās pašas Anglijas. Mums uz lietām ir jāskatās plašāk un racionālāk. Mums var būt jebkādi uzskati, bet jāsaprot, ka bez šīm lietām mēs vienkārši nevarēsim,» uzskata uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apbalvojuma "Būvindustrijas lielā balva 2020" galveno balvu kategorijā "Gada arhitekts" saņēmuši Ilze un Reinis Liepiņi no SIA "Sudraba arhitektūra," informē Latvijas Būvinženieru savienība.

Viņi arī apbalvoti kategorijā "Gada inženieris". Kopumā būvindustrijas lielo balvu – "Pamatakmeni" - saņēma 12 būvniecības nozares profesionāļi.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" balvu saņēma: pensionēts arhitekts, arhitektūras doktors Gunārs Asaris; SIA "Celmiņa būvkonstrukciju projektēšanas birojs" valdes priekšsēdētājs Valters Celmiņš; Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Arhitektūras un būvniecības katedras asociētais profesors Andris Šteinerts; SIA "Inženierbūve" valdes loceklis, tiltu inženieris Andris Gailis; Rīgas domes Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieka vietnieks, galvenais būvuzraugs Leonards Dubkevičs; Rīgas Celtniecības koledžas kursa Būvkonstrukcijas docētāja, studentu pētījumu vadītāja, būvnieku grupu kuratore Rūta Vanaga.

Komentāri

Pievienot komentāru