Krievijas noteiktais embargo ietekmējis arī konservu kārbu ražotāja SIA Kalmeta darbību, atzīst kompānijas direktors Andris Vītiņš.

Uzņēmuma saknes meklējamas 1972.gadā, taču 1992.gadā tika nodibināta SIA Kalmeta, kas sākumā nodarbojās ar tirdzniecību.

Ar kārbu ražošanu SIA Kalmeta sāka nodarboties 90.gadu beigās pēc tam, kad iegādājās nepieciešamās iekārtas un ēkas konservu kārbu ražošanai.

Patlaban kompānijas klienti ir zivju un gaļas konservu ražotāji, bet pēdējo gadu laikā audzis arī mazāku klientu skaits, kuri audzē mājdzīvniekus un ražo konservus.

Kompānijā strādā aptuveni 50 darbinieki. «Ventspilī pagaidām mums nav bijušas problēmas ar darbinieku atrašanu, esam atraduši arī atslēdzniekus, kuri, protams, bija jāapmāca,» saka A. Vītiņš.

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pērn palielinājusies par 46% salīdzinājumā ar 2017. gadu, tādējādi kļūstot par trešo lielāko rūpniecības centru Latvijā ar iestrādnēm pakāpties vēl augstākā līmenī.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks Igors Udodovs. Viņš atzīst, ka pirms 15–16 gadiem, kad apstrādes rūpniecības pilsētā faktiski nebija, neviens bez Ventspils vadības neticēja vīzijai par Ventspili kā vienu no lielākajiem rūpniecības centriem Latvijā un vērtēja to kā sapņus.

Fragments no intervijas

Kā pērn strādājusi apstrādes rūpniecība Ventspilī?

2018. gads ir sava veidā unikāls ar to, ka tā laikā apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide Ventspilī pieauga par 46% un sasniedza 253 milj. eiro salīdzinājumā ar 173 milj. eiro 2017. gadā. Faktiski Ventspilī strādājošo rūpniecības uzņēmumu produkcijas izlaides pieaugums bija teju 6,5 reizes straujāks nekā Latvijā vidēji. Nenoliedzami, liels apstrādes rūpniecības izlaides pieaugums bijis Jēkabpilī strādājošajiem – par 17%, Rēzeknē – par 15%, Jelgavā – par 14% un Daugavpilī – par 10%, savukārt lielākajos rūpniecības centros Rīgā un Liepājā – tikai par 4%. Protams, pēc rūpniecības produkcijas izlaides neapšaubāms līderis Latvijā ir Rīga ar 2,63 miljardiem eiro pērn, kam seko Liepāja ar 282 milj. eiro, bet trešajā vietā ir Ventspils ar 253 milj. eiro. Taču, paraugoties uz 2002. gada situāciju, kad Ventspilī rūpnieciskās produkcijas apjoms bija vien septiņu milj. eiro apmērā, kas faktiski bija mazākais rādītājs deviņu lielāko Latvijas pilsētu vidū, 2018. gadā iespētais šķiet pārsteidzošs. Iemesls šādām Ventspils pārvērtībām apstrādes rūpniecības sfērā ir saistīts ar gadsimtu mijā akceptētās stratēģijas par pilsētas industrializāciju īstenošana. Faktiski 2000. gadā Ventspilī padomju laika apstrādes rūpniecība dažādu iemeslu dēļ bija likvidējusies, izņemot Ventspils zivju konservu kombinātu un šī uzņēmuma vajadzībām nepieciešamo konservu kārbu (metāla iepakojuma) ražotāju SIA Kalmeta. Tādējādi rūpniecības atdzimšana Ventspilī sākās ar dažiem uzņēmumiem, kur vairums bija mazi, jo tajos nodarbināto skaits bija uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms un tikai vienā darbinieku skaits pārsniedza 20. Atšķirībā no citām Latvijas pilsētām Ventspilī nebija sava flagmaņa, kāds savulaik Liepājai bija Liepājas metalurgs vai Lauma, Valmierai – stikla šķiedras ražošanas uzņēmums, kas joprojām sekmīgi strādā. Pašlaik Ventspilij par flagmani ir kļuvusi SIA Bucher Municipal, kas pašlaik ir Latvijas lielākais mašīnbūves uzņēmums. Ja gadsimta mijā kāds stāstītu, ka Ventspils varētu kļūt par visas Latvijas mašīnbūves centru, klausītāji, visticamāk, stāstītāju uzskatītu par mākoņu stūmēju vai fantazētāju un vienkārši izsmietu. Jāņem vērā, ka mašīnbūve un metālapstrāde pērn ģenerēja 44% no visa produkcijas apjoma Ventspilī. Jāņem vērā, ka tieši šī nozare pērn ražoja produkciju par 112 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu (kad tas bija 75 milj. eiro) ir par 37 milj. eiro vairāk. Bez jau minētās SIA Bucher Municipal darbojas arī SIA Malmar Sheet Metal, SIA TC Steel, SIA Ventspils metināšanas rūpnīca. Protams, bez mašīnbūves un metālapstrādes ir attīstījusies ķīmiskā rūpniecība – SIA BioVenta, kas ražo biodīzeli, pārtikas pārstrāde, kokapstrāde, kā arī jaunākā nozare – elektronika.

Rīgas apgabaltiesas nolēmusi noraidīt ārzonā reģistrētās ofšoru kompānijas Menard Port LLC prasību par pilnu prasības nodrošinājumu SIA NP Foods grupas uzņēmumiem. Tas nozīmē to, ka uzņēmumiem netiks uzliktas papildus ķīlas vai apgrūtinājumi, informē uzņēmuma pārstāvji.

Rolands Gulbis, SIA NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs norāda, ka valsts atbildīgajām institūcijām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un aktīvi jārīkojas, lai novērstu atsevišķu personu mēģinājumus negatīvi ietekmēt vietējo un ekonomikai būtisku uzņēmumu pastāvēšanu.

SIA NP Foods un 26 Latvijas uzņēmumi jau vērsušies ar iesniegumu pie valsts atbildīgajām amatpersonām Saeimā, aicinot pievērst pastiprinātu uzmanību, un aktīvi rīkoties, lai novērstu mēģinājumus negatīvi ietekmēt valsts ekonomikai nozīmīgu uzņēmumu kā AS Laima un AS Staburadze darbību. Tādējādi norādot uz nepieciešamību pilnveidot Civillikuma un Civilprocesa normas, lai pasargātu uzņēmumus no iespējamiem ļaunprātīgiem un pretlikumīgiem mēģinājumiem pārņemt uzņēmumus un apdraudēt to darbību.

Investīciju kompānijas «Hermitage Capital Management» līdzdibinātājs un vadītājs Bils Brauders Zviedrijas iestādēs iesniedzis sūdzību, kurā vaino banku «Swedbank» naudas atmazgāšanā, ziņo Igaunijas laikraksts «Postimees».

««Swedbank» darbinieki, kas bija atbildīgi par attiecībām ar klientiem, bija bezrūpīgi un nemēģināja apturēt aizdomīgas transakcijas. Vairākos gadījumos briesmu pazīmes bija nepārprotamas, un tas radījis jautājumu, vai darbinieki apzināti līdzdarbojās,» sūdzībā raksta Brauders.

Sūdzībā, kas iesniegta Zviedrijas prokuratūrā un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas iestādē, detalizēti aprakstītas shēmas, kā caur čaulas kompāniju kontiem «Swedbank» pārskaitītas summas 176 miljonu ASV dolāru vērtībā, kas saistītas ar tā dēvēto Magņitska lietu.

Šajās shēmās izmantoti vairāk nekā 100 konti Igaunijas «Swedbank», kas tika atvērti no 2007. līdz 2015.gadam. Daudzus no šiem kontiem atvērušas čaulas kompānijas, teikts Braudera sūdzībā.

SIA NP Foods atzinīgi vērtē Rīgas apgabaltiesas lēmumu noraidīt ārzonā reģistrētās ofšoru kompānijas Menard Port LLC prasību par pilnu prasības nodrošinājumu SIA NP Foods grupas uzņēmumiem. Tas nozīmē to, ka uzņēmumiem netiks uzliktas papildus ķīlas vai apgrūtinājumi.

Rolands Gulbis, SIA NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs norāda: «Mēs esam gandarīti, ka taisnīgums šoreiz ir uzvarējis. Tiesa ir pieņēmusi loģisku un pamatotu lēmumu, noraidot ofšora prasību, tādējādi kavējot ļaunprātīgu mēģinājumu nelikumīgi pārņemt nacionāla mēroga uzņēmumus. Uzskatu, ka nav pieļaujama situācija, ka, īstenojot šādā veida agresīvas reiderisma metodes, tiek iznīcināti vietējie uzņēmumi.»

R.Gulbis norāda, ka valsts atbildīgajām institūcijām ir jāpievērš pastiprināta uzmanība un aktīvi jārīkojas, lai novērstu atsevišķu personu mēģinājumus negatīvi ietekmēt vietējo un ekonomikai būtisku uzņēmumu pastāvēšanu.

Otrdien, 28.oktobrī, Latvijas Zvērinātu advokātu padome (ZAP) izvērtēs zvērināta advokāta Mārča Miķelsona ētikas normu pārkāpumus, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija vērš Zvērinātu advokātu padomes uzmanību uz M. Miķelsona Advokatūras likuma pārkāpumiem, neievērojot noteiktās uzticības, klienta interešu ievērošanas un konfidencialitātes normas, un rekomendē padomi rosināt disciplinārlietu un virzīt to uz Latvijas Zvērinātu Advokātu kolēģijas Disciplinārlietu komisiju.

Nordic Partners Limited skaidro, ka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes Ētikas komisija, balstoties uz saņemtajiem iesniegumiem par advokāta M. Miķelsona ilgstošiem, sistemātiskiem un rupjiem advokāta ētikas normu pārkāpumiem, ir izskatījusi advokāta M. Miķelsona pārkāpumus saistībā ar advokātu darbību regulējošo normu pārkāpšanu, izmantojot sava labuma gūšanai informāciju, kas iegūta iepriekšēju advokāta – klienta attiecību ietvaros un šobrīd tiek vērsta pret bijušo klientu, sagrozot faktus un interpretējot to sev vēlamā virzienā.

Oficiāli atklāts Igaunijas un Somijas dabasgāzes starpsavienojums Balticconnector – divvirzienu gāzes cauruļvads, kas savieno abu valstu dabasgāzes infrastruktūras.

Balticconnector ļaus atvērt gāzes tirgu Somijā un savienos Baltijas valstu un Somijas dabasgāzes tīklus.

77 km garais cauruļvada zemūdens posms no Inkoo Somijā līdz Paldiski Igaunijā ir savienots ar 21km garu sauszemes cauruļvadu Somijā un 55 km garu sauszemes cauruļvadu Igaunijā, tādējādi savienojot abu valstu gāzes pārvades sistēmas. Kopējā Balticconnector pārvades jauda ir līdz 72 GWh dienā.

Balticconnector būs daļa no vienotā dabasgāzes tirgus infrastruktūras, kas darbību uzsāks 2020.gada 1.janvārī un kurā apvienojas gāzes pārvades sistēmu operatori Somijā, Latvijā un Igaunijā.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 250 miljonus eiro un lielākā daļa jeb 75% no tām tiek segtas ar Eiropas Savienības Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (Connecting Europe Facility – CEF) līdzfinansējumu.

Latvijā pagājušajā nedēļā otrs lielākais reģistrētais uzņēmums ir a/s Via Capital, kura vienīgais valdes loceklis ir viens no «ātro kredītu» firmas Via SMS Group vēsturiskajiem dalībniekiem un pašreizējais Via SMS group valdes loceklis uzņēmējs D. Šerstjukovs, liecina Uzņēmumu reģistra iknedēļas statistika.

A/s VIA Capital reģistrēta Audēju ielā 14-10, Rīgā, un tās valdē darbojas viena amatpersona – Deniss Šerstjukovs, kurš atrodams arī Via SMS Group vēsturisko dalībnieku sarakstā līdzās Viktora Krasovicka brāļa Fēliksa uzņēmumam, iepriekš vēstīja raidījums de facto. Tāpat D. Šerstjukovs piedalījās pagājušajās Rīgas domes vēlēšanās partijas Saskaņas centrs sastāvā.

Pagājušajā nedēļā reģistrētās a/s VIA Capital padomē darbojas padomes priekšsēdētāja Anna Lisenko, padomes priekšsēdētājas vietniece Jeļena Posohova un padomes loceklis Ronalds Gravnieks. Viņa vārds 2009. gadā izskanēja saistībā ar Parex bankai piederošo automašīnu Maybach pārdošanu. Neilgi pirms finanšu grūtībās nonākušo banku pārņēma valsts, par nelielu summu tika pārdotas bankas luksusa klases automašīnas Maybach. Spēkrati tika pārdoti ārzonā paslēptai firmai SIA Autobag, kurā kopš 2009. gada R. Gravnieks pilda valdes locekļa amata pienākumus.

Lai kādas arī prasības būtu ieviestas ārzonu kompāniju darbībai Latvijā, tās joprojām nav izzudušas un ir īpašnieces Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To apliecina ne tikai DB apkopotie dati par ieplūdušām investīcijām no tā dēvētā melnā saraksta (zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām) Latvijā reģistrētu uzņēmumu pamatkapitālā, bet arī vairāku DB aptaujāto sacītais. Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā no Latvijas valdības apstiprinātām zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām kopumā, pēc SIA Lursoft datubāzē esošajam ziņām, ieguldīti 176,6 milj. eiro, kas ir tikai aptuveni 3% no Latvijā kopumā akumulēto ārvalstu ieguldījuma Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā (situācija uz 27.10.2012.). Lai arī kopumā šajā Latvijas valdības apstiprinātajā zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstā ir valstis, kuras ieguldījušas vairākus miljonus un krietni mazākas summas, ir arī tādas, kuras nav investējušas nevienu centu. Jāpiebilst, ka par ārzonām pieņemts dēvēt tikai tās valstis un teritorijas, kas iekļautas Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ikgadējā sarakstā, uz kura pamata tika veidots arī Latvijas «melnais saraksts».

Atbalsts Covid-19 krīzē skartajiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem saglabāsies līdz gada beigām, taču uz atbalstu nevarēs pretendēt ārzonās reģistrētas kompānijas, ceturtdien vienojies Ministru kabinets.

Valdība šodien ārkārtas sēdē izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Valsts apdraudējuma sakarā ar Covid-19 izplatību un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likumprojektu. Attiecībā uz dīkstāves pabalstu izmaksu likumprojekts paredz, ka to izmaksās arī pēc ārkārtējās situācijas izbeigšanas, 9.jūnija, bet līdz 30.jūnijam.

No regulējuma izriet, ka Covid-19 krīzē skartajam nodokļu maksātājam būs tiesības līdz šā gada 30.decembrim pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam.

Pašvaldībām šogad ir tiesības noteikt citus nekustamā īpašuma nodokļa samaksas termiņus. Likumprojekts arī paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātājs par 2020.taksācijas gadu neveic IIN avansa maksājumus no saimnieciskās darbības ienākuma.

Tehnoloģiju ražotājs Apple tiek raksturots kā viens no lielākajiem nodokļu nemaksāšanas shēmotājiem Amerikā, atsaucoties uz Senāta komitejas sniegto informāciju, ziņo BBC.

Kā norāda komiteja, Apple izmantojusi «kompleksu ārzonas uzņēmumu tīklu», lai izvairītos samaksāt miljardiem dolāru kā ienākumu nodokli ASV.

Apple vadītājam Timam Kukam būs jāsniedz skaidrojums, bet Apple jau paziņojusi, ka neesot izmantojusi trikus, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.

Vienlaikus komiteja arī atzinusi, ka nav nekādu norāžu uz to, ka tehnoloģiju ražotājs būtu darījis kaut ko nelikumīgu.

Latvijas Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde arestējusi Menard Port LLC piederošās 33,33% SIA NP Business centre kapitāldaļas, informē lietā par cietušo atzītā SIA NP Foods sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Mantas arests piemērots šā gada jūnijā uzsāktajā kriminālprocesā par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms.

«Šajā procesā par cietušo ir atzīts SIA NP Foods. Uzņēmumam ir pamatotas aizdomas, ka naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons, kas pēc publiski pieejamās informācijas ir ārzonā reģistrētā Menard Port LLC patiesā labuma guvējs,» teikts kompānijas paziņojumā.

NP Foods iesniegumā norādīts, ka konkrētajā kriminālprocesā iespējamās noziedzīgās darbības pret NP Foods u.c. kriminālprocesā iesaistītajiem Latvijas uzņēmumiem, M. Miķelsons pastarpināti veicis caur ārzonu uzņēmumu Menard Port LLC. Parasti šāda rīcība ļauj vainīgajai personai izvairīties no atbildības, kas iestājas par prettiesisku darbību veikšanu. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu, gadījumā, ja M. Miķelsona prasību pret NP Foods atzīst par nepamatotu, cietušajam ir jāsaņem kompensācija par nodarītajiem mantiskajiem zaudējumiem. Līdz ar to, NP Foods lūdzis kā nodrošinājumu piemērot, Menard Port LLC piederošajām 33,33% NP Business centre kapitāldaļām, aizliegumu atsavināt, apgrūtināt vai veikt jebkāda veida darījumus ar šīm daļām.

Apple nāks klajā «ar vēl vairāk spēles noteikumu mainītājiem», aizstāvot kompānijas inovācijas līdera statusu un cenšoties gaisināt šaubas par to, ka viedtālruņu un planšetdatoru tirgu radītājs sāk zaudēt pozīcijas, pavēstījis tehnoloģiju milža izpilddirektors Tims Kuks.

Uzstājoties tehnoloģiju konferencē All Things Digital, T. Kuks deva arī mājienus, ka viena no tādām lietām būšot «valkājamas» ierīces. «[Tehnoloģiju] joma ir gatava inovācijām. Es domāju, ka būs milzīgs daudzums kompāniju, kas to mēģinās,» T. Kuka sacīto citē Reuters. Viņš arī norādīja, ka šādām ierīcēm jābūt piesaistošām, par piemēru minot topošās Google paplašinātās realitātes brilles, kurām būšot tikai šaurs pielietojums. «Neviens nepārliecinās cilvēku, kas nekad nav valkājis brilles, aproci vai rokaspulksteni, ka viņam tādas vajadzīgas,» sacīja Apple vadītājs.

Latvijā vairākuma akcionāri bieži ignorē un klaji pārkāpj mazākuma akcionāru tiesības un intereses, cerot uz to pasivitāti un resursu trūkumu, savā medijiem izplatītajā paziņojumā pauž advokāts Mārcis Miķelsons.

Kā vēstīts, Laimas valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis nosūtījis iesniegumu valsts amatpersonām ar lūgumu apturēt reiderisma mēģinājumu, kas vērsts pret Latvijas lielākajiem saldumu ražotājiem Laima, AS Staburadze un citiem NP Foods grupas pārtikas uzņēmumiem.

Laimas sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova informēja, ka pret uzņēmumiem Laima un Staburadze reiderisma jeb uzņēmuma darbības paralizēšanas un pārņemšanas shēmu mēģinājuši realizēt jau iepriekš reiderisma uzbrukumos aizdomās turētais advokāts Mārcis Miķelsons un tiesu izpildītājs Jānis Lazdāns.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums ceturtdien nolēma nerekomendēt Saeimai uz vēl vienu pilnvaru termiņu amatā apstiprināt Latvijas Bankas padomes locekli Edvardu Kušneru, kurš šos pienākumus veic kopš 2012.gada.

Kušnera kandidatūru ceturtdien komisijas sēdē atbalstīja trīs deputāti - Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Inguna Sudraba (NSL) un Juris Viļums (LRA), pret balsoja arī trīs parlamentārieši - Jānis Vucāns (ZZS), Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) un Edgars Putra (ZZS). Deputāts Renārs Putniņš (V) balsojumā atturējās, bet Igors Pimenovs (S) tajā nepiedalījās.

Iepriekšējā nedēļā pēc Kušnera iztaujāšanas deputāti lēma «paņemt pauzi» šajā jautājumā. Toreiz komisijas sēdē vairums jautājumu Kušneram bija saistīti ar 2005.gada notikumiem. Toreiz viņš, būdams Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un bankas prezidenta padomnieks, kļuva arī par pilnvarnieku Delavērā reģistrētajam uzņēmumam «Carew Estates LLC».

Ceturtdien Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa atstājusi negrozītu lēmumu par Daumantam Vītolam piederošā koncerna Nordic Partners Limited uzņēmumu kontu apķīlāšanu, tādējādi noraidot pieteikumu par kontu apķīlājuma atcelšanu.

Lēmums saglabāt prasības nodrošinājumu - uzņēmumu kontu apķīlāšanu prasībā pret nacionāla mēroga Latvijas uzņēmumiem AS Laima un AS Staburadze, kā arī vēl 24 citiem Latvijas uzņēmumiem, faktiski nostāda šos uzņēmumus par situācijas ķīlniekiem, norāda 26 Latvijas uzņēmumiem līdz šim nav bijušas un nav nekādas saimnieciskas vai citādas attiecības ar ārzonā reģistrēto kompāniju Menard Port LLC, pēc kuras prasības tiesa ir uzlikusi arestu 26 Latvijas uzņēmumu banku kontiem, norāda NP Foods pārstāvji.

urklāt lielākajai daļai atbildētāju nav bijušas nekādas attiecības arī ar SIA NP Business Centre, kuras labā prasība tika celta. SIA NP Foods tiesas lēmumu par prasības nodrošinājuma saglabāšanu vērtē kā nepamatotu. Uzņēmums tiesas lēmumu pārsūdzēs, informē SIA NP Foods grupas uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Rolands Gulbis.

Saeimas vairākums šodien nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Par Kušnera pārapstiprināšanu nobalsoja 36 deputāti, pret bija 14, bet atturējās - 28. Vēl astoņi deputāti balsojumā nepiedalījās. Kušneram nelabvēlīgi nobalsoja Zaļo un zemnieku savienības un «Saskaņas» deputāti, kuriem piebalsoja atsevišķi «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK politiķi un partejisko piederību nomainījušie tautas kalpi.

Arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vairākums iepriekš nolēma nerekomendēt parlamentam Kušnera apstiprināšanu amatā.

No atsevišķiem politiķiem kā arguments pret Kušnera kandidatūras atbalstīšanu izskanējusi arī pēdējo gadu situācija finanšu sektorā.

Iepriekš Budžeta komisijas sēdē vairums jautājumu Kušneram bija saistīti ar 2005.gada notikumiem. Toreiz viņš, būdams Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes priekšnieka vietnieks un bankas prezidenta padomnieks, kļuva arī par pilnvarnieku Delavērā reģistrētajam uzņēmumam «Carew Estates LLC».