Nekustamais īpašums

Par Klaipēdas un Šauļu Akropolis pārdošanu Vilniaus prekyba bijušas sarunas ar NEPI Rockcastle

LETA, 08.08.2018

Jaunākais izdevums

Sarunas par tirdzniecības centru «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos pārdošanu Lietuvas holdings «Vilniaus prekyba» vedis ar Dienvidāfrikas Republikas nekustamā īpašuma kompāniju «NEPI Rockcastle», kas jūnijā iegādājās Viļņas tirdzniecības centru «Ozas».

To Lietuvas ziņu aģentūrai BNS teica vairāki informēti avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

Pēc šo avotu teiktā, ticis parakstīts nodomu protokols, taču vienošanos par darījumu tā arī nav izdevies panākt, apmēram pirms mēneša sarunas izjukušas un, pēc visa spriežot, darījums nenotiks.

«Akropolis Group» mārketinga un sabiedrisko sakaru nodaļas vadītājs Dominīks Mertins aģentūrai BNS sacīja, ka uzņēmums sniedz informāciju tikai par darījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās. Savukārt «NEPI Rockcastle» neatbildēja uz BNS lūgumu sniegt komentāru.

Jau ziņots, ka Lietuvas biznesa avīze «Verslo žinios» jūlija beigās, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, rakstīja, ka «Vilniaus prekyba» meklē pircējus tirdzniecības centriem «Akropolis» Viļņā, Klaipēdā un Šauļos. Šie avoti teikuši, ka varētu tikt pārdoti tikai tirdzniecības centri «Akropolis» Klaipēdā un Šauļos, bet Viļņas «Akropolis» dodot labu peļņu, tāpēc, iespējams, pārdots netikšot, rakstīja «Verslo žinios».

Vēl viens tirdzniecības centrs «Akropolis» atrodas Kauņā. 2019.gadā šādu centru plānots atklāts Rīgā, bet vēlāk - Kijevā. 2021.gadā Viļņā plānots atklāt vēl vienu «Akropolis».

«Vilniaus prekyba» grupā ietilpst mazumtirdzniecības veikalu tīkls «Maxima grupe», aptieku tīkls «Euroapotheca», būvniecības un mājas preču veikalu tīkls «Ermitažas», iepirkšanās un izklaides centru apsaimniekotājs «Akropolis Group», kā arī sabiedriskās ēdināšanas tīkls «Delano».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā šā gada otrajā pusē paredzēts sākt Lietuvas galvaspilsētā jau otrā tirdzniecības centra "Akropolis" būvniecību, un projektā plānots investēt 250 miljonus eiro.

Plānots, ka jaunais tirdzniecības centrs tiks atvērts apmeklētājiem 2023.gada otrajā pusē, informēja kompānija "Akropolis Group".

Tirdzniecības centrā būs ne tikai tirdzniecības vietas, bet arī koncertzāle ar 2500 vietām un kinoteātris. Līdzās tirdzniecības centram tiks uzbūvēta biroju ēka un daudzstāvu autostāvvieta.

Par vēl 16 miljoniem eiro paredzēts rekonstruēt ielas un citu infrastruktūru tirdzniecības centra apkārtnē.

Jaunais tirdzniecības centrs tiks celts elektromašīnu rūpnīcas "Velga" bijušajā teritorijā. Zemi "Akropolis Group" no valsts par 11,7 miljoniem eiro nopirka pirms 15 gadiem, taču tirdzniecības centra būvniecību aizkavēja krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Maxima akcionārs iegādājas Igaunijas būvmateriālu mazumtirdzniecības līderi

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Vilniaus Prekyba, kas ir veikalu tīkla Maxima akcionārs, iegādājies Igaunijas vadošo būvmateriālu mazumtirdzniecības veikalu tīklu Bauhof, informē Ermitažas pārdošanas un mārketinga direktore Laima Skiriene.

«Vilniaus Prekyba» piederošais būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības tīkls «Ermitažas» ar «Bauhof» īpašnieku «MyInvest Estonia» jau ir noslēdzis līgumu par kompānijas iegādi, un darījums stāsies spēkā pēc Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājuma.

«Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta »dari pats« mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Investoru piesaistei vajadzētu vairāk oriģinālu ideju, ar ko ārzemēs asociēt Rīgu un Latviju

Laura Mazbērziņa, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā būtiski pietrūkst infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Taču, lai piesaistītu investorus, būtu vajadzīgas oriģinālas idejas, kā arī nepieciešams aktīvāk darboties nekustamo īpašumu projektu plānošanā un ieviešanā, secināts ikgadējā Baltic Real Estate Leaders jeb BREL forumā.

Kā galvenās šī brīža tendences eksperti min moderno tehnoloģiju aizvien pieaugošo ietekmi uz nekustamo īpašumu tirgu, kā arī gudru un ilgtspējīgu pilsētu un darba vides plānošanu un investīciju plūsmas pieaugumu to īpašumu virzienā, kas ietver kādu pievienoto vērtību.

«Sekojot līdzi šā gada BREL foruma galvenajiem virzieniem, jāsecina, ka Baltijas valstis, kas no ārpuses visbiežāk izskatās kā vienots tirgus, joprojām ir trīs dažādas valstis jebkurā nekustamā īpašuma segmentā. Latvijā aizvien ir jomas, kurās strauji nepieciešami uzlabojumi, piemēram, būvatļauju izsniegšanās ātrumā. Tāpat Rīgā būtiski pietrūkst labas infrastruktūras velobraucējiem un gājējiem. Lai piesaistītu investorus, mums vajadzētu vairāk oriģinālu ideju un nosaukumu, ar ko ārzemēs varētu asociēt Rīgu un Latviju. Mums ir aktīvāk jāsadarbojas projektu plānošanā un ieviešanā, lai šos projektus īstenotu sabiedrības interesēs un plānotajos termiņos, taču esmu drošs, ka ar Latvijai piemītošo potenciālu to visu jau tuvāko gadu laikā ir iespējams attīstīt,» savos novērojumos dalās foruma moderators Ģirts Rūda, AS RB Rail galvenais jurists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajai uzņēmumu grupai "Civinity", kas sniedz nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumus Baltijas valstīs, mainīta vadība, informē uzņēmuma pārstāvji.

Grupas izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta Raimonda Kižiene. Uzņēmumu grupas jaunajā valdē darbu sāk arī finanšu direktors Gabrielius Morkūnas un galvenā zīmola un personāla vadītāja Erika Sirutytīte.

"Izaicinājumu laiks ir arī iespēju laiks, tāpēc šodien efektīva uzņēmuma vadība ir jo svarīgāka kā jebkad. Raimondai līdzšinējā darbība ir pierādījums izcilai veiktspējai mainīgos tirgus apstākļos, kā arī viņai ir ilggadēja darba pieredze Baltijas valstīs un skaidra izpratne par to, ko sagaida privātie un korporatīvie klienti," komentē Deividas Jacka, "Civinity" uzraudzības padomes priekšsēdētājs.

Jaunieceltajā valdē ir četri locekļi: Raimonda Kižiene, Gabrielius Morkūnas, Erika Sirutute, kā arī Giedrius Eidimtas, kurš turpina pildīt valdes locekļa pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bagātākais cilvēks joprojām ir veikalu tīkla «Maxima» īpašnieku holdinga «Vilniaus prekyba» galvenais akcionārs Nerijus Numavičs - lēsts, ka viņa īpašumu kopējā vērtība ir 1,2 miljardi eiro jeb par 200 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, piektdien raksta portāls «Alfa.lt», atsaucoties uz žurnālu «Top».

Saskaņā ar žurnāla aplēsēm Numavičs tālu apsteidz visus pārējos saraksta dalībniekus.

Otrajā vietā pakāpies uzņēmumu grupas «Girteka logistics» valdes priekšsēdētājs un galvenais akcionārs Mindaugs Raila ar īpašumiem 750 miljonu eiro vērtībā.

Trešajā vietā šoreiz palicis koncerna «MG Baltic» prezidents Darjus Mockus, kam pieder īpašumi 690 miljonu eiro vērtībā.

Ceturtajā vietā ierindojies bijušais «Vilniaus prekyba» akcionārs Žilvins Marcinkevičs, kura īpašumi novērtēti par 400 miljoniem eiro.

Piektajā vietā ir koncerna «Achemos grupe» valdes priekšsēdētāja Lida Lubiene, kuras īpašumu vērtība ir 320 miljoni eiro.

Sestais sarakstā ir mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmumu grupas «Kesko Senukai» dibinātājs Augustīns Rakausks ar 240 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, septītais - degvielas uzpildes staciju tīkla operatorkompānijas «Vaizga» akcionārs Ivans Paļeičiks ar 230 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, astotais - «Vilniaus prekyba» un Baltkrievijas tirdzniecības tīkla «Mart Inn» akcionārs Mindaugs Marcinkevičs ar 220 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šauļu pašvaldība plāno ieviest kopīgu atlaižu un pakalpojumu sistēmu ar Jelgavu.

Šauļu pašvaldības projektu vadības nodaļas priekšniece Ieva Džaugiene Lietuvas ziņu aģentūrai BNS pastāstījusi, ka patlaban notiek publiskā iepirkuma procedūra šādas sistēmas koncepcijas izstrādei.

Pēc Džaugienes teiktā, tā visdrīzāk būs karte vai mobilā lietotne, kas dos iespēju izmantot atlaides un elektroniskos pakalpojumus abu pilsētu iedzīvotājiem.

Projektu iecerēts īstenot par pašvaldības un Eiropas Savienības līdzekļiem.

Plānots, ka datu bāzes izveidošana un četrus gadus ilga uzturēšana izmaksās līdz 200 000 eiro, bet koncepcijas izstrāde - vēl apmēram 45 000 eiro.

Gaidāms, ka jauno sistēmu mobilās lietotnes vai arī fiziskas vai elektroniskas kartes formā Jelgavas un Šauļu iedzīvotāji varēs sākt izmantot nākamā gada rudenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Salaspils novadā aizturēta autozagļu banda, kas Rīgā uzdarbojusies divus gadus

Zane Atlāce - Bistere, 27.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils novadā par automašīnu zādzībām Valsts policija (VP) decembrī aizturējusi personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automobiļu zādzībām, informē VP.

Aizturētie zaguši automašīnas, kas nebija aprīkotas ar papildu signalizāciju. Zagtie automobiļi tika vesti uz Lietuvu tālākai realizācijai.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes (KIP) 2. nodaļas policisti, veicot vērienīgu izmeklēšanu, noskaidrojuši personu grupu, kas aptuveni divus gadus nodarbojusies ar automašīnu zādzībām Rīgā un tās apkārtnē. Izmeklēšanas laikā policisti uzzināja, ka autozagļi uzdarbojušies nakts laikā un pārsvarā zaguši BMW markas automašīnas, kurām nav uzstādīta papildu signalizācija.

Policistu rīcībā esošā informācija liecināja, ka zagtie spēkrati turēti īrētās garāžās dažādās Rīgas reģiona nomalēs, zagtajām automašīnām nomainītas valsts numura zīmes un tās paredzētas tālākai realizācijai Lietuvā. Proti, zagtie transportlīdzekļi nogādāti automašīnu uzpircējiem Šauļu apgabalā, kuri piegādātās automašīnas aptuveni trīs stundu laikā izjaukuši pa detaļām un šīs detaļas dienas laikā nogādājuši jau citās noliktavās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ievērojami sarucis auto zādzību skaits

Evelīna Brenča, speciāli DB, 02.10.2019

Šī gada astoņos mēnešos visvairāk nozagtas BMW markas automašīnas – 63, tām seko Volkswagen – 54 un Audi – 52.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar vairāku starptautisku un vietējas nozīmes autozagļu grupējumu aizturēšanu pēdējos gados ievērojami sarucis arī automašīnu zādzību skaits.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos kopumā nozagtas 342 automašīnas, liecina Iekšlietu ministrijas Informācijas centra dati. Tas ir gandrīz par trešdaļu mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā laika posmā, kad garnadži bija iekārojuši 514 automašīnas. Lai gan pēdējos četros gados jau ir novērojama tendence samazināties automašīnu zādzību skaitam, šogad tas ir noticis salīdzinoši straujāk nekā citus gadus. Valsts policijas (VP) Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes otrās nodaļas priekšnieks Māris Priednieks norāda, ka viens no iemesliem zādzību samazinājumam ir policijas aktivitāte, jo pēdējos gados aizturēti vairāki starptautiskas un vietējas nozīmes autozagļu grupējumi, veikti reidi pierobežā. Veikts arī preventīvais darbs, informējot sabiedrību par riskiem, tādējādi pievēršot automašīnu īpašnieku uzmanību automašīnu drošībai. «Automašīnu saimnieki pievērš lielāku uzmanību papildu signalizāciju uzstādīšanai, jo rūpnīcas nodrošinātās signalizācijas nekādu problēmu zagļiem nesagādās,» norāda M. Priednieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā ir apstiprināts pirmais koronavīrusa gadījums, teikts piektdienas rītā izplatītā Lietuvas valdības paziņojumā, par kuru vēstīja ziņu vietne "15min.lt".

Ar "Covid-19" vīrusu ir inficējusies 39 gadus veca sieviete, kas 24.februārī ielidoja Kauņā, atgriežoties Lietuvā pēc Itālijas ziemeļu pilsētas Veronas apmeklējuma.

Inficētā sieviete ir ievietota izolatorā Šauļu slimnīcā, bet trīs viņas ģimenes locekļi tiek novēroti.

"Tiek ziņots, ka šai pacientei ir viegli simptomi, šobrīd viņai nav temperatūras, tiek veikta nepieciešamā ārstēšanās. Šīs sievietes, kā arī kā citu ceļotāju, kas atgriežas no vīrusa skartajām zonām, monitorings tiek veikts kopš atgriešanās brīža Lietuvā," paziņojumā norādīja ministrija.

Trim pacientes ģimenes locekļiem, kas arī tiek novēroti slimnīcā, šobrīd nav koronavīrusa simptomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Unikāls tūrisma objekts: Krustu kalnu Lietuvā apmeklē tūkstošiem cilvēku

Armanda Vilcāne, 26.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krustu kalnu Lietuvā vasaras sezonā ik dienu apmeklē 1000 līdz 2000 cilvēku, kas nozīmē, ka vasarā kopējais apmeklētāju skaits pārsniedz 100 tūkstošus cilvēku, informē Šauļu tūrisma un biznesa informācijas centrā.

Arī db.lv savas viesošanās laikā Lietuvā novēroja, ka Krustu kalns ir viens no iecienītākajiem tūrisma objektiem Šauļu apvidū. Stundas laikā lietuviešu svētvietu apmeklēja vairāki simti interesentu, liela daļa pirms tam iegriezās arī kalna pakājē izvietotajās tirdzniecības vietās, kur iespējams iegādāties dažāda lieluma krustus, lai tradicionāli tos atstātu kalnā, kā arī suvenīrus.

No tūristu plūsmas šajā vietā savu labumu gūst gan ielu muzikanti, gan ubagotāji.

Šajā laikā Krustu kalnu apmeklēja vairāki tūristu autobusi no Latvijas un Lietuvas, kā arī nelielas cilvēku grupas no Somijas, Igaunijas, Polijas un citām valstīm.

Krustu kalns Lietuvā atrodas apmēram 12 kilometru attālumā no Šauļiem un 124 kilometru attālumā no Rīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prāmis «Regina Seaways», kurš pēc sadūmojuma mašīntelpā vairākas stundas otrdien dreifēja Baltijas jūrā, otrdienas vakarā ieradies Klaipēdas ostā, paziņojuši ostas dienests.

Kā pavēstīja ostas dienesta preses pārstāve Dovile Riņģe, prāmis sasniedzis Klaipēdas ostu plkst.21.30, braucot ar saviem dzinējiem, neskatoties uz spēcīgo vēju un viļņiem.

Jau vēstīts, ka «Regina Seaways», kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā notika sadūmojums.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts, tomēr kuģniecības pārstāvji noliedza, ka būtu noticis ugunsgrēks.

«Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis,» ziņu aģentūrai BNS sacīja prāmja īpašnieces Dānijas kuģniecības «DFDS Seaways» preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Klaipēdas tūrisma skolā radīta piparkūku pilsēta ar vēsturisko celtņu atveidiem

LETA/15MIN.LT/Monta Glumane, 16.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Ziemassvētkiem, Klaipēdas tūrisma skolas audzēkņi šogad izveidojuši piparkūku pilsētu, kurā var aplūkot pazīstamākās Klaipēdas vēsturiskās celtnes un pilsētas simbolus.

Pilsētiņas projektēšana un veidošana ilgusi vairākas nedēļas, un tajā piedalījušies teju 250 topošie konditori un viņu skolotāji. Viņu veikums piesaista gan ar izdomu un meistarību, gan Ziemassvētku noskaņai tik svarīgo kanēļa un ingvera smaržu.

No gandrīz simt kilogramiem pašu mīcītas piparkūku mīklas viņi izcepuši Klaipēdas vecpilsētai raksturīgos pildrežģa namus, tai skaitā astoņpadsmitajā gadsimtā celtās Rīsu dzirnavas, baznīcu, seno Biržas ēku, dzīvojamās mājas un pat vēsturisko burinieku "Meridianas", ar ko klaipēdieši īpaši lepojas.

Turpat līdzās apskatāms arī piparkūku mīklā atveidots Viļņas Ģedimina pils tornis un Traķu viduslaiku pils komplekss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirdzniecības centra Akropole vadītājs atstāj amatu un darbu turpinās būvniecības nozarē

Monta Glumane, 14.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu darbu «Akropoles» vadītāja amatā noslēdzis līdzšinējais iepirkšanās un izklaides centra vadītājs Kaspars Beitiņš.

Līdz brīdim, kad konkursa kārtībā tiks izvēlēts jauns «Akropoles» vadītājs Latvijā, iepirkšanās un izklaides centra vadītāja pienākumus pildīs «Akropolis Group» valdes priekšsēdētājs Vitautas Labeckas. Kaspars Beitiņš savu karjeru ārpus «Akropoles» turpinās būvniecības uzņēmumā M.M.M. projekti DEVELOPMENT, attīstot citus būvniecības projektus.

«Esmu vadījis visus «Akropoles» attīstības posmus – sākot no projektēšanas un būvniecības, līdz pat iepirkšanās centra atvēršanai. «Akropole» man vienmēr būs ļoti nozīmīgs projekts, tomēr savu turpmāko karjeru redzu nozarē, no kuras nāku, un tā ir būvniecība,» norādīja Kaspars Beitiņš.

«Šajā nedēļā tika parakstīts pēdējais ar «Akropoles» būvniecību saistītais pieņemšanas-nodošanas akts ar mūsu ģenerāluzņēmēju Merks, kas oficiāli iezīmē būvniecības perioda beigas. Tāpēc ir likumsakarīgi, ka Kaspars tieši šobrīd pieņem jaunus izaicinājumus un turpinās dot savu pieredzi jaunu būvobjektu attīstībā,» norādīja «Akropolis Group» valdes priekšsēdētājs Vitautas Labeckas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Vēlas Latvijai dot vairāk par izrādi debesīs

Jānis Goldbergs, 02.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā cīnīties pret klimata izmaiņu negatīvajām sekām Lietuvas valdība stimulēs valsts lielo pilsētu pašvaldības, lai tās ierobežotu automobiļu ar dīzeļdzinējiem pārvietošanos.

Lietuvas Vides ministrijas sagatavotajā gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā paredzēts, ka, ja Viļņas, Kauņas, Klaipēdas, Šauļu vai Panevēžas pašvaldības no 2020.gada visā vai daļā savu teritoriju ierobežos automašīnu ar dīzeļdzinējiem pārvietošanos, tad tās varēs saņemt finansiālu palīdzību.

Plānā teikts, ka finansiālā palīdzība tiks piešķirta par transporta pārvietošanās ierobežošanas īstenošanu, un šos līdzekļus varēs izmantot tikai ar transporta sektoru saistītiem mērķiem.

Lietuva šajā ziņā seko Rietumeiropas lielpilsētu paraugam, kur arī tiek ierobežota transportlīdzekļu ar dīzeļdzinējiem pārvietošanās.

Gaisa piesārņojuma samazināšanas plānā teikts, ka no 2020.gada vieglās automašīnas tiks apliktas ar nodokli attiecībā no to radītā piesārņojuma līmeņa. Šis nodoklis būs jāmaksā transportlīdzekļu īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas kompānija Smiltynes perkela plāno iegādāties jaunu prāmi; pieļauj iespēju to būvēt Latvijā

LETA, 13.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas prāmju kompānija «Smiltynes perkela», kas no Klaipēdas pārvadā automobiļus un pasažierus uz Kuršu kāpām, gatavojas pirkt vēl vienu prāmi, pieļaujot, ka to varētu uzbūvēt tiklab pašā Lietuvā, kā arī kādā no tuvējām valstīm, piemēram, Latvijā.

Kā pastāstījis uzņēmuma vadītāja pienākumu izpildītājs Mindaugs Čaks, ja viss norisināsies gludi, jaunais prāmis varētu sākt kursēt pēc diviem gadiem.

Pēc viņa teiktā, jauns prāmis nepieciešams, lai sezonas karstumā samazinātu ceļotāju rindas. Paredzēts, ka tas darbosies Klaipēdas Jaunajā pārceltuvē, no kuras pāri Kuršu jomai tiek pārvadāti gan pasažieri, gan automašīnas, bet vajadzības gadījumā to varētu izmantot arī Vecajā pārceltuvē, kura apkalpo tikai kājāmgājējus un velobraucējus.

Šobrīd no Jaunās pārceltuves kursē trīs «Smiltynes perkela» prāmji.

Jaunajam prāmim būtu jāspēj uzņemt 600 pasažierus un 40 vieglos automobiļus, bet gadījumā, ja tas pārvadātu tikai pasažierus, tajā būtu jābūt 1000 vietām, turklāt prāmim būtu jābūt piemērotam darbam arī ziemas apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par 9,7 miljoniem eiro uzlabos Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudu

Zane Atlāce - Bistere, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas Inovācijas un tīklu izpildaģentūra parakstījusi līgumu ar Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru "Conexus Baltic Grid" (Conexus) un Lietuvas dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru Amber Grid par būvniecības darbu finansēšanu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanas projektam.

Kopējās projekta investīcijas sasniedz 9,7 miljonus eiro, no kuriem 5,5 miljoni eiro tiks novirzīti Latvijas pusei.

Eiropas Komisija Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) ietvaros piešķirs ES atbalstu Latvijas-Lietuvas gāzes vada starpsavienojuma jaudas palielināšanai. Atbalsts veidos 50% no projekta realizācijas izmaksām.

Līdz ar pārvades jaudu palielināšanu starp Latviju un Lietuvu, tirgū tiks veicināta piekļuve Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālim, Latvijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvei un Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojumam, kura darbību plānots uzsākt 2022. gadā.

Paredzēts, ka Latvijas-Lietuvas starpsavienojuma jaudas palielināšanas projekta būvniecības darbi tiks pabeigti 2023. gada beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc sadūmojuma mašīntelpā Baltijas jūrā dreifē Lietuvas prāmis ar 336 cilvēkiem

LETA, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sadūmojuma mašīntelpā Baltijas jūrā dreifē Lietuvas prāmis ar 336 cilvēkiem, no kuriem neviens nav cietis. Gaidāms, ka Krievijas un Lietuvas karakuģi prāmi aizvilks līdz Klaipēdas ostai.

Prāmis Regina Seaways, kura pieraksta osta ir Klaipēda un kam ir Lietuvas karogs, ar 294 pasažieriem un 42 apkalpes locekļiem bija ceļā no Ķīles, Vācijā, uz Klaipēdu, kad 110 kilometru no galamērķa prāmja mašīntelpā noticis sadūmojums, pavēstījusi prāmja īpašniece Dānijas kuģniecība DFDS Seaways.

Iepriekš Lietuvas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kuģa mašīntelpā izcēlies ugunsgrēks un tas nodzēsts.

Ugunsgrēka nebija, tika fiksēts tikai sadūmojums, atklāta liesma netika konstatēta, dzinēji automātiski izslēdzās. Mašīntelpa ir hermētiski noslēgta, nekādas temperatūras izmaiņas mēs nekonstatējam, viss ir stabils, pasažieri ir drošībā, neviens nav cietis, ziņu aģentūrai BNS sacīja DFDS Seaways preses sekretārs Klaipēdā Vaids Klumbis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība 11.decembrī apstiprinājusi Klaipēdas jūras ostas ģenerālplānu, kurā iezīmēti ilglaicīgas attīstības virzieni 25 gadiem, kā arī konkrēti risinājumi 15 gadiem, kas ļaus ostai saglabāt konkurētspēju, ātri reaģēt uz mainīgajiem tirgus apstākļiem un veidot nepieciešamo infrastruktūru.

Kā norādījusi valdība, pēc plāna apstiprināšanas Klaipēdas osta varēs attīstīt savu dienviddaļu - izmantot pašreizējo rezerves teritoriju un izveidot jaunu sauszemes teritoriju pie Smeltes pussalas, padziļināt kuģošanas kanālu līdz 17 metriem un vajadzības gadījumā paplašināties arī tālāk uz ziemeļiem.

Valdības paziņojumā teikts, ka ģenerālplāna risinājumu ieviešana dos iespēju esošajiem un potenciālajiem ostas teritorijas lietotājiem īstenot dažādus investīciju projektus, attīstīt aktivitātes, kas radīs jaunas darba vietas un nesīs papildu ieņēmumus valsts budžetā.

Pēc provizoriskām aplēsēm, ilglaicīgā perspektīvā kopējā investīciju vērtība ostas attīstības projektos sasniegs aptuveni 1,2 miljardus eiro, bet tuvākajā perspektīvā - aptuveni 635,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot gatavoties kapitāla piesaistei, veikalu tīkla «Maxima Latvija» mātes uzņēmuma «Maxima Grupe» augstākā vadība sākusi sarunas ar potenciālajiem investoriem no kontinentālās Eiropas, Ziemeļvalstīm, Baltijas un Apvienotās Karalistes. Sarunas notiks laika periodā no 30. augusta līdz 5. septembrim.

Pēc tikšanās ar investoriem tiks sagatavots tirgus apstākļiem atbilstošs obligāciju piedāvājums. Pirmreizējās emisijas plānotais apjoms ir vismaz 300 miljoni eiro, un obligāciju dzēšanas termiņš ir pieci gadi. Akciju kotēšana paredzēta «Euronext» fondu biržā Dublinā un «Nasdaq» fondu biržā Viļņā.

«Sarunu mērķis ir personīgi iepazīstināt investorus ar «Maxima Grupe» uzņēmumu, tā darbības rezultātiem, plāniem un obligāciju programmu, kā arī atbildēt uz jebkuriem interesējošajiem jautājumiem. Mēs uzskatām, ka uzņēmumam piešķirtais kredītreitings ar stabilu nākotnes vērtējumu nodrošinās investoru uzmanību gan starptautiskā līmenī, gan Baltijas reģionā,» norāda «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Dalius Misiūnas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) kopā ar bankas «Citadele» Lietuvas filiāli piešķīrusi Lietuvas mēbeļu ražotājam «Vilniaus baldai» aizdevumu 37 miljonu eiro apmērā, lai palīdzētu uzņēmumam paplašināties un modernizēt ražotni, informē banka «Citadele».

ERAB un bankas «Citadele» Lietuvas filiāle katra nodrošina 18,9 miljonus eiro.

Kā informē ERAB, uzņēmums «Vilniaus baldai» izmantos šo kredītu, lai uzceltu jaunu, mūsdienīgu ražotni, kas aizstās vairākas šobrīd izmantotās ražotnes un ļaus konsolidēt uzņēmuma darbību vienuviet. Līdz ar to ražošanas process kļūs efektīvāks un ļaus ievērojami samazināt oglekļa dioksīda emisiju, energoresursu patēriņu un cieto atkritumu apjomu.

Jaunā rūpnīca ir izstrādāta atbilstoši nozares standartu prasībām, sadarbībā ar «IKEA», kas ir kompānijas galvenais klients jau vairāk nekā divdesmit gadus. Tas ļaus «Vilniaus baldai» palielināt ražošanas jaudu un pilnveidot produktu kvalitāti, apmierinot arvien pieaugošo klientu pieprasījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien interneta vietnē kgb.arhivi.lv publiskota daļa no bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentiem jeb tā dēvētajiem čekas maisiem.

Publiskoto dokumentu vidū ir aģentūras alfabētiskā un statistiskā kartotēka, ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, VDK darbinieku telefongrāmatas, kuras satur informāciju par VDK štata darbiniekiem, un arhīvā pieejamie Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas apraksti.

Šogad publicējamās dokumentu grupas pieejamas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) tīmekļvietnē, kurai var piekļūt no LNA centrālās mājas lapas www.arhivi.gov.lv sadaļas Aktualitātes vai sadaļas Virtuālās izstādes un digitālie resursi. Speciālās digitālo resursu vietnes adrese ir kgb.arhivi.lv.

Pirmie bijušās VDK dokumenti ir pieejami attēlu veidā un nav iespējama to meklēšana vai cita tamlīdzīga apstrāde. Piemēram, VDK ziņotāju kartītes aplūkojamas alfabētiskā kārtībā attēlu veidā, tās savulaik aizpildītas rokrakstā, krievu valodā un tajās atrodams visai maz informācijas - ziņotāja vārds, uzvārds, segvārds, atsevišķi personas dati, atbidīgā VDK nodaļa u.tml., bet nav informācijas par reālo ziņotāja darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības sarunas iezīmējot «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs lielākais mazumtirgotājs «Maxima grupe», kuru netieši kontrolē Lietuvas uzņēmējs Nerijus Numavičs, pirmajā pusgadā strādājusi ar 39,335 miljonu eiro peļņu, kas ir par 24,5% mazāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Grupas ieņēmumi no pārdošanas janvārī-jūnijā sasniedza 1,926 miljardus eiro, kas ir par 23,9% vairāk nekā šajā laika posmā pērn, liecina kompānijas finanšu pārskats. "Maxima grupa» finanšu direktors Vitalijus Rakovskis skaidroja, ka grupas peļņa pieaugusi Polijā, bet Lietuvā un Igaunijā sniegums bijis sliktāks nekā pirms gada. Grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi Polijā šā gada pirmajā pusē sasniedza 423,93 miljonus eiro, kas ir 3,3 reižu vairāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Pieaugums saistāms ar to, ka pērn aprīlī «Maxima grupe» pārņēma Polijas mazumtirdzniecības tīklu «Stokrotka». Baltijas valstīs grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi pirmajā pusgadā bijuši par 4,6% lielāki nekā šajā laika posmā pērn. Lielā mērā tas saistīts ar izaugsmi Latvijā, kur ieņēmumi kāpuši par 8,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru