Jaunākais izdevums

Lai uzņēmumam dotu jaunu attīstības vērienu, par AS LIDO akcionāru (51%) kļuvis OU “Treeland”, kas ir Igaunijas uzņēmējam Ivaram Vendelinam (Ivar Vendelin) piederošs uzņēmums.

Kā nākamos attīstības soļus abi uzņēmēji - Gunārs Ķirsons un Ivars Vendelins - redz uzņēmuma darbības paplašināšanu ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un, iespējams, citviet Eiropā.

LIDO dibinātājs un akcionārs Gunārs Ķirsons apliecina, ka jauns partneris esošajos apstākļos ir vitāli nepieciešams, lai uzņēmums varētu turpināt attīstības ceļu.

“Covid-19 izraisītā krīze ir daudz iemācījusi, diemžēl valsts solītā palīdzība daudzkārt palikusi tikai vārdos. Taču uz vietas palikt nevar, tādēļ šis ir tālredzīgs lēmums. Šajā situācijā jauna attīstības partnera piesaiste, ar kuru mans stratēģiskais redzējums saskan, ir spēcīgs atspēriena punkts LIDO izaugsmei, lai LIDO augtu un radītu pievienoto vērtību un prieku cilvēkiem ne tikai Latvijā,” pārliecināts G.Ķirsons.

“Vienmēr LIDO zīmolu esmu vērtējis kā vērtīgu un ļoti perspektīvu, taču bija jāpienāk īstajam brīdim, lai uzsāktu kopīgu ceļu uz izaugsmi. LIDO ir Latvijas vizītkarte – ar šo Latvijas pērli ir jālepojas. Ceru, ka varu sniegt ieguldījumu ar savām zināšanām un pieredzi, lai LIDO un latviskās vērtības nestu arī ārpus Latvijas robežām,” pauž Ivars Vendelins.

G.Ķirsons arī turpmāk strādās AS LIDO padomē, lai turpinātu darbu pie uzņēmuma attīstības, jaunu tehnoloģiju ieviešanas projektiem un restorānu tīkla ģeogrāfiskās paplašināšanas. Uzņēmuma valde paliek nemainīgā sastāvā.

AS LIDO pieder 20 restorānu Latvijā un Igaunijā, kā arī deviņi veikali Latvijā. 2019. gadā ēdināšanas uzņēmuma AS LIDO grupa strādāja ar 56,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš.

"Lido" grupa 2019.gadā strādāja ar 56,123 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu, veidoja 102 778 eiro.

Pirms nepilna gada Konkurences padome atļāva Krievijas uzņēmējam Jurijam Šefleram piederošajam "Amber Beverage Group Holding" iegūt izšķirošu ietekmi pār AS "Lido". Toreiz uzņēmumā skaidroja, ka G.Ķirsons neplāno pārdot uzņēmumu kontrolējošo akciju daļu.

Kompānija reģistrēta 1991.gada septembrī, un tās pamatkapitāls ir 1,292 miljoni eiro. Kompānijas patiesie labuma guvēji līdz šim bija Gunārs Ķirsons un Krievijas pilsonis Vladimirs Šestakovs.

Koncernu veido meitas sabiedrības SIA "Lido Domina", SIA "Lido nekustamie īpašumi", Igaunijā reģistrētie uzņēmumi "Lido Eesti", "Lido Mustamae" un "Odil Eesti", kā arī Vācijā reģistrētā kompānija "Kirsons".

Vendelins cita starpā ir līdzīpašnieks "Apollo Group", kam pieder grāmatnīcas "Apollo", kinoteātri "Apollo", filmu izplatīšanas kompānija "Baltic Film Distribution", sulu bāri "Blender", saldējuma kafejnīcas "IceCafe" un restorāni "O'Learys" un "KFC". Tāpat Vendelins ir līdzīpašnieks "MM Grupp", kuram piederošo uzņēmumu vidū ir medikamentu tirgotājs "Magnum", mediju koncerns "Postimees Grupp", elektroierīču tirgotājs "IM Arvutid", tāpat grupai ir līdzdalība ultrakondensatoru ražotājā "Skeleton Technologies Group", apkopojusi LETA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmums "Lido" ir dārgakmens Latvijas ēdināšanas industrijā, pauda Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupas "Apollo Group" padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Jau ziņots, ka "Apollo Group" šovasar paziņoja par 51% "Lido" akciju iegādi.

Vendelins skaidroja, ka "Apollo Group" joprojām gaida apstiprinājumu no atbildīgajām iestādēm par "Lido" vairākuma akciju iegādes atļaušanu.

"Kad "Apollo" kļūs par "Lido" līdzīpašnieku, mēs skatīsim "Lido" nākotnes attīstības stratēģiju. Bet vēlreiz - mēs gribam augt, un domāju, ka arī mūsu nākotnes līdzīpašniekam - [Gunāra] Ķirsona kungam - ir tās pašas ambīcijas," sacīja Vendelins.

Viņš atzina, ka nevar komentēt, kā "Lido" veicies šajā gadā, bet Covid-19 nenoliedzami esot atstājis negatīvu iespaidu arī uz "Lido", gluži tāpat, kā uz ēdināšanas biznesu valstī kopumā.

"Tas ir mūsu darbs kopā ar Ķirsona kungu pārliecināties, lai "Lido" vārds spīdētu Latvijā vēl arī nākamos 20 gadus, un esmu ļoti lepns, ka varu būt daļa no "Lido" kompānijas nākotnē," sacīja Vendelins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Igaunijas Konkurences padome atļauj 51% Lido akciju iegādi

LETA--BNS, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Konkurences padome atļāvusi izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupai "Apollo Group" iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Par plāniem iegādāties "Lido" akcijas "Apollo Group" paziņoja 12.jūlijā.

Akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas Konkurences padomes atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Covid-19 krīzes pārvarēšanai Ķirsons izveidojis jaunu uzņēmumu

LETA, 08.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" dibinātājs Gunārs Ķirsons izveidojis jaunu kompāniju SIA "KM Properties", lai palīdzētu ēdinātājam pārvarēt Covid-19 krīzi, apliecināja Ķirsons.

Viņš uzsvēra, ka viņš joprojām ir saistīts arī ar "Lido", bet ar jaunā uzņēmuma piedāvāto risinājumu palīdzību uzņēmējs cer pārvarēt Covid-19 krīzi.

Pēc Ķirsona teiktā, jaunizveidotais uzņēmums septembra beigās varētu atvērt ēdināšanas iestādi, kurā apmeklētāji varēs saņemt bezkontakta apkalpošanu. Plašāku informāciju par jaunās kompānijas darbību un tās plāniem Ķirsons neatklāja, solot informēt medijus septembra beigās, kad tā sāks darbību.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka "KM Properties" reģistrēts 7.septembrī, un tā pamatkapitāls ir 30 000 eiro. Ķirsons ir vienīgais kompānijas īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis. Uzņēmums reģistrēts Rīgā, Ķengaraga ielā 6A, kas ir arī "Lido" juridiskā adrese.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas uzņēmuma AS "Lido" akciju.

Attiecīgās akcijas "Apollo Group" pirks no Igaunijas uzņēmēja Ivara Vendelina kompānijas "Mirrow Institute".

Darījuma summu puses neatklāj.

Plānotajam darījumam vēl jāsaņem Latvijas un Igaunijas konkurences uzraugu atļauja.

Vendelins, kurš ir arī "Apollo Group" līdzīpašnieks, "Lido" 51% akciju iegādi nodēvēja par stratēģisku.

Viņš norādīja, ka ir loģiski apvienot "Lido" spēcīgo zīmolu ar pašreizējo "Apollo Group" biznesu. ""Lido" 17 restorānu un 15 veikalu tīklu zina ikviens latvietis un arī ļoti daudzi igauņi, un šāda atzīšana ir cietā valūta," pauda Vendelins, piebilstot, ka "Lido" bufetes koncepciju ir iespējams uzlabot vēl vairāk, un tas būs cienīgs izaicinājums "Apollo Group".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trieciena tempā jārisina, lai pietiekams atbalsts saistībā ar Covid-19 dēļ noteiktajiem stingrajiem ierobežojumiem būtu arī lielākiem uzņēmumiem un neatkārtotos ēdināšanas uzņēmuma "Lido" situācija.

Tā otrdien intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs (LTRK) Jānis Endziņš.

Atbilstoši valdības plāniem arī tiem uzņēmumiem, kuriem pašreizējā situācija rada miljoniem eiro lielus zaudējumus, atbalsta griesti apgrozāmajiem līdzekļiem ir līdz 100 000 eiro. "Ja zaudējumi miljonos mērāmi, bet atbalsts ir līdz 100 000 eiro, skaidrs, ka tas nepalīdz," norādāija J.Endziņš.

Viņaprāt, ja tas netiks atrisināts, "mēs piedzīvosim to, ko piedzīvojām iepriekšējā viļņa fāzē", kā piemēru minot ēdināšanas uzņēmumu "Lido".

Apollo Group iegādāsies 51% Lido akciju 

Igaunijas izklaides pakalpojumu un ēdināšanas grupa "Apollo Group" plāno iegādāties 51% ēdināšanas...

"Man sirds sāp par situāciju, kāda izveidojās "Lido", kur "Lido" īpašnieks Gunārs Ķirsons tādēļ, ka atbalsts faktiski nebija pietiekams, bija spiests krīzē savu visa mūža lolojumu daļēji pārdot," atzina J.Endziņš.

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti 

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties...

Jau vēstīts, ka valdība otrdien lems par atbalsta pasākumiem Covid-19 krīzē skartajiem uzņēmējiem, pašnodarbinātajām personām un patentmaksātājiem, kuriem Covid-19 epidemiloģisko ierobežojumu dēļ ir pārtraukta saimnieciskā darbība vai samazināts saimnieciskās darbības apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti

Māris Ķirsons, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Fragments no intervijas

Tagad Lido partneris ir no Igaunijas!

Lai arī ir bijuši daudz un dažādi piedāvājumi, tomēr Covid-19 laikā atrast Lido biznesa filozofijai atbilstošu partneri bija ļoti grūti. Tā kā manas Lido nākotnes attīstības vīzijas sakrīt ar Igaunijas partnera – Ivara Vendelina – iecerēm, tad arī šai laulībai sagaidāmi labi rezultāti. Ceru, ka šī sajūta nemainīsies un vēsturē paliks labi darbi, kuri saistīti ar manu uzvārdu, un mazbērni varēs turpināt līdzdarboties tajā, ko esmu iesācis. Un kopā ar partneri varam ne tikai plānot, bet arī īstenot Lido izaugsmei būtiskus projektus. Ir ieceres par jauniem koncepta piedāvājumiem mūsu patērētājiem, bet par to varēs detalizētāk runāt pēc kāda laika. Mums ar partneri saskan viedoklis – nevis runājam, bet darām, lai darbi runā par mums!

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ēdinātāji norāda uz sarežģījumiem ievērot valdības izvirzītās prasības

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji izvēlējušies neatsākt darbu iekštelpās, jo ne tikai nevēlas šķirot apmeklētājus pret Covid-19 vakcinētajos un nevakcinētajos, bet ir arī grūtības īstenot atsevišķas no noteiktajām prasībām, izriet aptaujāto ēdinātāju pārstāvju teiktā aģentūrai LETA.

Viedokli par uzņēmēju nevēlēšanos šķirot savus apmeklētājus aģentūrai LETA pauda Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis. Viņš uzskata, ka valdības iepriekšējie lēmumi bijuši nekonsekventi un mainīgi, kas nozares uzņēmējos radījis neizpratni un neļauj īstenot plānotās ieceres.

"Ir daļa uzņēmēju, kas pateica, ka viņi nediskriminēs vienu sabiedrības grupu, un neuzņems viesus iekšā vispār, kamēr regulējums netiks sakārtots. Apmēram tikai 10% mūsu biedru teica, ka mēģinās strādāt šādā formātā," teica Jenzis.

Picērijas "Pica Lulū" pārvaldītāja un franšīzes turētāja "Later LTD" mārketinga un pārdošanas vadītāja Agnese Puriņa aģentūrai LETA atzina, ka sākotnēji bija plānots atsākt "Pica Lulū" picēriju darbu iekštelpās, tomēr tas nav noticis. "Mēs mēģinājām [sākt darbu iekštelpās], vakar pat iepirkām testus, lai šodien varētu visu veiksmīgi izdarīt, bet saņēmām ziņu, ka apkalpojošajam personālam ēdināšanas nozarē diemžēl tas neattiecas. Līdz ar to iesākām, bet tā arī nepabeidzām to īstenot," teica Puriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina".

Tā par savulaik uzbūvēto māju ražošanas rūpnīcu pie Salaspils, kas tomēr "nomira", tā īsti nesākusi dzīvot, intervijā "Dienas Biznesam" saka uzņēmējs, sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons.

Fragments no intervijas

"Ar kokapstrādi Lido sāka nodarboties jau 1989. gadā, kad tika izveidots cehs, kurā tika ražoti visi uzņēmuma restorānu interjera priekšmeti un mēbeles, tāpēc māju ražošanas rūpnīca bija iecerēta kā sava veida turpinājums. Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina. Proti, es kā karavadonis vienlaicīgi sāku īstenot divus finansiāli ietilpīgus projektus. Proti, Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņkalna piekājē, Viešura ezera krastā, tika būvēts atpūtas komplekss, kurā oficiāli tika ieguldīti apmēram 6,4 miljoni latu manas privātās naudas, un paralēli tika veidota 12 miljonu ASV dolāru vērtā koka karkasu māju ražotne pie Salaspils, kuras izveidei naudu bija aizdevušas komercbankas. Diemžēl laikā, kad koka karkasu māju ražotnei bija plānots strādāt ar pilnu jaudu, iestājās krīze, un tās izmaksu uzlikšana uz Lido kotletēm ekonomiski nebija iespējama. Tādēļ bija jāizdara ļoti smaga izvēle starp ēdināšanu vai māju ražotni. Izvēle, protams, bija par ēdināšanas biznesa saglabāšanu, un banka – kredīta devējs – koka karkasu māju ražotni pārdeva izsolē. To iegādājās uzņēmējs no Kazahstānas, kurš visu ražotnes aprīkojumu demontēja un izveda no Latvijas. Protams, ražošanas ēka stāv joprojām. Joprojām sūrst šādas ražotnes zaudējums, bet arī Latvijas valstij tāda nebija vajadzīga, kaut arī tajā jau bija 60 darba vietas un varēja būt vēl vairāk – apmēram 200."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #30

DB, 10.08.2021

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmija ir uzrādījusi pieļautās kļūdas, pie kuru labošanas ir nekavējoties jāķeras klāt ne tikai valdībai, bet arī darba devējiem, un, lai arī sabiedriskā ēdināšana pēdējā gada laikā ir smagi cietusi, Lido pielāgojas situācijai un meklē jaunas iespējas biznesa attīstībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons. Viņš atzīst, ka savā biznesmeņa mūžā ir piedzīvojis dažādus laikus un situācijas, kurās gūtas gan skaistas uzvaras, gan piedzīvoti sāpīgi kritieni, no kuriem būtu varējis izvairīties, ja vien būtu bijušas zināšanas, izpratne, kuru neesamības pamatā ir augstākās izglītības trūkums.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 10.augusta numurā lasi:

  • Statistika - kā IKP atgriežas 2019. gada līmenī?
  • Tendences - Padebešiem esot pelēkākiem, par sevi atgādina zelts
  • Ražošana - Olainfarm sāk jaunu ēru
  • Aktuāli - Āris Ozoliņš: “Lielais mērķis ir skaļš – atgriezt Latvijas ostām līderību Baltijā!”
  • Spēles noteikumi - Aiz muldēšanas slēpj nodokļu bezdibeni
  • Energoresursi - Jādomā par jaunām jaudām
  • Finanses - Pagātnē neatgriezīsimies. Intervija ar 4finance vadītāju Latvijā un Zviedrijā Gvido Endleru
  • Portrets - A/s Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis
  • Meža nozare - Zinātne – attīstības dzinējspēks Meklē tehnoloģiskos risinājumus
  • Brīvdienu ceļvedis Māris Simanovičs, AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs
  • Uzņēmumu jaunumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ēdinātāji lēmumu par pakalpojumiem iekštelpās vērtē duāli

LETA, 11.06.2021

Restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš neizslēdz iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības lēmumu atļaut sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iekštelpās personām ar digitālo Covid-19 sertifikātu uzņēmēji vērtē divējādi - aptaujātie ēdinātāji no vienas puses pauž prieku par iespēju atsākt darbu lielākā apjomā, no otras puses bažas rada sistēmas praktiskā puse.

"Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa skaidroja, ka valdības lēmums atļaut sniegt ēdināšanas pakalpojumus arī restorāna iekštelpās vērtējams pozitīvi, taču neizprotama šķiet prasība pēc divu metru distances ievērošanas un sejas aizsargmasku lietošanas personām ar derīgu Covid-19 sertifikātu.

"Sajūta, ka ar vienu roku mums dod, bet ar otru atkal atņem, jo šādi nosacījumi tomēr atkal jau ir stipri ierobežojoši, un nevaram cerēt uz pirmskrīzes ierastās klientu plūsmas un dinamikas atjaunošanu," piebilda Auziņa.

Atļauj ēdināšanu iekštelpās 

No otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu...

"Hesburger" attīstības direktore Ieva Salmela atzina, ka lēmums viennozīmīgi ir pozitīvs solis visai ēdināšanas nozarei, ļaujot nosacīti atgriezties pirmspandēmijas darbības režīmā. Tomēr bažas sagādā sistēmas praktiskā puse.

"Šobrīd gan vēl nav skaidrs, kā šī kontroles sistēma strādās praktiski un kādas papildu funkcijas būs jāveic mūsu restorānu darbinieku komandām, taču esam gatavi pielāgoties, lai mūsu klienti varētu baudīt maltītes restorānu iekštelpās," pauda Salmela.

Arī restorānu "Vairāk saules" līdzīpašnieks Endijs Bērziņš pauda atzinīgu vērtējumu par valdības lēmumu. Viņš gan sacīja, ka gadījumā, ja vakcinētiem būs jābūt arī visiem darbiniekiem, ne tikai apmeklētājiem, tas varētu radīt sarežģījumus, jo līdz šim no kompānijā strādājošajiem vēlmi vakcinēties izrādījuši aptuveni 70%. Savukārt atlikušie 30% no vakcīnas attiekušies.

Tāpat Bērziņš piebilda, ka "Vairāk saules" ir ģimenes restorāns, tādēļ to varētu ietekmēt noteiktie vecuma ierobežojumi. Taču kopumā restorānu līdzīpašnieks pauda prieku, ka sabiedriskās ēdināšanas nozare var lēnām atgriezties ierastajā ritmā.

Kopumā no septiņiem "Vairāk saules" restorāniem patlaban atvērti ir seši, savukārt septītais durvis vērs pēc mēneša. Šim restorānam nav terases, tādēļ tā darbiniekiem tika piešķirts mēneša atvaļinājums. "Par šo [atļauju ēdināt iekštelpās] varēja lemt nedaudz laicīgāk," komentēja līdzīpašnieks.

"Lido" valdes priekšsēdētāja norādīja, ka nav skaidrības kā šī sistēma darbosies, taču patlaban tiek rūpīgi plānots, kā kompānijai strādāt jauno noteikumu apstākļos.

Savukārt Bērziņš piebilda, ka kopumā sistēmai nevajadzētu radīt lielas sarežģītības, it īpaši ja attiecīgo dokumentu pārbaude notiks elektroniski. Tomēr viņš neizslēdza iespēju, ka būs arī tādi cilvēki, kas mēģinās šmaukties un apmeklēt sabiedriskos ēdinātājus bez nepieciešamās dokumentācijas.

Jau ziņots, ka no otrdienas, 15.jūnija, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus personām, kas varēs uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 sertifikātu, varēs sniegt arī iekštelpās, paredz ceturtdien Ministru kabinetā atbalstītie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Ēdināšanas pakalpojumi iekštelpās būs pieejami personām, kuras ir vakcinētas pret Covid-19, pārslimojušas Covid-19, vai kurām ir sadarbspējīgs testēšanas sertifikāts, kas apliecina, ka persona pēdējo 48 stundu laikā ir veikusi Covid-19 testu un tas ir negatīvs, vai sešu stundu laikā veiktais SARS-CoV-2 antigēna tests ir negatīvs, kā arī šīs personas pavadošie bērni vecumā līdz 11 gadiem bez sertifikātiem.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi varēs apkalpot klientus klātienē, ievērojot stingras epidemioloģiskās drošības prasības, proti, atļaujot pie viena galdiņa atrasties līdz četrām pilngadīgām personām no divām mājsaimniecībām, neskaitot bērnus. Pie galdiņa nevarēs atrasties vairāk nekā desmit personu.

Tāpat ēdinātājiem iekštelpās būs jānodrošina vismaz divu metru attālums starp pie dažādiem galdiņiem sēdošām personām. Galda piederumus, trauku komplektus un salvetes katram apmeklētājam būs jāizsniedz individuāli, bet pēc katras ēdienreizes galdiņus jādezinficē.

Paredzēts, ka ēdinātājiem būs arī jānodrošina regulāra telpu ventilācija vai dabīga vēdināšana.

Iekštelpās klientiem būs jālieto sejas un deguna aizsegi, izņemot laika posmu, kad personas atrodas pie galdiņa.

Sabiedriskās ēdināšanas vietas darbu klātienē varēs uzsākt ne agrāk kā plkst.6 un beidz ne vēlāk kā plkst.24. Sabiedriskās ēdināšanas vietas pēc plkst.24 drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

EM skaidroja, ka patlaban sabiedriskās ēdināšanas vietās atļauts ēdienu izsniegt līdzņemšanai vai ēst ārā. Tāpat, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī un ņemot vērā, ka būtiskai daļai sabiedriskās ēdināšanas vietu nav ārā vai to kapacitāte nav pietiekama ekonomiski pamatotai darbības atsākšanai, kā arī, laika apstākļi ne vienmēr paredz komfortablu iespēju atrasties terasē, EM uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt epidemioloģiski drošas, atbildīgas un fizisko un emocionālo veselību veicinošas atpūtas iespējas iekštelpās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirgotājam SIA "Rimi Latvia" paziņojums par tirdzniecības centra "Alfa" īpašnieku maiņu nāca kā jaunums, intervijā atzina "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Jau ziņots, ka tirdzniecības centru "Alfa" iegādājās Lietuvas holdinga "Vilniaus prekyba" kompānija "Akropolis Group". "Vilniaus prekyba" grupā ietilpst arī mazumtirdzniecības kompāniju tīkls "Maxima grupe".

Pārdots tirdzniecības centrs Alfa  

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis"...

"Mēs laikam nebijām vienīgie, kuriem šī īpašnieku maiņa bija liels jaunums. Taču mums ir spēkā esoši līgumi, kuri nodrošina attiecības ar ēkas īpašniekiem vairāku gadu garumā," sacīja Turlais.

Pēc viņa teiktā, spēkā esošais līgums nosaka "Rimi" tiesības uz nomu līdz pat 2034.gadam.

Turlais atzina, ka "Rimi Latvia" pārrunas ar jaunajiem "Alfas" īpašniekiem, nav bijušas. "Pašlaik darījuma izvērtējumu veic Konkurences padome, un tikmēr pārrunas neesam ieplānojuši," sacīja Turlais.

Jau vēstīts, ka "Akropolis Group" augusta sākumā ziņoja, ka parakstījusi līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāldaļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa".

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta KP atļauja.

Tirdzniecības centra "Alfa" kopējā platība ir aptuveni 154 000 kvadrātmetru, tostarp iznomājamā iepirkšanās telpu platība ir 71 000 kvadrātmetru, bet autostāvvietās vienlaikus var novietot 1750 automašīnu. Tirdzniecības centrā darbojas 210 veikalu. "Alfā" atrodas tādu zīmolu veikali kā "Zara", "Reserved", "H&M", "Euronics", "Sportland", "Kidzone", "Cenuklubs.lv", "Cinamon", "Lido", "McDonalds", kā arī citi veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas. Tirdzniecības centrā atrodas arī "Rimi" lielveikals.

"Akropolis Group" Latvijā pieder arī tirdzniecības centrs "Akropole". Grupai piederošajos tirdzniecības centros ierasti atrodas "Maxima" lielveikali.

"Rimi Latvia" veikala rekonstrukcijā tirdzniecības centrā "Alfa" ieguldīja 1,9 miljonus eiro.

"Rimi Latvia" pagājušajā gadā strādāja ar 946,508 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,3% un bija 30,409 miljoni eiro.

Kompānija "Rimi Latvia" reģistrēta 1992.gada janvārī, un tās pamatkapitāls ir pieci miljoni eiro. Kompānijas vienīgais īpašnieks ir Zviedrijā reģistrētais uzņēmums "Rimi Baltic".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar pandēmiju valdība varētu lemt par stingrākiem ieceļošanas ierobežojumiem, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā atklāja Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV).

Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JV) komisijā norādīja, ka nopietni ir jāapsver risinājums par "izpriecu lidojumu aizliegšanu", jo citas valstis jau šādu risinājumu ir ieviesušas.

Deputāts kopumā neiestājas par lidojumu aizliegšanu, taču viņaprāt lidojumiem jābūt atļautiem tikai darba vajadzībām, mācībām vai veselības problēmu risināšanai. "Tas arī viss. Uzrādi darba līgumu, lūdzu lido. Izpriecu braucieni būtu jāatliek, jo nav ko ievazāt caur izpriecu braucieniem papildu slimības vai jaunos Covid-19 variantus," uzsvēra deputāts.

Siliņa komisijas sēdes laikā norādīja, ka par plašākiem ceļošanas ierobežojumiem valdība ir diskutējusi un tiekot apsvērta ieceļošanas mainīšana, piemēram, atļaujot ieceļot tikai komandējumu vajadzībām. Patlaban gan nekādi lēmumi no valdības puses nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vecumdienas – lielākā dzīves ballīte!

Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs, 28.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reizi septiņos gados Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) organizē Latvijas finanšu pratības stratēģijas izveidi, lai novērtētu situāciju ar iedzīvotāju naudas paradumiem un iezīmētu veicamos darbus tās uzlabošanai. Šogad izveidota jaunā stratēģija uz nākamajiem septiņiem gadiem.

Varētu jautāt – kā gan tā skar mani? Daudziem var šķist, ka šāds dokuments ir formāls un lido savā orbītā, neskarot parasta cilvēka ikdienu. Sava daļa taisnības tur varētu būt, tomēr vienā jomā visi esam vienā laivā – tie ir mūsu vecumdienu ienākumu avoti.

Daudziem šī tēma šķiet tik garlaicīga, ka ar to varētu aizdzīt mājās viesus no ieilgušas ballītes. Tomēr, lūkojoties dziļāk, man tā šķiet pietiekami interesanta, par to katram vajadzētu nedaudz padomāt un, visticamāk, arī rīkoties. Jā, vecumdienas šķiet kaut kas tik tāls un abstrakts, ka savlaicīgi par to domāt liekas nebūtiski. Tomēr tām ir sava līdzība ar ballīti, kuru rīkojot, jau iepriekš jāparedz, ko liksi galdā, kas jānopērk veikalā. Jo tuvāk brīdis, kad viesi klauvēs pie durvīm, jo mazāk iespēju pienācīgi sagatavoties. Vecumdienas ir tāda pamatīga ballīte, kurai katrs var sagatavoties, ja par to laicīgi sāk rūpēties. Protams, var jau paļauties uz viesiem, ka tie atnesīs līdzi visu vajadzīgo. Tas būtu līdzīgi, kā paļauties uz valsti, ka tā parūpēsies par visu nepieciešamo manām vecumdienām. Tomēr te tad der nedaudz apskatīt iespējas un esošo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ASV uzņēmums iegādājas dronu ražotāju UAV Factory

Db.lv, 04.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV uzņēmums "AE Industrial Partners" iegādājies Latvijas bezpilota lidaparātu ražotāju "UAV Factory", informē uzņēmumā.

"UAV Factory" būs atsevišķa "AE Industrial Partners" bezpilota tehnoloģiju platfoma. Darījuma nosacījumi netiek atklāti.

"UAV rūpnīcas inženiertehniskās un tehniskās iespējas, kā arī pārbaudītais un augošais tehnoloģiju risinājumu kopums tirgū ir patiesi atšķirīgas," teic Džefrijs Harts, AEI direktors. "Mēs esam priecīgi sadarboties ar talantīgo UAV Factory komandu un esam pārliecināti, ka mūsu kolektīvā stratēģiskā vīzija par bezpilota tehnoloģiju platformu sniegs spēcīgus rezultātus šajā strauji augošajā tirgū."

"UAV tirgus strauji pieaug, un ar AEI finansiālu un operatīvu atbalstu UAV Factory ir gatavs palielināt izaugsmi un tirgus daļu," sacīja UAV Factory līdzdibinātājs Konstantīns Popiks, kurš turpinās darbu uzņēmuma vadībā. "Cieši sadarbojoties ar AEI komandu, mēs plānojam paplašināt savas tehnoloģijas, lai klientiem nodrošinātu labākos klases risinājumus, kas viņiem nepieciešami kritisku lēmumu pieņemšanai."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu kompānija "Akropolis Group", kam pieder iepirkšanās un izklaides centri "Akropolis" Viļņā, Klaipēdā un Šauļos un "Akropole" Rīgā, iegādājusies vienu no lielākajiem tirdzniecības centriem Rīgā - "Alfa", informē "Akropolis Group" pārstāvji.

"Akropolis Group" parakstījis līgumu ar Norvēģijas uzņēmumu "AMD Holding" par 100% kapitāla daļu iegādi tā Latvijas meitasuzņēmumā "Delta Property". Uzņēmumam "Delta Property" pieder 9,7 hektāru zemes gabals un ēka Brīvības ielā 372, kurā atrodas tirdzniecības centrs "Alfa" ar kopējo platību aptuveni 154 000 kvadrātmetri.

Puses ir vienojušās neatklāt iecerētā darījuma vērtību, kas tiks pabeigts pēc tam, kad būs saņemta Latvijas Konkurences padomes atļauja.

"Akropolis Group" izpilddirektors Manfreds Dargužis norāda, ka uzņēmums sasniedzis vadošo pozīciju starp iepirkšanās un izklaides centriem, attīstot pats savus projektus, taču tam vienmēr ir bijušas ambīcijas augt arī iegādes darījumu ceļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Divu izklaides centru izveidē Rīgā Apollo Group investē vairāk nekā 11 miljonus eiro

Db.lv, 27.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu jaunu izklaides centru izveidē Rīgā Baltijas lielākā izklaides un restorānu grupa “Apollo Group” ieguldījusi vairāk nekā 11 miljonus eiro, informē “Apollo Group” padomes priekšsēdētājs Ivars Vendelins.

Tajos ietilps kinoteātris “Apollo Kino”, boulinga un sporta centrs “O'Learys”, batutu parks “Apollo Skypark”, itāļu restorāns “Vapiano”, suši restorāns “MySushi” un “KFC” restorāns.

1.oktobrī tirdzniecības centrā “Riga Plaza” tiks atklāti kinoteātris “Apollo Kino”, boulinga un sporta centrs “O'Learys”, itāļu restorāns “Vapiano”, “KFC” un “MySushi”. Izklaides centra kopējā platība ir 8500 m2.

Savukārt tirdzniecības centrā “Domina Shopping”, kurā grupa darbojas 7900 m2 platībā, oktobra vidū tiks atklāts batutu parks “Apollo Skypark” un “Apollo Kino”. Tajā restorānu zonu pārvaldīs “Lido”.

"Mēs ticam izklaides industrijas nākotnes perspektīvai. “Apollo Group” mērķis ir turpināt strauju izaugsmi, sasniedzot lielākās un labākās izklaides kompānijas pozīciju Baltijā, vienlaikus paplašinot savu darbību arī Somijā. Protams, mūsu izaugsme neapstājas ar šīm divām grandiozajām atklāšanām šoruden Rīgā, un mēs turpinām meklēt vēl jaunas paplašināšanās iespējas," teic I. Vendelins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība nolēmusi aizliegt ielidot savās lidostās un izlidot no tām lidmašīnām, kas veic lidojumus caur Baltkrievijas gaisa satiksmes informācijas reģionu.

"Lidojumi, kas notiks caur Baltkrievijas gaisa satiksmes kontroles zonu, Lietuvā netiks saskaņoti," pēc valdības sēdes žurnālistiem pastāstījusi premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Aizliegums stāsies spēkā no pusnakts pēc universālā koordinētā laika (UTC) jeb no plkst.3 pēc vietējā laika.

Kā skaidrojis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, šis aizliegums skars aptuveni 180 lidmašīnu reisus, taču netiks attiecināts uz lidmašīnām, kuras tikai šķērso Lietuvas gaisa telpu, bet nolaižas, piemēram, Rīgā.

Savukārt gadījumā, ja pirms lidmašīnas pacelšanās saskaņojot maršrutu, izrādīsies, ka lidojums paredzēts caur Baltkrieviju, lidmašīnai nebūs atļauts pacelties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā Latvijas tūrisma industrijas daļa, kas plāno braucienus uz ārzemēm, ir nedaudz atkopusies. Klājas labāk nekā 2020. gadā, bet vēl aizvien sliktāk nekā 2019. gadā.

Pēc mājsēdes pasludināšanas pieaudzis individuālu braucienu pieteikumu skaits pat uz vairākām nedēļām. Savukārt ārvalstu tūristu uzņemšana Latvijā kritusies līdz minimumam.

Brauc uz vairākām nedēļām

Līdz ar mājsēdes izsludināšanu līdz šā gada 15. novembrim atsevišķi cilvēki vai ģimenes vairāk plānojuši braucienus uz ārvalstīm, izmantojot tūrisma aģentūras Latvia Tours pakalpojumus, Dienas Biznesam apstiprināja aģentūras direktore Ieva Keiša. “Mēs nodarbojamies gan ar izejošo tūrismu, gan ienākošo. Līdz ar mājsēdi ārvalstu tūristu skaits ir krities līdz nullei. Savukārt mūsu tūristi uz ārzemēm lido gan ar parastajiem avioreisiem, gan čartera lidojumiem. Šajā rudenī mūsu uzņēmuma darba apjoms ir audzis, un mēs apkalpojam vairāk klientu nekā 2020. gadā, bet 2019. gada līmenis nav sasniegts,” sacīja I. Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) informēja, ka ir saņemta informācija no trauksmes cēlēja par vairākiem pārkāpumiem departamentā.

Iespējams, Satiksmes departamentā pieļauta fiktīvā nodarbinātība, pašvaldības mantas izšķērdēšana un interešu konflikts.

Līdz ar to Reinbahs ir atstādināts un tiks veikta pārbaude.

Lēmums par Reinbaha atstādināšanu esot pieņemts, jo viņš atteicies sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to esot pamatotas aizdomas, ka viņš varētu censties slēpt informāciju, vai ietekmēt pārbaudi.

Kā preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks juridiskajos jautājumos Māris Knoks, divas disciplinārlietas Reinbaham jau ir noslēgušās ar disciplinārsodiem un ir ierosināta vēl viena.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnes mobilitāte: zinātniskā fantastika ir reālāka, nekā šķiet

Artūrs Lindenbergs, LMT inovāciju vadītājs, 22.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Komentāri

Pievienot komentāru