Ražošana

Par Meža īpašnieku biedrības prezidentu ievēlēts Inesis Boķis

Māris Ķirsons [email protected], 31.01.2006

Jaunākais izdevums

Meža īpašnieku biedrība biedru sapulce ievēlēja biedrības padomi, kura sastāv no pieciem padomes locekļiem. Par Meža īpašnieku biedrības padomes locekļiem tika ievēlēti- Inesis Boķis, Lars-George Hedlund, Aigars Neimanis, Roberts Strīpnieks un Gundars Skudriņš. Padomes locekļi no sava vidus ievēlēja priekšsēdētāju, kurš turpmāk organizēs biedrības padomes darbu,norādīts Meža īpašnieku biedrības informācijā. Padomes priekšsēdētājs vienlaicīgi ir biedrības prezidents. Par Meža īpašnieku biedrības prezidentu vienbalsīgi tika ievēlēts Inesis Boķis. Inesis Boķis dzimis 1952.gada 19.decembrī Ogres rajonā. Pašlaik ir Valmieras domes priekšsēdētājs. Augstāko izglītību mežsaimniecībā ieguvis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā. Iepriekš strādājis Mazsalacas MRS kā direktora vietnieks. Pirms Valmieras domes priekšsēdētāja amata ieņemšanas strādājis kā Valmieras virsmežniecības virsmežzinis, norādīts Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Bizness reģionos: Valmierā biznesa attīstībai vajag jaunas teritorijas

Lāsma Vaivare, 17.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valmieras dome biznesa attīstībai var piedāvāt samērā nelielas teritorijas, plašāku industriālo zonu izveidei nepieciešama sadarbība ar apkārtējiem novadiem.

Ja Valmiera, kas sevi pozicionē kā rūpniecības pilsētu, grib attīstīties, tai nepieciešamas jaunas platības ražošanai. Pašvaldībai pašai pieder pieci hektāri pie bijušā gaļas kombināta Rūpniecības ielas apkārtnē, ko iegādājies krievu investors, un vēl pa diviem hektāriem citās divās vietās pilsētā.

Ir potenciālie investori, kas, meklējot vietu ražotnēm, atzinuši, ka zemes ir par maz, neslēpj ilggadējais Valmieras mērs Inesis Boķis. «Uzņēmēji grib nākt tur, kur kaut kas ir. Skatās, vai ir darbaspēks, vai tas ir kvalificēts, bet galvenais – izvietojums. Valmierai vajag papildu rūpniecisku zonu, pie tā strādājam, tā varētu atrasties apkārtējo novadu teritorijās, bet tas ir divu pašvaldību dialogs, kādā veidā to īstenot,» stāsta I. Boķis. Jautāts, vai nepastāv iespēja atpirkt privātiem īpašniekiem piederošus zemes gabalus rūpniecības attīstībai, viņš atbild noliedzoši – pašvaldībai šādu līdzekļu nav. Tai jāsedz gan pašas tēriņi, gan jāfinansē par pienākumu uzliktās funkcijas, gan jāveic iemaksas pašvaldību izlīdzināšanas fondā, kas šogad ir 656 tūkst. eiro. I. Boķis domā, ka ir virkne lietu, ko par šo naudu varētu uzlabot turpat Valmierā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža īpašnieku biedrība audzē muskuļus

Māris Ķirsons [email protected], 16.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašnieku biedrībā ir iestājies viens no lielākajiem meža īpašumu apsaimniekotājiem Latvijā- Rīgas meža aģentūra, norādīts Meža īpašnieku biedrības Izpilddirektora informācijā. Rīgas meža aģentūras apsaimniekotās platības atrodas četru rajonu un 19 pašvaldību teritorijās un 45 tūkstošus hektāru no šīm platībām aizņem mežs. Līdz ar Rīgas meža aģentūras iestāšanos Meža īpašnieku biedrības biedru īpašumā un apsaimniekošanā esošo mežu platība ir sasniegusi 1,5 miljonus hektāru (51% no kopējās Latvijas mežu platības). Jāuzsver, ka Rīgas meža aģentūras iestāšanās Meža īpašnieku biedrībā ir būtisks notikums biedrības attīstībā, jo Rīgas meža aģentūra ir ne tikai liels meža apsaimniekotājs, kurā strādā daudzi profesionāli mežkopji, bet arī uzņēmums, kura darbību var raksturot kā ekonomiski, ekoloģiski un sociāli līdzsvarotu,, norādīts Meža īpašnieku biedrības Izpilddirektora informācijā. Meža īpašnieku biedrība tika dibināta 2005. gada septembrī ar mērķi veicināt ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā. Par Meža īpašnieku biedrības biedru var kļūt ikviens meža īpašnieks vai apsaimniekotājs neatkarīgi no meža īpašuma lieluma un juridiskā statusa- pašlaik biedrību veido gan privātas un juridiskas personas, gan pašvaldības, norādīts Meža īpašnieku biedrības Izpilddirektora informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. 2006. gadā 394 gadījumos par meža ugunsgrēka cēloni bija vecās zāles dedzināšana, bet 100 gadījumos ļaunprātīga dedzināšana, liecina Valsts meža dienesta sniegtā informācija.

Valsts meža dienesta 2006. gadā ir atklājis un dzēsis 1929 meža ugunsgrēkus ar kopējo uguns skarto platību 3790,56 hektāri.

2006. gada ugunsnedrošais laikposms izvērtās par vienu no visu laiku smagākajiem meža ugunsapsardzībā. Meža ugunsnedrošais laikposms tika noteikts sākot ar 25. aprīli un turpinājās līdz 9. oktobrim. Šajā gadā tika reģistrēts lielākais meža ugunsgrēku skaits kāds jebkad valstī ir uzskaitīts – 1929 ugunsgrēki. Arī uguns skartās platības ir bijušas ievērojamas – 3790,56 hektāri. Pēdējo reizi lielākas uguns skartās meža platības tika reģistrētas 1992. gadā, kad uguns skāra 8412 hektārus. Pēdējos 15 gadus vidēji gadā meža ugunsgrēki ir skāruši 1459 ha lielas platības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No kopējā īpašnieku skaita Latvijā kooperatīvos pagaidām iesaistījušies vien nedaudzi, bet tendence ir augoša un arvien vairāk meža īpašnieku iesaistās kooperatīvos, pastāstīja Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.

Pēc viņa sacītā, ne vairs kā agrāk vien daži desmiti, bet jau simtiem meža īpašnieku Latvijā ir iesaistījušies kooperatīvu darbībā.

Muižnieks pastāstīja, ka meža īpašnieku kooperatīvā, kas palīdz ar saimniekošanu, tostarp iesaistās tie, kas paši nevēlas darboties savā mežā. Kopumā Latvijā patlaban ir trīs meža īpašnieku kooperatīvu.

LMĪB valdes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka kopumā Latvijā ir tendence ik gadu samazināties meža īpašumiem, kas ir mazāki par 10 hektāriem. Savukārt tādu īpašumu, kuri lielāki par 50-100 hektāriem, skaits strauji pieaug.

Viņš arī piebilda, ka meža zemju tirgū darbojas ne tikai valsts mežu apsaimniekotāja "Latvijas Valsts meži" (LVM), bet tāpat ir daudz vietējo kompāniju un fizisko personu, kā arī pietiekami liels ārvalstu uzņēmumu īpatsvars, pārsvarā Skandināvijas kompānijas. Ir arī uzņēmumi ar Vācijas kapitālu. "Interese par mūsu [Latvijas] zemes tirgu ir, līdz ar to tirgus ir aktīvs," sacīja Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža īpašnieki diskutē par attīstības iespējām

Māris Ķirsons [email protected], 14.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

5. Starptautiskajā meža īpašnieku kongresā, kurā piedalījās arī Meža īpašnieku biedrība un Latvijas Meža īpašnieku asociācija galvenā tēma bija izaicinājumi un iespējas privātajiem meža īpašniekiem, privātās mežsaimniecības dzīvotspēja, norādīts Meža īpašnieku biedrības informācijā. Kongresā izskanējušās runas no dažādas valstis un pat kontinentus pārstāvošiem meža īpašniekiem un sekojošās diskusijas apliecināja, ka neskatoties uz dažādajiem klimatiskajiem apstākļiem, dažādo mežus veidojošo koku sugu un īpašumu struktūru, kā arī mežsaimniecības tradīcijām, arvien svarīgāks kļūst jautājums, kā meža īpašniekiem izdzīvot realizējot viņiem uzlikto un pieaugošo sociālo un ekoloģisko funkciju slogu. Tādēļ loģiski un arī Meža īpašnieku biedrības viedoklim atbilstoši ir galvenie kongresa laikā izskanējušie secinājumi: — Meža īpašniekiem aktīvi jāiesaistās koksnes, kā atjaunojama resursa izmantošanas programmās enerģētikā, jo tas atbilst ne tikai vides aizsardzības, bet arī meža īpašnieku ekonomiskajām interesēm un ļauj pilnvērtīgāk izmantot mežā saražoto produkciju; — Arvien lielāku nozīmi iegūs meža daudzmērķu apsaimniekošana, piemēram, mežs kā ainaviska vērtība, mežs kā kvalitatīva dzeramā ūdens ieguves vieta, mežs kā medību platība; — Meža īpašniekiem noteiktie saimnieciskās darbības aprobežojumi ir vides pakalpojums, ko meža īpašnieks sniedz sabiedrībai vai tās daļai tās sociālo vai ekoloģisko vajadzību apmierināšanai un par šī pakalpojuma nodrošināšanu meža īpašniekam ir jāsaņem atbilstoša kompensācija. Kongresā piedalījās vairāk nekā 100 meža īpašnieku pārstāvji no 25 dažādām pasaules valstīm, norādīts Meža īpašnieku biedrības informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests (VMD) ir izsniedzis atļauju 29,34 hektāru izciršanai Biķernieku mežā, aģentūrai LETA sacīja VMD preses sekretāre Selva Šulce.

Viņa sacīja, ka uz Biķernieku mežu attiecas Meža likuma un tam pakārtoto normatīvo dokumentu prasības. Saskaņā ar likumu, lai mežā varētu veikt kādu saimniecisku darbību, meža īpašniekam jānodrošina meža inventarizācijas veikšana un dati jāiesniedz VMD. Lai meža īpašnieks varētu rakstīt iesniegumu un prasīt atļauju veikt ciršanu, jābūt izstrādātam meža apsaimniekošanas plānam, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem.

Šulce piebilda, ka Biķernieku meža īpašnieks šādu plānu bija izstrādājis un savā VMD iesniegtajā pieteikumā izteicis vēlmi cirst mežu. Pēc iesnieguma saņemšanas VMD darbinieki kopā ar Zemkopības ministrijas darbiniekiem otrdien, 10.oktobrī apmeklēja Biķernieku mežu, lai, atbilstoši normatīvajiem aktiem, veiktu pārbaudi dabā. Pārbaudē tika konstatēts, ka veiktās darbības ir atbilstošas mežsaimniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērn atjaunoti 29 500 hektāri meža

, 24.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

TUA nosacījumus piedāvā gan mīkstināt, gan arī dot tiesības valdībai apturēt to piešķiršanu vispār vai konkrētas valsts ieguldītājiem, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādi ir Imigrācijas likumā iesniegto Saeimas deputātu priekšlikumi. Savu redzējumu šajā jautājumā parlamentāriešiem ir nosūtījusi gan LDDK, gan LTRK, gan arī Latvijas lielo pilsētu asociācija.

Visapjomīgākos grozījumus ir iesniedzis Saeimas deputāts, bijušais Valmieras mērs Inesis Boķis. Viņš piedāvā TUA pretendentiem minimālo ieguldījumu kapitālsabiedrībā 50 000 eiro apmērā (pašlaik 35 000 eiro), kura nodarbina ne vairāk kā 50 darbinieku un kuras apgrozījums vai gada bilance nepārsniedz 10 milj. eiro, gadā budžetā samaksā ne mazāk kā 40 000 eiro. Savukārt kapitālsabiedrībā, kura nodarbina vairāk nekā 50 darbinieku un kuras apgrozījums vai gada bilance pārsniedz 10 milj. eiro, gadā budžetā samaksā ne mazāk kā 100 000 eiro, minimālo ieguldījumu noteikt 100 000 eiro pašreizējo 150 0000 eiro vietā. I. Boķis piedāvā arī ieviest TUA par 100 000 eiro vērtu ieguldījumu kooperatīvajā sabiedrībā, kuras apgrozījums vai gada bilance pārsniegtu 10 milj. eiro un gadā budžetā samaksā ne mazāk kā 100 000 eiro. Vēl lielāku ieguldījumu slieksni – 150 000 eiro – piedāvāts uzlikt tiem, kuri vēlēsies TUA par investīcijām ieguldījumu fondā. I. Boķis rosina arī TUA pretendentiem, kuri investēs kredīt- iestādē 280 000 eiro, arī veikt vienreizējo iemaksu valsts budžetā 5000 eiro. Šāda iemaksa, pieprasot atkārtotu TUA un neveicot jaunas investīcijas, tiek rosināta jau 15 000 eiro apmērā. Šādu nodevu ieviešana faktiski papildinātu valsts budžetu, iespējams, pat par daudziem milj. eiro. I. Boķis arī piedāvā pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrēt reizi piecos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cilvēku staigāšanu pa mežu var ierobežot īpašnieks

Māris Ķirsons [email protected], 05.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža likumā ir noteikts, ka fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties arī mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos. Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citā mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Arīdzan pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā. Tātad gadījumos, kad fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem, bet personu pienākums ir šādus ierobežojumus ievērot,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Dodoties atpūtā, ogojot vai sēņojot uz mežu, ikvienas personas pienākums ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem. Par minēto pienākumu ignorēšanu vainīgo personu var saukt pie likumā noteiktās atbildības. Savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus, kas Meža likuma izpratnē ir traktējamas kā meža nekoksnes materiālās vērtības, personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis iepriekšminētos ierobežojumus. Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot iepriekšminētos ierobežojumus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža īpašnieku biedrība atskatās uz gada laikā paveikto

Māris Ķirsons [email protected], 05.10.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Meža īpašnieku biedrība darbības gads ir parādījis, ka vēlēšanās, apsaimniekot savus mežus ilgspējīgi (tā, lai arī bērniem un mazbērniem būtu pieejami tikpat daudz un labi meža resursi kā pašlaik) un ekonomiski pamatoti, spēj apvienot Meža īpašnieku biedrības rindās gan lielos un mazos privātos meža īpašniekus, gan komercsabiedrības, gan pašvaldības, norādīts biedrības valdes locekļa Arņa Muižnieka informācijā. Pašlaik Meža īpašnieku biedrības biedru īpašumā un apsaimniekošanā esošo mežu platība ir sasniegusi 1,5 miljonus hektāru (51% no kopējās Latvijas mežu platības). Pirmajā darbības gadā biedrība ir iesaistījusies daudzu meža īpašniekiem svarīgu jautājumu risināšanā- valsts noteikto administratīvo procedūru dažādu atļauju saņemšanā vienkāršošanā, reāla kompensāciju mehānisma, par meža īpašniekiem noteiktajiem saimnieciskās darbības aprobežojumiem, iedzīvināšanā, iedzīvotāju ienākuma nodokļa darījumos ar augošu mežu un tajā sagatavotajiem kokmateriāliem atcelšanu, meža īpašniekiem labvēlīgāku nosacījumu un pienācīga atbalsta apjoma paredzēšanu Lauku attīstības programmā 2007.-2013.gadam, kā arī vairāku citu jautājumu risināšanā. Meža īpašnieku biedrība ir atvērta tipa organizācija un par tās biedru var kļūt ikviens meža īpašnieks vai apsaimniekotājs, kurš atbalsta biedrības pamatdokumentos ietvertos biedrības darbības principus un vēlas aktīvi iesaistīties meža īpašnieku interešu aizstāvībā, norādīts biedrības valdes locekļa Arņa Muižnieka informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža īpašnieku biedrības biedri iestādījuši mežu 7623 ha platībā

Māris Ķirsons [email protected], 06.06.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašnieku biedrības biedri, turpinot Meža dienu tradīcijas, kā arī saprotot racionālas saimniekošanas nozīmi, 2006.gada Meža dienu laikā ir iestādījuši kopumā jau 7623 hektārus jaunā meža,norādīts Meža īpašnieku biedrības izpilddirektora informācijā. Meža atjaunošana turpināsies arī vasarā un rudenī – gan stādot ietvarstādus, ko var darīt visu sezonu, gan arī veicinot meža dabisko atjaunošanos ar priedi un bērzu. Pavasaris mežā raksturojas ne tikai ar dabas mošanos, bet arī ar meža īpašnieku darbu jaunā meža stādīšanā. Meža dienu ietvaros, kuru tradīcijas ir meklējamas vēl 1928.gadā, notiek daudzi pasākumi gan sabiedrības informēšanai par mežu, gan kultūrvēsturisku pieminekļu un atpūtas vietu sakopšana, tomēr Meža dienu būtība saistās tieši ar meža stādīšanu, norādīts Meža īpašnieku biedrības izpilddirektora informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mežu īpašnieki apvienojas dūrē

Māris Ķirsons [email protected], 20.03.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras meža īpašnieku un apsaimniekotāju sabiedriskās organizācijas nodibinājušas Latvijas meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederāciju, kuras biedri saimnieko teju vai 60 % no visiem Latvijas mežiem. Konfederācijas dibinātāji ir trīs nelielās meža īpašnieku sabiedriskās organizācijas — Latvijas mežu un zemes īpašnieku apvienība, Madonas meža īpašnieku apvienība, Rūjienas meža īpašnieku biedrība, kā arī Meža īpašnieku biedrība. Nenoliedzami, ka pēdējos gados Latvijā ir izveidojušās vairākas meža īpašniekus un apsaimniekotājus pārstāvošas organizācijas. Taču bieži vien katrai atsevišķai meža īpašnieku organizācijai pietrūkst spēka un resursu, lai cīnītos par savu biedru interesēm, tāpēc loģisks solis ir dažādo īpašnieku sabiedrisko organizāciju darbības savstarpēja koordinācija.Latvijas mežu un zemes īpašnieku apvienības izpilddirektore Līga Zdanovska norāda, ka jaunās organizācijas mērķis ir veicināt meža īpašnieku apvienību darbības savstarpējo koordināciju, ekonomiski pamatotas, godīgas mežsaimniecības vides veidošanu Latvijā. Turklāt konfederācija ir atvērta arī citiām Latvijā strādājošajām meža īpašniekus un apsaimniekotāju pārstāvošajām organizācijām, taču kā biedri netiks pieņemti atsevišķi īpašnieki. L. Zdanovska uzskata, ka konfederācija spēs iekustināt daudzu meža īpašniekiem būtisku jautājumu risināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto mežu īpašniekiem būs lielāka brīvība apsaimniekot savus mežus - to paredz gaidāmie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Koku ciršana mežā".

Zemkopības ministrija (ZM) pēc aizvadītām vairāk nekā 30 sarunām un diskusijām ar vides organizāciju un meža nozares pārstāvjiem grozījumu noteikumos par Koku ciršanu mežā spēkā stāšanos plāno atlikt par pusgadu, ja noteikumu projektu atbalstīs valdība.

Tādējādi grozījumi noteikumos par Koku ciršanu mežā varētu stāties spēkā 2021.gada 1.jūlijā nevis nākamā gada 1.janvārī, kā bija paredzēts iepriekš. ZM ir sagatavojusi attiecīgu priekšlikumu par grozījumu spēkā stāšanās atlikšanu par pusgadu.

Zemkopības ministrija aizvadītajā nedēļā rīkoja izbraukuma pasākumu meža apsaimniekošanas procesu izzināšanai interesentiem un masu mediju pārstāvjiem, informējot par šobrīd spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī par gaidāmo grozījumu mērķiem ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas politikas nodrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža īpašniekiem 2 nedēļas laiks pieteikties atbalstam

Māris Ķirsons [email protected], 27.09.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar šodienu stājas spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā 2006. gadā piešķir, administrē un uzrauga valsts atbalstu meža ilglaicīgo funkciju stabilizācijai privātos mežos, kas dod iespēju meža īpašniekiem pieteikties uz valsts atbalsta saņemšanu par izkoptu atjaunotu mežaudzi (jaunaudzi). Lai pretendētu uz atbalstu, meža īpašniekiem, iesniegšanai Lauku atbalsta dienestā, nepieciešams Valsts meža dienesta sagatavots atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskats, kurā mežaudze atzīta par izkoptu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai saņemtu pārskatu, meža īpašniekam līdz 2006. gada 13.oktobrim Valsts meža dienesta mežniecībā, kuras uzraugāmajā teritorijā atrodas izkoptā mežaudze, jāiesniedz iesniegums mežaudzes atzīšanai par atbilstošu atbalsta saņemšanas nosacījumiem un īpašuma tiesības apliecinošs dokuments - zemesgrāmatas apliecības vai akta kopija (jāuzrāda oriģināls). Līdz 2006. gada 3. novembrim Valsts meža dienesta amatpersona izkopto mežaudzi pārbauda dabā un sagatavo pārskatu, kurā norāda, vai attiecīgā mežaudze atbilst vai neatbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Uz atbalstu var pretendēt fiziskās personas, kuras ir meža īpašnieki, ja: * meža īpašnieks 2006. gadā ir kopis mežaudzes, kas ir atjaunotas sējot vai stādot un atzītas par atjaunotām no 2000. līdz 2005. gadam (ieskaitot); * kopš mežaudzes atzīšanas par atjaunotu nav mainījusies valdošā koku suga; * koptā mežaudze atbilst normatīvajos aktos par meža atjaunošanu noteiktajām prasībām; * Valsts meža dienests, Valsts vides dienests vai īpaši aizsargājamās dabas teritorijas administrācija nav administratīvi sodījusi par meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem gada laikā. Meža īpašnieks var saņemt atbalstu par atbilstoši noteikumu nosacījumiem izkoptu mežaudžu platību, kas nav lielāka par pieciem hektāriem viņa īpašumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā. Atbalstu nepiešķir par to mežaudžu kopšanu, kuru kopšanai pretendents saņēmis valsts atbalstu 2005.gadā. Lai saņemtu atbalstu, meža īpašnieks līdz 2006. gada 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē: - iesniegumu atbalsta saņemšanai par jaunaudžu kopšanu; - Valsts meža dienesta sagatavotu atjaunotās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes pārskatu, kurā mežaudze atzīta par izkoptu un ir norādīts, ka Valsts meža dienests meža īpašnieku nav saucis pie administratīvās atbildības par meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem gada laikā pirms iesnieguma iesniegšanas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas lielāko un vērtīgāko meža zemes platību īpašnieku TOP 100

Lato Lapsa, Kristīne Jančevska, Baltic Screen, speciāli Db, 30.05.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja neskaita uz vienas rokas pirkstiem skaitāmus megadarījumus un atsevišķu uzņēmumu reorganizācijas, Latvijas lielāko meža īpašnieku rindas gada laikā faktiski nav mainījušās, taču vienlaikus lielie īpašnieki turpinājuši zemes uzpirkšanu un savas platības vidēji palielinājuši par 5 - 15%.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

Gada laikā no lielāko meža zemes īpašnieku pirmā divdesmitpiecnieka izkritušas kopumā tikai četras fiziskās un juridiskās personas, taču tikai vienā gadījumā tas saistīts ar iespaidīgu pārdošanas darījumu, somu koncerna Metsaliitto meitasuzņēmumam pārdodot savus meža īpašumus zviedru Sodra koncerna meitaskompānijai Sodra Mežs, kura nu sarakstā debitē uzreiz sestajā vietā ar gandrīz 4 600 hektāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mežu īpašniekiem semināri, skolēniem — talkas

Māris Ķirsons [email protected], 09.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 8. – 14. maijam notiek 35 plānotie Meža dienu pasākumi Valsts meža dienesta struktūrvienībās – kopā ir 35 – 23 domāti skolēniem, bet 12 tieši mežu īpašniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Meža īpašnieki Meža dienu laikā pārsvarā stāda mežu, bet ir arī semināri par meža atjaunošanas, kopšanas un transformācijas jautājumiem, kā arī tiks pārrunāti jautājumi par izmaiņām meža likumdošanā, šie semināri notiks Balvu, Cēsu (2), Gulbenes, Krāslavas (5) un Rīgas-Ogres virsmežniecībā. Madonas virsmežniecībā seminārā ar meža īpašniekiem tiks pārrunāts jautājums par lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošanu, bet savukārt Tukumā virsmežniecībā pie ezera ar interesantu nosaukumu – Sivēnezers – meža īpašniekiem būs Mazā meža ABC, kur īpašnieki tiks informēti par patlaban aktuālāko, t.i., meža atjaunošana, meža kopšana, stigošana un Eiropas naudas apgūšana. Skolēniem nedēļā no 8. – 14. maijam visvairāk pasākumu notiks Kuldīgas (7) un Cēsu (6) virsmežniecības teritorijā, kad varēs stādīt mežu, piedalīties praktiskā seminārā par dabas objektu sakopšanu, veikt Dravas un Zvanu priedes apkārtnes sakopšanu, kā arī sakopt Segliņu ezera apkārtni un atrast un sakopt Dižakmeni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Daugavpils, Tukuma, Valkas un Zemgales virsmežniecībās būs pa diviem pasākumiem, kuros skolēni varēs piedalītie izzinošā seminārā par meža bioloģiski daudzveidību un neparasto mežā, nodarboties ar sakopšanas darbiem, un tradicionāli – piedalīties Meža stādīšanā. Nenoliedzami līderis šajā nedēļā Meža dien pasākumu organizēšanā ir Kuldīgas virsmežniecība, kur nedēļas nogalē paredzēts ļoti plašs pasākums Meža ABC, tajā viena diena (12.V) plānota ar aktivitātēm tieši skolēniem, bet 13. un 14. maijā pasākumi domāti meža īpašniekiem – gan vieniem, gan ar ģimenēm un visiem interesentiem, kuri grib uzzināt ko jaunu par mežu un labi atpūsties brīvā dabā, aktīvi darbojoties vai vienkārši aplūkojot iekārtotos apskates punktus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sākušās 2006. gada Meža dienas Valsts meža dienestā

Māris Ķirsons [email protected], 03.04.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien 3. aprīlī Valsts meža dienesta struktūrvienībās notiek pirmie Meža dienu pasākumi – Madonas virsmežniecībā Liezeres pamatskolai ir putnu izstādes apmeklējums, Valkas virsmežniecībā ir Meža dienu atklāšanas koncerts Strenču vidusskolā un fotoizstāde par putniem, kā arī ekspozīcija par medībām un Ventspils virsmežniecībā tiek iesākts lekciju cikls skolās un putnu būrīšu izgatavošana un izlikšana, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Kā katru gadu Valsts meža dienests rīko Meža dienu pasākumus visā Latvijā. Arī šogad Valsts meža dienests aicina gan meža īpašniekus, gan īpaši skolēnus pievērst uzmanību mežam un saskatīt daudzās vērtības tajā, jo, šogad Meža dienu ietvaros, tiks uzsākts projekts Mūsu meža mantinieki, kas būs domāts tieši skolniekiem, lai viņi labāk izprastu un apzinātos meža nozīmi un tā ilglaicību. Turpinot iepriekšējos gados veiksmīgi uzsākto, arī šopavasar Valsts meža dienests aicinās meža īpašniekus uz semināriem par meža atjaunošanas un kopšanas jautājumiem, kuros informēs par veicamajiem darbiem, kā arī šā gada aktualitātēm šajā un citās meža apsaimniekošanas jomās. Semināri plānoti katrā mežniecībā, un īpaši aicināti tiek tie meža īpašnieki, kuru īpašumos aktuāla meža atjaunošana. Par semināriem var interesēties mežniecībās vai zvanot virsmežniecību konsultantiem, kā arī vismaz 10 dienas pirms semināra informācija pieejama Valsts meža dienesta mājas lapas www.vmd.gov.lv sadaļā "Meža īpašniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Mežu īpašnieki sūdzas par nesamērīgu mikroliegumu noteikšanu

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 600 meža īpašnieku valsts augstākajām amatpersonām nosūtījuši vēstuli, lūdzot izvērtēt, viņuprāt, nesamērīgu īpašumtiesību aprobežošanas praksi, nosakot mikroliegumus, un pieņemt lēmumus, kas veicinātu sadarbībā balstītu dabas aizsardzību privātos īpašumos.

"Dabas aizsardzības jautājumi ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā - kāpēc problēmsituācijas netiek risinātas tur? Tāpēc, ka šie mēģinājumi ir bijuši gan darba grupā par grozījumiem mikroliegumu noteikumos, gan priekšlikumu izstrādē Mazā ērgļa sugas aizsardzības plānam, taču nesekmīgi, jo nedz VARAM, nedz Dabas aizsardzības pārvalde, kas ir valsts iestādes, kuru pienākumos ir nodrošināt labu pārvaldību pār savā kompetencē esošiem jautājumiem, to nedara vai dara neveiksmīgi attiecībā uz mikroliegumiem, kas ir ārpus aizsargājamām teritorijām," norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības (LMĪB) izpilddirektore Aiga Grasmane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Noteikti Meža nozares Gada balvas ieguvēji

Māris Ķirsons [email protected], 20.01.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozares 2005.gada balvas nominācijā „Par sasniegumiem meža darbu veikšanā” saņems SIA „Beaverss”, SIA „Latsin” un SIA „Ordālija”, nominācijā „Par ieguldījumu ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas veicināšanā” – akciju sabiedrības „Latvijas valsts meži” (LVM) Austrumvidzemes mežsaimniecības Strenču meža iecirkņa vadītāja vietnieks Vilis Krūmiņš, zemnieku saimniecības „Kalnu Antēni” īpašnieks Jānis Steķis un zemnieku saimniecības „Kalna Gavieši” īpašnieks Ziedonis Vilciņš, „Par ieguldījumu kokrūpniecības attīstībā” – SIA „Daiļrade Koks”, SIA „Konto”, SIA „Marko KEA” un SIA „Varis Toys”, „Par ieguldījumu zinātnē” – Latvijas Valsts Mežzinātnes institūta „Silava” projektu vadītājs Mārtiņš Bičevskis, mežzinātņu doktors Jānis Bisenieks un „Rīgas meža aģentūras” Mežsaimniecības departamenta Mežkopības sektora vadītājs un Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes Mežkopības katedras profesors Imants Liepa, „Par sabiedrības izglītošanu un informēšanu” – LVM struktūrvienības „Sēklas un stādi” Latgales sēklkopības iecirkņa plantācijas pārzine Anna Āze, Valsts meža dienesta (VMD) atbalsta daļas vecākā referente Sarmīte Grundšteine un žurnāls „Baltijas Koks” (Dzidra Smiltēna, Māris Avots, Pauls Beķeris), „Par ieguldījumu jauno speciālistu sagatavošanā” - Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Meža fakultātes Kokapstrādes katedras profesors Andrejs Domkins, Ērgļu arodvidusskolas direktors Andris Spaile un LLU Meža fakultātes Kokapstrādes katedras profesors, inženierzinātņu doktors Henns Tuherms. Meža nozares Gada balvas ieguvēji šajās nominācijās, kā arī nominācijā „Par mūža ieguldījumu” tiks nosaukti Gada balvas pasniegšanas ceremonijā, norādīts Zemkopība sministrijas informācijā.Meža dienu komiteju, kas tika izveidota 2005.gadā, vada zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Komitejā darbojas izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete, vides ministrs Raimonds Vējonis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis, Latvijas Kokrūpniecības federācijas prezidents Juris Biķis, Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs Aivars Berķis, Valmieras pilsētas Domes priekšsēdētājs Inesis Boķis un LLU Meža fakultātes profesors Zigurds Saliņš, norādīts Zemkopība sministrijas informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Meža īpašnieku biedrība vēlas panākt izmaiņas koku ciršanas noteikumu projektā

Māris Ķirsons [email protected], 12.04.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noteikumu projekts par koku ciršanu meža zemēs satur daudzas jaunas un atbalstāmas tiesību normas, piemēram, normas, kas ļauj daudz labāk apsaimniekot neproduktīvas mežaudzes, tomēr, noteikumu projektā ir iekļautas arī atsevišķas normas, kuras neveicinātu mežsaimnieciskās efektivitātes palielināšanos, jaunāku tehnoloģiju pielietošanu cirsmu uzmērīšanā, norādīts Meža īpašnieku biedrības izpilddirektora Arņa Muižnieka informācijā. Meža īpašnieku biedrības galvenie iebildumi saistās ar noteikumu punktiem, kas paredz izmaiņas cirsmu platībās. Tā piemēram, nav saprotama vēlme noteikt vēra augšanas apstākļu tipam 100 m platas cirsmas, tādējādi atkal mežā veidojot neraksturīgas taisnstūrveida formas izcirtumus. Pašreiz spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu redakcija Latvijā darbojas jau 5 gadus. Kā rāda līdzšinējā prakse, šie noteikumi nav izraisījuši lielu vienlaidus izcirtumu rašanos. Vidējā kailcirtes cirsmas platība privātos mežos Latvijā ir 1,3 ha. Nākošais Meža īpašnieku biedrības iebildums ir saistīts ar noteikumu punktu, kas paredz aizliegt galveno cirti pēc caurmēra, ja iepriekšējo piecu gadu laikā audzē ir veikta kopšanas cirte. Šeit netiek ievērots taisnīguma princips - ja meža īpašnieka mežā tiek konstatēti slimību, kaitēkļu, vēja, sniega izraisīti koku bojājumi un mežaudzes šķērslaukums ir virs minimālā šķerslaukuma skaitliskās vērtības, saskaņā ar Meža likumā uzlikto pienākumu novērst slimību un kaitēkļu tālāku izplatību, ir jāveic kopšanas cirte. Tādējādi, saskaņā ar noteikumu projekta pašreizējo redakciju meža īpašnieks tiek sodīts par to, ka viņš godprātīgi veic darbības meža sanitārā stāvokļa un paliekošās mežaudzes kvalitātes uzlabošanai, norādīts Meža īpašnieku biedrības izpilddirektora Arņa Muižnieka informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiks seminārs par aktualitātēm privātajā mežsaimniecībā

, 01.10.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža īpašnieku biedrība (MIB) 2.oktobrī Valmieras rajonā rīkos informatīvu semināru par aktualitātēm privātajā mežsaimniecībā un par MIB priekšlikumiem grozījumiem normatīvajos aktos, liecina Meža īpašnieku biedrības sniegtā informācija medijiem.

Seminārs notiks divos atšķirīgos meža īpašumos. Meža īpašnieki iepazīstinās semināra dalībniekus ar mežsaimniecisko ciklu, nepieciešamajiem mežsaimnieciskajiem pasākumiem dažādās mežaudzēs, ārējiem faktoriem, kas ietekmē mežsaimniecību, nepieciešamajiem ikgadējiem ieguldījumiem mežsaimniecībā, kas vērsta uz ekonomiski dzīvotspējīgu un sabalansētu meža apsaimniekošanu.

Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs A.Muižnieks iepazīstinās ar MIB priekšlikumiem grozījumiem meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvajos aktos, kas veicinātu ilgspējīgas mežsaimniecības attīstību.

Meža īpašnieku biedrība tika dibināta 2005.gadā ar mērķi veicināt ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā. Par Meža īpašnieku biedrības biedru var kļūt ikviens meža īpašnieks vai apsaimniekotājs neatkarīgi no meža īpašuma lieluma un juridiskā statusa- pašlaik biedrību veido gan privātas un juridiskas personas, gan pašvaldības.

Komentāri

Pievienot komentāru