Gleznotāja Gundega Dūduma rada ne vien gleznas un interjerus, bet arī košas un krāsainas somiņas, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Manas somiņas savā ziņā esmu es pati. Katra soma ir kā maza glezna. Tās ir daudzfunkcionālas, jo var vilkt gan pie džinsiem un kedām, gan pie vakartērpa, ejot uz operu,» uzskata Gundega Dūduma, somu zīmola Duduma Bags (SIA Bazhaar) īpašniece. Vaicāta, kā viņa spēj apvienot visas savas radošās aktivitātes, Gundega teic, ka viņai šis darba modelis patīk, jo nav visu laiku jāglezno, jāveido interjeri vai jāšuj somas. «Varu visu laiku darīt ko citu,» viņa teic.

Neatrada meklēto

Kā Gundega pievērsusies somiņu darināšanai? Pirms kāda gada viņa internetveikalā gribēja nopirkt somiņu. Ilgi to meklējusi dažādos veikalos, taču nav varējusi atrast tieši tādu, kādu bija iedomājusies. «Trijos naktī gāju gulēt dusmīga par iztērēto laiku. Tomēr nākamajā rītā izdomāju, ka mani tik viegli apturēt nevar – tādu somiņu, kādu esmu izsapņojusi, mierīgi varētu uztaisīt arī pati. Man mājās ir daudz audumu un es ķēros klāt. Uztaisīju skici, sadiedzu, atradu labu šuvēju, kura sašuva trīs dažādas somas. Pēc tam somas novērtēja manas draudzenes un teica, ka arī viņas tādas gribētu. Kur problēma?» viņa atminas. Kad bija gatavas pirmās trīs somas, Gundega uzcītīgi apstaigāja Rīgas labākās šūšanas darbnīcas, taču neviens nebija ieinteresēts viņas pasūtījumā. Draugi ieteica šūšanas fabriku Valmierā un turienes šuvējām iepatikās mākslinieces ideja. «Man ir svarīgi, ka visiem cilvēkiem, kas ir procesā iesaistīti, patīk tas, ko viņi dara, jo man šķiet, ka to var sajust gala produktā,» pieļauj Gundega. Pēc tam viņa uzšuva pirmās 50 somas, kuras vienlaikus bija mārketinga pētījums – vai kādam tās patīk, par kuriem modeļiem cilvēki ir gatavi samaksāt naudu, jo viena lieta ir teikt, ka patīk, bet pavisam cita – patīk tik ļoti, ka ir gatavi tādu iegādāties. «Tad top skaidrs, vai ir jēga turpināt,» saka Gundega.

SIA Lineo līdzīpašnieces Gundega Kupča–Jurjāne un Sandra Brante kopš mājas tekstila uzņēmuma nodibināšanas arī pašas guļ uz liniem

«Citādāk vairs nevaram,» abas saka. Sandra atceras, ka sākumā viņai bijusi vēlme kaut ko sākt pašai savu, taču pietrūcis spēju noformulēt, kas tieši tas varētu būt, līdz televīzijas raidījumā noskatījusies sižetu par zviedru uzņēmējiem, kuri labprāt iepirktu linu izstrādājumus, ja vien Latvijas uzņēmumi to piedāvātu. Idejai un ierosmei atsaucās un pieslēdzās Gundega. «Tā abas enerģiski sākām – aizbraucām uz Lietuvu, linu tekstila izstādi, atradām dažus Lietuvas un Igaunijas ražotājus, kas atbilda tam, kā mēs iztēlojāmies to, ko vēlamies,» stāsta Sandra.

Gads kopš sākuma

Aktīvu darbību uzņēmums sāka pirms gada jūlijā, līdz tam noritēja sagatavošanās garākais process – atbilstošu meistaru atrašana un iecerētā produkcijas izskata un kvalitātes sasniegšana. Šūšana pašlaik ir ārpakalpojums, nav tādu apjomu, lai vērtu pašas savu darbnīcu. Atrast labus meistarus ir samērā grūti – lins ir sarežģīts šūšanā, ne visiem pietiek drosmes ar to strādāt, jāspēj izmantot audumu maksimāli, vīlēm un apšuvumiem jābūt atrādāmiem arī no kreisās puses. Drēbniekiem nepatīkot taisnus gabalus šūt, viņi arodu apguvuši, lai radītu tērpus. Taču šobrīd ir izveidojusies laba sadarbība ar divām šuvējām, un Gundega ar Sandru pat ir gatavas dažkārt piekāpties pasūtījuma termiņos savām meistarēm, jo vīlēm ir jābūt taisnām un skaistām, lai var mierīgi gulēt. SIA Lineo audumus pērk no Lietuvas ražotājiem – pagaidām Latvijā neražo tādus audumus, kādus iecerējušas abas uzņēmējas. «Latvijā ir trūcīgi ar linu auduma ražošanu – maza izvēle. Lietuvā linu audumi ir daudz un dažādi, lietuviešu austie piesaistīja ar to, ko no tiem var radīt. Gofrēta 100% linu auduma, ko izmantojam dvieļiem, Latvijā nav vispār. Lietuvā ir daudz audumu fabriku – gan lielu, gan mazu, ar ES naudu strauji attīstījušās, ir jaunas tehnoloģijas. Turamies pie viena ražotāja – pārbaudīts, uzticams, zinām, ka auduma struktūra un krāsa lietojot nemainīsies, esam eksperimentējušas un mazgājušas kopā dažādas krāsas, kvalitāte saglabājas,» stāsta uzņēmējas. Pašas veidojušas arī iepakojuma dizainu. Tekstila kolekciju abas uzņēmējas veido pēc principa – nevis tikai nopelnīt, bet lai patiktu pašām un nebūtu jākaunas par saražoto. Peļņai, protams, arī jābūt, viņas piebilst.

Tējnīcas Illuseum saimnieki Gundega Silniece un Eduards Cunskis atver kafejnīcu un tējnīcu Strada, kur kafijai un tējai tiek izrādīta vienlīdz liela cieņa

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mēs atkal gribējām kaut ko jaunu un nolēmām mēģināt sevi pierādīt arī kafijas pasaulē. Vēlējāmies radīt pirmo vietu Rīgā, kur kafija un tēja ir vienlīdzīgas, jo visās kafejnīcās, pat tajās, kur cenšas ieviest labu tēju, tā vienmēr zaudē. Tējnīcām ir ļoti šaura, specifiska auditorija. Strada vairāk ir kafejnīca, bet vēlamies te integrēt tēju. Mēs cenšamies ienest tēju masās,» stāsta Gundega. Viņa spriež, ka šī Latvijā ir jauna pieeja – citas tējnīcas un kafejnīcas strādā vairāk akcentējot vienu vai otru virzienu, bet Strada cenšas šīs abas jomas apvienot.

Gundega akcentē, ka Strada ir mikro kafijas grauzdētava. «Mums tepat ir maza grauzdētava, kur klients var pasūtīt kafiju tādā grauzdējumā, kā vēlas, un tik daudz, cik nepieciešams. Pēc 15 minūtēm kafijas pupiņas ir gatavas, un tās var ņemt līdzi uz mājām. Mēs nedomājam pretendēt uz lieliem apjomiem kā Rocket Bean Roastery vai Andrito Roastery, bet piedāvāt kafiju tieši mūsu klientu vajadzībām mazos apjomos. Tāpat lepojamies ar kafijas un tējas kokteiļiem ar alkoholu. Tie ir dažādi eksperimenti, piemēram, laba ulūna tēja ar šampanieti vai aukstā brūvējuma kafija ar portvīnu. Kokteiļos veidojas interesanti aromāti un garšas,» teic Gundega.

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Ceru, ka Baltijas tīģeri joprojām ir dzīvi, lai gan patlaban varbūt iekļauti Sarkanajā grāmatā kā apdraudētā suga. Tagad jālemj, vai tīģeri atlikušo mūžu pavadīs savvaļā, vai zoodārzā.

Tā, uzstājoties Ekonomistu apvienības 2010 Spīdolas balvas pasniegšanas ceremonijā, teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents un bijušais Igaunijas premjers Sīms Kallass, raksta Diena.lv. Runājot par situāciju Latvijā, viņš apliecināja, ka tā bauda simpātijas EK līmenī, un komisija darīs visu, lai atbalstītu Latvijas centienus cīņā ar krīzi. «Taču tas nenozīmē, ka tai ir instrumenti, kā situāciju pārvarēt. Instrumenti ir jūsu pašu rokās,» uzsvēra EK pārstāvis.

Politiķis klāstīja, ka jau patlaban ir redzams: ES visātrāk atkopjas tās valstis, kas ir orientētas uz eksportu, taču tajās valstīs, kuras stingri sekoja finanšu disciplīnai, nepieļaujot budžeta deficīta palielināšanu ar mērķi palīdzēt tautsaimniecībai, atkopšanās, iespējams, būs ilgāka. Pēc S.Kallasa teiktā, patlaban ES kopējais parāds veido 28% no iekšzemes kopprodukta, kas ir par 25% vairāk nekā pērn.

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Jau desmito reizi Dienas Bizness meklē Latvijas biznesa tīģeri

Laikraksts Dienas Bizness un speciālistu darba portāls Cvmarket.lv ir izvēlējušies gadskārtējā konkursa «Biznesa tīģeris 2014» desmit pusfinālistus. 21. maijā notiks konkursa pusfināls, kur tīģeri tiksies ar žūriju, prezentēs sevi, uzņēmumu un savus kopīgos panākumus.

Pusfinālā izkristalizēsies pieci līderi, kuri tiksies finālā 17. jūnijā. Pretēji citiem gadiem, kad tikai žūrija noteica «tīģerīgākos» pretendentus, šogad žūrija lems par četriem atbilstošākajiem pretendentiem un piekto izvēlēsies interneta lietotāji, iepazīstoties ar kandidātiem Cvmarket.lv un balsojot – Dienas Biznesa portālā db.lv. «Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad Biznesa tīģera titula kandidātu sniegumu būs iespējams vērtēt ne tikai stingrajai žūrijai, ņemot vērā no sagatavotās pretendentu prezentācijas un iesniegtos finanšu datus, kas apliecina uzņēmuma vai nodaļas izaugsmi, bet būs iespēja iesaistīties arī visiem interneta lietotājiem,» saka Inga Daliba, Cvmarket.lv mārketinga menedžere. Speciālistu darba portālā Cvmarket.lv būs apskatāmi profili, kur būs iespēja iepazīties ar kandidātu video un foto vizītkarti, kā arī uzzināt viņu dzīves moto vai pamatojumu, kāpēc ir pelnījuši nosaukumu par Biznesa tīģeris.

1. PTAC: Swedbank drīkstēja paaugstināt procentu likmes

2009. gada sākumā Swedbank saviem klientiem masveidā palielinājusi procentu likmes īstermiņa kredītlīnijām, skaidrojot to ar latu sadārdzinājumu. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šādu bankas rīcību tolaik atzina par pieļaujamu, pamatojoties, pieaugusi naudas vērtība.

2. 1 500 Ls par dzīvi privātmājā

Šī gada otrajā pusē aktualizējušais jautājums par nekustamā īpašuma nodokli izraisi plašu sabiedrības rezonansi. Sākotnēji tika paredzēts ieviest ar 2010. gadu ar šī nodokļa palīdzību no cilvēku maciņiem mēģinās izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus latus, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus.

Viena no ceļojumu firmas Latvia Tours dibinātājām un ilggadēja tās vadītāja Gundega Zeltiņa ar 20. maiju vairs nav šīs firmas amatpersona.

To Db.lv apstiprināja Latvia Tours valdes priekšsēdētājs Aigars Smiltāns. «Gundega Zeltiņa pašlaik bauda dzīvi un atpūšas, taču nepieciešamības gadījumā mēs vēl arvien varam lūgt viņas padomu,» tā A. Smiltāns.

Gundega Zeltiņa, kas pirms 17 gadiem bija vienas no Latvijas atpazīstamākām tūrisma firmām LatviaTours dibinātājām, vadības grožus šajā uzņēmumā atdeva pakāpeniski, aptuveni pirms gada valdes priekšsēdētāja amatu nododot Aigara Smiltāna rokās. Pašlaik Latvia Tours valdē ir trīs valdes locekļi: Aigars Smiltāns, Tatjana Verjē un Deivids Verjē. Verjē ģimene ar Latvia Tours ir saistīta jau ilgāku laiku kā uzņēmuma akcionāri. T. Verjē pirmā darba vieta arī bijusi Latvia Tours, pirms viņa kļuva par Eiropas Komisijas Iekšējā tirgus direktorāta padomnieci un konsultanti banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē. Arī līdz šim T. Verjē ir iesaistījusies Latvia Tours vadības darbā.

Svētku drānu izvēlē variāciju ir daudz – gan etnisks apģērbs mūsdienu skaņās, gan tradicionāli tautas tērpi, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados nudien var runāt par latviskuma daudzināšanas kultu, atzīst vairāki DB aptaujātie tautisko drēbju darinātāji. Veikalu Taste Latvia īpašniece Dita Danosa novērojusi, ka vairāki atzīti Latvijas dizaineri, veidojot vasaras kolekcijas, ņem vērā pieaugošo pieprasījumu pēc apģērba ar tautiskiem akcentiem. Tas kļūst populārāks ne tikai jauniešu, bet arī pieaugušo pircēju vidū. Tiesa, vīriešiem iespēja izvēlēties Līgo svētkiem piemērotu tērpu no pašmāju dizaineru piedāvātā klāsta ir krietni mazāka nekā sievietēm, tomēr diskriminācija mazinoties. Vīrieši varot lūkoties pēc krekliem ar tautiskiem akcentiem, kā arī tauriņiem ar latvju rakstiem. Īpašus Līgo tērpus, rotas un aksesuārus darina arī vairāki jaunie dizaineri.

http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

Jaunu automašīnu tirgus Baltijas valstīs šī gada pirmajos mēnešos pēc pērnā gada krīzes pamazām atgūstas. Visstraujāk jaunu auto tirgus audzis Igaunijā, kur šī gada pirmos piecos mēnešos pārdots par 37,2% vairāk auto nekā tajā pašā periodā pērn. Pieaugums bijis arī Latvijā (+17,3%) un Lietuvā (+7,2%), liecina Igaunijas uzņēmuma "RIA.com Marketplaces" apkopotā informācija.

Īpaši strauji Baltijā aug pārdoto hibrīdauto un elektroauto skaits: Latvijā pārdoto hibrīdauto skaits šī gada pirmajā ceturksnī pieaudzis pat par 213,1%, elektroauto skaits – par 47,7%, savukārt ar tradicionālajiem benzīna un dīzeļdegvielas dzinējiem darbināmie auto zaudē popularitāti, un to pārdošanas apjomi strauji kritušies.

2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, jaunu automašīnu pārdošanas apjomi Eiropā samazinājās par kopumā 23,7%. Lielākais kritums reģistrēts Kiprā - 42,8%, mazākais Dānijā - 12,5%. Igaunija 2020. gadu noslēdza ar pārdošanas apjoma kritumu par 29,3%, Latvija par 25,8% un Lietuva par 12,9%. Taču šī gada pirmajos piecos mēnešos situācija stabilizējusies: Eiropas Savienības no janvāra līdz maijam pārdoto jauno automašīnu skaits pieauga par vidēji 29,5% (Eiropas autoražotāju asociācijas (ACEA) dati). Igaunijā šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdotas kopumā 10 329 jaunas automašīnas (kāpums par 37,2%), Latvijā – 6215 automašīnas (+17,3%) un Lietuvā 15 160 automašīnas (+7,2%).

Kaut arī N4 klasē Latvijas 2009.gada čempions ir zināms un tas ir Aivis Egle, cīņas gaidāmajā rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nebūs mazāk spraigas kā iepriekšējos piecos čempionāta posmos. Tieši otrādi – sezonas pēdējais posms noteiks iznākumu visās pārējās klasēs, kā arī komandu kopvērtējumā.

Par Latvijas autorallija čempionu pēc rallija Kurzeme 2009 jau piekto reizi tika kronēts Aivis Egle, jo viņa pārsvars pār tuvāko sekotāju čempionāta kopvērtējumā – Jāni Vorobjovu – pirms pēdējā posma ir 14 punkti un tos dzēst nav iespējams pat ar uzvaru. Teorētiski Aivis Egle pat varētu atpūsties un rallijā Latvija – Kuldīgas rudens 2009 nestartēt, jo kārotais tituls jau ir izcīnīts, tomēr aizraušanās ar šo sportu darījusi savu un Aivis Egle ir pieteicies startam arī Kuldīgas apkaimē, tiesa gan, nu jau pie A+ klases sacīkšu automobiļa stūres.

Lai arī Jānim Vorobjovam kārtējo reizi autorallija čempiona tiltuls šogad ir gājis secen, Kuldīgā atslābt nedrīkstēs un nāksies vien braukt ar pilnu atdevi, lai nepazaudētu vicečempiona titulu. Šobrīd kopvērtējumā Jānis tikai par 5 punktiem apsteidz tuvāko sekotāju Māri Neikšānu. Vēl svaigā atmiņā ir abu sportistu sacensība rallijā Kurzeme 2009, kur tikai pēdējā ātrumposmā tika noteikts uzvarētājs – finišā pēc 100 nobrauktiem kilometriem Vorobjovs Neikšānu apsteidza vien par nepilnām 5 sekundēm.

2014. gada 30. oktobrī viesnīcā Maritim Park Hotel Rīga Pārdošanas vadības konferences noslēgumā tika noskaidroti karjeras portāla CV-Online organizēto konkursu "Pārdošanas Guru 2014" un "Pārdošanas vadības Guru 2014" rezultāti. Konkursā "Pārdošanas vadības Guru 2014" 1. vietu ieguva nekustamo īpašumu kompānijas Kivi Real Estate komercīpašumu pārdošanas un nomas nodaļas vadītājs Ivars Gorbunovs, kas vislabāk pierādīja savu profesionalitāti, talantu un spējas.

"Konkursā piedalījos, jo es to uztvēru nevis kā konkursu, bet vairāk kā treniņu pašam sev, iespēju mācīties, satikt klātienē citus pārdošanas profesionāļus. Līdz ar to, pilnveidot pašam savas iemaņas un nodot labāko no konkursā iegūtajām atziņām arī saviem darbiniekiem. Uzskatu, ka, vadoties pēc šādas pārliecības, ieguvējs būs gan konkursants, uzņēmums, kuru viņš pārstāv, darbinieki, kā arī klienti. Es aicinu vairāk un aktīvāk gan pārdošanas speciālistus, gan pārdošanas vadības profesionāļus piedalīties šajos konkursos – zinu, ka Latvijā vēl ir daudz talantīgi un profesionāli speciālisti, kuri vēl nav izmēģinājuši savus spēkus," atzīst titula Pārdošanas vadības Guru 2014 titula ieguvējs Ivars Gorbunovs.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Pagājušās nedēļas nogalē Liepājā populārais autosportists Viktors Lebedevs testa režīmā veica rallija Kurzeme 2009 trasē iekļauto pilsētas posmu. Trasē iekļauti interesanti un pilsētas posmiem neierasti elementi – metoši tramplīni un ūdens brasls.

“Trase ir ļoti interesanta. Ja salīdzina ar citiem pilsētas ātrumposmiem, kurus esmu braucis, šis ir īpašs,” tā pilsētas posmu pēc testiem komentē V. Lebedevs. “Trase ir ātra, daudz interesantu un sarežģītu pagriezienu, tramplīnu. Īpaši interesants ir brasls. Man patīk!”Rallijs emKurzeme 2009/em sola ūdens šaltis

Pēdējo reizi šāds elements rallija trasēs bija iekļauts 2003. gadā rallijā "Sigulda". Ātrumposms ar nosaukumu "Argentīna" bija ļotRallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)i Rallijā Kurzeme 2009 sportistiem ūdens brasls būs jāšķērso divas reizes. 2 kilometrus garajam ātrumposmam ar nosaukumu Liepāja startu dos 29. augustā plkst. 17:18 un 17:39. Sportisti trasē dosies pēc rāvējslēdzēja principa. (Foto: Rallijs Kurzeme)populārs rallija fanu vidū un pulcēja lielas skatītāju masas. Diemžēl līdz ar rallija "Sigulda" izzušanu izzuda arī šis posms.

Veselības ministrija (VM) sagatavojusi grozījumus likumā, kas pavērtu zaļo gaismu vakcīnu pret Covid-19 pārdošanai ārvalstīm.

Ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā iesniegtie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā paredz, ka līdz šim iegādātās vakcīnas var pārdot ārvalstu valdībām, nepiemērojot Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu. Lēmumu par vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanu katrā konkrētā gadījumā pieņemtu Ministru kabinets.

Vakcīnu pārdošanas rezultātā iegūtos līdzekļus ieskaitītu valsts pamatbudžeta ieņēmumos.

Patlaban Latvijas regulējumā nav atbilstoša regulējuma vakcīnu pret Covid-19 infekciju pārdošanai uz ārvalstīm, ņemot vērā arī to, ka vakcīnu atsavināšanai ir piemērojami arī noslēgtajos līgumos ar vakcīnu ražotājiem un ar Eiropas Komisiju iekļautie nosacījumi.

Mūsdienu klients vēlas ievērojami lielāku kontroli pār saviem izdevumiem nekā iepriekš, izvēloties, kā, cik un kādā periodā ir gatavs maksāt. Veiksmīgi attīstot un pierādot sevi Igaunijā, inovatīvo finanšu tehnoloģiju uzņēmums ESTO nolēmis ieņemt vadošu vietu arī Latvijas e-komercijas tirgū.

Uzņēmums izstrādā un pārvalda modernāko maksājumu platformu, kuras galvenais uzsvars ir elastīga un automatizēta produkta nodrošināšana saviem klientiem. Tehnoloģiskās konkurences priekšrocības ir ļāvušas uzņēmumam īsā laika periodā iekļūt nobriedušā POS finansēšanas sektorā.

“Mūsu esošie Igaunijas un Lietuvas partneri izmanto ESTO pakalpojumus gan e-veikalos, gan klātienes veikalos visās Baltijas valstīs vienlaicīgi – ar vienādotiem procesiem, nosacījumiem un ātru, vienkāršu integrāciju. Mēs redzam, ka varam palīdzēt daudziem Latvijas tirgotājiem palielināt vidējā pirkuma grozu un kopējos pārdošanas apjomus. Savukārt, klientiem mēs piedāvājam pilnībā automatizētu 60 sekunžu ātru noformēšanas procesu, kas atvieglo iepirkšanos un padara to patīkamāku. Darbojamies Latvijā vien pāris mēnešus, bet sadarbību esam uzsākuši ar vairāk nekā 20 partneriem. Mūsu pakalpojumus novērtē tādi uzņēmumi, kā ideal.lv, weekendshoes.lv, 24a.lv, stilmann.lv, rokaspulksteni.lv, verkter.lv un citi,” stāsta Baiba Tētiņa, ESTO LV, AS valdes locekle.

Stikla šķiedras ražotājs AS "Valmieras stikla šķiedra" pagājušajā gadā strādāja ar 127,922 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,3% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 36,8% un bija 6,154 miljoni eiro, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2022.gads sākās ar rekordlieliem pārdošanas apmēriem un vēsturiski zemu gatavās produkcijas krājumu atlikumu pirmajā ceturksnī, jo, pirmkārt, pēc vannu krāsns rekonstrukcijas bija jāizpilda 2021.gadā atliktie pasūtījumi. Otrkārt, piegādes ķēdes starp Āziju un Eiropu vēl arvien apgrūtināja augstas transporta izmaksas.

Šie apstākļi radīja iespēju vairāku pārdošanas cenu korekciju rezultātā uz klientiem novirzīt pieaugošās grupas izejmateriālu, dabasgāzes un elektroenerģijas izmaksas, teikts vadības ziņojumā.

Riska vadības pasākumu ietvaros 2019.-2022.gada periodā uzņēmums pakāpeniski samazināja sadarbības apmērus ar biznesa partneriem Krievijā un Baltkrievijā, tāpēc karadarbības sākums 2022.gada februārī būtiski neietekmēja "Valmieras stikla šķiedras" grupas izejmateriālu piegādes un pārdošanas ieņēmumus. Tikai atsevišķi Krievijas piegādātāji nelielos apmēros piegādāja izejmateriālus stikla kausēšanas ražošanas procesa nodrošināšanai - šī sadarbība tika pārtraukta nekavējoties karadarbības sākuma posmā, un krietni pirms starptautisko tirdzniecības sankciju ieviešanas pret Krieviju.

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Visticamāk, Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta sēdē rīt, 7.martā, tiks atcelta Iki un Cento veikalu operatora SIA Palink pirmās instances tiesas pasludinātā maksātnespēja un nosūtīta lieta jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesai, sacīja bijusī uzņēmuma maksātnespējas administratore Gundega Rozmisa.

Vienlaikus viņa piebilda - ja maksātnespējas lēmums tiktu saglabāts spēkā, uzņēmums «viennozīmīgi ietu uz ārpustiesas aizsardzības procesu (ĀTAP)».

Viņa akcentēja, ka Palink piegādātāji, visticamāk, piekristu ĀTAP procedūrai, jo nav ieinteresēti sadarbības pārtraukšanā, par ko liecinot arī tas, ka piegādes turpinoties vēl arvien.

Rozmisa arī atzina - ja Palink mātesuzņēmums UAB Palink kapitalizētu investīciju parādu, kas, pēc publiskajā telpā izskanējušās informācijas, ir aptuveni 25 miljoni latu, kompānija teorētiski būtu maksātspējīga. Taču viņa uzsvēra, ka UAB Palink šo procedūru nepieciešamības gadījumā var veikt arī ĀTAP gaitā, turklāt Palink īpašnieki apsolījuši, ka strādās pie ĀTAP plāna.

No 6. janvāra darbu "Swedbank" sāk Gundega Genca, kas būs Atbilstības kontroles vadītāja Latvijā, un darbosies arī bankas vadības komandas sastāvā. Pēc Eiropas Centrālās bankas piekrišanas saņemšanas, Genca pildīs arī "Swedbank" Latvijā valdes locekļa pienākumus.

Gundegai Gencai ir vairāk nekā 20 gadu ilga juridiskā darba pieredze, tostarp, atbilstības kontroles vadīšanā, kā arī plašas zināšanas klientu izpētes un darījumu novērtēšanā, informē "Swedbank". Iepriekš viņas pieredze bijusi saistīta ar atbilstības kontroles vadīšanu "SEB" un "Luminor" bankās, kā arī juridisko konsultāciju sniegšanā klientiem dažādās jomās.

Atbilstības kontrole Latvijā ir daļa no Grupas Atbilstības kontroles funkcijas, kuras vadītājs ir tieši pakļauts "Swedbank Grupas" prezidentam. Atbilstības kontroles atbildība ir pārliecināties, ka banka un tās darbinieki darbojas saskaņā ar ārējiem un iekšējiem normatīviem. Tas tiek īstenots, veicot pārbaudes, novērtējot un ziņojot neatbilstības bankas un Grupas vadībai, kā arī sniedzot eksperta padomus vairākās jomās. Kā Atbilstības kontroles vadītāja Latvijā Gundega Genca vadīs Atbilstības kontroles komandu Latvijā, nodrošinās sadarbību ar uzraugošajām iestādēm, kā arī būs daļa no vadības komandas Latvijā.

1. Parunāsim par to, kurš te kuru «čakarē»

Šī gada rudenī nedalītu uzmanību ieguva meteorīts. Ne tāpēc, ka tas pats par sevi būtu unikāla dabas parādība, bet tāpēc, ka tas izrādījās reklāmas triks, kas neatstāja vienaldzīgu nevienu. Viens no aspektiem, kas nodarbināja daudzu prātus : vai roku pielicis arī reklāmas smagsvars Ēriks Stendzinieks? Lūk, viņa paša monologs par šo tēmu.

2. 1500 Ls par dzīvi privātmājā

Plānojot, kā palielināt budžeta ieņēmumus un samazināt izdevumus, valdība 2009. gada augustā paziņoja par gaidāmo mājokļa nodokli, kurš tobrīd paredzēja no cilvēku maciņiem izvilkt labākajā gadījumā pāris simtus latu, bet sliktākajā gadījumā pat vairākus tūkstošus.