Jaunā regula par produktu marķēšanu nav pietiekami skaidra gaļas ražotājiem; pieļautas kļūdas tulkojumā
Jaunās regulas par produktu marķēšanu tulkojums latviski nepārprotami liek domāt par to, ka obligāti norādāms pievienoto olbaltumvielu saturs un izcelsme gaļas un zvejniecības produktiem un izstrādājumiem to nosaukumā. Pārliecinoties par to regulas franču, angļu un nīderlandiešu valodas tulkojumos, top skaidrs, ka latviski iztulkots aplam. Tas ir pārpratums, DB skaidro Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā un pārtikas departamenta nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone.
Olbaltumvielas jāatšifrē vienīgi gadījumā, ja tās ir dzīvnieku izcelsmes, nevis piena vai sojas, uzsver ZM eksperte. Olbaltumvielas būtu jāatšifrē nosaukumā vien tajos gadījumos, ja, piemēram, cūkgaļas desai tiktu pievienotas olbaltumvielas no liellopu gaļas. DB jau vēstīja (24.03.2015.), ka gaļas pārstrādes uzņēmums Forevers, piemērojot pārprotamās marķējuma prasības un mainot informāciju uz iepakojuma un etiķetēm, produktu nosaukumā uzskatāmi norādījis arī informāciju par pievienotām piena un sojas olbaltumvielām. Patērētājam tas var šķist simpātiski, jo skaidri tiek pateikts, cik liela daļa no izstrādājuma nav no gaļas, taču ražotājs tā rezultātā izjūt pieprasījuma kritumu par 5–10%. Kā skaidro G. Evardsone, Eiropas Komisija pamatojusi, ka prasību neskaidrais punkts attiecas tikai uz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielām, lai gan oficiālu pamatojumu pēc pieprasītās informācijas ZM no EK vēl gaida. G. Evardsone uzsver, ka regula pilnībā kalpo patērētājiem, nodrošinot tos ar pilnvērtīgu informāciju par produktu.
Arī citi punkti tulkoti neskaidri vai pārāk precīzi pārliekot no citas valodas, tā, piemēram, prasīts norādīt rafinētās augu eļļas ražošanā izmantoto augu «izcelsmi» (angļu «origin»), ar ko gribēts neskaidrā veidā pateikt tik vienkāršu lietu, kā to, ka jāatklāj izmantotā auga nosaukums.
Plašāk lasiet rakstā Par pievienotu soju tomēr var klusēt ceturtdienas, 2. aprīļa, laikrakstā Dienas Bizness (7. lpp.)!