Pēc Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" daļu izpirkšanas sakaru uzņēmumos SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un stratēģiskā investora piesaistes, visām darījumā iesaistītajām pusēm - AS "Latvenergo", Latvijas Valsts radio un televīzijas centram (LVRTC), SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" ("Possessor") un stratēģiskajam investoram - varētu piederēt apmēram 25% no abu uzņēmumu kapitāldaļām.

Tā intervijā pauda "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste un LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

"Mēs redzam, ka paritāte perspektīvā varētu būt daudzmaz vienādās četrās daļās, ar to saprotot LVRTC, "Latvenergo", "Possessor" un stratēģisko investoru, kuram, pēc mūsu redzējuma, būtu jāiegūst 25% kapitāldaļu," norādīja Ozols, piebilstot, ka pašlaik runā nevis atsevišķi par LMT un "Tet", bet gan par šī biznesa kopumu.

Pašlaik "Latvenergo", LVRTC un "Possessor" ir izveidojuši darba grupu, kura mēneša laikā izvēlēsies konsultantus, kas palīdzēs ar stratēģiskā investora piesaisti, ar padziļināto izpēti jeb "due diligence", kā arī ar darījuma strukturēšanu. Tālāk plānots, ka divu divarpus mēnešu laikā pakāpeniski tiks saņemta informācija no konsultantiem.

Darījums par SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) un SIA "Tet" daļu izpirkšanu no Zviedrijas telekomunikāciju kompānijas "Telia" varētu tikt noslēgts šī gada jūlijā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norāda, ka puses ir apņēmušās ievērot saskaņoto grafiku, kas paredz daļu pārdošanas līguma noslēgšanu šī gada jūlijā un darījuma pabeigšanu, kā arī papildu stratēģiskā investora piesaisti 2026. gada otrajā pusē.

EM atzīmēja, ka ceturtdien ministru prezidente Evika Siliņa (JV) un ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) tikās ar "Telia Company" prezidentu un izpilddirektoru Patriku Hofbaueru, lai pārrunātu aktuālo projekta statusu pēc pērn noslēgtā saprašanās memoranda par "Telia" piederošo LMT un "Tet" daļu iegādi.

Siliņa norāda, ka atbalsta AS "Latvenergo" un AS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) iniciatīvu iegādāties "Tet" un LMT daļas. Plānotais darījums uzņēmumiem ir investīciju lēmums nozarē, kas piedāvā sinerģijas potenciālu un iespēju veidot reģionāla līmeņa tehnoloģiju uzņēmumu. Kopš saprašanās memoranda parakstīšanas iesaistītās puses ir aktīvi strādājušas, lai pēc iespējas drīzāk pietuvotos darījuma īstenošanai.

Septembrī AS "Latvenergo" un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) plāno noslēgt līgumus ar konsultantiem, kuri palīdzēs darījumā ar Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanu un stratēģiskā investora piesaisti.

LVRTC valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka konsultantu palīdzība ir nepieciešama trijos virzienos - "Tet" un LMT padziļinātajā izpētē jeb "due diligence", stratēģiskā investora piesaistē un darījuma strukturēšanā.

"Šobrīd mēs darba grupā, kurā ir "Latvenergo", LVRTC un "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"", esam izgājuši cauri procesam ar konsultantu uzrunāšanu, un šie uzņēmumi var sākt strādāt pie piedāvājuma sagatavošanas. Tos mēs sagaidām salīdzinoši ātri, pilnīgi noteikti vēl līdz augusta beigām. Tad attiecīgi mēs strādāsim pie izvērtējuma, lai nonāktu pie līgumiem," sacīja Ozols.

Pēc līguma noslēgšanas ar konsultantiem divu divarpus mēnešu laikā tiek sagaidīts, ka tiks saņemta informācija, ar kuru tālāk strādāt, lai noslēgtu darījumu ar "Telia".

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) grupa 2025. gadu noslēgusi ar būtisku izaugsmi visos galvenajos darbības rādītājos un nostiprinājusi līderpozīcijas tehnoloģiju un komunikāciju nozarē. Grupas apgrozījums pēc neauditētiem datiem pērn audzis par 8,2 %, sasniedzot 335,1 miljonu eiro, kas ir augstākais rādītājs grupas pastāvēšanas vēsturē. Pēdējos 10 gados grupas apgrozījums ir dubultojies.

LMT grupas prezidents Juris Binde uzsver, ka izaugsmes pamats joprojām ir lielās investīcijas tīklā un tehnoloģijās, pamatpakalpojumu un tīkla kvalitātes pārākums, tomēr vienlaikus arvien lielāku lomu ieņem inovācijas un augošā eksportspēja, kas palīdz diversificēt LMT grupas darbību: “Tehnoloģiju attīstība paver jaunas durvis eksporta un industriālās transformācijas jomās, veicinot Latvijas atpazīstamību starptautiskajos tirgos. Ar tādiem risinājumiem kā LMT ražotais pasaulē mazākais mobilo datu modulis sensoru iekārtām vai privātie 5G tīkli, kas jau darbojas vairākās vietās mūsu valstī un tiek projektēti Lietuvā, LMT grupa apliecina Latvijas globālo konkurētspēju. Tehnoloģiju līderība Latvijā un ārvalstu tirgos arī ir atslēga mūsu ambīcijām piecos gados audzēt grupas apgrozījumu par 60 %, sasniedzot 500 miljonu eiro.”

AS "Latvenergo" iesaistīšanās Zviedrijas telekomunikāciju kompānijai "Telia" piederošo sakaru uzņēmumu SIA "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) kapitāldaļu izpirkšanas darījumā varētu ietekmēt ātrumu, kādā tiek veiktas investīcijas atjaunojamās enerģijas projektos, intervijā aģentūrai LETA atzina "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

"Visticamāk, tas ietekmēs ātrumu, ar kādu mēs investēsim kādā no vēja vai saules parkiem. Bet, ja mums stratēģijā bija paredzēts līdz 2026.gada beigām izbūvēt 600 megavatu atjaunojamās enerģijas ģenerācijas jaudas, šobrīd mēs būvējam 1,2 gigavatus, kas ir divreiz vairāk. Attiecīgi mēs savā stratēģijā paredzēto esam pārsnieguši, un esam jau tajā posmā, kur mums ir jāsāk domāt par drošību un diversifikāciju, par to, lai šie aktīvi dotu tādu atdevi, kādu mēs esam plānojuši," sacīja Čakste.

Viņš norādīja, ka investīcijas atjaunojamajā enerģijā ir ar saviem riskiem nākotnē, cenu riskiem, situācijām, kad enerģijas ir par daudz un veidojas negatīvas cenas. Elektrifikācija un patēriņš Baltijā ir nepietiekams, tādēļ, izbūvējot atjaunojamās enerģijas jaudas, ir jādomā arī par noieta pusi un ienākumu diversifikāciju, lai nodrošinātu pelnītspēju arī nākotnē.

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" līdz 2030.gadam cer sasniegt uzņēmuma vērtību, kas ir lielāka par vienu miljardu eiro, ceturtdien pasākumā "Tet vīzija 2030" sacīja "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Tatarčuks norādīja, ka "Tet" ir izstrādājis astoņus attīstības virzienus, kas palīdzēs šo ambīciju - kļūt par "vienradzi" līdz 2030.gadam - pārvērst realitātē.

Vienlaikus Tatarčuks sacīja, ka jau pašreiz notiek pārmaiņas, un pauda cerību, ka Zviedrijas uzņēmuma "Telia Company" ("Telia") parakstītais saprašanās memorands ar Latviju, AS "Latvenergo" un VAS "Latvijas valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) par visu tai piederošo "Tet" un SIA "Latvijas mobilais telefons" akciju pārdošanu būs grūdiens plašākai uzņēmuma attīstībai.

Pēc Tatarčuka teiktā, "Tet" no sakaru uzņēmuma kļuvis par diversificētu daudznozaru uzņēmumu.

Biržas "Nasdaq Riga" un "Prudentia" veidotais Latvijas vērtīgāko uzņēmumu "Top101" liecina, ka "Tet" vērtība 2024.gadā bijusi 380,62 miljoni eiro, 2023.gadā - 429,32 miljoni eiro, 2022.gadā - 452,81 miljons eiro, bet 2021.gadā uzņēmuma vērtība bija 438,06 miljoni eiro.

Mobilo sakaru operatora SIA "Latvijas mobilais telefons" kiberdrošības risinājums šogad novērsis 1,095 miljardus kiberapdraudējumu no 104,7 miljoniem ļaunprātīgu vietņu, informē uzņēmumā.

Tostarp izplatītākie kiberapdraudējumu veidi ir pikšķerēšana un ļaunatūras, bet vienlaikus nemainīgi augstu draudu apmēru veido arī "C & C" centri ("Command & Control" centri) un ar kriptovalūtu krāpniecību saistītas shēmas.

"Miljards ir simbolisks skaitlis, kas raksturo šī brīža realitāti, kurā ikvienam interneta lietotājam jārēķinās ar to, ka iespējas piedzīvot kiberuzbrukumu ir pavisam reālas," pauž LMT Drošības dienesta direktors Egons Bušs. Viņš atzīmē, ka arī svētku laikā ir būtiski atcerēties, ka aiz vilinošām atlaidēm var slēpties krāpnieciska shēma un apsveikumu aizsegā izplatīties pikšķerēšanas mēģinājumi ar nolūku iegūt datus vai izkrāpt naudu.

Nākamajā gadā saglabāsies un pieaugs pieprasījums pēc tehnoloģiju risinājumiem, aģentūrai LETA pauda telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmuma SIA "Tet" valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Īpaši saglabāsies un pieaugs pieprasījums kiberdrošības, mākoņpakalpojumu, mākslīgā intelekta (MI) un augstas kvalitātes datu pārraides jomā, norādīja Tatarčuks.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas uzņēmumi aizvien vairāk saprot un novērtē risinājumus, kas ļauj uzlabot katram konkrētajam uzņēmējdarbības veidam raksturīgo efektivitāti, rentabilitāti un klientu apkalpošanas kvalitāti. Spēja ātri reaģēt, pielāgoties un būt soli priekšā konkurentiem ir kritiski svarīga jebkura biznesa panākumiem.

Tāpat arvien lielāka vērtība tiek piešķirta pakalpojumiem, kas tiek īstenoti, izmantojot ilgtspējīgas tehnoloģijas atbilstoši ESG jeb vides, sociālo un pārvaldības kritēriju prasībām. Ja tiek īstenoti šādi projekti, tad tie atspoguļo uzņēmuma tehnoloģisko ambīciju līmeni un skaidru apņemšanos veidot digitāli spēcīgu, drošu un videi draudzīgu Latviju, minēja Tatarčuks.

Latvijas telekomunikāciju un tehnoloģiju nozares ilgtermiņa izaugsmi nosaka konsekventas investīcijas infrastruktūrā, spēja patstāvīgi izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas un nodrošināt noturīgus risinājumus arī sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, aģentūrai LETA pauda SIA "Latvijas mobilais telefons" (LMT) prezidents Juris Binde.

Viņš norāda, ka aizvadītais gads Latvijas telekomunikāciju un tehnoloģiju nozarei ir apliecinājis, ka ilgtermiņa izaugsmi nosaka nevis īstermiņa risinājumi, bet konsekventas investīcijas infrastruktūrā, spēja pašiem izstrādāt inovatīvas tehnoloģijas un nodrošināt noturīgus risinājumus arī sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, vienlaikus iezīmējot to lielo atbildību, kas patlaban gulstas uz nozares pleciem un kas būtiski ietekmēs tās attīstību arī šogad.

Binde atzīmēja, ka Latvijas telekomunikāciju nozarei 2025. gads bijis izaicinājumiem bagāts laiks, ko raksturo gan tirgus pārsātinājums, gan arvien lielāka digitālo pakalpojumu un rīku popularitāte.