Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no 1. aprīļa nodrošina informācijas pieejamību, kā arī divas reizes mēnesī to aktualizēs, par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu parāda kopsumma pārsniedz 100 latus.

Informāciju datu bāzē dienests atjaunos divas reizes mēnesī – katra mēneša 7. un 26. datumā, kad tiks publiskota visa informācija, kas nonāks VID rīcībā un būs pārbaudīta līdz katra mēneša 6. un 25.datuma plkst. 24.00.

Informāciju par nodokļu parādiem datu bāzē var saņemt, norādot attiecīgā nodokļa maksātāja precīzu nosaukumu un reģistrācijas kodu vai saimnieciskās darbības veicēja vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu.

Kopējā parāda summā, kas tiks publiskota parādnieku datu bāzē, netiks iekļauti tikai tie nodokļu maksājumi, kuru maksāšanas termiņš ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos.

Ja nodokļu maksātājs neveiks nodokļa maksājuma, kura samaksas termiņš ir sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos, samaksu noteiktajā termiņā un pilnā apmērā, tad parādnieku datu bāzē minētā parāda summa tiks iekļauta kopējā parāda summā. Savukārt, ja nodokļa maksājumam tika piešķirts samaksas termiņa pagarinājums saskaņā ar Nodokļu atbalsta pasākuma likumu, tad šī nodokļa maksājuma summa tiek iekļauta kopējā parāda summā.

Nodokļu maksātājiem minētās sistēmas izveidošana ļaus ērtā veidā sekot līdzi savu nodokļu nomaksas stāvoklim, kā arī nepieciešamības gadījumā sniegs priekšstatu par darījuma partnera ekonomisko situāciju, kā arī nebūs nepieciešams VID pieprasīt izziņas par norēķiniem ar budžetu.

VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāze tika izveidota ar mērķi samazināt laika un finanšu resursus gan nodokļu maksātājiem, kas nepieciešami, lai VID pieprasītu un saņemtu izziņu par norēķiniem ar budžetu, gan nodokļu administrācijai, sagatavojot pieprasītās izziņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības, klāsta dienestā.

Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa

Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā maija sākumā sasniedza 954,5 miljonus eiro

LETA, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 954,542 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk audzis sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu apmērs.

Parādi valsts pamatbudžetam šogad maija sākumā bija 507,547 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 8,1% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 276,712 miljonus eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,283 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1% vairāk.

Vienlaikus atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.maijā bija 58,3% no kopējās parādu summas jeb 556,743 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.maijā bija atzīti parādi 291 340 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā aprīļa sākumā - 1,255 miljardi eiro

LETA, 21.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 786,605 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 4,7% salīdzinājumā ar marta sākumu, 308,175 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,2% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 160,311 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī bija 61% no kopējās parādu summas jeb 765,005 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.aprīlī bija atzīti parādi 10,095 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad aprīļa sākumā bija atzīti parādi 754,91 miljona eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 158,799 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 596,111 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 593,931 miljonu eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,18 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,378 miljardi eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 893,71 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 3,2% salīdzinājumā ar marta sākumu, 320,575 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 1% mazāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,858 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,5% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.aprīlī bija 68,21% no kopējās parādu summas jeb 939,964 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.aprīlī bija atzīti parādi 8,811 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 916,964 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 497,398 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 3,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, 279,892 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir pieaugums par 1%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 139,675 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā bija 59,2% no kopējās parādu summas jeb 542,545 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 248,6 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopējie nodokļu parādi Latvijā novembra sākumā - 885,9 miljoni eiro

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 885,946 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 481,144 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 273,764 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 131,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 61,5% no kopējās parādu summas jeb 544,6 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 259,8 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad oktobra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,133 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 677,098 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 0,6% salīdzinājumā ar septembra sākumu, 301,019 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 154,592 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.oktobrī bija 66,2% no kopējās parādu summas jeb 750,465 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.oktobrī bija atzīti parādi 1,824 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā novembra sākumā - 1,25 miljardi eiro

LETA, 23.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,25 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 789,567 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 3,2% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 308,662 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 2% mazāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 151,41 miljona eiro apmērā, kas ir par 4,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 67,8% no kopējās parādu summas jeb 846,746 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 9,247 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad novembra sākumā bija atzīti parādi 837,499 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 169,862 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 667,637 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 665,276 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,361 miljona eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,13 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 672,715 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 9,6% salīdzinājumā ar augusta sākumu, 303,012 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 153,928 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,4% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.septembrī bija 65,8% no kopējās parādu summas jeb 743,635 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.septembrī bija atzīti parādi 1,838 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 932,305 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 516,115 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 0,5% salīdzinājumā ar maija sākumu, 277,195 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 1,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 138,994 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 59,4% no kopējās parādu summas jeb 554,133 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 237,9 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,36 miljardi eiro, kas ir par 0,07% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 875,45 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,5% salīdzinājumā ar decembra sākumu, 326,05 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 2,2% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 158,69 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,2% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī bija 71,29% no kopējās parādu summas jeb 969,73 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.janvārī bija atzīti parādi 9,5 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā decembra sākumā - 1,254 miljardi eiro

LETA, 27.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad decembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,254 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 779,098 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,3% salīdzinājumā ar novembra sākumu, 315,795 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 2,3% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 159,621 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,4% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.decembrī bija 64,5% no kopējās parādu summas jeb 808,494 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2017.gada 1.decembrī bija atzīti parādi 9,252 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,212 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 747,463 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 1,2% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, 304,372 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir līdzīgi kā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 160,645 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā bija 66,3% no kopējās parādu summas jeb 803,844 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 2,258 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,296 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 825,692 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 0,1% salīdzinājumā ar februāra sākumu, 307,393 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,3% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 163,148 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,2% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā bija 58,7% no kopējās parādu summas jeb 760,541 miljons eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.martā bija atzīti parādi 10,075 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad marta sākumā bija atzīti parādi 750,465 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 152,667 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 597,799 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 595,669 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 2,13 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,223 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 756,474 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir kritums par 0,9% salīdzinājumā ar maija sākumu, 304,28 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir par 0,4% vairāk, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 161,909 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 64,3% no kopējās parādu summas jeb 786,733 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2018.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 2,371 miljona eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Par piedzenamiem šogad jūnija sākumā bija atzīti parādi 784,362 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 167,279 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 617,084 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 616,041 miljona eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 1,042 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzlabojot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbu nodokļu parādu piedziņas jomā un pilnveidojot nodokļu piedziņā piemērojamos nodokļu normatīvos aktus, ir izdevies panākt, ka šā gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug, informē VID.

Būtiski palielinājušās arī piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas – šī gada astoņos mēnešos piedzīti 189,6 miljoni latu, kas ir par 34% vairāk nekā 2012.gada astoņos mēnešos.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā nodokļu parādu apjoma pieaugums bija 10%, bet šā gada astoņos mēnešos – 0,6%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Iepirkuma uzvarētāja pasludināšanas brīdī apakšuzņēmēji dzēš parādus; pēc tam tie kļūst vēl lielāki

Žanete Hāka, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils novada pašvaldības konkursā par novada pašvaldības ceļu un ielu rekonstrukciju uzvarējušā uzņēmuma apakšuzņēmējiem iepirkuma uzvarētāja pasludināšanas brīdī dzēsti parādi.

Aprīļa sākumā Daugavpils novada dome izsludināja konkursu par pašvaldības ceļu un ielu rekonstrukciju. Konkursā piedalījās pieci pretendenti, un par konkursa uzvarētāju jūnija beigās tika pasludināts SIA Ošukalns, kurš piedāvājis pakalpojumu par lētāko cenu – 792,5 tūkstošiem latu.

Konkursu IUB apstrīdēja uzņēmums SIA Binders, norādot, ka jūnija sākumā iepirkuma komisija pieprasījusi SIA Ošukalns iesniegt VID dokumentus, ka abiem apakšuzņēmējiem nav nodokļu parādu. 14. jūnijā uzņēmums iesniedzis šo izziņu.

Apstrīdot konkursu, SIA Binders norāda, ka pasūtītājs, vērtējot SIA Ošukalns piedāvājumu, identiskās situācijās, vērtējot nodokļu parādu esamību, pieņēmis dažādus lēmumus. Iepirkuma priekšmeta pirmajā daļā pasūtītājs izslēdzis SIA Ošukalns no turpmākās dalības konkursā, jo tā apakšuzņēmējiem ir nodokļu parādi, savukārt iepirkuma priekšmeta 2. daļā pasūtītājs to nav ņēmis vērā, un atzinis SIA Ošukalns par konkursa uzvarētāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par 27,45% pieaudzis VID iekasēto nodokļu parādu apjoms

Lelde Petrāne, 03.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2013.gada laikā nodokļu parādu apjoms vairs nepieaug. Būtiski palielinājušās piedziņas darbību rezultātā iekasētās summas - šī gada desmit mēnešos piedzīti 243,59 miljoni latu, kas ir par 27,45% vairāk nekā 2012.gada desmit mēnešos, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāve Evita Teice-Mamaja.

Ja kopš 2008.gada nodokļu parādu kopējam apjomam katru gadu bija tendence pieaugt, tad kopš 2012.gada kopējais parādu apjoms ir salīdzinoši stabils - 2012.gadā kopējā nodokļu parāda apjoma pieaugums bija 10%, 2013.gada desmit mēnešos kopējais parāda apjoms samazinājies par 2,93%, reāli piedzenamo parādu apjoms samazinājies par 24,50%.

Iemesls tam ir ekonomikas augšupeja, piedziņas rezultātā iekasētie nodokļu parādi un no 2012.gada 1.oktobra līdz 2013.gada 1.janvārim īstenotais nodokļu atbalsta pasākums. Efektīvāku nodokļu parāda piedziņu dienestā ietekmējuši arī tādi faktori kā nodokļu parādu piedziņas procesa pilnveidošana un VID iniciētās izmaiņas nodokļu normatīvajos aktos. Viena no būtiskākajām VID iniciētajām izmaiņām normatīvajos aktos piedziņas efektivitātes uzlabošanai ir grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, paredzot iespēju noteikt riska personas statusu nodokļu parādniekiem (fiziskām personām, juridisku personu valdes locekļiem), skaidro dienests. 2012.gada 1.janvārī darbu uzsāka jaunizveidotā VID Nodokļu parādu piedziņas pārvalde, centralizējot parāda piedziņas procesus un nodrošinot vienveidīgu un vienādas intensitātes piedziņas darbu visā valsts teritorijā attiecībā uz visiem VID administrēto maksājumu veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Kā es pret VID par 5 eiro tiesājos

Viktorija Kristholde-Lūse, VILGERTS nodokļu eksperte, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai bērnam ir jābūt algas grāmatiņā, lai saņemtu IIN atvieglojumus jeb - kā es pret VID par 5 eiro tiesājos.

Paskrienot notikumiem pa priekšu, uzreiz vēlos norādīt, ka tiesāšanās ceļā esmu uzvarējusi Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un spriedums administratīvā lietā ir stājies spēkā 10/06/2019. Taču jāsecina, ka mūsdienās ļoti reti kurš izvēlas tiesāties pret VID. Tas ir saistīts ar lielām tiesāšanās izmaksām, kuras pie tam vēl nav iespējams atgūt, patērēto laiku un valdošajam uzskatam (VID publiski paustajam) par augsto procentuālo uzvaras īpatsvaru no VID puses. Manā gadījumā svarīgs bija princips par to, ka esmu nodokļu konsultants, un nevarēju atstāt VID negodīgu rīcību bez uzmanības. Tas bija reputācijas jautājums. Mani kolēģi juristi gan vienmēr ir uzsvēruši, ka principi mūsu valstī maksā dārgi, kas tā arī ir. Neskatoties uz faktu, ka visu tiesvedību kārtoju es pati un man nebija papildu juristu un konsultantu rēķini, jebkurā gadījumā biju iztērējusi arī 90 eiro valsts nodevās, kas pret strīdus summu 5 eiro ir smieklīgi un pat muļķīgi. Tieši tāpēc bieži mani klienti izvēlas netiesāties ar VID, jo saprot, ka tas ir pārāk dārgi. Man kā konsultantam šis šķiet absurdi. Turklāt VID ar šādu rīcību paliek arvien pašpārliecinātāks. Pēdējā laikā 95% gadījumos pie nepamatota audita uzrēķina vienīgā VID atbilde un argumentācija ir: «Ejiet, tiesājieties un tad redzēsim, ko tiesa teiks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID novērsis likstas ar nodokļu parādnieku datubāzi

Žanete Hāka, 10.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien atjaunota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu un nodevu parādnieku datubāzes darbība, informēja VID pārstāvji.

Lai samazinātu varbūtību, ka VID administrēto nodokļu un nodevu parādnieku datubāzē kā nodokļu parādi tiek iekļauta informācija par nodokļu maksājumu, kas ir samaksāts normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, bet informācija par to vēl nav nonākusi VID rīcībā, datubāzē veikti uzlabojumi. Veikto uzlabojumu rezultātā turpmāk datubāzē netiks iekļauta informācija par tiem nodokļu maksātāja nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš iestājas piecas darba dienas pirms datubāzes aktualizēšanas datumiem.

Šobrīd izstrādāts un ieviests risinājums, kas paredz, ka datubāzes aktualizēšanas dienās – mēneša 7. un 26.datumā – datubāzē netiks iekļauta informācija par nodokļu maksātāju nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš iestājas piecas darba dienas pirms datubāzes aktualizēšanas datumiem. Tādējādi tiek novērsts risks, ka datubāzē kā nodokļu parādi tiek atspoguļota informācija par nodokļu maksātāja veiktajiem maksājumiem, par kuriem, ņemot vērā starpbanku veikto maksājumu laika nobīdi, informācija vēl nav nonākusi VID rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: PVN pārmaksas atmaksas kārtībā nepieciešami grozījumi

Ingūna Ābele, Nodokļu partnere, Sertificēta nodokļu konsultante, PRIMUS zvērinātu advokātu birojs, 28.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk mediju vidē uzņēmēji dalās ar savu pieredzi attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu, lai atgūtu pārmaksāto PVN. Uzņēmēji atklāti runā par sistemātisku VID izmantoto darbības taktiku, kas apgrūtina uzņēmumu darbību un faktiski liedz uzņēmumu iespējamu attīstību vai pat darbības turpināšanu. Proti, VID sistemātiski veic darbības, lai aizturētu uzņēmuma pārmaksāto PVN maksimāli ilgi, neveicot savlaicīgu pārmaksātā PVN atmaksu uzņēmumiem. Kā šis jautājums ir regulēts un kādas katrai pusei ir izvēles?

Likumdevējs attiecībā uz nodokļu pārmaksu atmaksu VID ir piešķīris salīdzinoši lielu rīcības brīvību – normatīvie akti nodokļu iekasēšanas jomā ir vienpusēji. Kopējais sabiedrības labums no nodokļu iekasēšanas stāv pāri par privātpersonas tiesībām. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pirms VID pieņem lēmumu PVN pārmaksu atmaksāt, tas var pieprasīt darījumu apliecinošus dokumentus un paskaidrojumus, kuru izvērtēšanai paredzētas kopā 75 dienas. Gadījumā, ja sākotnējās pārbaudes laikā viss gluži vēl nav saprasts līdz galam, tiek uzsākts nodokļu audits, tas kopā ar pagarinājumiem nodokļu pārmaksu var aizturēt līdz pat vienam gadam. Kā tad tas tā var notikt? PVN pārmaksas pamatotības vērtēšanas 75.dienā VID pieņem lēmumu par audita uzsākšanu. Audits var tikt reāli uzsākts pat pēc mēneša, jo no lēmuma pieņemšanas dienas līdz audita uzsākšanas dienai uzņēmējam tiek dots laiks sagatavoties auditam. Nodokļu audits ilgst 90 dienas, ko VID ģenerāldirektors var pagarināt vēl par 30 dienām. Jo īpaši bezspēcīgs uzņēmējs ir gadījumos, kad VID pieprasa informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijām. Audita termiņš tiek pagarināts vēl par 60 dienām un apturēts uz laiku, kamēr tiek gaidīta un apstrādāta atbilde no citas valsts nodokļu administrācijas. Šeit jau atkal izgaismojas kopējā termiņa neparedzamība, jo uzņēmējs neredz, kad VID ir informāciju pieprasījis un, kad un ko citas valsts nodokļu administrācija ir atbildējusi. Vēlāk, iepazīstoties ar VID audita materiāliem, redzams, ka, ja arī VID saņem informāciju no ārvalstu nodokļu administrācijas pāris dienu laikā, tad mēnešiem to var apstrādāt, novilcinot visu procesu maksimālajā termiņā, neietverot kopējā audita termiņā laika posmu, kad VID it kā apstrādā saņemto informāciju. Diemžēl šobrīd arī tiesa šādus procesuālā termiņa nokavējumus neuzskata par tik būtiskiem, lai tie ietekmētu lietas virzību. Turklāt netiek veikta arī kontrole pār to, cik efektīvi un pamatoti VID izmanto nodokļu auditam paredzēto laiku un vai nodokļa audita termiņa pagarinājums patiešām ir nepieciešams, jo formāli VID darbojas likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksperts: Nepamatoti turīgie 20 000 Latvijas iedzīvotāju

Valts Stūrmanis, Mag iur Lundas Universitāte. Starptautiskās un Eiropas Savienības nodokļu tiesības. Deloitte Latvia vecākais konsultants, 12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms kāda laika presē parādījās informācija, ka gandrīz divus gadus pēc fizisko personu sākumdeklarācijas iesniegšanas VID ir apkopojis šajās deklarācijās iekļautos datus. Analīzes rezultātā VID ir identificējis vairāk nekā 20 000 Latvijas iedzīvotājus, kuri pēc VID ieskatiem dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Tātad, nav nomaksājuši iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) par visiem saviem ienākumiem, un slēpj savu ienākumu patiesos apmērus.

Neviļus šāda VID publiski pausta informācija liek aizdomāties par to, kāda būs VID turpmākā rīcība ar šiem datiem. Skaidrs, ka šobrīd VID nav kapacitātes un ekonomiskā pamatojama veikt auditus visiem šiem 20 000 iedzīvotāju.

Prognozējams, ka ar daļu no šiem 20 000 iedzīvotāju VID veiks ilgu saraksti, noskaidrojot šo personu ienākumu avotu. Lūgs iesniegt paskaidrojumus un papildeklarācijas. Ja personai neizdosies VID pārliecināt, ka IIN ir nomaksāts vai labais dzīves līmenis sasniegts, gūstot ar nodokli neapliekamus ienākumus, tad nodokli nāksies nomaksāt vai ilgstoši strīdēties ar VID. Tāpat droši var teikt, ka “perspektīvākajai” daļai no šiem 20 000 personu VID ieradīsies ciemos, lai veiktu auditu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Nodokļu nemaksātāji nedrīkst uzvarēt publiskajos iepirkumos; nodokļu maksātāji tajos kļūdas pēc nav diskriminējami!

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) strikti iestājas par to, ka likumprojektam Grozījumi Publisko iepirkumu likumā jāsatur normas, kas nodokļu nemaksātājiem liedz uzvarēt valsts un pašvaldību iepirkumos, tomēr likumā ietvertais nedrīkst diskriminēt godīgus nodokļu maksātājus, kuriem kļūdas pēc iepirkuma laikā izveidojies parāds.

Ir Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri, kuri tikuši uzskatīti par nodokļu parādniekiem, ja uzņēmumiem vienlaikus attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksām ir bijusi pārmaksa, kas mērāma desmitos un pat simtos tūkstošu eiro, bet attiecībā uz iedzīvotāju ienākuma nodokli kļūdaini uzrādīts parāds 50 vai 160 eiro. Šādas situācijas atkārtošanās nav novērsta arī likumprojekta redakcijā uz Saeimas trešo lasījumu.

Apsveicams ir solis, kas jau sperts, lai noteiktu, ka tikai nodokļus maksājoši uzņēmumi var pieteikties publisko iepirkumu konkursos - līdzšinējā kārtība noteica nodokļu nomaksas pārbaudi nevis visiem pretendentiem, bet tikai uzņēmumam – publiskā iepirkuma uzvarētājam. Ir noteikts arīdzan saprātīgs termiņš – 10 darba dienas – kurās iespējams vien novērst pārpratumus, ja tādi radušies, vai labot kļūdas, ja nodokļu maksājumi pārskaitīti uz neatbilstošo VID konta numuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID līdz 2021.gadam grib dzēst nepiedzenamos parādus miljarda eiro apmērā

LETA, 17.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mērķis ir līdz 2021.gadam dzēst reāli nepiedzenamos parādus aptuveni viena miljarda eiro apmērā, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore Santa Garanča.

Viņa informēja, ka 1.oktobrī kopējais parādu apjoms ir 1,288 miljardi eiro, no tiem reāli piedzenami parādi esot aptuveni 200 miljoni eiro.

«No 2021.gada VID pāriet uz jaunu nodokļu administrēšanas sistēmu un tiek ieviests vienotais konts, tāpēc nebūtu pieļaujams, ja tad vēl jaunajā sistēmā tiktu iegrāmatoti vēsturiskie un nepiedzenamie parādi. VID ir mērķis šos nepiedzenamos parādus trīs gadu laikā dzēst,» skaidroja Garanča.

Viņa skaidroja, ka jau patlaban kopējā parāda īpatsvars pret kopbudžeta ieņēmumiem samazinās - ja 2013.gadā tie bija 1,416 miljardi eiro jeb 20,74%, tad 2016.gadā tie bija 1,36 miljardi eiro jeb 16,97%. OECD valstīs vidējais kopējā parāda īpatsvars pret kopbudžeta ieņēmumiem ir 21,18%.

Komentāri

Pievienot komentāru