Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Pirms ziemas brīvdienām daudzi atceras seno tautas gudrību par to, ka pirms Ziemassvētku vakara jābūt labestīgiem un jāizlīgst, ja gadās ar kādu sastrīdēties, kā arī jānokārto visi parādi. Pēdējais pieminētais būtu jāatceras ne tikai debitoriem, bet arī kreditoriem – pirms jaunā gada vienlīdz svarīgi ir gan atgūt, gan atmaksāt parādus. Parādu pārvaldnieki nepaļaujas uz brīnumiem, bet gan rīkojas, it īpaši tāpēc, ka tagad ir izdevīgs brīdis to darīt.

Ādolfs Mārtiņš Krauklis, Atgustinaudu.lv Pārdošanas vadītājs, uzskata, ka gada nogales tuvošanās liek gan debitoriem, gan kreditoriem (gan fiziskām, gan juridiskām personām) pārskatīt savu bilanci un aprēķināt personīgo līdzekļu apmēru, lai noskaidrotu, vai tie gada laikā ir palielinājušies vai samazinājušies. Viņš saka, ka tautas gudrība vienmēr būs aktuāla – gada beigās visiem debitoriem un kreditoriem ir jāatmaksā vai jāatgūst parādi, neatliekot to uz vēlāku laiku.

Ā.M.Krauklis kungs atzīst, ka parādu problēmu risināšana ļoti reti saistās ar patīkamām emocijām. Tomēr svētku laikā parādu atmaksu pozitīvi var uztvert gan debitors, gan kreditors. Debitoriem Ā.M.Krauklis iesaka ieguldīt pūles un meklēt gada nogales sniegtos risinājumus un iespējas. Kreditorus viņš aicina nekavēties un, ja nepieciešams, vērsties pie parādu piedziņas uzņēmuma, lai gadu nobeigtu ar sakārtotu bilanci.

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Latvijas bankas pēdējos piecos gados piedzīvojušas nozīmīgas pārmaiņas. Lielākā daļa banku pakalpojumu klientiem ir pieejami digitāli, piedāvājot modernākas maksājumu iespējas. Stiprināta arī starptautiskā reputācija, veidojot ilgtspējīgākus biznesa modeļus un aizejot no transakciju “nauda ienāk, nauda aiziet” pieejas, ko joprojām dažreiz kāds aplami mēdz saukt par “investīcijām”.

Pēdējos divos gados darbs ieguldīts, lai no formālas pieejas, kas plaši un pamatoti kritizēta savas neelastības dēļ, risku pārvaldībā pārietu uz riskos balstītu pieeju. Pozitīvās pārmaiņas bijušas labas sadarbības rezultāts starp nozari un atbildīgajām iestādēm Latvijā un arī starptautiski.

Latvijas finanšu iestādes dažādās diskusijās bieži tikušas salīdzinātas ar kaimiņvalstīm, norādot gan uz atšķirīgām prasībām, gan dažādiem pieejamajiem resursiem prasību izpildei. Uzsvērta pārlieku stingra un formāla pieeja, negatīva ietekme uz konkurētspēju reģionā, rezultātā mazinot investīciju piesaistes iespējas. Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas, Zviedrijas un Polijas partnerorganizācijām veica pētījumu, kas salīdzina Latvijas risinājumus finanšu pakalpojumu pieejamībā un atbilstības nodrošināšanā ar kaimiņvalstīm un starptautiskajiem standartiem. Pētījumā vērtētas un apkopotas minēto partnerorganizāciju sniegtās atbildes par dažādiem ar finanšu pakalpojumu sniegšanu saistītiem segmentiem – depozīti un finansēšana, aizdevumi, parādu atgūšana, maksājumu pakalpojumi, neklātienes identifikācija, it īpaši naudas atmazgāšanas novēršanas un sankciju izpildes prasību īstenošana.

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» (RS) privātam uzņēmumam «Konsultatīvā sabiedrība »Conventus«» («Conventus») maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu, un auditorkompānija «Ernst&Young» ierosinājusi izvērtēt šī pakalpojuma efektivitāti, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto».

«Ernst&Young» veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā RS ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, tai skaitā 1,8 miljoni eiro iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro. Parādu piedziņu RS interesēs nodrošina «Conventus», par ko 2017.gadā pašvaldības kapitālsabiedrība šim partnerim samaksāja teju 1,03 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 943 000 eiro.

Bijušais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss iepriekš LTV norādīja, ka pašvaldības uzņēmumam parādu piedziņa ir jāpadara efektīvāka, vai nu iesaistot tajā, piemēram, pašvaldības policiju, vai arī panākot, ka automašīnai nevar iziet tehnisko apskati, kamēr nav apmaksāti piemērotie sodi par neatļautu transportlīdzekļa novietošanu RS stāvvietā.

Apstājoties Ekonomikas ministrijas darba grupas darbam, nevedas risinājumi vēsturisko apkures parādu segšanai, teica "Rīgas namu pārvaldnieka" (RNP) valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Viņš informēja, ka darba grupas darbs apstājās gadumijā. Tagad uzņēmums atkal vērsies Ekonomikas ministrijā, Saeimas atbildīgajā komisijā un pie Rīgas domes kā pie sava un daļēji arī "Rīgas siltuma" īpašnieka. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs esot sniedzis savu atzinumu, ka māju nepieslēgšana apkurei atsevišķu nemaksātāju dēļ neatbilst normālai praksei.

Šis jautājums vienkārši ir jārisina, jo tā ir vēsturiski izveidojusies netaisnība, kļūda vai lobija ietekmes rezultāts, ka RNP jāuzņemas atbildība par gadu gaidā nesamaksātajiem rēķiniem.

"Caur pārvaldnieku, tostarp RNP, kontiem nauda par apkuri "iet tranzītā". Tai netiek aprēķināti ne kredītriski, ne mēs no tā gūstam peļņu. Pēc likuma - cik mums iemaksā, tik mēs pārskaitām tālāk. Visu līdz pēdējam santīmam. Tādēļ vēl viens no situācijas risinājuma variantiem ir tiešie līgumi - lai siltuma piegādātāji ar iedzīvotājiem slēdz tiešos līgumus un paši aktīvi iesaistās parādu atgūšanā par sniegtajiem pakalpojumiem," teica Neimanis.

Darba devēja un darba ņēmēja attiecības regulē savstarpēji noslēgts darba līgums. Tajā abas puses vienojas par darba algas apmēru, tās veidu, kā stundas likmi vai fiksētu mēnešalgas apmēru un tās izmaksas datumu. Situācijās, kad darba devējs neizpilda līguma nosacījumus ir jārīkojas nekavējoties, saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis, projekta Atgustinaudu.lv koordinators.

Lai vērstos pret darba devēju, ja gadās, ka netiek izmaksāta darba alga, protams, ir jābūt arī pierādījumiem, kas apliecina neizmaksātās darba algas apmēru. Tas var būt, piemēram, darba līgums, darba laika uzskaites lapiņa, algas lapiņa un bankas konta izdruka, kurā redzams, kad ir tikusi veikta darba algas izmaksa. Tāpēc darbiniekam, arī ja alga tiek izmaksāta laicīgi, preventīvi, vajag prasīt darba devējam šos dokumentus, kā darba līgums un algas lapiņas par katru nostrādāto mēnesi. Tāpat darba ņēmējam vajadzētu sekot līdzi nodokļu nomaksai, jo netiek izmaksāta darba alga, visticamāk arī nebūs maksāti nodokļi.

Lai gan likums nosaka, ka algas samaksa un ar to saistītie nodokļi ir svarīgākais, jeb pirmās kārtas maksājums, saskaroties ar finansiālām grūtībām, uzņēmumi mēdz ietaupīt uz darbinieku rēķina un nemaksāt algas. Ā.Krauklis dalījās ar veiksmīgu algu piedziņas gadījumu caur licencētu parādu piedziņas platformu.

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Lai mazinātu nenomaksāto parādu apmēru, Latvijā ir jāstiprina iedzīvotāju finanšu pratība, taču arī uzņēmumiem, kuri sniedz aizdevumus vai pārdod preces un pakalpojumus uz pēcapmaksu, daudz nopietnāk jāpievēršas klientu finanšu situācijas izpētei, intervijā atzina maksājumu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" izpilddirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Viņa norādīja, ka arī pētījumos ir redzams, ka valstīs, kur finanšu pratība ir augstākā līmenī, piemēram, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā, iedzīvotāji ne tikai labāk prot pārvaldīt savus ikdienas tēriņus, bet arī daudz vairāk spēj uzkrāt nākotnei. Un otrādi - valstīs, kuru iedzīvotājiem ir zemāks finanšu pratības līmenis, pastāv tendence neveidot uzkrājumus vai uzkrāt mazāk.

"Viens no mūsu pakalpojumiem ir arī parādu atgūšana. Visbiežāk šādos gadījumos mēs redzam, ka cilvēki ir pārvērtējuši savas iespējas - gan savu finansiālo situāciju, gan to, kādēļ viņiem bija nepieciešama konkrētā prece uz pēcapmaksu un kā par to pēc tam norēķināties. Tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Otrā pusē ir uzņēmumu atbildība, jo arī tiem daudz nopietnāk būtu jāpārliecinās par cilvēku finansiālo situāciju un spēju samaksāt," uzsvēra Valeika.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 17. augustā pieņēma lēmumu izsniegt AS "Mintos Marketplace" licenci ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanai un izsniegt SIA "Mintos Payments" licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai.

AS "Mintos Marketplace" izsniegtajā licencē norādītie atļautie ieguldījumu pakalpojumi ir: rīkojumu izpilde klientu vārdā, darījumu veikšana savā vārdā, portfeļa pārvaldība, ieguldījumu konsultācijas un finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties saistības izpirkt finanšu instrumentus.

AS "Mintos Marketplace" izsniegtajā licencē norādītie atļautie ieguldījumu blakuspakalpojumi ir: finanšu instrumentu turēšana, ar finanšu instrumentu sākotnējo izvietošanu saistīto pakalpojumu sniegšana, ieguldījumu pētījuma, finanšu analīzes vai citas vispārīgas rekomendācijas sniegšana attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos Valsts policijas licencēšanas komisija anulējusi jau 61 speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai. Tas ir ievērojami vairāk nekā pagājušajā gadā, kad visa gada laikā tika anulētas tikai trīs licences. Kā liecina informācija Valsts policijas mājaslapā šobrīd Latvijā darbojas 492 licencēti apsardzes pakalpojumu sniedzēji.

Iemesli, kāpēc licences tiek anulētas ir dažādi, taču visbiežāk par šāda lēmuma pamatu kalpo vairāku pārkāpumu kopums. Biežākie pārkāpumi saistāmi ar licences darbības laikā noteikto prasību neievērošanu, piemēram, kad, neinformējot licencēšanas komisiju un nesaņemot atzinumu, ka uz personām neattiecas likumā noteiktie ierobežojumi, tiek izdarītas izmaiņas valdes sastāvā, netiek veikta obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, norāda policija.

Tāpat nereti uzņēmumi neesot sasniedzami savā juridiskajā adresē, tie nepilda nodokļu saistības vai, sniedzot apsardzes pakalpojumus, nodarbina personas bez apsardzes sertifikātiem, nodarbināto apliecībām, atsevišķos gadījumos arī bez darba līgumiem. Par licences esamību var pārliecināties Valsts policijas mājas lapā.

Latvijā ir zemes dzīļu bagātības, kas nav pamatīgi izpētītas, bet pieļaujams, ka šīs bagātības ir metāli, metālu rūdas un dimanti. Cik lielā apjomā un kādā dziļumā – tie ir vēl neatbildēti jautājumi,» saka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Jau ilgāku laiku tiek diskutēts par zemes dzīļu koncepciju, kuras mērķis, kā uzsver VARAM, ir veidot labvēlīgu investīciju vidi derīgo izrakteņu nozarē. Kā veicas?

Sadarbībā ar Ekonomikas ministriju koncepcija ir sagatavota. Koncepcija vērtē zemes dzīļu piederības aspektu un to, kādi varētu būt tie ceļi, lai panāktu attīstību, vai arī pieņemtu lēmumu, ka paliekam tādā situācijā, kādā esam. Tomēr koncepcija nekad nedefinēs visus normatīvo dokumentu grozījumus. Gribu uzsvērt, ka ir svarīgi tas, lai koncepcija gala variantā palīdzētu saprast, kādi neapgūti zemes dzīļu resursi Latvijā vispār ir, kā arī ļautu veidot zināšanu pārnesi, kas sekmētu jauno un topošo ģeologu profesionālas kompetences attīstību un jaunas pieredzes atgūšanu. Tāpat koncepcijas mērķis ir, lai labums būtu visai sabiedrībai, nevis tikai kādai interešu grupai.

No šā gada 1. jūnija līdz 30. novembrim Baltkrievijā tiks piemērota importa licencēšana noteikta cementa, pulēta stikla un stikla trauku importam no trešajām valstīm, izņemot Muitas savienības valstis – Kazahstānu un Krieviju.

Tāpat importa licencēšana tiks attiecināta arī uz konditorejas un makaronu izstrādājumiem, kā arī to ražošanas izejvielām, informē Ekonomikas ministrija.

Minēto produktu importam tiks piemērota vienreizēja importa licencēšana. Licences rūpniecības preču importam uz Baltkrieviju izsniegs Baltkrievijas Arhitektūras un būvniecības ministrija. Licences makaronu izstrādājumiem izsniegs Baltkrievijas Zemkopības ministrija, bet konditorejas izstrādājumiem - Baltkrievijas pārtikas rūpniecības valsts koncerns Belgospishcheprom.

Paredzēts, ka starp attiecīgo ministriju/koncernu un eksportētāju/ražotāju tiks noslēgta piegādes vienošanās, kurā tiks precīzi noteikti nosacījumi, kas sevī ietvers ne tikai minimālo importa cenu, bet arī, piemēram, cementa importa gadījumā - piegādes apjomu (kvotas).

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Ja licencēšanas iecere tiks īstenota, meža ogu iepircēji plāno vērsties pēc glābiņa Eiropas institūcijās.

Jāatgādina, ka ogu uzpircēju licencēšanu rosināja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) vadība, to pamatojot ar Latvijas dabas velšu izvešanu no valsts, kā rezultātā tautsaimniecība un valsts budžets neko neiegūst, jo nodokļi valsts kasē neieplūst.

Neizpratni par ieceri ieviest licencēšanu DB pauž SIA Artavs Pro valdes loceklis Agris Kaužēns, kurš nodarbojas ar meža ogu iepirkšanu un realizēšanu ārpus Latvijas - Baltijā un Skandināvijā. «Dzīvojam demokrātiskā sabiedrībā. Ikviens var dibināt uzņēmumu un brīvi iepirkt ogas. Tad jau būtu jālicencē arī graudu audzētāji un citas nozares. Manā uztverē kā Eiropas vērtību aizstāvim tas liekas pilnīgi absurdi, ka šajos laikos šāds jautājums var rasties,» viņš uzsver, piebilstot, ka Krievijā un Ukrainā joprojām šis process ir licencēts, bet mēs jau neejam uz to pusi. akcentē nozares spēlētājs. Arī Zviedrijā pastāvējusi licencēšana, taču pirms pieciem gadiem ES spiediena ietekmē šo kārtību nācies mainīt, un patlaban šajā tirgū ikviens brīvi barot iepirkt meža ogas. A. Kaužēns uzskata - ja Latvijā šo sistēmu ieviesīs, tas būs solis atpakaļ, un ogu iepircēji gatavi vērsties gan atbildīgajās ministrijās, gan Eiropas institūcijās.

Ceturtdien, 8.septembrī plkst 08:30 Latvijas taksometru arodbiedrība organizēs taksometru vadītāju “brīdinājuma braucienu” ap Ministru Kabineta ēku, lai «pievērstu valdības uzmanību taksometru nozarē esošajām problēmām, un protestētu pret nepārdomātu likumu un normatīvo aktu pieņemšanu».

8.septembrī Ministru Kabineta ēkā notiks Valsts sekretāru sanāksme. Tuvākajā laikā paredzēts tālāk virzīt izmaiņas likumos, kas būtiski ietekmēs taksometru nozari Latvijā.

Latvijas taksometru arodbiedrības valdes loceklis Genādijs Aksjonovs norāda, ka iepriekš taksometru vadītāji «ar lielu nepacietību un ieinteresētību bija gaidījuši novārtā atstātās taksometru pārvadājumu nozares sakārtošanu, taču, iepazīstoties ar ministriju iniciatīvām, ir skaidrs, ka jaunie priekšlikumi radīs vēl lielāku haosu nozarē, un daudzos gadījumos vēl vairāk sarežģīs situāciju».

«“Ar savu “brīdinājuma braucienu” mēs nevēlamies radīt satiksmes sastrēgumus un problēmas rīdziniekiem, ne arī taksometru klientiem rīta agrumā. Mēs vēlamies, lai mūs sadzird un pamana. Izskatās, ka ierēdņi, lemjot par taksometru nozari, neuzskata par vajadzīgu uzklausīt un ņemt vērā nozarē strādājošo viedokli,»” stāsta Genādijs Aksjonovs.

Latvijas taksometru arodbiedrība (LTA) vēlas, lai tiktu paredzēta vienota taksometru pārvadājumu licencēšanas kārtība un licence darbotos visā Latvijas teritorijā, nevis kā šobrīd, kad licencēšanu veic katra pašvaldība. LTA informē, ka jau vērsusies pie Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces ar ierosinājumu veikt izmaiņas Autopārvadājumu likuma daļā, kas regulē vieglo taksometru pakalpojumu sniegšanu.

«Mēs lūdzam esošo likumu mainīt tā, lai paredzētu vienotu taksometru pārvadājumu licencēšanas kārtību un licenci, kas darbotos visā Latvijas Republikas teritorijā,» norāda LTA valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs.

Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes priekšsēdētāja Iveta Silionova uzsver, ka daudzām taksometru kompānijām ir korporatīvie klienti, kuri strādā Rīgā, bet dzīvo Pierīgā.

Esošā kārtība nosaka - lai vestu šos klientus mājup, pietiek ar Rīgas izsniegto licenci, bet lai vestu no rīta uz darbu, nepieciešama jau attiecīgas pašvaldības licence. Tādējādi Rīgas taksometru kompānijai, lai strādātu atbilstoši likumam, nepieciešams iegūt licences arī Pierīgas pilsētās, informē I. Silionova.

Tehnoloģiju kompānijas Apple un HTC uz desmit gadiem noslēgušas patentu licencēšanas līgumu, kura ietvaros, saskaņā ar analītiķu aplēsēm, Apple saņems no sešiem līdz astoņiem ASV dolāriem par katru HTC pārdoto viedtālruni.

Analītiķi norāda, ka nākamajā gadā Taivānas HTC izdosies pārdot 30 – 35 miljonus viedtālruņu, kas aprīkoti ar Android operētājsistēmu, tādējādi Apple 2013. gadā no patentu licencēšanas darījuma varētu nopelnīt no 180 līdz 280 miljoniem ASV dolāru.

«Tas, visticamāk, ir zemāk nekā Apple sākotnēji bija vēlējies. Tomēr atbilst arī cenai, ko HTC maksā par Microsoft patentu licencēšanu (pieci ASV dolāri par telefonu),» ziņojumā investoriem rakstījis Sterne Agee analītiķis Šons Vū (Shaw Wu).

Apple un HTC vienošanās par strīdīgo patentu licencēšanas darījumu, var kalpot par pamudinājumu arī citām kompānijām atrisināt savas domstarpības ar ASV tehnoloģiju gigantu. Noslēgtais līgums uz līdzīgu soli var pamudināt tādas kompānijas kā Samsung un Motorola, pieļauj analītiķi, tādējādi izbeidzot tā sauktos «patentu karus».

Likvidējamajā «Trasta komercbankā» garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem, tostarp sešiem klientiem garantētā atlīdzība pienākas maksimāli izmaksājamās summas apmērā, proti, 100 000 eiro, pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.

Viņš sacīja, ka kopš bankas likvidācijas procesa sākšanas garantētās atlīdzības ir izmaksātas kopumā 2979 bankas klientiem 57,377 miljonu eiro apmērā, tostarp atlīdzības izmaksātas 1761 rezidentam 20,937 miljonu eiro apmērā un 1218 nerezidentiem 36,44 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš bankas administrators ir Rasa garantētās atlīdzības ir izmaksātas 113 klientiem par kopējo summu 1,322 miljoni eiro, tostarp atlīdzības izmaksātas 64 rezidentiem 220,3 tūkstošu eiro apmērā un 49 nerezidentiem 1,102 miljonu eiro apmērā.

Rasa arī informēja, ka garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta 2351 bankas klientiem par kopējo summu 4,077 miljoni eiro, jo nav saņemts šo noguldītāju iesniegums par garantētās atlīdzības izmaksu vai arī noguldītājs nav iesniedzis papildus pieprasītos dokumentus, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML procedūras ietvaros.

Latvijas Banka un Finanšu nozares asociācija ir vienojušās par krīzes laika hipotekāro parādsaistību dzēšanas priekšlikuma īstenošanas pamatprincipiem.

Pagājušajā nedēļā Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks nāca klajā ar ideju par ekonomikas pārkaršanas laikā ņemto un šobrīd bezcerīgi neatgūstamo parādu dzēšanu, proti, tādu mehānismu, kā kredītiestādes varētu dzēst līdz 2008.gada nogalei izsniegtos hipotekāros kredītus, kuru atgūšana ir bezcerīga un kuri ir jau norakstīti, bet nevar tikt vienpusēji dzēsti.

Latvijas Banka un asociācija aicinās ar risinājuma pamatprincipiem iepazīties atbildīgo Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju.

Risinājuma pamatprincipi ir šādi:

• Kreditori (kredītiestādes) labprātīgi dzēš parādus pilnībā vai daļēji, balstoties uz kredītiestādes apstiprinātu caurredzamu un publicētu politiku, izvērtējot arī parādnieka līdzšinējās rīcības labticību.

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.