Parādu nasta samazinājusies 

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Jānis Šķupelis, 2019. gada 24. aprīlis plkst. 7:10

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Tas, ka kopējais parāda pret IKP vezums stabilizējies, vērtējams pozitīvi. Jāņem gan vērā, ka tā ir vien vidējā temperatūra un ka pagājušogad Eiropas ekonomika auga straujāk, kur šogad šī izaugsmes dzirksts atkal ir noplakusi. Par to liecina gan atsevišķi reģiona apsteidzošie tautsaimniecību raksturojošie dati un aktuālie speciālistu novērojumi, gan vadošo pasaules prognozētāju prognozes. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds savās svaigākajās aplēsēs vērsa uzmanību uz to, ka globālās izaugsmes bremzēšanas epicentrs varētu būt tieši Eiropa. Ja izaugsme saplok, no parādiem izaugt būs grūtāk.

Pieejamie dati liecina, ka eirozonas kopējais vadību budžeta deficīta rādītājs pagājušogad sarucis līdz 0,5% no IKP (no 1% pirms tam). Lielākais budžeta pārpalikums reģistrēts Luksemburgā (2,4%), Bulgārijā un Maltā (abos gadījumos 2%). Tālu neatpaliek arī Vācija ar 1,7% pārpalikumu.

Pie tēriņu disciplīnas ievērojami piestrādājusi Grieķija, kurai pagājušā gada beigās valdības budžeta pārpalikums bijis 1,1% apmērā. Vēl 2015. gadā tai budžeta deficīts atradās pie 5,6%. Grieķijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums šobrīd atrodas pie 3,32% atzīmes, kas ir vismazāk 14 gadu laikā. Salīdzinājumam – pirms astoņiem gadiem tas uz brīdi pārsniedza 40%. Galu galā Grieķijai nācās pieņemt starptautisko palīdzību, kurai komplektā nāca stingri tēriņu iegrožošanas nosacījumi.

Visu rakstu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2019. gada 24. aprīlis plkst. 6:42

Likumprojekts, kas Latvijas nodokļu maksātājam dos iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām –...

2019. gada 20. marts plkst. 10:09

Vai tuvojas ekonomiskā krīze? Kāpēc Latvijai atkal ir budžeta deficīts? Kādas ir...

2019. gada 19. marts plkst. 13:39

Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un...

2019. gada 19. marts plkst. 7:25

Latvijas valsts budžets 2019. gadā, tāpat kā 2018.gadā, būs ar deficītu 0,7%...

2019. gada 30. janvāris plkst. 9:53

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši...

Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

Sekojot pieprasījumam, zivju pārstrādātāji maina paradumus un pielāgojas klientu prasībām, kas...

No šīs sadaļas
2019. gada 23. aprīlis plkst. 10:43

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi,...

2019. gada 22. aprīlis plkst. 8:19

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas...

2019. gada 15. aprīlis plkst. 13:50

Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdības ārkārtas...

2019. gada 11. aprīlis plkst. 16:34

Nākamā gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa patlaban tiek prognozēta negatīva 11,9...

2019. gada 03. aprīlis plkst. 21:45

Galvenā redaktore Līva Melbārzde savā nedēļas komentārā izstāsta 10 svarīgākās lietas, kas...

2019. gada 25. marts plkst. 11:52

Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē neatbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu 2019.gada...

2019. gada 22. marts plkst. 7:37

Galvaspilsētas nākamā gada budžets plānots ar vairāk nekā 110 milj. eiro deficītu;...

2019. gada 20. marts plkst. 15:05

Saeima trešdien, 20.martā, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja šī gada valsts budžeta...

2019. gada 05. marts plkst. 13:53

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu...

2019. gada 25. februāris plkst. 8:30

Pagājušajā gadā Rīgas dome (RD) deputātu ārzemju komandējumiem tērēja 21,2 tūkstošus eiro....