Jaunākais izdevums

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Tas, ka kopējais parāda pret IKP vezums stabilizējies, vērtējams pozitīvi. Jāņem gan vērā, ka tā ir vien vidējā temperatūra un ka pagājušogad Eiropas ekonomika auga straujāk, kur šogad šī izaugsmes dzirksts atkal ir noplakusi. Par to liecina gan atsevišķi reģiona apsteidzošie tautsaimniecību raksturojošie dati un aktuālie speciālistu novērojumi, gan vadošo pasaules prognozētāju prognozes. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds savās svaigākajās aplēsēs vērsa uzmanību uz to, ka globālās izaugsmes bremzēšanas epicentrs varētu būt tieši Eiropa. Ja izaugsme saplok, no parādiem izaugt būs grūtāk.

Pieejamie dati liecina, ka eirozonas kopējais vadību budžeta deficīta rādītājs pagājušogad sarucis līdz 0,5% no IKP (no 1% pirms tam). Lielākais budžeta pārpalikums reģistrēts Luksemburgā (2,4%), Bulgārijā un Maltā (abos gadījumos 2%). Tālu neatpaliek arī Vācija ar 1,7% pārpalikumu.

Pie tēriņu disciplīnas ievērojami piestrādājusi Grieķija, kurai pagājušā gada beigās valdības budžeta pārpalikums bijis 1,1% apmērā. Vēl 2015. gadā tai budžeta deficīts atradās pie 5,6%. Grieķijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums šobrīd atrodas pie 3,32% atzīmes, kas ir vismazāk 14 gadu laikā. Salīdzinājumam – pirms astoņiem gadiem tas uz brīdi pārsniedza 40%. Galu galā Grieķijai nācās pieņemt starptautisko palīdzību, kurai komplektā nāca stingri tēriņu iegrožošanas nosacījumi.

Visu rakstu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada jūlija sākumā nodokļu parādnieku kopējais parāda apjoms sasniedza 583,25 milj.eiro, tostarp 59 uzņēmumiem nodokļu parāda apjoms pārsniedza miljonu eiro, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Analizējot gan nodokļu parāda apjomu, gan arī parādnieku skaitu, redzams, ka dinamikai pēdējo deviņu mēnešu periodā bijusi mainīga tendence. Martā nodokļu parādnieku skaits sarucis, bet visaugstākais punkts pēdējo deviņu mēnešu periodā sasniegts maijā, kad reģistrēti nepilni 39 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas pārsniedz 150 eiro. Nākamajā mēnesī nodokļu parādnieku skaits sarucis, savukārt jūlijā atkal līknē iezīmējies kāpums.

Līdzīgi ir arī ar nodokļu parāda kopējo summu, kuras dinamika sasaucas ar nodokļu parādnieku kopējā skaita izmaiņām. Jūlija sākumā Latvijā bija reģistrēti 36,4 tūkstoši uzņēmumu ar nodokļu parādu, kas lielāks par 150 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kinfield parādu nasta izskaidro VID rīcību, bloķējot kontu

Žanete Hāka; Zane Atlāce Bistere, 20.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmēja Kristīne Rožkalne patlaban ir 100% īpašniece divos uzņēmumos – SIA Kinfield un SIA KF Kafija, kuru abu kopējais nodokļu parāds VID pārsniedz 20 tūkstošus eiro, liecina Db.lv apkopotā informācija.

Jau vēstīts, ka pamatojoties uz valsts attieksmi, kas neesot uzņēmējam pretimnākoša, restorāna Kinfield īpašniece Kristīne Rožkalne nolēmusi savu biznesu pārtraukt, pārmetot VID nicinošu attieksmi, konta bloķēšanu bez brīdinājuma u.c. VID pārstāvis Andrejs Vaivars norāda, ka atbilstoši likumam par nodokļiem un nodevām VID nav tiesīgs komentēt konkrētus uzņēmumus, vienlaikus tas bez pamatojuma šādus mērus nepieņem.

Db.lv apkopotā informācija liecina, ka SIA Kinfield nodokļu parāds šā gada maija sākumā bija 4,6 tūkstoši eiro, savukārt SIA KF Kafija nodokļu parāds VID sasniedza 17,5 tūkstošus eiro. Lursoft dati liecina, ka K. Rožkalnes uzņēmumi ar finanšu datu publicēšanu ir visai skopi, nevienam no uzņēmumiem nav pieejams apgrozījums un peļņas/zaudējumu aprēķins, tāpat nevienā no pārskatiem nav uzrādīts parāds VID. Uzņēmums KF Kafija par pērno gadu darbības pārskatu nav iesniedzis vispār, un Lursoft par šo uzņēmumu iespējams iegūt vien informāciju, ka aizvadītajā gadā tas nodokļos valstij samaksājis 4,62 tūkstošus eiro, no kuriem 2 tūkstoši eiro bijušas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, tiesa gan nav pieejama informācija ne par darbinieku skaitu, ne apgrozījumu vai peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā maija sākumā sasniedza 954,5 miljonus eiro

LETA, 22.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 954,542 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk audzis sociālās apdrošināšanas iemaksu parādu apmērs.

Parādi valsts pamatbudžetam šogad maija sākumā bija 507,547 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 8,1% salīdzinājumā ar aprīļa sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 276,712 miljonus eiro, kas ir par 1,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 170,283 miljonu eiro apmērā, kas ir par 16,1% vairāk.

Vienlaikus atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.maijā bija 58,3% no kopējās parādu summas jeb 556,743 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.maijā bija atzīti parādi 291 340 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,014 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% vairāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp visstraujāk turpinājis pieaugt sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda apmērs. Parādi valsts pamatbudžetam šogad jūlija sākumā bija 524,012 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 0,8% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 291,51 miljonu eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,726 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,7% vairāk.

Vienlaikus aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.jūlijā veidoja 53,9% no kopējās parādu summas jeb 547,006 miljonus eiro. Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2020.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 250 240 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kopējie nodokļu parādi Latvijā augusta sākumā veidoja 1,001 miljardu eiro

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad augusta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,0001 miljarda eiro apmērā, kas ir par 1,3% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad augusta sākumā bija 509,008 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,9% salīdzinājumā ar jūlija sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 293,684 miljonus eiro, kas ir par 0,7% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 198,229 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,3% mazāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.augustā veidoja 52,9% no kopējās parādu summas jeb 529,269 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.augustā bija atzīti parādi 256 230 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad septembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 994,164 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,7% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp parādi valsts pamatbudžetam šogad septembra sākumā bija 497,345 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 2,3% salīdzinājumā ar augusta sākumu, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 294,322 miljonus eiro, kas ir par 0,2% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 202,497 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,1% vairāk.

Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, 2020.gada 1.septembrī veidoja 52,5% no kopējās parādu summas jeb 521,996 miljonus eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.septembrī bija atzīti parādi 285 500 eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 932,305 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,8% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 516,115 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir pieaugums par 0,5% salīdzinājumā ar maija sākumu, 277,195 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 1,7%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 138,994 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,7% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūnijā bija 59,4% no kopējās parādu summas jeb 554,133 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūnijā bija atzīti parādi 237,9 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kopējie nodokļu parādi Latvijā novembra sākumā - 885,9 miljoni eiro

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad novembra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 885,946 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,9% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 481,144 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 1% salīdzinājumā ar oktobra sākumu, 273,764 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir samazinājums par 0,2%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 131,039 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3% mazāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.novembrī bija 61,5% no kopējās parādu summas jeb 544,6 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.novembrī bija atzīti parādi 259,8 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad jūlija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 916,964 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,6% mazāk nekā mēnesi iepriekš, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Tostarp 497,398 miljonu eiro parāds bija valsts pamatbudžetam, kas ir samazinājums par 3,6% salīdzinājumā ar jūnija sākumu, 279,892 miljoni eiro - pašvaldību budžetiem, kas ir pieaugums par 1%, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 139,675 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5% vairāk.

Atbilstoši VID datiem aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.jūlijā bija 59,2% no kopējās parādu summas jeb 542,545 miljoni eiro.

Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem 2019.gada 1.jūlijā bija atzīti parādi 248,6 tūkstošu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedriskajā ēdināšanā strādājošo uzņēmumu skaits pērn sarucis gandrīz par piektdaļu, turklāt teju vai katram otrajam pēdējā pusgada laikā ir bijis nodokļu parāds.

To rāda SIA Lursoft pētījums. To, ka nozarē notiek savdabīga turbulence, rāda vairāki skaļi atgadījumi, piemēram, ar Kinfield, ar Vairāk saules, iepriekš Gan Bei, kuru pamats ir saistīts ar atbilstošu, pareizu nodokļu nomaksu. Turklāt šai jomai ir vairākas specifiskas nianses, kuras tai rada vairākas blaknes, piemēram, izteikta sezonalitāte un līdz ar to nodarbināto skaita krasas svārstības. Un nenoliedzami, ka šo jomu ietekmē arī potenciālo klientu – apmeklētāju - skaita izmaiņas. Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, bet, it īpaši Rīgas apkaimē, iekšzemes patērētāju skaita kritumu var kompensēt ar ārvalstu tūristiem, savukārt šāds modelis citviet (ar nelieliem izņēmumiem) īsti nestrādā. Līdztekus šim procesam vēl ir jautājumi saistībā ar izmaksām, to pieauguma apmēriem un vienlaikus arī darbaspēka trūkumu, kas rada savdabīgu kokteili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Kosmētikas ražotāju Dzintars pasludina par maksātnespējīgu

LETA, 12.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa šodien pasludināja kosmētikas ražotāju AS «Dzintars» par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru iecēla Jāni Ozoliņu, aģentūrai LETA pavēstīja tiesas pārstāve Viktorija Mežance.

Viņa skaidroja, ka maksātnespējas process ierosināts, pamatojoties uz maksātnespējas administratora Mareka Dika pieteikumu, vienlaikus izbeidzot tiesiskās aizsardzības procesu, jo konstatēts, ka «Dzintars» ilgāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu 2019.gada 25.aprīļa redakcijā un tiesai netika iesniegti kreditoru vairākuma akceptēti un saskaņoti plāna grozījumi.

Līdz ar to tiesa konstatēja Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 8.punktā paredzēto maksātnespējas procesa pazīmi un atzina, ka ir pamats pasludināt «Dzintars» juridiskās personas maksātnespējas procesu.

Mežance atzīmēja, ka konkrētajā lietā nozīmīgākais kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), no kura 2019.gada 11.oktobra lēmuma izriet, ka nodokļu administrācija vairs nepiekrita «Dzintara» izstrādātajiem un VID iesniegtajiem tiesiskās aizsardzības procesa plāna grozījumiem 2019.gada 20.septembra redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID: mūsu uzaicinājuma ignorēšana neatbrīvo no pienākuma samaksāt parādu

LETA, 02.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 18 000 iedzīvotāju, kuriem gada ienākumu deklarācija par 2018.gadu bija jāiesniedz obligāti, joprojām to nav izdarījuši, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Jankova.

Viņa arī informēja, ka tostarp ir iedzīvotāji, kuriem nodokļu parāds pārsniedz 10 000 eiro.

"Pēc pēdējās mūsu rīcībā esošās informācijas, 17 800 iedzīvotāji, kuriem nodokļu reformas rezultātā ir radies parāds, nav iesnieguši deklarācijas un veikuši šo starpības samaksu," teica Jankova, piebilstot, ka sākotnēji pienākums obligāti iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2018.gadu un samaksāt radušos nodokļu starpību bija 80 000 iedzīvotāju.

Viņa atzina, ka tādējādi joprojām ir diezgan daudz personu, kuras nav iesniegušas deklarācijas, neskatoties uz to, ka VID vairākas reizes ir mēģinājis sazināties ar attiecīgajām personām gan Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), gan telefoniski, gan arī ar vēstuļu palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

TOP 5 nozares, kurās ir lielākie nodokļu parādi

Māris Ķirsons, 27.11.2018

5. Automobiļu un citu vieglo transportlīdzekļu pārdošana

Nodokļu parāds uz 07.11.2018 - 28.13 miljoni eiro

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram piektajam Latvijā reģistrētajam uzņēmumam ir nodokļu parāds, kas ir vismaz 150 eiro apmērā, nodokļu parādnieku vidū ir arī kompānijas ar ārvalstu kapitālu.

To rāda SIA Lursoft veiktais pētījums par nodokļu parādniekiem, balstoties uz aktuālajiem parādiem, kādi tie bija šā gada 7. novembrī. Vairāki DB aptaujātie nodokļu eksperti un arī uzņēmēji norāda, ka pētījuma dati ir skaudra statistika, bet vienlaikus esot jāsaprot, kādi juridiski «tehniskie» sīkumi ietekmējot šo atrašanos nodokļu parādnieku rindās. Proti, viena situācija esot, ja uzņēmums apzināti nemaksā nodokļus, bet cita situācija, ka uzņēmumam – nodokļu maksātājam – savlaicīgi nesamaksā par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem, kā rezultātā kontā (kasē) vienkārši nav naudas, ar ko pilnībā segt visus pienākošos maksājums, ieskaitot nodokļu samaksu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot situāciju un gada laikā nespējot nodrošināt pozitīvus savas darbības rādītājus, "Centrālo Gastro Tirgu" pārstāvošā SIA "International SV" savās finansiālās grūtībās vaino AS "Rīgas Centrāltirgus" (RCT) vadību un augsto nomas maksu, uzskata RCT.

Izvērtējot publiskā telpā pausto informāciju, RCT secina, ka SIA "International SV" apzināti ir noklusējusi atsevišķus faktus. Tirgus vadības ieskatā SIA "International SV", izmantojot Covid-19 izraisīto situāciju, pauž nepatiesu informāciju par tai piemēroto neatbilstošu nomas maksu, apzināti neminot, ka nomas maksai, kas tika noteikta 2018.gadā, kad tika noslēgts sadarbības līgums, nav nekāda sakara ar šī brīža situāciju.

Db.lv jau vēstīja, ka ilgstoši nepildītu finansiālo saistību dēļ RCT nolēmusi lauzt nomas līgumu ar Centrālais Gastro Tirgus īpašnieku SIA "International SV", kas savukārt sola šo lēmumu pārsūdzēt tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz piektdienas pēcpusdienai Valsts ieņēmumu dienests (VID) dīkstāves pabalstus izmaksājis 817 darba devēju 3708 darba ņēmējiem, informēja VID.

Dīkstāves pabalsti izmaksāti kopumā 990 547 eiro apmērā.

Tāpat VID jau ir saņēmis iesniegumus no 189 pašnodarbinātajiem par dīkstāves pabalsta piešķiršanu.

Ministru kabineta noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība, stājās spēkā šodien. VID turpina vērtēt uzņēmumu iesniegumus.

VID 27.martā sāka izmaksāt dīkstāves pabalstus to uzņēmumu strādājošajiem, kurus negatīvi ietekmējusi Covid-19 izraisītā krīze. Pagājušajā nedēļā VID tika piešķirti 102 miljoni eiro, lai sāktu dīkstāves pabalstu izmaksu.

Dīkstāves pabalsts ir 75% apmērā no darba ņēmēja līdz šim saņemtās algas, bet ne vairāk kā 700 eiro apmērā par kalendāro mēnesi. Dīkstāves pabalsts netiek aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un no tā nav jāveic sociālās iemaksas. Tiesa, VID var nepiešķirt dīkstāves pabalstu, ja uzņēmums noteiktā termiņā nebūs iesniedzis gada pārskatu, ja uzņēmumam būs nodokļu parāds, ja uzņēmumam pasludināta maksātnespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā laikā, iespējams, izdzīvos radošākie un veiksmīgākie, domā "Balzambāra" līdzīpašnieks Andris Reizenbergs.

Līdz ar bāra slēgšanu, līdzšinējais bārmenis kļuvis par mājražotāju un piegādā klientiem siļķi kažokā, auksto zupu un asiņaino, nevainīgo Mēriju.

Pirmās piegādes Rīgā un Pierīgā viņš uzsāka 20.martā un mēneša laikā izpildīti jau aptuveni 100 pasūtījumi. Uzņēmējs stāsta, ka pabijis dažādās, interesantās vietās, par kurām, dzīvojot Rīgā, pat nav zinājis, taču visbiežāk piegādes tiek veiktas uz biroju telpām Rīgas centrā. A.Reizenbergs atzīst, ka pieprasītākā šobrīd ir siļķe kažokā.

Ideja par šo salātu piegādi gaisā virmojusi jau kādu laiku. "Redzēju, ka mana sieva uz dažādiem svētkiem gatavo siļķi kažokā un es teicu - kūkas var pasūtīt, kāpēc lai siļķi kažokā nevarētu. Bet šī ideja palika kaut kur gaisā. Tagad, sēžot mājās, izdomājām, ka jāpamēģina. Viss ļoti labi aizgāja. Cena arī ir pieklājīga un nav augsta. Protams, ka es nopelnu un desai sanāk," stāsta A.Reizenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu reformas ieguvums – parāds valstij

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dusmas, sašutums, smiekli caur asarām – tāda bija gana daudzu nodokļu maksātāju reakcija, 1. martā ieejot elektroniskās deklarēšanās sistēmā (EDS) un konstatējot, ka par pagājušo gadu izveidojies nodokļu parāds valstij.

Taisnības labad jāteic, ka bija arī veiksminieki, kam ir būtiska nodokļu pārmaksa. Taču tas, piedodiet, ir pilnīgs idiotisms, ka cilvēkam ar sirds drebēšanu jāver vaļā deklarācija, lai saprastu, kurā kategorijā tas ir ierindots. Visa šī jezga ir Danas Reiznieces-Ozolas «dāvana» Lavijas simtgadē, jo tiešā mērā izriet no nodokļu reformas. Proti, nodokļu parādu vai pārmaksu veido divas pozīcijas – diferencētais neapliekamais minimums (DNM) un progresīvā IIN likme.

DNM tiek rēķināts individuāli katram cilvēkam, ņemot vērā viņa kopējos ienākumus visās darba vietās, to rēķina Valsts ieņēmumu dienests, balstoties uz pagājušā gada datiem. Tātad strādājošajiem 2018. gadā tika piemērots tāds DNM, kāds izriet no viņu ienākumiem 2017. gadā. Jo tie ir mazāki, jo lielāks DNM. Ja cilvēkam ienākumi 2018. gadā strauji pieauguši, bet tiek piemērots lielais, 2017. gada datos balstītais DNM, veidojas nodokļu parāds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Labākais laiks, lai panāktu bezdeficīta budžetu

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā ziņo statistiķi, valdība pērn ir noslēgusi budžetu ar iztrūkumu 295.4 miljonu eiro jeb 1 % no IKP apmērā.

Veiksmīgās izaugsmes dēļ valsts parāds ir sarucis no 40% līdz 35.9% no IKP. No vienas puses 1% deficīts nav nekas ārkārtējs, ekonomika aug, kas ļauj tāpat mazināt parāda attiecību pret IKP un iesilstot ES fondu apgūšanai, milst nepieciešamība pēc līdzfinansējuma. Un kur vēl daudzās citas nepieciešamības.

Taču no otras puses skatoties, mēs nespējam savilkt galus apstākļos, kad ekonomika atrodas labā izaugsmes fāzē. Nevedas arī pieteiktās reformas veselības nozarē, kā dēļ tika palielināts deficīts. Situācija pagaidām ir stabila un parāda mērogs nav dramatisks. Taču riski ir nākotnē. Krīzes apstākļos tas ļoti ātri akumulēsies un var kļūt par nopietnu slogu valsts budžetam un sabiedrībai nākotnē. Ir saprotami argumenti un daudzās nepieciešamības.

Komentāri

Pievienot komentāru