Parādu nasta samazinājusies 

Eiropai izdevies stabilizēt parādu vezumu; tas gan joprojām ir ļoti liels

Jānis Šķupelis, 24.4.2019

Foto: AFP/SCANPIX/LETA

Eiropā daudzu valdību parādi ir uzblīduši līdz gigantiskiem apmēriem. Tiesa gan, reģiona parāda mērījumi, vismaz salīdzinot ar IKP, kļūst iepriecinošāki. Proti, eirozonas kopējais parāda pret IKP rādītājs pagājušā gada ceturtajā ceturksnī atradies pie 85,1% atzīmes, kas ir par diviem procentpunktiem mazāk nekā 2017. gada beigās, liecina Eurostat apkopotie dati. Tāpat līdz 80% pret IKP sarucis visas Eiropas Savienības (ES) parāds pret ekonomiku (vēl pirms gada ES tie bija 81,7% pret IKP).

Ar zemāko parādu pret IKP Vecajā kontinentā var lepoties Igaunija, Luksemburga, Bulgārija un Čehija. Savukārt augstākā parādu nasta jānes Grieķijai, Itālijai, Portugālei, Kiprai, Beļģijai, Francijai un Spānijai.

Tas, ka kopējais parāda pret IKP vezums stabilizējies, vērtējams pozitīvi. Jāņem gan vērā, ka tā ir vien vidējā temperatūra un ka pagājušogad Eiropas ekonomika auga straujāk, kur šogad šī izaugsmes dzirksts atkal ir noplakusi. Par to liecina gan atsevišķi reģiona apsteidzošie tautsaimniecību raksturojošie dati un aktuālie speciālistu novērojumi, gan vadošo pasaules prognozētāju prognozes. Piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds savās svaigākajās aplēsēs vērsa uzmanību uz to, ka globālās izaugsmes bremzēšanas epicentrs varētu būt tieši Eiropa. Ja izaugsme saplok, no parādiem izaugt būs grūtāk.

Pieejamie dati liecina, ka eirozonas kopējais vadību budžeta deficīta rādītājs pagājušogad sarucis līdz 0,5% no IKP (no 1% pirms tam). Lielākais budžeta pārpalikums reģistrēts Luksemburgā (2,4%), Bulgārijā un Maltā (abos gadījumos 2%). Tālu neatpaliek arī Vācija ar 1,7% pārpalikumu.

Pie tēriņu disciplīnas ievērojami piestrādājusi Grieķija, kurai pagājušā gada beigās valdības budžeta pārpalikums bijis 1,1% apmērā. Vēl 2015. gadā tai budžeta deficīts atradās pie 5,6%. Grieķijas 10 gadu termiņa parāda ienesīgums šobrīd atrodas pie 3,32% atzīmes, kas ir vismazāk 14 gadu laikā. Salīdzinājumam – pirms astoņiem gadiem tas uz brīdi pārsniedza 40%. Galu galā Grieķijai nācās pieņemt starptautisko palīdzību, kurai komplektā nāca stingri tēriņu iegrožošanas nosacījumi.

Visu rakstu lasiet 24. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Likumprojekts, kas Latvijas nodokļu maksātājam dos iespēju atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām –...

Vai tuvojas ekonomiskā krīze? Kāpēc Latvijai atkal ir budžeta deficīts? Kādas ir...

Par spīti ekspertu prognozēm, arī 2018. gadā IKP pieaugums Latvijā paātrinājās un...

Latvijas valsts budžets 2019. gadā, tāpat kā 2018.gadā, būs ar deficītu 0,7%...

Politiskās turbulences ietekmē pasaules ekonomikas izaugsme sāk pamazām bremzēties. Noplakuši...

Nepalaid garām

Nākamajā gadā uzņēmējiem gaidāms ne viens vien izaicinājums, taču tajā pašā laikā...

Par čeku loterijas devumu ēnu ekonomikas apkarošanā un nodokļu ieņēmumu palielināšanā varēs...

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa...

Latvijas tehnoloģiju uzņēmumi saredz iespēju darbiniekiem strādāt attālināti, taču ļaut strādāt...

Novembra sākumā Rīgā, Ģertrūdes ielā atklāts salons BG Suits, kas piedāvā gan...

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts...

No šīs sadaļas

Izvērtējot Latvijas Stabilitātes programmu 2019.-2022. gadam, Fiskālās disciplīnas padome secinājusi,...

2020.gada budžeta fiskālā telpa ir mīnus 145,3 miljoni eiro, nevis Finanšu ministrijas...

Valdības rīcības plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, pirmdien valdības ārkārtas...

Nākamā gada Latvijas valsts budžeta fiskālā telpa patlaban tiek prognozēta negatīva 11,9...

Galvenā redaktore Līva Melbārzde savā nedēļas komentārā izstāsta 10 svarīgākās lietas, kas...

Ministru kabinets pirmdien ārkārtas sēdē neatbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu 2019.gada...

Galvaspilsētas nākamā gada budžets plānots ar vairāk nekā 110 milj. eiro deficītu;...

Saeima trešdien, 20.martā, pirmajā lasījumā kā steidzamu atbalstīja šī gada valsts budžeta...

Otrdien, 5. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts likumprojekts par valsts budžetu...

Pagājušajā gadā Rīgas dome (RD) deputātu ārzemju komandējumiem tērēja 21,2 tūkstošus eiro....