Baku 10. februārī notika Azerbaidžānas Republikas prezidenta Ilhama Alijeva un Amerikas Savienoto Valstu viceprezidenta Dž. D. Vensa tikšanās, kuras laikā tika parakstīta abu valstu valdību stratēģiskās partnerības harta, kas Dienvidkaukāza reģionā iezīmē miera, stabilitātes un tirdzniecības uzplaukuma ēru.

Stratēģiskās partnerības harta starp divām valstīm paredz sadarbību četrās galvenajās sadaļās: reģionālā savienojamība, tostarp enerģētika, tirdzniecība un tranzīts; ekonomiskās investīcijas, tostarp mākslīgais intelekts (MI) un digitālā infrastruktūra; sadarbība drošības jomā; institucionālā sistēma un īstenošana.

Miera un tirdzniecības ēra

Eiropas Savienībai nozīmīgākās sekas no parakstītās hartas ir divās jomās. Proti, pirmkārt Armēnijas un Azerbaidžānas attiecībās ir sasniegts miers, kas paver iespējas tālākai tirdzniecības koridora pastāvēšanai.

Proti, abas valstis plāno sadarboties, lai veicinātu reģionālo savienojamību, īpašu uzmanību pievēršot Transkaspijas transporta koridoram (Vidējam koridoram), sadarbojoties sauszemes, jūras un gaisa transporta infrastruktūras attīstībā, enerģētikas un datu savienojamībā, tirdzniecības un tranzīta atvieglošanā, muitas kontrolē un robežšķērsošanā, starptautiskajā multimodālajā loģistikā un citās saistītās jomās. Tās atzīst Trampa maršruta nozīmi starptautiskajam mieram un labklājībai (TRIPP) kā multimodālu savienojamības projektu, kas nodrošinās netraucētu savienojamību starp Azerbaidžānas Republikas galveno daļu un tās Nahčivanas Autonomo Republiku, sniedzot abpusējus ieguvumus starptautiskajai un iekšējai savienojamībai iesaistītajām valstīm, un atraisīs reģiona potenciālu starptautiskajai tirdzniecībai un tranzītam saskaņā ar 2025. gada 8. augusta Vašingtonas Miera samita deklarāciju.Citas parakstītās hartas sadaļas papildina būtiskāko sadaļu, nostiprinot to finansiāli un drošības aspektā.

Latvijas Republikas prezidenta Edgara Rinkēviča oficiālās vizītes laikā Azerbaidžānā pagājušajā nedēļā tika parakstīta virkne sadarbības dokumentu starp Latviju un Azerbaidžānu, kā arī notika biznesa forums, kurā piedalījās vairāk nekā 20 uzņēmēju no Latvijas.

Oficiāla sagaidīšanas ceremonija Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam notika 22. aprīlī, kur, plīvojot abu valstu karogiem un Goda sardzes pavadībā, Latvijas prezidentu sagaidīja Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs. Abu valstu prezidenti piedalījās arī biznesa forumā, kā arī parakstīto dokumentu apmaiņas ceremonijās.

Tieši un nepārprotami

Jau uzreiz pēc tikšanās klātienē 22. aprīlī abi prezidenti apliecināja valstu sadarbības nozīmi un tālākos mērķus. “Es zinu, ka pirms vizītes ir paveikts daudz, tostarp notika Starpvaldību komisijas sesija, kas bija ļoti veiksmīga. Esmu pārliecināts, ka arī šodienas biznesa forums dos labus rezultātus

Azerbaidžānas – Armēnijas miera sarunām, kurām pamatu lika vairāki ASV centieni kopš pērnā gada vidus, tostarp Dž. D. Vensa nesenā vizīte Baku, ir arī virkne atmiņu un notikumu, kas seko šim miera līgumam.

Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktam bija vairāk nekā 30 gadu un vietā pieminēt nupat Rīgā notikušo piemiņas koncertu Hodžali upuriem 1992. gada 26. februārī. Pianiste Narmina Nadžalfi un vijolniece Aziza Salahova spēlēja skaisti un šis ir ikgadējs piemiņas brīdis kopš slaktiņa pie Hodžali un tas būs ikgadējs arī pēc tam, kad Dienvidkaukāza valstis parakstīs īstu miera līgumu. Otrs notikums uz šo miera sarunu fona ir vairāku cilvēku sodīšana par kara noziegumiem Karabahā, kas ir Azerbaidžānas teritorija. Piemēram, Baku militārā tiesa piesprieda 20 gadu cietumsodu Rubenam Vardanjanam, kurš vispirms bijis Krievijas Federācijas pilsonis, bet kopš 2022. gada Armēnijas pilsonis.

No 2026. gada 7. līdz 13. maijam globālā pārstrādes un iepakošanas nozare pulcēsies, lai apmainītos ar pieredzi par mākslīgo intelektu, automatizāciju, inovatīviem materiāliem un jaunām prasmēm. Tirgus līderi un jaunpienācēji no visiem vērtību ķēdes posmiem gatavojas dalībai. Biļešu tirdzniecība jau ir atvērta.

Sagatavošanās darbi izstādei interpack 2026 rit pilnā sparā. Aptuveni 2800 izstādes dalībnieku no visas pasaules maijā Diseldorfā prezentēs savus jaunākos risinājumus un dos impulsu nozares nākotnei.

Globālā dinamika, izaicinājumi un iespējas

Plašāks skatījums uz nozari rāda, ka tās attīstības apstākļi ir daudzslāņaini. Iedzīvotāju skaita pieaugums, urbanizācija un mainīgi patēriņa paradumi palielina pieprasījumu pēc efektīviem pārstrādes un iepakošanas risinājumiem. Vienlaikus izejvielu trūkums, regulējums, piegādes ķēžu riski un kvalificēta darbaspēka deficīts palielina spiedienu uz uzņēmumiem.

Ogrē uzsākta mūsdienīgas pludmales volejbola halles un sporta centra būvniecība. Projektu īsteno volejbola klubs “Ķirzaka”, kas tā realizācijai piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu 1,1 miljona eiro apmērā un valsts finanšu institūcijas “ALTUM” garantiju. Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniedz teju 2,2 miljonus eiro, no kuriem apmēram pusi veido uzņēmuma pašu ieguldījums.

Iecerēts, ka sporta centrs apmeklētājiem durvis varētu vērt jau līdz šī gada beigām.

Jaunā sporta halle būs viena no retajām Latvijā īpaši pludmales volejbolam būvētajām iekštelpu hallēm un tikai trešā šāda veida infrastruktūra valstī, kas jau projektēšanas stadijā veidota atbilstoši šī sporta veida vajadzībām. Tās projektēšanā ņemta vērā arī citu valstu pieredze, tostarp labās prakses piemēri Igaunijā, kur pēdējos gados attīstīta līdzīga sporta infrastruktūra. Halle atbildīs nacionāla līmeņa sacensību prasībām, tostarp attiecībā uz griestu augstumu un citiem būtiskiem tehniskajiem parametriem.

Jaunais sporta centrs top Dārza ielā 33, Ogrē, stratēģiski izdevīgā vietā - pilsētas centra tuvumā un vien dažu minūšu gājiena attālumā no Ogres dzelzceļa stacijas. Tādējādi jaunā halle būs ērti sasniedzama ne tikai Ogres iedzīvotājiem, bet arī sportotājiem no Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes, Salaspils, Aizkraukles un Rīgas virziena.

Aizvadītajā nedēļā, 21. janvārī, Rīgā norisinājās pasākums “Latvijas-Ukrainas drošības un aizsardzības industrijas sadarbības forums”, ko organizēja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija (DAIF Latvija) ciešā sadarbībā ar LR Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

Pasākums kļuva par vērienīgu un nozīmīgu platformu abu valstu aizsardzības nozaru vadībai, pētniekiem un uzņēmējiem, tos pārstāvošajām biedrībām, lai praktiski veicinātu inovāciju ieviešanu un kopīgu ražošanas jaudu attīstību. Abu valstu sadarbības forumu ar svinīgām uzrunām atklāja LR Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, DAIF Latvija padomes loceklis Aleksandrs Orlovs, "Tech Forces in Ukraine" direktors Vadym Yunyk un LR Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Liene Gātere, akcentējot nepieciešamību pāriet no militārā atbalsta uz ilgtermiņa industriālo aliansi.

Galvenā uzmanība tika veltīta tam, kā Ukrainas kaujas laukā gūtā unikālā pieredze var kalpot par pamatu jaunu, pret apdraudējumiem noturīgu tehnoloģiju izstrādei. Diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība apvienot spēkus kopīgos konsorcijos, kas ļautu efektīvāk izmantot valsts sniegtos atbalsta mehānismus un starptautiskos finanšu instrumentus.

2025. gada beigās Latvijā, netālu no Daugavpils, ir nodots ekspluatācijā Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks (ALTOP). Tas ir jauns solis Latvijas–Lietuvas pierobežas teritorijas ekonomiskajā attīstībā, kas kļūst arvien pievilcīgāka investīcijām. Līdz 7. aprīlim (ieskaitot) tiek pieņemti pieteikumi modernu ražošanas telpu nomai.

Kas tiek piedāvāts

Projektu “Austrumlatvijas Viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālais parks”, kas atrodas Locikos (Lidostas iela 4), īsteno Daugavpils valstspilsētas un Augšdaugavas novada pašvaldības (Latvijas dienvidaustrumu reģions). ALTOP piedāvā modernas ražošanas un loģistikas telpas, kā arī plaša spektra atbalstu uzņēmumiem un investoriem. Tā ir lieliska iespēja Ziemeļeiropas uzņēmējiem paplašināt savu biznesu Baltijas reģiona centrā, vienlaikus paliekot tuvu savam iekšējam tirgum.

Industriālā parka ražošanas ēka ar kopējo platību vairāk nekā 11 tūkst. m² ir sadalīta trīs aptuveni vienādos ražošanas blokos zem viena jumta. Būvdarbi veikti, ievērojot mūsdienu vides un energoefektivitātes prasības, un katrs bloks ir aprīkots ar savu apkures sistēmu un biroja telpu kompleksu – ar atpūtas telpām, ģērbtuvēm, dušām un sanitārajiem mezgliem.

Luminor banka piešķīrusi finansējumu 900 tūkstošu eiro apmērā būvniecības uzņēmumam SIA APSA BŪVE. Finansējums, kas ietver garantiju līniju, kredītlīniju un līzingu ir paredzēts uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai un transportlīdzekļu parka modernizācijai.

SIA APSA BŪVE uzņēmumam ir pieredze dažādu publisko objektu realizācijā, tostarp administratīvo ēku renovācijā un infrastruktūras uzlabošanas projektos. Starp uzņēmuma klientiem ir vairākas pašvaldības, valstiskās organizācijas, un līdzšinējā pieredze un rekomendācijas ļauj attīstīt tālāku sadarbību.

“APSA BŪVE ir realizējis virkni nozīmīgu būvniecības projektu, tostarp izglītības iestāžu, ārstniecības iestāžu un citu objektu atjaunošanu, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu gan reģionālajā attīstībā, gan iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanā. Uzņēmums mērķtiecīgi izmantojis tirgus iespējas un pēdējo gadu laikā spējis būtiski palielināt apgrozījumu. Piešķirtais finansējums ļaus uzņēmumam nodrošināt nepārtrauktu naudas plūsmu, efektīvāk piedalīties publiskajos iepirkumos un turpināt izaugsmi, stiprinot savu pozīciju tirgū,” norāda Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi bijušā Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta nekustamo īpašumu Miera ielā 3, Salaspilī.

Īpašums nosolīts par 1,134 miljoniem eiro. Īpašumu izsoles ceļā iegādājās juridiska persona.

Īpašums Miera ielā 3, Salaspilī sastāv no zemes ar kopējo platību 59 876 m2 un uz tā esošās apbūves. Īpašums robežojas ar Latvijas Nacionālo botānisko dārzu. Īpašumā esošo būvju stāvoklis ir atšķirīgs un šobrīd ēkas netiek izmantotas. Īpašumu pēc 374 soļiem iegādājās juridiska persona par 1,134 miljoniem eiro (sākuma cena 760 tūkstoši eiro).

Īpašums kādreiz kalpoja par mājvietu Latvijas Universitātes Bioloģijas institūtam, kas bija vadošais bioloģisko un ekoloģisko pētījumu centrs Latvijā. Institūts, kas dibināts 1951. gadā, veica plaša spektra zinātniskus pētījumus dažādās bioloģijas jomās. Tomēr 2020. gada beigās institūts pameta savu vēsturisko ēku Salaspilī un pārcēlās uz jaunām telpām Rīgā. 2022. gada novembrī valdība nolēma šo īpašumu Salaspilī nodot Finanšu ministrijas (FM) valdījumā, un pēc tam tas tika nodots VNĪ pārvaldīšanā.

Armēnijas vēlētāji 7. jūnijā dosies pie vēlēšanu urnām. Šīs, iespējams, būs nozīmīgākās parlamenta vēlēšanas valsts pēcpadomju vēsturē. Balsojums ir arī referendums par premjerministra Nikola Pašinjana miera programmu – par Vašingtonas kopīgo deklarāciju ar Azerbaidžānu, parafēto 17 pantu miera līgumu, reģionālās savienojamības atbloķēšanu un Armēnijas pakāpenisku atbrīvošanos no Maskavas ietekmes.

Tieši tāpēc, ka likmes ir tik augstas, ārējie spēki – tostarp dažas politiskās aprindas Krievijā, proarmēniskās grupas, kas darbojas Eiropas institūcijās, un diasporas finansēts lobēšanas aparāts cenšas procesu ietekmēt. Ir savervētas personas, lai ietekmētu iznākumu un ietekmētu pašu miera procesu.

Viņu mērķis nav tikai Pašinjans; tas ir arī Armēnijas un Azerbaidžānas miera process kopumā, kas ir guvis ievērojamus panākumus kopš abu valstu vadītāju samita Vašingtonā pagājušā gada augustā.

Krievijas valdības neapmierinātība ar Pašinjana rietumniecisko nostāju vairs nav noslēpums. Kampaņā pret Pašinjanu aktīvi piedalās daudzas ar Krievijas valdību saistītas institūcijas un plašsaziņas līdzekļi. Šie spēki ir instrumentalizējuši bijušo Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktu, pasniedzot Azerbaidžānas okupēto teritoriju atbrīvošanu kā zaudējumu Armēnijas valdībai un it kā Pašinjana vadības rezultātu.

Latvijā notiks viens no nozīmīgākajiem un reprezentatīvākajiem notikumiem valsts ekonomiskajā dzīvē - 8. Starptautiskais humānistiskās ekonomikas forums.

Latvijas Zinātņu akadēmijā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju pārstāvji un diplomātiskais korpuss no Eiropas Savienības valstīm, Amerikas Savienotajām Valstīm, Āzijas un visas pasaules.

Forums norisinās ar Eiropas Parlamenta un Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas patronāžu un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalstu. Pasākuma zinātniskais partneris ir Berkeley Haas University of California - viens no pasaules vadošajiem pētniecības centriem un atzīta Nobela prēmijas laureātu “kalve”.

No 2026. gada 5. līdz 7. martam Latvijas Zinātņu akadēmijā notiks 8. Starptautiskais Humānistiskās ekonomikas forums, kuru organizē Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministriju un ar LIAA atbalstu.

Piektdien parakstīts sadarbības memorands starp Rīgas ostu un Abū Dabī bāzēto un biržā kotēto globālo ostu un loģistikas uzņēmumu "AD Ports Group", aģentūru LETA informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Memorands paredz kopīgu darbu pie konkrētiem attīstības virzieniem Rīgas ostas teritorijā, tostarp sadarbību, investīcijas un ostas infrastruktūras attīstību Rīgas ostas teritorijā, kā arī jaunā ro-ro un kruīza kuģu pasažieru termināļa projekta virzību.

Tāpat paredzēts sekmēt Kundziņsalas industriālās zonas un vēja tehnoloģiju ražošanas kompleksa attīstību, kā arī Spilves industriālā parka teritorijas potenciāla attīstību. Vienlaikus paredzēts sadarboties ostas digitālo sistēmu modernizācijā un vienoto datu risinājumu ieviešanā, tostarp plānota sadarbība ostas komūnu sistēmu, jūras vienlogu principa un digitālās muitas risinājumu izstrādē.

Memorands paredz arī jaunu investīciju projektu identificēšanu un priekšizpēti. Plānots veidot kopīgu darba grupu un piesaistīt ekspertus, kuri turpmāk padziļināti strādās pie minēto projektu attīstības virzieniem, tehniskās izpētes un investīciju modeļu izvērtēšanas.

Banka Citadele piešķīrusi 4,4 miljonu eiro aizdevumu SIA “Brands Only”. Lielākā daļa aizdevuma paredzēta uzņēmuma ikdienas darbības un apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai, savukārt atlikusī daļa tiks ieguldīta “A-BRANDS Cash & Carry” veikalu tīkla paplašināšanā.

Uzņēmuma biznesa modelis balstās uz starptautisku ikdienas patēriņa preču (FMCG) importu un plaša sortimenta pieejamību gan vairumtirdzniecībā, gan mazumtirdzniecībā.

“Mūsu prioritāte ir nodrošināt stabilus un pietiekamus preču krājumus, lai varētu ātri reaģēt uz tirgus iespējām un piedāvāt klientiem konkurētspējīgas cenas. Bankas Citadele piešķirtais finansējums ļauj elastīgāk veidot iepirkumus, strādāt ar lielākiem apjomiem, paplašināt sadarbību ar starptautiskajiem piegādātājiem un paātrināt veikalu tīkla attīstību. Tas stiprina uzņēmuma konkurētspēju Baltijas ikdienas patēriņa preču tirgū un ļauj nodrošināt klientiem stabilu cenu piedāvājumu,” saka SIA “Brands Only” izpilddirektors Kristaps Sarma.

Latvijas vadošā investīciju banka Signet Banka sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA 25.martā prezentēja “Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru 2025” (Barometrs). Izveidoti divi pārskati: pirmais aptver periodu no 2018. līdz 2024. gadam un iezīmē tirgus attīstības trajektoriju, savukārt jaunākais pārskats analīzē 2025. gada dinamiku, kad kapitāla tirgus sasniedzis augstāku brieduma pakāpi un rekordaugstus rezultātus obligāciju emisiju segmentā.

Barometrs ir pirmais šāda veida analītiskais pārskats Latvijā, kas apkopo gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, politikas veidotāju, mediju un sabiedrības – lomu Latvijas ekonomikas stiprināšanā. Tas sniedz strukturētu ieskatu tirgus attīstības tendencēs, izaugsmes šķēršļos un motivācijā izmantot kapitāla tirgus finanšu instrumentus.

Signet Bankas valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons: “Kapitāla tirgus attīstība Latvijā ir mūsu kopējā spēja domāt ambiciozāk par valsts ekonomikas nākotni. Progress pēdējo piecu gadu laikā ir bijis nozīmīgs – lielāks, nekā dažkārt tiek pieņemts, salīdzinot Latviju ar lielākiem vai attīstītākiem tirgiem. Pat relatīvi neliels aktivitātes pieaugums var būtiski ietekmēt uzņēmumu attīstības iespējās un investīciju vidi kopumā. Ar lielāku investoru uzticību, augstāku finanšu pratību un drosmīgākiem uzņēmēju lēmumiem kapitāla tirgus var kļūt par vienu no svarīgākajiem izaugsmes instrumentiem Latvijas ekonomikā.”

Vācijas drošības iestādes ir sertificējušas Apple viedierīces darbam ar NATO klasificēto informāciju visā alianses teritorijā. Šī ir pirmā reize vēsturē, kad, patērētājam pieejamā, veikalā nopērkamā viedierīce ir atzīta par piemērotu darbam ar klasificētiem datiem NATO struktūrās, norāda Artūrs Minajevs, AS Capital Apple produktu grupas vadītājs.

NATO apstiprina Apple plaša patēriņa ierīces klasificētai informācijai

Pēc detalizēta tehniskā novērtējuma Vācijas Federālais informācijas drošības birojs (BSI) ir apstiprinājis, ka standarta iPhone un iPad tagad atbilst NATO ierobežotas piekļuves datu apstrādes prasībām. Lai gan šī ir zemākā NATO klasifikācijas pakāpe, piekļuve šim drošības līmenim tradicionāli ir bijusi ierobežota ar dārgām, specializētām sistēmām.

“Droša digitālā transformācija ir veiksmīga tikai tad, ja informācijas drošība tiek ņemta vērā jau pašā produktu izstrādes sākumā. Paplašinot iOS un iPad OS platformu drošības auditu, mēs apstiprinām to atbilstību NATO valstu augstajām prasībām,” oficiālajā ziņojumā uzsver BSI prezidente Klaudija Platnere.

Mainoties karadarbībai, Austrālija palielinās izdevumus dronu iegādei līdz pieciem miljardiem Austrālijas dolāru (aptuveni trīs miljardiem eiro), otrdien paziņojis Austrālijas aizsardzības ministrs Ričards Marless.

Austrālijas plašā piekrastes līnija un nelielais iedzīvotāju skaits vedināja to pievērsties lielu autonomo zemūdeņu un iznīcinātāju izstrādei. Taču masveidā ražotu lētāku dronu plašā izmantošana Tuvo Austrumu un Ukrainas konfliktos ir pamudinājusi Austrāliju pieņemt lēmumu palielināt izdevumus arī mazāku bezpilota lidaparātu un pretdronu sistēmu iegādei, intervijā radio ABC atklāja Marless.

"Mēs skatāmies uz to, kas pašlaik notiek Tuvajos Austrumos - ir nepieciešama arī pretdronu tehnoloģija," viņš uzsvēra.

Austrālija nākamajā desmitgadē autonomo spēju attīstīšanai tērēs no 12 miljardiem līdz 15 miljardiem Austrālijas dolāru, paziņoja Marless. Gaidāms, ka ceturtdien Austrālija publiskos valsts aizsardzības stratēģijas atjauninājumu.

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Abi uzņēmumi ir uzsākuši stratēģisku sadarbību Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, apvienojot savu ekspertīzi, lai tālāk attīstītu nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumus reģionā.

Partnerība darbosies ar nosaukumu Colliers Capital Markets, atspoguļojot vienotu pieeju integrētu nekustamā īpašuma un kapitāla tirgu konsultāciju pakalpojumu sniegšanai visā Baltijā. Tā koncentrēsies tikai uz nekustamā īpašuma kapitāla tirgu konsultācijām, tostarp darījumu konsultācijām, investīciju strukturēšanu un ar nekustamo īpašumu saistītu finansēšanas darījumu organizēšanu. Platforma apkalpos plašu klientu loku, sākot no institucionālajiem investoriem un attīstītājiem līdz privātajiem un vietējiem investoriem, atbalstot dažāda apjoma un sarežģītības darījumus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Partnerība apvieno Colliers pilna spektra nekustamā īpašuma konsultāciju kompetenci un starptautisko tīklu ar Redgate Capital spēcīgajām pozīcijām nekustamā īpašuma konsultāciju jomā Igaunijā un uzkrāto pieredzi kapitāla strukturēšanā. Darbojoties vienotas vadības ietvaros, partnerība stiprina pārrobežu sadarbību, vienlaikus saglabājot spēcīgu lokālo kompetenci katrā Baltijas tirgū.

Latvija ir saņēmusi starptautisku apliecinājumu valsts spējai efektīvi cīnīties ar finanšu noziegumiem un nodrošināt finanšu sistēmas drošību, pavēstīja Finanšu izlūkošanas dienestā (FID), komentējot Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas - "Moneyval" - publicēto ziņojumu par Latvijas sestās kārtas savstarpējā novērtējuma rezultātiem.

"Moneyval" ziņojums publicēts ceturtdien.

Pēc FID paustā, ziņojumā uzsvērts, ka Latvija ir sasniegusi augstus vai būtiskus efektivitātes līmeņus gandrīz visos kritērijos. Ziņojumā atzīts Latvijas ievērojamais progress un ilgtermiņa apņemšanās cīņā pret finanšu noziegumiem.

"Esam novērsuši augstos riskus finanšu jomā, un Latvija ir droša un uzticama valsts investīcijām. To apliecina arī Latvijas izvēle būt starp pirmajām valstīm, kas novērtētas pēc jaunajiem FATF standartiem. Esam gandarīti, ka mērķtiecīgs valdības darbs ir nesis rezultātus," komentē Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norāda, ka pēc 2018. gada finanšu sektora satricinājumiem Latvija pieņēma apzinātu politisku lēmumu īstenot dziļas strukturālas reformas, veidojot caurskatāmu, drošu un starptautiskajiem standartiem atbilstošu finanšu sektora uzraudzības sistēmu.

Latvijas Universitātes Zinātņu mājā 11.februārī norisinājās vērienīgākā Baltijas mēroga enerģētikas konference "Enerģētikas attīstības virzieni Baltijas jūras reģionā". Pasākums pulcēja ekspertus no vairāk nekā 20 valstīm, tostarp Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, ASV, Francijas, Dānijas, Nīderlandes, Vācijas, Lielbritānijas, Polijas, Spānijas, Saūda Arābijas un citām.

Konferences izskaņā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas par enerģētiku atbildīgie ministri parakstīja kopīgu Baltijas valstu paziņojumu, vienojoties par ciešāku sadarbību ar mērķi veicināt Baltijas reģiona drošību un ilgtspēju.

Konferences atklāšanas uzrunas teica klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis, Pasaules Enerģijas padomes Latvijas Nacionālās komitejas (PEP LNK) prezidente asoc. prof. Olga Bogdanova, Latvijas Universitātes rektors prof. Gundars Bērziņš, savukārt tematiskajā uzrunas dialogā piedalījās ASV Enerģētikas departamenta Enerģētikas sekretāra vietniece Ketrīna Hereza un PEP goda priekšsēdētājs Dr. Maikls V. Hovardus.

Konferences programma aptvēra visu enerģētikas ciklu – no globālās politikas līdz vietējo kopienu iesaistei. Tika iezīmēta arī Baltijas reģiona nākotnes ceļa karte pēc vēsturiskās energosistēmu sinhronizācijas ar Eiropas enerģijas tīklu.

Kopš pārtikas cenu memoranda parakstīšanas pērn maijā vietējās izcelsmes piena īpatsvars veikalos nav būtiski mainījies, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš norādīja, ka Latvijas mazumtirgotāji lielā apmērā importē pienu un piena produktus, kas ir būtiska problēma Latvijas piena nozarei.

Tostarp Šolks minēja, ka Igaunijā veikalos vietējās izcelsmes piens veido 90% no realizētā piena apmēra, bet Latvijā - 50%, kas nav normāli. Tāpat viņš piebilda, ka nezina nevienu Eiropas valsti, kur būtu līdzīga situācija kā Latvijā.

Viņš arī atzīmēja, ka atsevišķās produktu kategorijās kāpums kopš memoranda parakstīšanas par labu Latvijas produkcijai ir, bet tas ir ļoti neliels. Tajā pašā laikā vietējās izcelsmes svaigpiena realizācijas apmērs praktiski nav mainījies, kamēr vietējās izcelsmes siera realizācijas apmēri Latvijā ir pat samazinājušies.

Šodien plkst. 14 viesnīcā "Riga Islande Hotel" tiks atklāta Labklājības ministrijas (LM) iniciatīva "Godprātīgs nodokļu maksātājs 2026", informēja LM.

Iniciatīvā izcels uzņēmumus, kuru vidējās sociālās iemaksas uz vienu darbinieku pārsniedz attiecīgās nozares vidējo rādītāju, ņemot vērā iepriekšējā finanšu gada datus. LM norāda, ka dalībai iniciatīvā uzņēmumi var pieteikties brīvprātīgi, un tā ir atvērta arī citu nozaru uzņēmumiem.

Iniciatīvas atklāšanas pasākumā paredzēts pasniegt "Godprātīga nodokļu maksātāja" sertifikātu pirmajiem 15 Latvijas uzņēmumiem. Ar šī sertifikāta piešķiršanu iniciatīvas organizatori vēlas izcelt un publiski godināt uzņēmumus, kas godprātīgi pilda savas nodokļu saistības, īpaši tirdzniecības un viesmīlības nozarēs.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS) uzsver, ka labklājības sistēma balstās uz godprātīgu nodokļu nomaksu - tie ir līdzekļi pensijām, pabalstiem, sociālajai aprūpei un atbalstam ģimenēm.

Martā plānots parakstīt papildu vienošanos attiecībā uz pārtikas produktu zemo cenu grozu, tostarp paplašinot tajā iekļaujamo produktu klāstu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Oktobra sākumā mēs ar visām iesaistītajām pusēm parakstīsim jaunu, papildu vienošanos," sacīja Valainis, piebilstot, ka ir panākta vienošanās, ka šajā pārtikas preču zemo cenu grozā būs vairāk produktu.

Tāpat ministrs atzīmēja, ka zemo cenu grozā iekļautajiem produktiem ir jābūt labāk saskatāmiem veikalos. "Ja mēs ejam ar šīm zemo cenu kategorijām, tad tām ir jābūt pietiekami labi redzamām," teica Valainis, atzīmējot, ka tirgotāji ir apliecinājuši gatavību nākt pretī šajā jautājumā.

Valainis arī atgādināja, ka šā gada vidū Latvijā tiks samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme atsevišķiem pārtikas produktiem. "Arī te būs papildu vienošanās, kā notiks PVN samazināšana, ko uzņemas tirgotājs, ko uzņemas ražotājs, ko uzņemas starpnieki, loģistikas uzņēmumi," sacīja ministrs, piebilstot, ka tiks sekots līdzi šim procesam.

No pagājušā gadā noslēgtā memoranda par pārtikas cenām labums ir bijis, bet vienlaikus ir skaidrs, ka cenas veikalu plauktos pamatā ietekmē pārtikas cenas pasaules tirgos, nevis dažādi memorandi, intervijā sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.

"Visvairāk cenu, kāda tā ir veikala plauktā, nosaka pasaules pārtikas cenu līmenis. Mēs neko tur neietekmējam. Ja pasaulē olīveļļai ir uzkāpusi cena, tā uzkāps arī Latvijā, mēs tur neko nevaram darīt. Mēs varam rakstīt memorandus, rīkojumus, bet tā tas būs," norādīja eksperte.

Lūgta vērtēt, kāda gada laikā ir bijusi Ekonomikas ministrijas un vairāku pārtikas ražošanā un tirdzniecībā iesaistīto organizāciju parakstītā memoranda ietekme, Gulbe norādīja, ka no tā jēga bija kaut vai tādēļ, ka "brīvprātīgi obligāti" pie viena galda tika nosēdinātas visas pārtikas ķēdē iesaistītās puses - ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, lai gan "viņi viens otru ļoti nemīl". Līdz ar to tika atrasti saskarsmes punkti, kurus mainot, situācija uzlabojās visiem. Tāpat augstā līmenī tika aktualizēts jautājums par cenām, par konkurenci, par to, kas notiek gan ražotāja pusē, gan tirdzniecības pusē.