Ar mērķi sekmēt un pilnveidot jaunuzņēmumu ekosistēmu, tostarp veicinot investīciju izaugsmi, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar jaunuzņēmumu nevalstiskajām organizācijām un citām valsts institūcijām apņēmusies līdz 2021.gada 31.augustam izstrādāt jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju un tās ieviešanas rīcības plānu.

"Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas strauji spēs izaugt par veiksmīgiem lieliem uzņēmumiem. Mūsu uzņēmējiem ir potenciāls attīstīt šādus uzņēmumus, ko apliecina pēdējos gados vērojamā straujā jaunuzņēmumu vairošanās un attīstība. Pērn Latvijas jaunuzņēmumi ir spējuši piesaistīt investīcijas vairāk nekā 26 miljonu eiro apmērā. Tāpēc mums ir jārada labvēlīga vide šādu uzņēmumu izveidei un attīstībai, vienlaikus sekmējot dažādu valstu jaunuzņēmumu ekosistēmu integrāciju un sadarbību," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģijas un tās ieviešanas rīcības plāna izstrādei šā gada aprīlī izveidota darba grupa, kurā iekļauti pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" un biedrībām "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls", "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", "Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija" un nodibinājuma "TechHub Riga". Lai veicinātu fintech nozares attīstību, Ekonomikas ministrija arī piedalās Nacionālās finanšu tehnoloģiju (fintech) stratēģijas izstrādē, kuru Finanšu ministrijas vadībā plānots izstrādāt līdz šā gada 31.oktobrim.

Latvijā šobrīd ir vairāk nekā 500 jaunuzņēmumu, ieskaitot arī idejas stadijas projektus.

Tā liecina Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījums, ko veicis jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Salīdzinot ar pagājušā gada apskata datiem par 2017.gadu un 2018. gada pirmo pusi, "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja Zane Bojāre min 66 jaunuzņēmumu pieaugumu. "Uz katriem desmit tūkstošiem iedzīvotāju mums ir 2,7 jaunuzņēmumu, Igaunijā 4,9 un Lietuvā - 3,3," viņa saka.

Saistībā ar Latvijas jaunuzņēmumu skaita pieaugumu Z. Bojāre piebilst, ka tas drīzāk saistāms ar Ekonomikas ministrijas pētījumu un to, ka ir apzināts plašāks loks jauno uzņēmēju un arī skaidrāk definēti kritēriji, nevis par patiešām būtisku jaunizveidotu uzņēmumu skaita pieaugumu. "Interesanti, ka saskaņā ar "Startup Lithuania" datiem Lietuvā reģistrēts pieaugums par vairāk nekā 500 jaunuzņēmumiem. Līdzīgi kā Latvijā mēs šo pieaugumu drīzāk saistām ar datu bāzes atjaunināšanu. Igaunija ir vienīgā, kur ir reģistrēts jaunuzņēmumu skaita samazinājums," viņa saka, piebilstot, ka svarīgākais ir tas, ka kopumā tik mazā reģionā kā Baltija ir ļoti augsta aktivitāte un liels jaunuzņēmumu skaits, salīdzinot ar daudz lielākām valstīm.

Igaunija joprojām dominē jaunuzņēmumu investīciju ziņā, tomēr Lietuva ir saglabājusi labu izaugsmes tempu un sasniegusi augstāku investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar 2019. gadu. Latvijai šogad ir viszemākie investīciju vides rādītāji Baltijā, tomēr attiecībā uz lielākiem investīciju darījumiem var redzēt augšupejošu aktivitāti, kas saistāma arī ar nesenajiem "Giraffe360" un "Mintos" investīciju darījumiem. Tā liecina tikko iznākušais Baltijas jaunuzņēmumu vides pārskats, ko veido "Startup Wise Guys" akselerators un "EIT Digital".

Baltijas pārskatā iekļauti svarīgākie jaunuzņēmumu vides rādītāji, kā arī padziļināti pētījumi par dažādību, pandēmijas ietekmi uz investīcijām un jaunuzņēmumiem, situāciju startup vīzu izsniegšanā un arī ekosistēmas viedokli par to, kas sagaidāms nākotnē.

Galvenie pārskata novērojumi par Latviju ir šādi: Latvijai kopumā šobrīd ir ļoti kluss jaunuzņēmumu investīciju posms, visvairāk darījumu notiek agrīnā, pirms-sēklas stadijā, ko varētu saistīt ar akseleratoru un biznesa eņģeļu aktivitāti; Latvijas biznesa eņģeļu asociācija ir skaita ziņā mazākā Baltijā, toties vidējais investīcijas apjoms vienā jaunuzņēmumā ir būtiski augstāks nekā kaimiņos - 70.000 eiro; Latvijas jaunuzņēmumi ir visvairāk pārstāvēti Ilgtspējas un medicīnas tehnoloģiju jomā, kā arī - robotikas un ierīču ražotāju jomā, tā liecina 150 izcelto Baltijas jaunuzņēmumu saraksts, kas veidots kopā ar ekspertiem un Crunchbase datu bāzi; Latvijā ir zemākais sieviešu īpatsvars jaunuzņēmumu dibinātāju vidū - 9%.

2019. gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, no kuriem 346 ir jaunāki par pieciem gadiem un 72 jaunuzņēmumi ir vecāki par pieciem gadiem.

Vēl aptuveni 150 idejas ir attīstības stadijā, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pēdējos piecos gados pieaudzis jaunuzņēmumu skaits no vidēji 10 līdz 15 jaunuzņēmumiem gadā pirms 2010. gada līdz vidēji 50 jaunuzņēmumu ik gadu kopš 2014. gada.

Vaicāta, vai rēķināts arī neizdzīvojušo projektu skaits, Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule teic, ka šis aspekts pētījumā nav analizēts. Viņa atsaucas uz ārzemju statistiku, kas liecina, ka no tūkstoš idejām izdzīvojot 10%. Pētījumā iekļauti tikai Latvijā reģistrētie uzņēmumi. Pēc pētījuma autoru aplēsēm, ārpus Latvijas esot vēl ap 20 līdz 30 uzņēmumi. Z. Vipule uzsver, ka jaunuzņēmumu dibinātāji ir gatavi pārcelties citur, kur ir izdevīgāk darboties un gatavi pielāgoties tirgum, meklējot savus klientus.

Turpmāk Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē būs pieci, nevis septiņi cilvēki. Tāpat tai apstiprināts jauns nosaukums - Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija. Iepriekš organizācijas nosaukums bija Latvijas Startup asociācija "Startin.LV".

Organizācija "Startin.LV", kuras mērķis ir attīstīt Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu un popularizēt jaunuzņēmumu kustību, valdi ievēl reizi divos gados. Uz piecām valdes locekļu vietām pretendēja 12 kandidāti, no kuriem divi arī līdz šim ir bijuši valdē.

Pēdējos divus gadus Latvijas Jaunuzņēmumu asociāciju "Startin.LV" vadīja valde septiņu cilvēku sastāvā. Tajā strādāja Egita Poļanska, Līva Pērkone, Jānis Rozenblats, Dagnija Lejiņa, Jānis Bite, Lauma Gailīte un Sergejs Jakimovs.

Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē nākamos divus gadus darbu turpinās uzņēmuma "Mailigen" vadītājs Jānis Rozenblats. Pārējiem jaunievēlētajiem biedriem - "Lokalise" līdzdibinātājam Petr Antropov, "Edurio" pārstāvei Agnesei Veckalnei, "Squad Robotics" dibinātājam Didzis Dejus un "Nordigen" līdzdibinātājam Robertam Bernānam šis būs pirmais pilnvaru termiņš Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas valdē. Priekšsēdētāju valde izvēlēsies decembra sākumā.

Šā gada jūnijā Igaunija paziņoja par digitālo klejotāju jeb nomadu vīzas izsniegšanas uzsākšanu – tā ir jauna vīzu forma, kas ļautu ceļotājiem likumīgi strādāt Igaunijā.

Arguments par labu šādai vīzas formai ir tas, ka vīza piesaistīs valstij ceļojošos digitālos darbiniekus, kuri attiecīgi Igaunijā tērēs savus ieņēmumus, dalīsies savās zināšanās un kopumā dos labumu vietējai ekonomikai.

Tīmekļvietnē "Sifted" publicētā rakstā Karoli Hindriksa (Karoli Hindriks) norāda, ka valstīm, kuras ir ieinteresētas piesaistīt prasmīgus talantus savai valstij, vajadzētu apsvērt iespēju ieviest līdzīgu vīzu.

Vai šī būs jaunā vīzu tendence?

Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā tehnoloģijas rosina ieviest jaunas vīzas. Varam vilkt daudzas paralēles ar jaunuzņēmumu vīzu iniciatīvu, kas visā Eiropā ir izplatījusies neticamos ātrumos. Jaunuzņēmumu vīzas tiek izdotas tādās valstīs kā Itālija, Francija, Īrija, Apvienotā Karaliste, Dānija, Zviedrija, Vācija, Beļģija, Spānija un visas trīs Baltijas valstis. Francija piedāvā pat jaunuzņēmumu ieguldītāju vīzu.

Latvijas jaunuzņēmumos pērn ieguldīti aptuveni 20 miljoni eiro un šis gads sācies labi - līdz šim investīcijas sasniegušas jau septiņus miljonus.

"Investīcijas jaunuzņēmumu ekosistēmā 2019. gadā nav bijušas tās lielākās. Saskaņā ar maniem datiem, 2019. gadā Latvijas jaunuzņēmumos investēti apmēram 20 miljoni eiro, kas ir četras reizes mazāk nekā pirms gada. Nevaram lepoties ar lieliem skaitļiem, bet šis gads jau uzrāda labu tendenci un jaunuzņēmumos 2020. gadā jau investēti septiņi miljoni eiro," šodien notiekošajā "Riga Venture Summit" norāda Olga Barretu-Gonsālvisa, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) jaunuzņēmumu eksperte.

Jaunuzņēmumu skaits, kas pērn piesaistīja investīcijas, esot diezgan liels, bet finansējums ir samērā mazs un ir ieguldīts agrīnas stadijas kompānijās. Lielā mērā tas noticis pateicoties trim akseleratoriem, kuros ieguldīts publiskais finansējums, kā arī "Startup Wise Guys", kas ir privāts akselerators. Pērn Lietuva ieguva savu pirmo vienradzi jeb jaunuzņēmumu, kura novērtējums sasniedzis miljardu dolāru - lietoto apģērbu tirdzniecības platforma "Vinted".

Šodien no Baltijas jaunuzņēmumu konferences TechChill skatuves tika izziņoti seši Latvijas jaunuzņēmumi, kas ieguvuši Eiropas jaunuzņēmumu balvu Startup Europe Awards 2016.

Uzvarētāji pa grupām:

- radošo industriju sektorā balvu ieguvis Mozello

- finanšu tehnoloģiju sektorā balvu ieguvis Nordigen

- zaļo tehnoloģiju sektorā balvu ieguvis Conelum

- veselības tehnoloģiju sektorā balvu ieguvis Anatomy Next

- ICT sektorā balvu ieguvis Notakey

- viedo pilsētu sektorā balvu ieguvis Rention

Latvijas asociācijas sabiedrisko attiecību profesionāļiem (LASAP) izvirzīja speciālbalvu - atzinību par sasniegumiem sabiedriskajā attiecībās un to saņem 4SmartStreets.

SEUA arī izsaka atzinību par jaunuzņēmumu komūnas atainojumu trim tīmekļa medijiem – portālam Labs of Latvia, portālam LSM.lv un tehnoloģiju blogam Kursors.lv, kuri aizvadītā gada laikā pievērsuši sevišķu uzmanību Latvijas jaunuzņēmumu aktivitātēm, nodrošinot Latvijas radošajām idejām auditoriju

Lai veicinātu talantu attīstību Latvijā, ir jāuzlabo augstākās izglītības kvalitāte augstskolās.

Tā uzskata Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes priekšsēdētājs Jānis Rozenblats. Viņš norāda, ka pārlieku lielais augstākās izglītības iestāžu skaits, nepietiekamais finansējums un Latvijas augstskolu zemais novērtējums starptautiskajos reitingos neatbilst ambīcijām Latviju redzēt kā attīstības un karjeras iespēju centru.

Pirmajā Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.LV" valdes organizētajā darba grupā par talantu piesaistes, izglītības un to noturēšanas izaicinājumiem tika pievērsta uzmanība augstākās izglītības iestāžu pārvaldības modeļa modernizācijas iespējām. Starp labajiem piemēriem ir Ālto universitāte Somijā, kas ik gadu sagatavo tūkstošiem multidiscpilināru profesionāļu. Tāpēc šogad asociācijas rīkotajā "Rīgas Riska kapitāla samitā 2020" (Riga Venture Summit 2020), kas notiks 19. februārī, lektoru vidū būs arī Ālto universitātes pārstāvis, lai noskaidrotu, kā sasaistīt augstskolas darbu ar darba tirgus prasībām un kā sniegt uzņēmējdarbības prasmes un domāšanu visiem universitāšu absolventiem.

Līdz ar valdības šodien pieņemto lēmumu esam spēruši pēdējo soli, lai sāktu sniegt valsts atbalstu jaunuzņēmumiem jeb start-up uzņēmumiem - aicinām jaunuzņēmumus un to investorus reģistrēties un iesniegt pieteikumus dalībai atbalsta programmās Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Šā gada 7. februāra Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts Jaunuzņēmumu atbalsta programmu pieteikšanas un administrēšanas kārtība.

Mūsu mērķis ir panākt, lai Latvija kļūtu par jaunuzņēmumu jeb start-up uzņēmumu izvēli Nr.1 Baltijas valstīs. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums ir pamats šādu uzņēmumu attīstības veicināšanai. Ieviešot specifiskas, tieši šai uzņēmēju grupai atbilstošas atbalsta programmas, sagaidām, ka ik gadu Latvijā radīsies vismaz 30 šādi uzņēmumi, kas būs piesaistījuši aptuveni 160 augsti kvalificētus darbiniekus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunuzņēmumu ekonomiskais ieguvums var tikt vērtēts gan tieši – nomaksāto nodokļu, piesaistīto investīciju, jaunradīto darbavietu skaita ziņā, gan netieši, vērtējot ietekmi uz riska kapitāla nozari, zināšanu pārneses un inovācijas sistēmas veicināšanā

«Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās un pieaug tās ekonomiskais ieguvums: gan jaunuzņēmumu skaits, radītās darbvietas, kā arī piesaistītais investīciju apjoms, pārsniedzot 210 miljonus eiro. Saskaņā ar Latvijas Startup uzņēmumu asociācijas «Startin.lv» datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 350 jaunuzņēmumi. Piemēram, tikai 25 lielākie Latvijas jaunuzņēmumi ar apgrozījumu virs 300 tūkstošiem eiro katrs vidēji nodarbina aptuveni 20 pilnas slodzes darbiniekus, turklāt kopumā tie ir veikuši nodokļu iemaksas valsts budžetā piecu miljonu eiro apmērā,» norāda Madara Ambrēna, Ekonomikas ministrijas Jaunuzņēmumu atbalsta nodaļas vadītāja.

Jau otro gadu 12. septembrī Rīgā tiek atzīmēta «Startup diena», lai akcentētu jaunuzņēmumu pienesumu Latvijas inovāciju attīstībai un ekonomikai.

Apstiprināta Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģija 2022.-2025.gadam, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Ministrijā norāda, ka trešdien ir parakstīts sadarbības memorands ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmā iesaistītajām organizācijām, vienojoties par ciešāku sadarbību un apstiprinot Jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstības stratēģiju 2022.-2025.gadam.

Stratēģiju apstiprināja un memorandu parakstīja EM, AS "Attīstības finanšu institūcija Altum", Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, nodibinājums "TechChill", biedrība "Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija", Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Rīgas Tehniskā universitāte, nodibinājums "TechHub" un biedrība "Latvijas Biznesa eņģeļu tīkls".

Tikšanās laikā ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) pauda, ka jaunuzņēmumiem ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā, nodrošinot inovatīvu ideju un jaunu tehnoloģiju ieplūšanu ekonomikā, veidojot pāreju uz zināšanu ekonomiku un radot jaunas nozares.

Ministru kabineta 28. janvāra sēdē apstiprināti Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, atvieglojot prasības uzņēmumu dalībai atbalsta programmā nodokļu atvieglojumiem un augsti kvalificētu darbinieku piesaistei.

Likuma grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

"Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā aug, strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Apstiprinātie grozījumi ļaus saņemt valsts atbalstu plašākam uzņēmēju lokam, un prieks, ka daļu priekšlikumu, ko neizdevās virzīt pagājušajā gadā, esam ietvēruši šajā piedāvājumā. Taču nozares turpmākās izaugsmes sekmēšanai svarīgi ne tikai atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, bet arī turpināt attīstīt kopējo likumdošanas ietvaru jaunuzņēmumiem, tāpēc šogad koncentrēsimies uz uzņēmējdarbības vides jautājumiem, piemēram, personāla (daļu) opciju jautājuma sakārtošanu," uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Izdevniecība Dienas Bizness, informācijas tehnoloģiju uzņēmums Accenture un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) ir izdevusi šobrīd vienīgo printēto žurnālu par Baltijas jaunuzņēmumiem – žurnālu Baltic Startup Mag 2018.

Baltijas valstīm ir nepieciešama jaunuzņēmumu domāšana un pieredze katrā uzņēmējdarbības jomā, neatkarīgi no tā – uzņēmums ir liels vai neliels, lēmumu iesaistīties žurnāla izveidē skaidro Accenture vadītājs Latvijā Maksims Jegorovs.

«Izdevums Baltic Startup Mag ir ļoti nozīmīgs solis pretim tam, lai inovatīvu biznesa ideju autori un ārvalstu investori Latviju uzlūkotu kā izcilu vietu ar sakārtotu jaunuzņēmumu ekosistēmu, kur attīstīt savas idejas un veikt investīcijas. Ir gandarījums, ka izdevuma ietvaros ir izdevies apkopot Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas nozīmīgāko organizāciju viedokļus, kas ir papildināti ar mūsu Baltijas kaimiņu veiksmes stāstiem, no kuriem varam mācīties un smelties iedvesmu. Ceram, ka sadarbība ar šī izdevuma līdzautoriem varētu kļūt par tradīciju, kā rezultātā sabiedrībai būtu pieejams kvalitatīvs izdevums ar Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas aktualitātēm,» norāda LIAA direktors Andris Ozols.

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Ciešā sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares ekspertiem, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, lai vēl vairāk veicinātu jaunuzņēmumu rašanos Latvijā un to straujāku attīstību, kas labvēlīgi ietekmēs gan inovāciju sistēmas attīstību, gan veicinās riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Šā gada 19. decembra sēdē Ministru kabinets apstiprināja EM sagatavotos grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paplašinot valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgojot likumu nozares praksei.

«Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām. Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi – tomēr sasniegts ir daudz. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus. Jāatzīst, ka abpusēji esam daudz mācījušies – gan jaunuzņēmumu kopiena, kas, strauji augot, būvē iekšējo nozares kultūru, gan politikas veidotāji, mācoties elastīgi pielāgot atbilstošākos risinājumus netradicionālas nozares attīstībai», pauž Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ceturtdien Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) un «Telia Company» prezidents Jūhans Dennelinds parakstījuši saprašanās memorandu par SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas mobilais telefons» (LMT) turpmāku attīstību, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Lēmums par memoranda noslēgšanu apstiprināts Ministru kabinetā. Kā uzsver premjera birojā, saprašanās memorands nav uzskatāms par starptautisku līgumu, un tas nerada nevienai no pusēm nekādas tiesības un pienākumus starptautisko tiesību aspektā - šis dokuments ir nodomu protokols. Tā ir apņemšanās abām pusēm sēsties pie sarunu galda, lai izstrādātu abpusēji pievilcīgu turpmākās sadarbības, uzņēmumu «Lattelecom» un LMT attīstības stratēģiju.

Memoranda īstenošanas procesā radušās iespējamās domstarpības iesaistītās puses risināšot tikai sarunu ceļā. Savukārt finansiālie izdevumi šajā dokumentā minēto darbību veikšanai var tikt paredzēti tikai atsevišķos rakstveida līgumos starp abām pusēm.

Starptautiskās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferences laika gaitā mainās un pielāgojas apmeklētāju vēlmēm un tendencēm gan norises veida, gan satura ziņā

Tā secina jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferences "TechChill" vadītāja Madara Ermansone.

Viņa novērojusi, ka konferenču apmeklētājiem arvien svarīgāka kļūst vēlme iesaistīties un būt tuvāk runātājiem. Tāpēc konferencēs arvien biežāk parādās apaļā galda diskusiju saturs. "Jebkuram konferences apmeklētājam ir iespēja piedalīties diskusijā ar kādu no pasākuma galvenajiem runātājiem vien desmit cilvēku lielā pulkā, tādā veidā apmeklētājs iegūst daudz personīgāku iespēju iepazīt runātāju un uzzināt interesējušos jautājumus," viņa teic.

Pēdējā laikā lielu uzmanību guvušas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi un ilgtspējas jautājumi, un konferences, veidojot savu saturu, arvien vairāk pievērš uzmanību arī šīm tēmām. Var secināt, ka izņēmumus nav arī nākamā gada februārī notiekošā "TechChill" konference. M. Ermansone norāda, ka šoreiz konferences programmas kodolu veidos piecas galvenās tēmas. "The Big Shift" blokā, kas fokusēsies uz nākotnē svarīgām tehnoloģijām, tiks ietvertas tādas tēmas kā blokķēžu risinājumi, zaļās un 5G tehnoloģijas, bet otru konferences bloku veidos Baltijas reģionam nozīmīgie pārdošanas un mārketinga jautājumi, kā arī dibinātāju pieredzes stāsti.

Grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" varētu padarīt regulējumu elastīgāku un konkurētspējīgāku.

Šonedēļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā pirmajā lasījumā atbalstīti Komerclikuma grozījumi, kas paredz, ka arī sabiedrību ar ierobežotu atbildību darbinieki varētu savā īpašumā iegūt uzņēmuma daļas. Tas ļautu uzņēmumu kapitāldaļu pirkuma tiesības kā darbinieku motivējošu faktoru izmantot plašākā apjomā. Komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredz, ka nodokļu atbrīvojums būs piemērojams arī uz SIA kapitāldaļu pirkuma tiesībām. Lai grozījumi Komerclikumā un likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Šonedēļ Rīga kļūs par Baltijas tehnoloģiju galvaspilsētu, pulcējot vairāk nekā 2000 jaunuzņēmumu pārstāvju, tehnoloģiju entuziastu, ekspertu, studentu un nozares pārstāvju no visas pasaules.

Galvaspilsētā norisināsies vairāk nekā 20 dažādu pasākumu, kas veltīti idejām, jaunuzņēmumiem un jaunajām tehnoloģijām, no kuriem lielākais - konference TechChill - tiek organizēts jau astoto gadu, un piesaista Latvijai starptautisko mediju, investoru un IT zīmolu interesi.

Informācijas tehnoloģijas jau vairākus gadus ir visstraujāk augošā ekonomikas nozare Latvijā, un sistemātiski turpina pieaugt arī IT jomas eksports, tā skaidri iezīmējot Latvijas ekonomisko potenciālu. Strauji aug ne tikai IT nozare kopumā, bet arī Latvijas un Baltijas jaunuzņēmumu vides attīstība kopumā, un līdz ar to - arī investoru, mediju, lielo uzņēmumu interese par Baltijas tirgu. Rodas ne tikai aizvien jauni, veiksmīgi uzņēmumi, bet pēdējos gados Latvija sevi iezīmē jaunuzņēmumu pasaules kartē ar valsts atbalsta iniciatīvām, veidojas aizvien jauni pasākumi, notikumi un starptautiskas sadarbības projekti, tiek dibinātas organizācijas un Latvija tiek pārstāvēta arī ārpus robežām.

Nevalstisko bezpeļņas organizāciju TechChill, kas plašākai sabiedrībai pazīstama kā jaunuzņēmumu konferences organizatoru komanda, turpmāk vadīs izpilddirektore Kristīne Korņilova.

Līdzšinējā vadītāja Marija Ručevska paliks organizācijas valdē.

Konference TechChill ir Latvijas jaunuzņēmumu kopienas pārstāvju iniciatīva, kas aizsākās pirms 7 gadiem līdz ar Latvijas pirmās un lielākās jaunuzņēmumu kopienas TechHub Riga dibināšanu. Pasākuma mērķis bija piesaistīt Latvijai ārvalstu investoru interesi, iedvesmot jaunuzņēmumu dibinātājus ar pieredzējušu uzņēmēju un ekspertu pieredzes stāstiem un reizi gadā pulcēt kopienas pārstāvjus.

No dažiem simtiem apmeklētāju pasākums audzis līdz Baltijas līmeņa pasākumam divu dienu garumā, kas šā gada februārī pulcēja teju divus tūkstošus dalībnieku, tādējādi veicinot Latvijas starptautisko atpazīstamību.

Pagājušajā gadā Latvijas jaunuzņēmumi jeb startapi nodokļos samaksāja 25 miljonus eiro un piesaistīja ārvalstu investīcijas aptuveni 220 miljonu eiro apmērā. Tomēr līdz 2030. gadam šie skaitļi varētu vairākkārt palielināties, un viena vienradža vietā Latvijā varētu būt līdz pat pieciem.

Par to liecina pēc Google pasūtījuma veiktais Civitta pētījums par Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmu.

Pētījums atklāj arī divus galvenos izaicinājumus, kas bremzē jaunuzņēmumu izaugsmes potenciālu — talantu trūkumu un sarežģījumus piesaistīt finansējumu no iespējkapitāla fondiem.

Dati apliecina, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā strauji pieaug jaunuzņēmumu skaits — 2021. gadā Latvijā bija 626 startapi, kas ir par 23 % vairāk nekā 2016. gadā. Tāpat arī strauji audzis Latvijas jaunuzņēmumos strādājošo cilvēku skaits, no 2016. līdz 2020. gadam palielinoties par 12 % — līdz 6000 darbinieku. Jaunuzņēmumos nodarbināto cilvēku algas ir gandrīz divas reizes lielākas nekā vidēji valstī.

Septembrī Latvijas Universitātes bijušajās Bioloģijas fakultātes telpās darbu uzsākusi «TechHub Riga» kopstrādes telpa, kā arī citas nozares organizācijas un jaunuzņēmumi.

To vidū ir arī Latvijas Startup uzņēmumu asociācija «Startin.lv», nodibinājums «TechChill», nevalstiskā organizācija «Riga TechGirls», uzņēmumi «Anatomy Next», «Edurio», riska kapitāla fonds «Change Ventures» un citi.

«TechHub Riga» savā pastāvēšanas laikā meklējis vietu jaunuzņēmumu mājas attīstībai un tādu saskatījis, nesen atkārtoti apmeklējot ēku Kronvalda bulvārī 4 – pašā Rīgas centrā esošu ēku ar iespējām izveidot pasākumu un biroju telpas. «Nolēmām pielietot no jaunuzņēmumu formulas pārņemto konceptu, ko sauc «vienkāršākais ejošais produkts» un pieteicāmies uzreiz uzsākt darbību un nomāt telpas vienā ēkas spārnā,» stāsta «TechHub Riga» līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs Andris K. Bērziņš.

Jaunuzņēmumu skaits Latvijā šobrīd jau ir pārsniedzis 320 un to kopējais investīciju apjoms veido vairāk nekā 210 milj. eiro, tiekoties ar Vācijas vienas no rūpnieciski un ekonomiski attīstītākās federālās zemes - Bādenes - Virtembergas ekonomikas, nodarbinātības un mājokļu lietu ministri Dr. Nikolu Hofmaisteri –Krautu norādīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Ministri tikās, lai pārrunātu sadarbības jautājumus jaunuzņēmumu, rūpniecības digitalizācijas un darbaspēka attīstības jomā. Secināts, ka Latvijai ir liels potenciāls paplašināt sadarbību ar Vācijas inovāciju un ekonomiskās attīstības līderības reģionu Bādenes – Virtembergas federālo zemi.

«Vācija ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem stratēģiskajiem partneriem gan divpusējās, gan Eiropas Savienības, gan arī NATO un citu starptautisko sadarbības formātu ietvaros. Abas valstis vieno aktīvs dialogs visos līmeņos – regulāra vizīšu apmaiņa, dinamiskas ekonomiskās attiecības, tieša sadarbība ar federālajām zemēm,» tikšanās laikā atzina A.Ašeradens.

Atbildot uz Bādenes - Virtembergas federālās zemes amatpersonas interesi par jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, ekonomikas ministrs A.Ašeradens informēja par Ekonomikas ministrijas prioritāro virzienu jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā: «Latvija ir radījusi Eiropā unikālu regulējumu jaunuzņēmumu attīstībai un pēdējo divu gadu laikā pats kā ekonomikas ministrs esmu daudz ieguldījis dinamiskas jaunuzņēmumu ekosistēmas izveidē, lai nu jau varētu teikt, ka tā piesaista globālu uzmanību, tostarp arī starptautisku riska kapitālistu un akseleratoru, tai skaitā arī no Vācijas, interesi.»

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā plānoti grozījumi attiecībā uz ieguldījumu formu atbilstoši riska kapitāla nozares praksei, proti – ļaujot kvalificēties jaunuzņēmumiem, kuri ieguldījumus savu biznesa ideju attīstīšanai saņēmuši konvertējamā aizdevuma veidā vai ar daļu emisijas uzcenojumu

Tāpat plānoti grozījumi, kas ļautu likuma normas un kvalifikācijas kritērijus piemērot Latvijas startup ekosistēmas niansēm un atšķiras no pasaules prakses, informē Kristaps Soms, Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors. Vienlaikus plānots uzsākt diskusijas par iespējamu kvalificēto riska kapitāla investoru saraksta paplašināšanu. Parlamentā likuma precizējumi varētu tikt skatīti septembrī.

«Lai izvairītos no vidēju ienākumu slazda, Latvijā ir jāveido jauns inovatīvas ekonomikas modelis. Lai to sasniegtu, jāpanāk augsts inovāciju izaugsmes tempts. Secīgi viens no Ekonomikas ministrijas mērķiem ir panākt, lai Latvija būtu izvēle nr. 1 Baltijā strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu jeb jaunuzņēmumu vidē,» saka K. Soms. Pērnā gada rudenī pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas Ministru kabinets nolēma no 2017. gada 1. janvāra izveidot īpašu atbalsta modeli jaunuzņēmumiem. Tā ietvaros tika izstrādāts, apstiprināts un stājās spēkā Baltijas valstīs pirmais Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums. Tajā ir noteikta jaunuzņēmuma definīcija un tā pazīmes, atbalsta programmas, pieteikšanās kārtība minētajām atbalsta programmām, nosacījumi, kas ir un kā tiek piesaistīti kvalificēti riska kapitāla investori, jaunuzņēmumu atbalsta programmu uzraudzības kārtība, kā arī komersanta pienākumi.

Lai rastu efektīvākos risinājumus, kā paaugstināt Eiropas valstu un līdz ar to arī Eiropas Savienības kopējo konkurētspēju pasaulē, ES dalībvalstīs līdz 2018. gada februārim jāizveido Nacionālās produktivitātes padomes, informē Ekonomikas ministrijā.

Pēc būtības tās būs neatkarīgas zinātniski pētnieciskas institūcijas, kas veiktu regulāru augstas kvalitātes analīzi par produktivitātes attīstību un konkurētspējas stāvokli attiecīgajā valstī, kā arī piedāvātu neatkarīgu politikas analīzi.

Lai uzsāktu diskusiju par Produktivitātes padomes veidošanas principiem Latvijā, šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības mājā notika Augsta līmeņa seminārs, kurā piedalījās gan pārstāvji no Latvijas, gan eksperti no Eiropas Komisijas, OECD un Nīderlandes.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver: «Līdzīgi kā «Vai Rīga gatava?», kopš pievienošanās Eiropas Savienībai ik pa laikam tiek uzdots jautājums «Kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas dzīves līmeni?» Tas notiks tad, kad Latvija būs apsteigusi ES valstu vidējos produktivitātes rādītājus. Nacionālās konkurētspējas padome Latvijai var palīdzēt apzināt iespējas, kā veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un īstenot strukturālās reformas. Latvijā nepieciešams apvienot gudrākos ekonomiskos prātus, mācoties no citu dalībvalstu labākajiem piemēriem.»