Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem nekustamo īpašumu nozarē arī šogad būs būvniecības izmaksu spiediens, kas var atstāt tiešu ietekmi uz jaunu mājokļu piedāvājumu un cenu līmeni, aģentūrai LETA pauda mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Izmaksu pieaugumu Kļaviņa ieskatā veicinās vairāki faktori, tostarp liela mēroga aizsardzības un valstiskas infrastruktūras projektu īstenošana, kas palielina konkurenci par darbaspēku un būvniecības resursiem.

Vienlaikus nozari turpinās ietekmēt ģeopolitiskā situācija, kas, lai arī vairs nerada tik asu reakciju kā iepriekš, joprojām ietekmē iedzīvotāju noskaņojumu un lēmumu pieņemšanas dinamiku, atzīst Kļaviņš.

Viņaprāt, papildu izaicinājums būs arī ierobežotais attīstībai piemērotu zemes gabalu piedāvājums pieprasītākajās apkaimēs, kas ilgtermiņā var ietekmēt gan projektu sākšanas tempus, gan mājokļu pieejamību un cenas.

Vienlaikus Kļaviņš uzskata, ka arī 2026. gadu, visticamāk, raksturos stabilitāte, kas atspoguļosies gan pircēju paradumos, gan tirgus situācijā kopumā. Tirgus attīstību lielā mērā noteiks ārējie ekonomiskie un strukturālie faktori - kreditēšanas nosacījumi, iedzīvotāju pirktspējas dinamika un būvniecības izmaksu līmenis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "Bonava Latvija" ekspluatācijā nodevis Ēvalda Valtera ielas pirmo posmu Dreiliņos, Rīgā, kura izbūvē ieguldīti 1,05 miljoni eiro, informēja attīstītājs.

Projekta īstenošanas gaitā izbūvēta brauktuves daļa, veloceliņš un gājēju ietve.

Iecerēts, ka jaunizbūvētais ielas posms satiksmes dalībnieku rīcībā tiks nodots novembrī.

Ēvalda Valtera ielas pirmais posms 221 metra garumā izbūvēts paralēli daudzdzīvokļu māju projekta "Valterciems" pirmās kārtas realizācijai. Tas nodrošina iedzīvotājiem tiešu piekļuvi pirmajai ciemata ēkai Ēvalda Valtera ielā 44A, vienlaikus veidojot būtisku posmu nākotnes transporta savienojumiem starp Biķernieku un Dzelzavas ielu.

Projekta īstenošanas laikā papildus ceļa infrastruktūrai izbūvēti arī jauni centralizēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli, kā arī atjaunoti lietus kanalizācijas un siltumtīkli.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" sācis projekta "Šampētera kvartāls" otrās kārtas būvniecību Stendes ielā, investējot 6,3 miljonus eiro, informēja kompānijā.

Šampēterī taps sešstāvu A energoefektivitātes klases māja ar 66 dzīvokļiem platībā no 41 līdz 73 kvadrātmetriem. Iecerēts, ka ēka tiks nodota ekspluatācijā 2027. gada vidū.

Šobrīd projekta pirmajā mājā, kuru iecerēts pabeigt 2026. gada vasarā, pārdota un rezervēta vairāk nekā puse, savukārt otrajā mājā - vairāk nekā 25% dzīvokļu.

Jaunajā projektā būs ierīkotas velosipēdu novietnes, bet daļa autostāvvietu tiks aprīkotas ar elektroauto uzlādei nepieciešamo infrastruktūru. Savukārt uz jumta izvietotie saules paneļi ļaus iedzīvotājiem samazināt koplietošanas elektroenerģijas izmaksas. Projekta otrajā kārtā tiks izbūvētas arī piecas autostāvvietas zem nojumes.

Ieguldot 4 miljonus eiro, 22. oktobrī ekspluatācijā nodota nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” projekta “Valterciems” pirmā māja Ēvalda Valtera ielā.

Ēkā izbūvēti 42 divu līdz četru istabu dzīvokļi. Iecerēts, ka jauno mājokļu iedzīvotāji atslēgas saņems novembrī.

“Bonava Latvija” “Valterciema” pirmās kārtas būvniecību uzsāka 2024. gada septembrī, un nedaudz vairāk nekā gada laikā tapuši 42 energoefektīvi un funkcionāli dzīvokļi platībā no 41,5 līdz 81,7 m².

Paralēli ēkas izbūvei labiekārtota piemājas teritorija, kā arī izbūvēts pirmais Ēvalda Valtera ielas posms 221 metra garumā. Tas nodrošina tiešu piekļuvi pirmajai ciemata ēkai un kalpo kā nozīmīgs posms nākotnes transporta savienojuma izveidei starp Biķernieku un Dzelzavas ielu.

Gan projekta pirmajā, gan otrajā mājā būvniecības stadijā pārdota un rezervēta vairāk nekā puse dzīvokļu.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” janvārī nodevis ekspluatācijā divas daudzdzīvokļu ēkas jaunajā projektā “Pīlādžu mājas” Tumes ielā, Rīgā. Projekta otrajā un noslēdzošajā kārtā investēti 10,7 miljoni eiro, un tās ietvaros izbūvēti 118 dzīvokļi.

Kopumā projektā “Pīlādžu mājas” investēti aptuveni 17 miljoni eiro, un Rīgas dzīvojamais fonds papildināts ar 190 dzīvokļiem.

Projekta “Pīlādžu mājas” attīstība Ziepniekkalnā tika uzsākta 2023. gada sākumā ar pirmās sešstāvu daudzdzīvokļu ēkas būvniecību. Turpinot projekta attīstību, otrās un noslēdzošās kārtas ietvaros tai pievienojušās vēl divas – četrstāvu un sešstāvu – dzīvojamās ēkas ar pavisam 118 divu līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 35 līdz 80 kvadrātmetriem.

“Fakts, ka projekta noslēdzošajās ēkās būvniecības stadijā tika pārdota gandrīz puse mājokļu, liecina, ka Ziepniekkalns nostiprina savu pozīciju kā viena no dzīvošanai pieprasītākajām apkaimēm galvaspilsētā,” skaidro projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis, prognozējot, ka nākotnē Ziepniekkalna apkaimes attīstību veicinās arī Dienvidu tilta pēdējās kārtas būvdarbu pabeigšana.

Ieguldot vairāk nekā 11 miljonu eiro, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsāks jauna dzīvojamo māju projekta “Dzirciema pagalms” attīstību Pārdaugavā, Mazajā Stacijas ielā.

Tā ietvaros taps divas sešstāvu mājas ar kopumā 114 dzīvokļiem, nodrošinot mājvietu gandrīz 300 rīdziniekiem. Pirmās kārtas būvniecību plānots sākt šī pavasara beigās, bet projekta noslēgums paredzēts 2028. gada nogalē.

Projekta “Dzirciema pagalms” pirmajā kārtā tiks izbūvēta sešstāvu dzīvojamā ēka ar 72 divu līdz četru istabu dzīvokļiem, kuru platība būs no 38 līdz 79 kvadrātmetriem. Tās īstenošanā plānots ieguldīt gandrīz septiņus miljonus eiro, un paredzēts, ka jaunie īpašnieki savas mājokļu atslēgas varēs saņemt 2027. gada vasaras nogalē.

Attīstītājs iecerējis sakārtot arī Mazās Stacijas ielas posmu, kas ved gar projektu, atjaunojot brauktuves un gājēju celiņa asfalta segumu, kā arī ierīkojot ātrumvaļņus gājēju drošības uzlabošanai.

Atzīmēts jauno mājokļu projekta “Dreilinga mājas” būvniecības noslēgums, informē nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija”.

Papildinot dzīvojamo fondu ar 751 mūsdienu energoefektivitātes un komforta standartiem atbilstošu dzīvokli, šoruden noslēgusies nekustamo īpašumu attīstītāja “Bonava Latvija” daudzdzīvokļu māju ciemata “Dreilinga mājas” izbūve Dreiliņos.

Projektā, kas tika uzsākts 2019. gadā, uzbūvētas 16 daudzdzīvokļu ēkas, kurās mājvietu raduši teju 2000 iedzīvotāju. Ņemot vērā, ka mājokļu pieejamība Latvijā pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktuāliem izaicinājumiem un tirgus analītiķu vērtējumā ik gadu Rīgas reģionā vien trūkst ap 2000–3000 jaunu dzīvokļu.

“Projekts “Dreilinga mājas” ir kā pašpietiekama, mūsdienīga mazpilsēta Rīgas pievārtē - vieta, kas kļuvusi par mājām gandrīz 2000 cilvēkiem. Tas ir aptuveni tikpat, cik dzīvo Jaunjelgavā vai Apē. Šis projekts ir spilgts mūsdienīgas pilsētbūvniecības piemērs, kur priekšplānā izvirzīts cilvēks un viņa ērtības - vieta, kur iespēja dzīvot un strādāt lielpilsētā harmoniski saplūst ar dzīvi dabas tuvumā,” stāsta “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un būtiskāko būvdarbu posmu pabeigšanu, nekustamo īpašumu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis spāru svētkus projektā “Nīcgales mājas”. Investējot 9 miljonus eiro, vienlaikus top divas sešstāvu dzīvojamās ēkas ar 74 dzīvokļiem.

Paredzēts, ka jaunie īpašnieki savu mājokļu atslēgas saņems 2026. gada otrajā pusē.

“Centra tuvums un attīstītā infrastruktūra padara Purvciemu par vienu no Rīgas dinamiskākajām un dzīvošanai pieprasītākajām apkaimēm. Tā kā lielu daļu tās teritorijas šobrīd veido novecojusi padomju laika apbūve, ar projekta “Nīcgales mājas” attīstību vēlamies veicināt mūsdienīgu un energoefektīvu mājokļu pieejamību gan šajā mikrorajonā, gan galvaspilsētā kopumā,” stāsta projekta attīstības vadītājs Reinis Gaigalis.

Projektā “Nīcgales mājas” pirmo reizi klientiem tiek piedāvāta iespēja iegādāties slēdzamas privātās garāžas, kas tiks izbūvētas abu ēku pirmajos stāvos.

Neraugoties uz to, ka jaunajos daudzdzīvokļu projektos gāzes pieslēgums vairs netiek uzskatīts par standarta risinājumu, iedzīvotāji, interesējoties par dzīvokļa iegādi, joprojām bieži jautā par gāzes pievada iespēju virtuvē, aģentūru LETA informēja mājokļu attīstītāja "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša.

Nesen notikusī gāzes eksplozija Bauskas ielā Rīgā šo jautājumu aktualizējusi no jauna, izgaismojot gan drošības riskus, gan nozares skaidro virzību uz drošākiem un ilgtspējīgākiem risinājumiem, uzskata Ekša.

No attīstītāja skatpunkta jaunajā būvniecībā pēdējos gados virziens ir skaidrs - Rīgā jaunie daudzdzīvokļu nami pārsvarā tiek pieslēgti centralizētajai siltumapgādes sistēmai, savukārt virtuvēs tiek paredzētas elektriskās indukcijas plītis. Ekša skaidro, ka šī virzība nav tikai tehnoloģisks vai drošības jautājums - tā ir arī apzināta izvēle samazināt atkarību no fosilajiem energoresursiem, tostarp Krievijas izcelsmes dabasgāzes, un stiprināt enerģētisko neatkarību, kas pēdējos gados kļuvusi par būtisku drošības aspektu.

Mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija", investējot 4,2 miljonus eiro, sācis trešās dzīvojamās mājas būvniecību projektā "Valterciems" Dreiliņos, informē uzņēmumā.

Projekta "Valterciems" trešajā kārtā Ēvalda Valtera ielā taps A energoefektivitātes klases sešu stāvu ēka ar 48 divu un trīs istabu dzīvokļiem platībā no 43 līdz 67 kvadrātmetriem. Ēku plānots nodot ekspluatācijā 2027. gada pavasarī.

Ēkā visi dzīvokļi būs aprīkoti ar rekuperācijas sistēmu. Ēkā būs pieejams lifts, savukārt uz jumta tiks uzstādīti saules paneļi. Tāpat daļa autostāvvietu mājas pagalmā būs aprīkotas ar elektrouzlādei nepieciešamo infrastruktūru.

Projektu "Valterciems" starp Kaivas un Ēvalda Valtera ielu plānots īstenot piecās kārtās, uzbūvējot 15 ēkas, un to iecerēts pabeigt līdz 2033. gadam, papildinot Rīgas dzīvojamo fondu ar aptuveni 800 dzīvokļiem.

Ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā 2026. gada sākumā sasniedza 10,2 miljardus eiro, kas parāda, ka Rīga turpina nostiprināt pozīcijas kā pievilcīga vieta investoriem, informē Rīgas dome.

Kopumā lielākie ieguldījumi Rīgā veikti holdingkompāniju jeb mātes uzņēmumu darbības nodrošināšanai, nekustamo īpašumu izīrēšanā un pārvaldīšanā, kā arī mazumtirdzniecībā.

Saskaņā ar SIA “Lursoft IT” apkopotajiem datiem ārvalstu tiešās investīcijas Rīgā uz 2026. gada sākumu ir sasniegušas 10,2 miljardus eiro, un 2025. gadā Rīgā investēti 320 miljoni eiro. Pieaugošās ārvalstu uzņēmumu investīcijas iezīmē pozitīvu attīstības tendenci. Rīga turpina nostiprināt savas pozīcijas kā pievilcīga vide investīciju ieguldīšanai Baltijas jūras reģionā, piedāvājot stabilu uzņēmējdarbības vidi, kvalificētu darbaspēku un stratēģisku atrašanās vietu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs norāda: "Kopš 2021. gada, kad izveidojām Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Rīga mērķtiecīgi strādā ar investīciju piesaisti, koncentrējoties uz starptautiskajiem biznesa pakalpojumiem, IKT, jaunuzņēmumiem, ilgtspējīgu ražošanu (tostarp aizsardzības industriju), dzīvības zinātnēm un nekustamo īpašumu. Šī pieeja jau dod rezultātus: Rīgas jaunuzņēmumi 2024. gadā piesaistīja 21,8 miljonus eiro, bet 2025. gadā – jau 60 miljonus eiro, un pilsētā ienāk milzīgi starptautiski investori, radot vairāk nekā 1200 jaunu darba vietu. Rīga aktīvi sevi prezentē starptautiskos forumos, uzņem ABSL Europe forumu un stiprina savu reputāciju kā konkurētspējīgu investīciju galamērķi. Vienlaikus mēs attīstām arī publisko infrastruktūru, ieviešot mehānismus, kas motivē attīstītājus ieguldīt pilsētvidē, un nodrošinām atbalstu jaunuzņēmumiem un diasporai. Rīga jau ir pierādījusi, ka spēj piesaistīt kapitālu, kas rada darba vietas, inovācijas un noturīgu izaugsmi gan pilsētai, gan visai Latvijai."

Investējot 11,5 miljonus eiro, vadošais mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” uzsāk projekta “Hartmaņa kvartāls” otrās kārtas būvniecību Torņakalnā, Rīgā. Tās ietvaros taps divas ēkas ar 120 dzīvokļiem, kuru nodošana ekspluatācijā iecerēta 2027. gada rudenī.

Kādreizējā Rīgas Eļļas spiestuves teritorijā starp Jelgavas ielu un Vienības gatvi vienlaicīgi tiks izbūvētas divas sešstāvu mājas ar 120 vienas līdz četru istabu dzīvokļiem platībā no 42 līdz 79 kvadrātmetriem. Tās saskanīgi papildinās projekta pirmo māju Jelgavas ielā 51, kuras nodošana ekspluatācijā plānota šajā pavasarī.

Par apkaimes attīstības tempu liecina arī pircēju interese – projekta pirmajā mājā pārdoti un rezervēti jau vairāk nekā 60 % dzīvokļu, savukārt otrajā un trešajā mājā rezervēti vairāk nekā 20 % mājokļu. Lielākais pieprasījums līdz šim bijis pēc trīsistabu dzīvokļiem.

Uz ēku jumtiem tiks uzstādīti saules paneļi, kas palīdzēs daļēji segt elektroenerģijas izmaksas. Savukārt dzīvokļos tiks ierīkota individuāla ventilācijas sistēma ar rekuperāciju. Pagalmā būs pieejamas velonovietnes un autostāvvietas, tostarp ar elektroauto uzlādes infrastruktūru.

Pēdējo nedēļu notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši jautājumu par globālās ekonomikas noturību. Reģions jau gadu desmitiem ir viens no nozīmīgākajiem energoresursu piegādes centriem pasaulē, tāpēc nestabilitāte šajā daļā parasti ietekmē gan naftas cenas, gan finanšu tirgu noskaņojumu. Tas nozīmē, ka starptautiskie notikumi var ietekmēt arī vietējo uzņēmējdarbības vidi – no enerģijas cenām līdz kreditēšanas nosacījumiem.

Kādas sekas šie procesi var atstāt uz mājokļu tirgu Latvijā, skaidro mājokļu attīstītāja “Bonava Latvija” valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Energoresursi un būvniecības izmaksas

Būvniecības nozare ir viena no tām ekonomikām, kur energoresursu cenu svārstības jūtamas visspilgtāk. Enerģija būtiski ietekmē gan būvmateriālu ražošanu, gan transportēšanu, tāpēc naftas un gāzes cenu kāpums starptautiskajos tirgos parasti ar zināmu nobīdi atspoguļojas arī būvniecības pašizmaksā. Latvija to piedzīvoja pavisam nesen enerģētikas krīzes laikā – strauji sadārdzinājās metāls, koksne, betons un citi materiāli, kas būtiski ietekmēja jauno projektu izmaksas.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu, mājokļu attīstītājs "Bonava Latvija" atzīmējis spāru svētkus projekta “Valterciems” otrajā mājā.

Ēkā Ēvalda Valtera ielā 44B top 72 energoefektīvi dzīvokļi, un to plānots nodot ekspluatācijā 2026. gada beigās.

Mājā būs pieejami 72 divu līdz četru istabu dzīvokļi platībā no 38 līdz 80 kvadrātmetriem. Jaunbūvi ar projekta pirmo ēku, kas tika nodota ekspluatācijā jau pērnā gada nogalē, vienos rūpīgi plānots, labiekārtots un apzaļumots iekšpagalms.

Pirmajā ēkā pārdoti un rezervēti jau 95 % dzīvokļu, otrajā, kurā atzīmēti spāru svētki, rezervēti 90 %, savukārt trešajā, kuras būvniecība nupat uzsākta, savus īpašniekus atraduši jau 69 % dzīvokļu.

Projektu “Valterciems” plānots pabeigt līdz 2033. gadam, papildinot Rīgas dzīvojamo fondu ar 800 dzīvokļiem.

Lai veicinātu investīciju piesaisti un uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments piecu gadu laikā būvniecības “zaļā koridora” principu piemērojis vairāk nekā 290 lieliem būvniecības objektiem un to saistītajām iecerēm.

Lielākā daļa - vairāk nekā 220 - ir trešās grupas būves. Tās ir ēkas ar vairāk nekā sešiem virszemes stāviem vai vairāk nekā vienu pazemes stāvu, kā arī publiskas ēkas ar kopējo platību virs 1000 m2 un rūpnieciskās ēkas virs 2000 m2.

“Zaļais koridors” ir būtiski samazinājis būvatļauju izsniegšanas termiņus, nodrošinot lielajiem attīstītājiem un uzņēmējiem paātrinātu ar būvniecību saistītās dokumentācijas izskatīšanu, individuālu pieeju, kā arī iespēju tieši sazināties ar projekta vadītāju.

Aktīvākie un lielākie uzņēmumi un attīstītāji, kas izmanto šo pieeju, ir “Riga Waterfront”, “Hanzas 14”, “Bonava Latvija”, “Pillar”, “Merks”, “LIDL Latvija”, “Hepsor”, “YIT”, “Vastint”, “Linstow” un “Estera”. Kopumā attīstītāju vidū šī pieeja novērtēta pozitīvi - 79% no klientiem norāda, ka šis pakalpojums ir veicinājis projekta virzību.

Tehnoloģiju nozarei ir ļoti labas attīstības perspektīvas, jo prognozes rāda desmitiem miljardu lielu dažādu — datu centru, kiberdrošības, mākslīgā intelekta — segmentu tirgu, lai no tā varētu paņemt 1%, 2% vai pat 3% no šo jomu globālā apgrozījuma, tāpēc SIA Tet īsteno nozīmīgus mājasdarbus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Tet valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.novembra žurnālā lasi:

DB analītika

Uzņēmumu apvienošanās un pārdošanas darījumu skaits aug

Tēma

Latvijas smagākā problēma - superaugstā darbaspējas vecuma iedzīvotāju mirstība

Aktuāli

Ja aug algas, aug arī prēmijas un piemaksas

Kreditēšana

Kreditēšana, kas vecinās reģionu apdzīvotību

Nodokļi

Patēriņa nodokļu likmju kāpums mainīs ainavu

Aprites ekonomika

Aprites ekonomikai jāaug vairākas reizes

Portrets

Kristīne Bezerra-Kjerulfa, Bolt vadītāja Latvijā

Brīvdienu ceļvedis

Mareks Kļaviņš, Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs