Pērn kafijas uzņēmumu SIA Innocent Coffee Masters un SIA Innocent Pro konsolidētais apgrozījums bija 1,75 miljoni eiro un peļņa – 49,9 tūkstoši eiro

«Gadu kopumā vērtēju pozitīvi. Kafejnīca Innocent Cafe ir atgriezusies pie stabilas peļņas, bet vairumtirdzniecība ir atguvusi apjomus, kurus zaudēja 2015. gadā. Šī gada pirmie pieci mēneši uzrāda, ka šogad izdosies uzlabot rentabilitāti. Mazumtirdzniecībā pagājušajā gadā slēdzām divas nerentablās kafejnīcas, tas arī ļāva atgriezties pie peļņas. Esam atdevuši lielāko daļu kafijas kapsulu tirdzniecības dīlerim – koncepta veikalam Es Mīlu Kafiju, tādejādi vairāk nekā pusi tirdzniecības pārceļot e-vidē. Neskatoties uz to, kafejnīca ir saglabājusi savu apgrozījumu iepriekšējo gadu līmenī – 750 tūkstoši eiro gadā,» stāsta Mārtiņš Staķis, SIA Innocent Coffee Masters un SIA Innocent Pro īpašnieks.

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Jaunie ierobežojumi saistībā ar ārkārtējo situāciju paredz izmaiņas arī iepirkšanās paradumos - veikalos vienam apmeklētājam būs jānodrošina 15 kvadrātmetru platība, nav atļauti Ziemassvētku tirdziņi, nedēļas nogalēs un svētku dienās varēs iegādāties tikai atsevišķas preču grupas.

Lielākie cietēji no šiem aizliegumiem būs pārdevēji un klientu apkalpošanā nodarbinātie, pār kuriem velsies pircēju neapmierinātība un dusmas. Aicinu būt cilvēcīgiem un iecietīgiem, kā arī neizmantot veikalus kā atpūtas un izklaides vietas.

Pircēju pārmetumu lavīna

Diemžēl, bet liela daļa mūsu sabiedrības bija pieradusi doties uz lielveikalu kā izklaides un atpūtas vietu. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās ir mēģinājums izskaust šo paradumu, taču rezultātā situācijas ķīlnieki būs tieši pārdevēji. Jau tagad viņiem nākas uzklausīt pārmetumus par nepieciešamību nēsāt sejas maskas. Iedomāsimies, kas gāzīsies pār klientu apkalpošanā strādājošajiem, kad brīvdienās vairs nevarēs iegādāties alkoholu, tabaku vai dažādas saimniecības preces.

Tirdzniecības centrs internetā 220.lv nācis klajā ar vērienīgu piedāvājumu pircējiem – bezmaksas piegādēm uz pakomātiem visā Latvijā. Līdz šim 220.lv Marketplace izdevies pulcēt ap 4000 Baltijas valstu un Somijas uzņēmēju, un tas vēl nav viss. 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols uzskata, ka Latvijas uzņēmēji kopā var turēties pretī globālo tirdzniecības milžu iespējām.

Ko uzņēmums pēdējo piecu gadu laikā, kopš attīstījis Marketplace, paveicis, šobrīd attīsta un darīs nākotnē, to stāsta 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols.

Pandēmijas periods no 2020.gada līdz 2022.gadam bija īpašs posms visā tiešsaistes pārdošanā, mainot iedzīvotāju paradumus, sekmējot strauju pieprasījuma pieaugumu, radot izaicinājumus piegādes ķēdēm. Kā pēc pandēmijas laika mainījies 220.lv darbs, un kādas atziņas un secinājumus uzņēmums guva šajā pandēmijas laikā?

Pandēmijas laika lielākais izaicinājums bija preču piegādes līdz gala pircējam. Īsā laika periodā strauji palielinājās pieprasījums un radās situācijas, kad prece ir noliktavā, tā ir pasūtīta, bet kurjers, kas varētu to piegādāt, ir rezervēts jau divas nedēļas uz priekšu. Tā bija sarežģīta situācija, ka ir prece, ir pircējs, bet nav, kas piegādā. Tobrīd mēs pieņēmām lēmumu skaitliski palielināt savu fizisko veikalu tīklu un preču saņemšanas punktus, kas bija vienīgais veids, kā veicināt, lai pircējiem ir iespēja preces saņemt viņiem ērtā laikā. Toreiz veikaliem bija liegumi, tāpēc, ievērojot visus drošības un higiēnas nosacījumus, garantējām preču saņemšanu klātienē, ko pircēji ļoti novērtēja konkrētajos apstākļos. Vienlaikus loģistikas uzņēmumi investēja savā attīstībā, tāpēc, beidzoties pandēmijai, loģistikas uzņēmumi bija veikuši tehnoloģisku lēcienu. Praktiski tas nozīmēja, ka paciņas patērētājs var saņemt krietni ātrāk un saņemšanas punktu skaits ir būtiski pieaudzis. Pakomātu skaits Latvijā pandēmijas laikā būtiski palielinājās, un mēs nonācām pie secinājuma, ka preču saņemšanas punktu nepieciešamība ir jāpārvērtē, jo pakomātu piegāžu izmaksas bija kļuvušas krietni izdevīgākas. Turklāt pēc pandēmijas bija bažas, ka interneta darījumu vai pirkumu skaits saruks, bet varu teikt, ka šīs bažas nav piepildījušās un pircēji turpina iepirkties internetā. Taču kopumā e-komercijā situācija ir kļuvusi saspringtāka un attīstības temps mērenāks. Mēs atšķiramies ar to, ka esam tirdzniecības platforma, kas apvieno daudzu uzņēmēju darbību, tādēļ ir mazliet vieglāk, bet vienam uzņēmējam - izaicinoši. Kopējais secinājums no pandēmijas laika ir nemitīgi uzraudzīt pircēju paradumu maiņu, kādas ir globālās tendences, un jācenšas aktīvi pielāgoties. Tie uzņēmumi, kuri to spēs, izdzīvos.

Visi māk pārdot, vienkārši latvieši ir pieņēmuši, ka pārdošana ir uzbāšanās, saka konsultāciju uzņēmuma U-Sales īpašnieks Vigants Lesausks

Vigants pieļauj, ka šo domu «ievazājuši» ārzemju uzņēmumi, kuri pārdod preces, staigājot pa mājām un piedāvājot, piemēram, putekļu sūcējus. «Tas ir normāls darbs, bet tur pārdošanas process cilvēkiem ir nepatīkams, viņi mēdz nožēlot, ka ir nopirkuši konkrēto preci. No tā rodas sajūta, ka visi pārdevēji mēģina kaut ko «iesmērēt». Tā tas nav, jo ir preces, kas ir vajadzīgas. Piemēram, kad pērk dzīvokli, cilvēks ir priecīgs, ja ir speciālists, kurš saprot, kas viņam vajadzīgs, ko var atļauties, kādas ir nākotnes perspektīvas, un piedāvā divus līdz četrus variantus. Tā arī ir pārdošana, vienkārši mēs to tā neuztveram. Labākā pārdošana ir tā, kad klients vispār nejūt, ka viņam kaut ko pārdod. To var darīt ētiski, forši un tā, ka klientiem patīk,» viņš saka.

Pārdevēji vēlas iegūt maksimumu, pārdodot savu nekustamo īpašumu. Taču īpašnieku vēlmēm ir jāatrod saskares punkts ar pircēju iespējām, lai darījums varētu notikt.

Pareizā īpašuma starta cenas izvēle ir patiešām svarīgs elements veiksmīgai nekustamā īpašuma realizācijai un izšķir to, vai īpašums tiks pārdots ātri un par maksimālo vērtību, vai arī mēnešiem ilgi kļūs par sludinājumu portālu «spoku,» piedzīvojot daudzkārtējus cenas samazinājumus.

Potenciālie pārdevēji, kas izlēmuši īpašumu tirgot paši, ļoti bieži īpašuma starta cenu izvēlas, analizējot tikai sludinājumu portālos atrodamos piedāvājumus. Tad, ņemot vērā savu personīgo pieķeršanos īpašumam un iedomājoties, ka tieši viņa īpašumā ir vērtīgākie un dārgākie risinājumi (subjektīvas personīgās pieredzes vadīti), īpašnieki izvēlas savu prasīto cenu nedaudz paaugstināt uz pārējo piedāvājumu fona. Šādas prasītās cenas īpašumiem mēdz nebūt reālas, tām nav sasaistes ar realitāti, taču tieši šādi piedāvājumi veido pietiekoši lielu kopējā tirgus īpatsvaru un kalpo kā galvenais izejmateriāls citu nepieredzējušu pārdevēju prasītās cenas izvēlē. Tāpat, analizējot esošo piedāvājumu cenas, ir jāapzinās, ka atsevišķos segmentos ir vērā ņemams daudzums ar tādiem pārdevējiem, kuriem nav motivācijas pārdot īpašumu par reālu tirgus cenu un pietiekoši ātri. Šādi pārdevēji prasīto cenu apzināti izvēlas pārāk augstu, cerot uz veiksmi. Šādus scenārijus visvairāk ir iespējams novērot privātmāju segmentā ekskluzīvākajos rajonos. Parasti tieši privātmāju īpašniekiem novērojama nostalģijas, personīgo ieguldījumu un pieķeršanās ietekme sākuma cenas izvēlē, kā rezultātā tiek pieļautas kļūdas. Šie visi faktori norāda uz to, ka ar konkurējošo piedāvājumu izpēti vien nepietiek, lai pieņemtu pareizo lēmumu cenas izvēlē, ja mērķis ir pārdot īpašumu operatīvi (konkrētā laika nogrieznī) un par labāko cenu, kamēr tirgus ir aktīvs.

Globālā e-komercijas platforma "eBay" šonedēļ paziņojusi par komisijas maksājuma atlikšanu uz vēlāku laiku un pārtrauc veiktspējas reitingu samazināšanu mazā un vidējā mēroga pārdevējiem visā pasaulē, kuru biznesu skārusi Covid-19 pandēmija.

Šobrīd, kad visu pasauli pārņēmis koronavīrusa uzliesmojums, maziem un vidējiem uzņēmumiem īpaši steidzami nepieciešams valsts un sadarbības partneru atbalsts, lai turpinātu tirdzniecību, tāpēc kompānija "eBay" pieņēmusi lēmumu, ka turpmāk visi "eBay Store" pārdevēji varēs izmantot iespēju lielāko daļu no komisijas maksājumiem atlikt uz 30 dienu periodu.

Plašāka informācija par maksājumu atlikšanas noteikumiem ir pieejama oficiālajā "eBay" biznesa klientu tīmekļa vietnē export.ebay.com, kā arī e-pasta ziņā, kas izsūtīta visiem platformas lietotājiem.

Tāpat "eBay" sola pasargāt pārdevējus no reitinga pazemināšanas novēlotas piegādes un pasūtījumu atcelšanas gadījumā laika posmā no 20. marta līdz 20. jūnijam. Šī iniciatīva palīdzēs uzņēmējiem samazināt zaudējumus, ņemot vērā, ka platformas lietotāju vērtējums tieši ietekmē pārdošanas apjomus. Taču, ja pārdevēja sniegums šajā laika posmā uzlabojas, tas tiks palielināts atbilstoši iepriekšējai reitingu noteikšanas sistēmai.

Dīkstāves pabalstos Valsts ieņēmumu dienests (VID) izmaksājis 53,6 miljonus eiro kopumā 55 179 darbiniekiem, pirmdien preses konferencē sacīja VID Nodokļu maksātāju uzvedības analīzes un prognozēšanas pārvaldes direktora vietniece Natālija Fiļipoviča.

Martā darbiniekus dīkstāves pabalstiem pieteica 3565 uzņēmumi, kā arī pabalstam bija pieteikušies 1454 pašnodarbinātie. Aprīlī pabalstam pieteicās 5926 uzņēmumi un 2025 pašnodarbinātie, maijā - 4455 uzņēmumi un 1796 pašnodarbinātie, bet jūnijā - 3397 uzņēmumi un 1201 pašnodarbinātais.

"Šie skaitļi parāda, ka smagākā krīze bija tieši aprīlī," sacīja Fiļipoviča.

Viņa informēja, ka martā dīkstāves pabalstus saņēma 21 620 strādājošo, aprīlī - 42 356 strādājošie, maijā - 37 109, bet jūnijā - 25 628 strādājošie.

Vidējais dīkstāves pabalsts bija robežās no 400 līdz 450 eiro. Vienlaikus pabalstu mazāku par 50 eiro saņēma 2,6% darbinieku, no 50 eiro līdz 249,99 eiro - 26,5%, no 250 eiro līdz 429,99 eiro - 23,9%, no 430 eiro līdz 699,99 eiro - 27,7%, bet maksimālo dīkstāves pabalsta apmēru 700 eiro saņēma 19,3% pabalstam pieteikto darbinieku.

Digitālā vide mūsdienās ir centrālais instruments, ar kura palīdzību attīstītāji un pārdevēji var sasniegt potenciālos pircējus, norāda Maiks Dorfmans (Mike Dorfman), digitālā mārketinga aģentūras RocketScience vadītājs.

Digitālā mārketinga lielākā priekšrocība ir iespēja izmērīt gandrīz visu, jo pareizi izveidota analītika skaidri parāda, kuri kanāli noved pie darījuma, kurā posmā potenciālais klients pazūd un ko nepieciešams uzlabot, stāsta M.Dorfmans. Viņš atzīmē, ka dati ļauj ne tikai salīdzināt rezultātus ar nozares etaloniem, bet arī sekot līdzi sava projekta dinamikai un saprast - vai aktivitātes sniedz izaugsmi, vai arī rādītāji pasliktinās. Tas ļauj ātri un ērti izvērtēt efektivitāti un pieņemt lēmumus, balstoties uz datiem, nevis pieņēmumiem vai intuīciju, pauž RocketScience vadītājs.

Kā jūs raksturotu digitālā mārketinga lomu nekustamā īpašuma projektu pārdošanā?

Latvijā nostiprinājies uzskats, ka mazlietota auto iegāde nav ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekams darījums, sacīja Auto asociācijas vadītājs Ingus Rūtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēdējo gadu laikā mazlietotu automobiļu iegādes darījumos izkristalizējusies krāpniecības shēma, tos pārdodot kā lietotas preces un rēķinā neuzrādot PVN, kam būtu jānonāk valsts kasē. Iepriekš PVN bija negodīgo tirgotāju papildus peļņas avots, jo tas netika nomaksāts valsts kasē, taču pēdējos gados, konkurencei saasinoties, pārdevēji atsakās arī no PVN tiesas un samierinās vien ar pāris simtu eiro komisiju par darījumu.

Tomēr automobilis, neatkarīgi no tā, vai tas ir jauns vai lietots, ir tāda pati prece kā jebkura cita, un tās pārdošanas gadījumā tas ir ar PVN apliekams darījums. Tiesa, izņēmums ir automobiļiem, kas ir bijuši privātpersonu īpašumā un par kuriem PVN ir pilnā apmērā samaksāts, tos iegādājoties.

Neraugoties uz dažādo sabiedrības nostāju, valdība īsi pirms Līgo brīvdienām apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos, atļaujot cirst kokus ar mazāku caurmēru. Tas veicinās darījumus. Tomēr jau līdz šim īpašnieki, nezinot, kā objektīvi noteikt cenu, nereti pārdeva mežus vidēji trīs reizes lētāk par tirgus vidējo cenu, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Jaunie nosacījumi situāciju pārdevējiem var padarīt vēl sarežģītāku, jo uzticamu avotu objektīvas cenas uzzināšanai ir ļoti maz.

Dati liecina, ka darījumu skaits ar meža un lauksaimniecības zemēm strauju lejupslīdi sāka piedzīvot jau pērn – ja 2020. gadā ar platību, kas lielāka par 1 ha, kopējas darījumu skaits bija ap 10 000, tad 2021. gadā tas samazinājās par vidēji 15 %, bet 2022. gada pirmajā pusgadā jau par aptuveni 25 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Tas lielā mērā skaidrojams ar to, ka, pieaugot pieprasījumam pēc koksnes un tai sadārdzinoties, daži mežu īpašnieki labāk izvēlas pārdot cirsmu, nevis zemi ar mežu. Turklāt vairums pārdot gribētāju savus darījumus jau bija paspējuši realizēt iepriekšējos gados. Tikmēr pieprasījums aizvien pieauga, sekmējot cenu kāpumu, par ko pārdevēji nereti nebija informēti, realizējot īpašumus pārāk lēti. Īpaši izteikti tas diemžēl bijis senioru grupā.

Augsto procentu likmju perioda nobiedētie nekustamo īpašumu pircēji pērn bija mazaktīvi un veica maz darījumu. 2025. gada pirmajos mēnešos nekustamā īpašuma darījumu skaits pamazām aug, taču ne tik strauji kā būtu nepieciešams, ja pircēji un pārdevēji ņemtu vērā “lielo bildi”.

Un galvenā “lielās bildes” sastāvdaļa ir sajūta, ka savam noslēgumam Eiropā un Tuvajos Austrumos tuvojas divi lieli kari – Krievijas – Ukrainas un Izraēlas – Hamas karš. Var diskutēt par to, kad tas notiks, tomēr subjektīvā sajūta saka, ka runa ir par mēnešiem, kurus prasīs karadarbības pārtraukšana, nevis gadiem. Šie kari ir izrādījušies ārkārtīgi postoši ne tikai no zaudēto cilvēku dzīvību viedokļa, bet arī milzīgā sagrauto dzīvojamo, sabiedrisko un ražošanas ēku skaita dēļ. Abi šie kari beigsies ar lielām nekustamo īpašumu atjaunošanas programmām, kuru parametri un summas tiek aktīvi apspriestas gan Eiropā, gan ASV, gana arī arābu valstīs - būs jāatjauno veselas pilsētas - ceļi, tilti, lidostas, dzīvojamās, biroju, ražošanas un sabiedriskās ēkas. Kas notiks tajā mirklī, kad apklusīs lielgabali?

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, ar kuriem paredzēts atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību internetā. Paredzēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2020. gada 1. janvārī. Lai gan praktiski visā Eiropas Savienībā ir atļauts iegādāties alkoholiskos dzērienus internetā, Latvijas sabiedrība tam vēl nav gatava.

Statistika atkarību un alkohola patēriņa jomā liecina, ka mums nopietni jāstrādā pie sabiedrības, īpaši jauniešu, izglītošanas, mainot alkohola lietošanas paradumus. Atvieglojot alkohola iegādi, situāciju tikai pasliktināsim.

Radošums likumu apiešanā

Šobrīd Latvijā pastāv vairāki ierobežojumi alkohola tirdzniecības jomā - aizliegums pārdot alkoholiskos dzērienus nepilngadīgām personām, aizliegums alkoholiskos dzērienus pārdot laika posmā no 22:00 - 8:00 u.tml. Neraugoties uz to, esam radoša nācija un daļa sabiedrības ir atradusi veidus, kā apiet likumus. Gandrīz ikviens no mums ir dzirdējis par kādu nelielu veikaliņu tuvējā rajonā, kur pārdevēja nepajautās personu apliecinošu dokumentu, vai arī, pamatojoties uz to, ka veikals ir arī kafejnīca, pēc 22.00 ir iespējams iegādāties alkoholu, tiesa gan – atvērtā pudelē. Tur, protams, liels radošums nav nepieciešams – paņemam korķīti līdzi no mājām un kārotais produkts iegādāts.

Pēdējo mēnešu laikā mājokļu tirgus salīdzinoši īsā termiņā piedzīvojis turbulenci gan piedāvājuma un pieprasījuma kontekstā, gan arī tirgū piedāvāto īpašumu cenu svārstībās.

Nekustamo īpašumu kompānija “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Novembra nozīmīgākie jaunumi – mājokļu tirgū strauji sarūk piedāvājums, jo vairums pārdot gribētāju nogaida, cerot, ka pavasarī cenas augs. Vienlaikus uz sev labvēlīgu situāciju nākamgad cer arī potenciālie pircēji, gaidot cenu lejupslīdi.

Kopumā šobrīd mājokļu tirgū izveidojusies paradoksāla situācija – potenciālie īpašumu pirkt gribētāji vēlas nogaidīt ar lēmumu pieņemšanu līdz pavasarim, cerot uz cenu kritumu, bet pārdevēji otrādi – nogaida, jo paļaujas, ka pavasarī cenas atkal varētu kāpt.

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Vasaras sezona ir laiks, kad privātmājas pagalmam var rast vislielāko pielietojumu. Tajā var sauļoties, iekopt dārzu, peldēties baseinā vai dīķī. Tāpat arī neizpaliek zāles pļaušana un vakari ar draugiem pie grila, cepot gaļu neviena netraucētiem. Tieši vasarā mēs vislabāk pamanām iespējas, ko sniedz dzīve privātmājā. Vai tas nozīmē, ka tieši vasarā ir vislielākais darījumu skaits šādiem īpašumiem?

Vai sezonalitāte izteikti ietekmē pieprasījumu pēc atbilstošās kategorijas īpašumiem, interesentu aktivitāti un to cenu? Atbildes uz šiem jautājumiem var rast, uzklausot profesionāļu pieredzi un pētot datus.

Kivi Real Estate pārdošanas un īres nodaļas vadītājs Kristaps Jankovskis, balstoties uz daudzu gadu pieredzi, norāda - «skaitliski vairāk potenciālo pircēju mājokļus apskata tieši vasarā un tas ir saistīts ar daudziem faktoriem (ģimenēm ir vairāk brīvā laika gaišajos vasaras vakaros, daudziem ir atvaļinājumu laiks, nav tiks saspringts ikdienas biznesa grafiks uzņēmējiem utt.).» K. Jankovskis arī piebilst, ka pārdevēji saprot šo vasaras specifiku ar paaugstināto interesentu aktivitāti. Tāpēc tieši pavasarī un vasaras sākumā īpašnieki mājokļus vēlas tirgū pozicionēt par maksimālo cenu, kas bieži vien izteikti pārsniedz tirgus vērtību. Tādā veidā sezonas sniegtās priekšrocības var viegli pazaudēt. Strādājot ar nedabīgi augstu cenu, īpašniekiem nākas vilties sezonas beigās. Lai gan sezonalitātei ir spēcīga ietekme aktivitātes ziņā, īpašums, par ko tiek prasīts krietni vairāk par tā reālo vērtību, nebūs interesants iegādei pat viskarstākajā vasaras mēnesī. Šajā kontekstā tiek izcelts Jūrmalas nekustamo īpašumu tirgus, kur pārdevēji dažkārt joprojām cer uz brīnumainu darījumu, kad īpašumu par krietni paaugstinātu cenu iegādāsies kāds interesents no austrumiem, ignorējot reālās īpašumu tirgus vērtības. Tomēr, mācoties no citu kļūdām un ar racionālu un adekvātu pieeju cenas izvēlei, vasaras sezonas paaugstināto aktivitāti var izmantot pat ļoti efektīvi.

Mežu zemes Latvijā bija un joprojām ir viens no magnētiem, kas piesaista gan ārvalstu, gan arī pašmāju investorus, jo īpaši, ja to cenas salīdzinājumā ar Skandināvijas valstīm ir būtiski zemākas

Lai arī 2023. gadā vairs nav tāda situācija kā 2022. gada rudenī, kad bija ļoti augstas koksnes cenas un līdz ar to arī meža īpašumu cenas, tomēr investoru interese par šādu aktīvu iegādi nebūt nav mazinājusies, kaut arī daļa potenciālo pārdevēju pagaidām nav gatavi atkāpties no pērn pieredzētā cenu līmeņa.

Cenu kritums pārdevējiem netīk

“Pašreizējā situācija ir unikāla, jo ir liela vēlme meža īpašumu pārdevējiem tos realizēt par pērnā gada cenu līmeni, savukārt pircēji nesteidzas ar lēmumu pieņemšanu,” situāciju skaidro SIA Latio Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs Sandijs Lūkins. Viņš atgādina, ka kopš 2018. gada ir dominējis izteikts pārdevēju tirgus, tiem lielā mērā diktējot spēles noteikumus, jo bija liels pieprasījums no dažādu kategoriju pircējiem, ieskaitot ilgtermiņa ieguldījuma fondus. “Protams, pašlaik nav arī 2009. gada situācija, kad pircēji diktēja savus nosacījumus meža zemes pārdevējiem, taču vērojama tendence šiem svaru kausiem izlīdzināties,” uz jautājumu, kad bija izteikts pircēju tirgus laiks, atbild S. Lūkins. Viņaprāt, pašreizējo brīdi var uzskatīt par sava veida pārmaiņu laiku. “Ļoti daudzi potenciālie meža zemju pārdevēji pašlaik emocionāli nav gatavi pārdot savu īpašumu par to cenu, kādu gatavi maksāt potenciālie pircēji. Pirmkārt, pagājušā gada īpašumu cenas ietekmēja ļoti augstās kokmateriālu cenas, otrkārt lielais pieprasījums no ilgtermiņa ieguldītāju puses. Abos gadījumos izmaiņas ir vērojamas ne tikai kokmateriālu pieprasījuma krituma dēļ, bet arī kopējās makroekonomikas, proti, procenta likmju izmaiņu ietekmē,” uz jautājumu par pārmaiņu brīža unikalitāti atbild S. Lūkins. Viņš norāda, ka savā ziņā pašreizējā situācijā potenciālie pārdevēji vēlas rīkoties līdzīgi kā recesijas laikā – 2009.–2010. gadā, kaut arī pašlaik cenu kritums nebūt nav tāds, kāds tas bija laikā pirms 13–14 gadiem. “Zemes un īpašumu cenas Latvijā joprojām ir zemākas nekā Somijā, Zviedrijā vai Igaunijā, un loģiska ir šo un arīdzan citu valstu investoru interese par meža īpašumu turpmāku iegādi,” tā S. Lūkins.

Pagājušajā mēnesī publicējām šī raksta pirmo daļu, kurā pastāstījām ļoti noderīgu informāciju visiem kafijas mīļiem: kā izskatās kvalitatīvas un svaigas kafijas pupiņas, kāpēc uzmanība jāpievērš tam, kad kafija grauzdēta, kādēļ to ir svarīgi pareizi uzglabāt, un cik lielu iepakojumu ar kafijas pupiņām iegādāties. Taču tas vēl nav viss – vai zini, kā praktiski pārbaudīt pupiņu svaigumu, kur meklēt patiešām gardu kafiju, un kas vēl jāņem vērā, lai krūzē pagatavotais dzēriens garšotu kā labā kafejnīcā? To visu uzzināsi jau tūlīt!

Eksperiments ar Zip-Lock maisiņu – ērts veids, kā pārbudīt kafijas pupiņas

Pirmajā rakstā tika pieminēts, ka svaigas un labas kafijas pupiņas ir spīdīgas un eļļainas. Tomēr, ja kafijai ir viegls grauzdējums, tās nebūs tik eļļainas, līdz ar to šī metode neļauj pilnīgi precīzi saprast, cik svaigas kafijas pupiņas galu galā ir.

Taču, lai pārliecinātos par kafijas pupiņu svaigumu, vari veikt arī kādu eksperimentu (kas, starp citu, noteikti patiks bērniem). Viss, kas tev nepieciešams – kafijas pupiņas un Zip-Lock maisiņš. Ieber nedaudz pupiņu maisā, un, no maisiņa izspiežot visu gaisu, rūpīgi to aizver. Ja nākamajā rītā maisiņš ir uzpūties, kafija ir svaiga, jo no pupiņām joprojām izdalās dabīgās gāzes.

Rīgas apgabaltiesa 21.septembrī rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par Rīgas rajona tiesas Jūrmalā tiesneša procesuālu lēmumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta", kas tiek uzskatīta par vienu no vērtīgākajām privātmājām Latvijā.

Rīgas apgabaltiesa rakstveida procesā skatīs blakus sūdzību par pirmās instances tiesas tiesneša 17.jūnija procesuālu lēmumu, ar kuru prasības pieteikuma grozījumi atstāti bez virzības saistībā ar valsts nodevu.

Jau vēstīts, ka Rīgas rajona tiesa Jūrmalā 21.janvārī atcēla prasības nodrošinājumu strīdā par Jūrmalas īpašumu "Villa Marta".

Prasība tika skatīta pēc bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka ģimenes lūguma.

Tiesājas ar Krasovickiem par neveiksmīgu villas Marta iegādi

ASV pilsonis vērsies tiesā saistībā ar slavenās Jūrmalas villas Marta neveiksmīgu iegādi,...

Tiesa pērn 7.oktobrī šajā lietā piemēroja prasības nodrošinājumu, ierakstot Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatā aizlieguma atzīmi Krasovickiem piederošo "Villu Marta" atsavināt un apgrūtināt ar lietu vai saistību tiesībām. Savukārt Krasovicku ģimene vēlējās panākt šī prasības nodrošinājuma atcelšanu.

Prasības nodrošinājums tika piemērots tiesvedībā starp Krasovickiem un turīgu Krievijas izcelsmes uzņēmēju, ASV pilsoni Aleksandru Šustoroviču. Par klasiskās mūzikas oligarhu nereti dēvētais Šustorovičs prasību tiesā pret Krasovicka meitu Aleksandru un dēlu Georgiju iesniedzis pērn 28.septembrī. Tiesa lūgta atzīt un nostiprināt zemesgrāmatā Šusteroviča īpašuma tiesības uz vairāk nekā hektāru lielo zemesgabalu un vairāk nekā 2400 kvadrātmetrus plašajām ēkām, kas atrodas Bulduru prospektā 14, 16, 18 un Vidus prospektā 17, un nodot šo īpašumu ar tajā esošo kustamo mantu viņa lietošanā un valdījumā.

Nekustamo īpašumu kompānijas "Latvia Sotheby’s International Realty" vadītāja Ilze Mazurenko atzina, ka uzņēmums bija "Villa Marta" pārdošanas darījuma starpnieks. Īpašums Šustorovičam ticis pārdots par sešiem miljoniem eiro. Pirkuma līgums noslēgts jau 2021.gada aprīlī, taču nesot līdz galam izpildīts, jo pēdējā brīdī pārdevēji nolēmuši mainīt līguma nosacījumus, bet pircējs tam nepiekrita.

"No aprīļa līdz rudenim centāmies panākt vienošanos starp pircēju un pārdevēju, taču tas neizdevās, un rudenī pircējs vērsās tiesā," paskaidroja Mazurenko.

Tāpat tiesa pēc Šustoroviča lūguma apķīlājusi Aleksandrai Krasovickai piederošu kustamo mantu - mājas kinozāles aprīkojumu, televizoru, instalāciju "Perpetum Mobile", tenisa treniņa mašīnu "SUN", ādas mēbeļu komplektu, bērnu mēbeļu komplektu, televizoru "Bang Olufsen", trenažieru komplektu, vasaras mēbeļu komplektu, seifu, guļamistabas mēbeļu komplektu, dizaineru lustru komplektu, ēdamistabas mēbeļu komplektu, ādas mēbeļu komplektu kabinetā, vilnas un zīda paklāju komplektu, kolekcijas tekstilu, dārza šūpuļkrēslu, viesistabas mēbeļu komplektu, kinozāles ādas mēbeļu komplektu, kā arī traukus un citas mēbeles, kas atrodas "Villā Marta". Šī kustamā manta esot pārdota kopā ar īpašumu, bet patlaban neesot zināms, vai tā vēl joprojām atrodas villā.

Lieta pēc būtības būs jāvērtē pirmās instances tiesai.

"Villa Marta" būvēta 1928.gadā, bet 1997. un 1998.gadā pēc pasaulē pazīstamā Latvijā dzimušā baltvācu izcelsmes arhitekta Meinharda fon Gerkāna projekta tai blakus tika uzbūvētas viesu nama piebūves, tenisa halle u.c. Pēc pārbūves "Villa Marta" tika uzdāvināta Krasovicku meitai Aleksandrai, kura aizvien ir tās īpašniece. Vienīgi kā kompleksā esošās tenisa halles īpašnieks reģistrēts Georgijs Krasovickis, liecina zemesgrāmatas informācija.

Kopējo īpašumu veido zemesgabals 10 125 kvadrātmetru platībā un ēka 2412 kvadrātmetru platībā. Eksperti 2009.gadā laikrakstam "Dienas Bizness" villas vērtību lēsa ap 40 miljoniem eiro, savukārt 2016.gadā "Villa Marta" bija izlikta pārdošanā par 15 miljoniem eiro.

Jautāta, kāpēc nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā "Villa Marta" vērtība samazinājusies no 40 līdz sešiem miljoniem eiro, darījumā iesaistītā Mazurenko norādīja uz vairākiem iemesliem. Pirmkārt, šādiem īpašumiem ir ļoti maz potenciālo pircēju, turklāt klienti no NVS valstīm ir gandrīz izsīkuši. Otrkārt, šis ir liels īpašums, kura uzturēšana ir ļoti dārga, bet, treškārt, vairāku gadu garumā nav notikuši darījumi par tik lielu summu, tāpēc "Villas Marta" pārdošanas darījumu nav bijis iespējas salīdzināt ar kādu līdzvērtīgu.

Ceturtkārt, kā norādīja Mazurenko, īpašums ir būvēts jau vairāk nekā pirms 20 gadiem, tāpēc ir daļēji nolietojies. Mazurenko sacīja, ka viens no pirkuma līguma nosacījumiem bijusi tehniskā ekspertīze ēkām, taču to nav izdevies veikt.

Viņa nevēlējās detalizēti skaidrot, ko tieši pārdevēji gribējuši mainīt jau pēc līguma noslēgšanas, vien atklāja, ka tā bijusi norēķinu kārtība un citi būtiski nosacījumi. Tāpat pārdevējiem tā arī neizdevās ar Jūrmalas pašvaldību noslēgt nomas līgumu par ielas - 3.līnijas - posmu, kas iet cauri īpašumam. Par šī ielas posma faktisko iekļaušanu Krasovicku īpašumā gadiem noritējusi tiesvedība.

Šustorovičs dzimis 1966.gadā toreizējā PSRS un vēl pusaudža gados kopā ar vecākiem emigrējis uz ASV, kur beidzis Hārvarda Universitāti.

Pateicoties sava tēva, PSRS Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekļa, sakariem, 1988.gadā viņš izveidoja Savienoto Valstu un Padomju Savienības kopuzņēmumu "International Academic Publishing", kas ieguva tiesības publicēt ārzemēs Krievijas Zinātņu akadēmijas izdotos darbus. Ar šo biznesu viņa kompānija "Pleiades Publishing" nodarbojas aizvien.

Šustorovičs bijis arī vīriešu žurnāla "Penthouse" krievu versijas izdevējs.

Vēlāk ar toreizējā atomenerģētikas ministra Viktora Mihailova un ārlietu ministra Andreja Kozireva atbalstu Šustorovičs nodibināja uzņēmumu "Pleades Group", kuram vajadzēja kļūt par starpnieku Krievijas bagātinātā urāna pārdošanā ASV, tomēr darījums neīstenojās.

Šustorovičs 2000.gadā mēģinājis atbalstīt Džordža Buša priekšvēlēšanu kampaņu, taču Republikāņu partijas priekšvēlēšanu štābs viņa čeku par 250 000 ASV dolāru bez paskaidrojumiem atraidīja. Tomēr 2016.gadā viņš ziedoja miljonu dolāru prezidenta Donalda Trampa inaugurācijai.

Kādu laiku Šustorovičam bija attiecības ar skandalozo krievu televīzijas zvaigzni Kseniju Sobčaku, kas mēģinājusi spēlēt Kremļa opozicionāres lomu, lai gan kritiķi apgalvo, ka viņa to darīja saziņā ar autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu, lai tādējādi sašķeltu Kremļa oponentus.

Šobrīd Šustorovičs dzīvo Ņujorkā un ir mākslas menedžmenta kompānijas "IMG Artists" prezidents un izpilddirektors, nereti dēvēts par "klasiskās mūzikas oligarhu".

Pēdējo pāris mēnešu laikā mājokļu tirgu var raksturot kā filmu “slow motion” režīmā. Darījumi notiek, taču dažādos segmentos ļoti atšķirīgos tempos, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati.

Pircēji un pārdevēji katrs cer uz izmaiņām cenu korelācijās sev vēlamajos virzienos – pārdevēji uz kāpumu, pircēji kritumu. Tomēr būtiskas svārstības cenās nav vērojamas – arī decembrī, kad vairums saņēmuši rēķinus par novembri un apzinās paredzamās izmaksas.

Lai iedzīvotāji būtu labāk informēti par aktuālo situāciju, “Latio” ik mēnesi “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” apkopo piecus rādītājus, kas visizteiksmīgāk raksturo situāciju tirgū aizvadītajā mēnesī. Decembra nozīmīgākie jaunumi – pieaug iedzīvotāju īpatsvars, kas, izvairoties no inflācijas sekām, brīvos līdzekļus investē nekustamajos īpašumos.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par decembri:

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

2024. gada dati liecina, ka Latvijas automobiļu tirgus ir "piebremzējis". Īpaši izteikts kritums ir jaunu automašīnu segmentā. Lietoto automašīnu tirgus ir aktīvāks, taču arī tam ir savi zemūdens akmeņi. Kā šodien izvēlēties automašīnu Latvijā, ņemot vērā tirgus īpatnības? Apskatīsim argumentus.

Pērn Latvijā, pēc CSDD apkopotiem datiem, tika reģistrētas 57 826 automašīnas (gan lietotas, gan jaunas kopā), salīdzinot ar 61 652 automašīnām gadu iepriekš. Aktivitāte šajā tirgū samazinājās, un kopējais kritums bija 6,2%. Pirmoreiz reģistrēto lietoto auto skaits 2024. gadā bija 40 202, kas nozīmē 4,3% lejupslīdi. Savukārt, jauno auto reģistrācijas bija kritušas par 10,2% – līdz 17 624 vienību. Jāatzīmē, ka Auto asociācija ziņo par 7,2% kritumu un 17 128 vienībām, iespējams, atšķirīgo aprēķinu metožu dēļ. Jebkurā gadījumā lejupslīde jauno auto segmentā ir vispamanāmākā.

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ievērojami mazāk pirka jaunos auto? Šāda rīcība atspoguļo kopējo ekonomisko situāciju valstī, kuras izaugsmes temps bija mēreni zems. Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm (galīgie rādītāji vēl nav zināmi), 2024. gadā Latvijā bija gaidāms vājš iekšzemes kopprodukta pieaugums (0,1%) un zema inflācija (1,3%). Euribor finansēšanas likmes stabilizējās tikai 2024. gada beigās, kā arī parādījās prognozes par tālāko samazinājumu, kas padarīs līzinga iespējas plašākas. Auto asociācija ziņo, ka darījumos ar jaunām automašīnām tikai 57% gadījumu pērn tika izmantots banku finansējums. Apkopojot šos faktus, varam saprast, kāpēc pircēju aktivitāte samazinājās – cilvēki bija piesardzīgāki. Daļa atlika auto iegādi, gaidot labvēlīgākus apstākļus. Citi deva priekšroku lētākiem variantiem. Tāpēc arī lietoto auto tirdzniecībā kritums nebija tik ievērojams.

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā pērnā gada 30.novembrī lēma izbeigt tiesvedību daļā, kurā ASV pilsonis Aleksandrs Šustorovičs lūdza atzīt viņa īpašuma tiesības Jūrmalas īpašumam "Villa Marta", aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Tiesā informē, ka uzņēmējs atteicās no prasības daļā par īpašuma tiesību atzīšanu, tāpēc šajā daļā tiesvedība tika izbeigta.

Tiesa lēma daļēji apmierināt uzņēmēja prasību par drošības naudas, līgumsoda piedziņu un paziņojuma atzīšanu par spēkā neesošu. Līdz ar ko no bijušā "Parex bankas" līdzīpašnieka Viktora Krasovicka dēla Georgiju un meitu Aleksandru ir lemts piedzīt solidāri drošības naudu 250 000 eiro apmērā.

Kā izriet no Tiesu Informatīvajā sistēmā reģistrētās informācijas, spriedums šobrīd nav stājies spēkā, jo lietā tika iesniegtas trīs apelācijas sūdzības.

Pērnā gada 28.decembrī divas apelācijas sūdzības tika atstātas bez virzības līdz šī gada 24.janvārim, bet vienu sūdzību nolemts nepieņemt.

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Lai gan varētu šķist, ka daudzu potenciālo pircēju pozīcija esošajā situācijā varētu būt nogaidoša, dažos gadījumos uz vienu īpašumu pretendē pat desmit pircēji, stāsta Ksenija Ijevleva, SIA Latio tirgus analītiķe.

Pašlaik pieprasījums pēc jauniem nekustamajiem īpašumiem, sevišķi mūsdienīgiem un energoefektīviem, ir ļoti augsts, bet piedāvājums – ierobežots, teic K. Ijevleva, uzsverot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā interesi par īpašumu pirkšanu un pārdošanu bija apturējis tikai īslaicīgi. Daži pircēji un pārdevēji atcēla darījumus, bija arī atsevišķi interesenti, kas paziņoja par to, ka vairs nevēlas iegādāties īpašumu Latvijā, jo mēs atrodamies pārāk tuvu kara zonai, taču šādas tendences bija novērojamas vien aptuveni trīs nedēļas, atzīmē Latio tirgus analītiķe.

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un strauji augošo inflāciju, kā kopumā mainījies pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem Latvijā?