Jaunākais izdevums

BaltCap Infrastruktūras fonds (BInF) ir parakstījis vienošanos pārdot Energia Verde – uzņēmumu, kas Rīgas reģionā darbina biomasas koģenerācijas staciju (BKS) – Ziemeļeiropas zaļās enerģijas kompānijai Gren.

Uz darījumu attiecas parastie darījumu noslēgšanas nosacījumi.

BinF 2018. gadā iegādājās Energia Verde kapitāldaļu vairākumu, aptuveni gadu pēc tam, kad elektrostacija bija sākusi savu darbību. Kokskaidu koģenerācijas stacija ir aprīkota ar 18 MW HoSt Bio-Energy iekārtu, augstspiediena ūdens cauruļu tvaika katlu un 3,98 MW tvaika turbīnu. Stacija ražo elektroenerģiju un nodrošina siltumu Rīgas centralizētajai siltumapgādes sistēmai.

“Pēdējos trīs gados Energia Verde ir bijis lētākais siltuma ražotājs Rīgas centralizētajā siltumapgādes sistēmā. Tas bija ārkārtīgi svarīgs mūsu sociālās atbildības programmas faktors papildus tam, kā šis aktīvs ietekmē CO2 emisijas. Energia Verde siltuma ražošana ir pieejama arī, pateicoties pastāvīgajam regulējošajam atbalstam atjaunojamās enerģijas nozarē, jo īpaši korporatīvi piederošajā siltuma un elektroenerģijas ražošanā,” norāda BaltCap infrastruktūras fonda partneris Šarūnas Stepukonis.

Gren pievēršas ilgtspējīgu enerģijas risinājumu izstrādei un nodrošināšanai, galvenokārt centralizētai siltumapgādei, atjaunojamo energoresursu un vietējo resursu izmantošanai, lai apmierinātu vietējo patērētāju vajadzības, un sniedz komfortu ikdienā, vienlaikus pozitīvi ietekmējot apkārtējo vidi.

Energia Verde iegāde ir daļa no Gren izaugsmes stratēģijas, izmantojot jaunus videi draudzīgus projektus un mērķtiecīgas stratēģiskas iegādes. Citas pārveides iniciatīvas ietvers Gren apkures tīklu paplašināšanu, lai izstrādātu jaunus apkures un dzesēšanas risinājumus rūpnieciskajiem un komerciālajiem patērētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skanstē topošais biroju komplekss “Verde” un Baltijas vēja enerģijas ražotāja “Eesti Energia” meitasuzņēmums “Enefit” noslēguši ilgtermiņa sadarbības līgumu par telpu nomu divos “Verde” A ēkas stāvos - 9. stāvā tiks iekārtoti “Enefit” biroji, bet 1. stāvā – Latvijā pirmais “Enefit” privāto un juridisko klientu apkalpošanas centrs.

Jaunās “Enefit” biroja telpas būs trīs reizes lielākas nekā šobrīd – virs 900 m2, un turpmāk zem viena “Verde” jumta apvienosies visi trīs “Enefit” uzņēmumi Latvijā – “Enefit”, “Enefit Connect” un “Enefit Green”.

Tāpat kā līdz šim, arī jaunajās telpās uzņēmums darbosies hibrīda režīmā – būs gan atvērtā tipa darbavietas, gan atsevišķi kabineti, kā arī “metropoles” tipa zona.

"Mūsu uzņēmums strauji aug un attīstās, līdz ar to arī vajadzība pēc daudz lielākām biroja platībām. Telpu izvēle jaunajā “Verde” kompleksā ir likumsakarīgs solis, jo labiekārtota un ērta vide ir kritiski svarīga efektīvam darbam. Zaļā enerģija un ilgtspējīgi risinājumi ir viens no “Enefit” darbības stūrakmeņiem," komentē Krists Mertens, “Enefit” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no bijušā "BaltCap" infrastruktūras fonda partnera Šarūna Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma "Olympic Casino Group Baltija" un tā Igaunijas akcionāra "OB Holding 1", vēsta Lietuvas biznesa laikraksts "Verslo žinios".

Viļņas apgabaltiesā laikrakstam apstiprināja, ka trīs fonda pārvaldītie uzņēmumi - "Žvirgždaičiu energija", "Nullus" un "Moelta" - lūdz tiesai atzīt to īpašumtiesības uz iespējami piesavinātiem finanšu aktīviem 16,6 miljonu eiro vērtībā un cenšas atgūt līdzekļus, kas glabājās atbildētāju kontos.

Tiesa 10.decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.

Viens no četriem "BaltCap" vadošajiem partneriem Simons Gustainis sacīja "Verslo žinios", ka bijušajam partnerim Stepukonim bija "BaltCap" uzticība un plašas pilnvaras, kas varēja ļaut viņam izveidot sarežģītu sistēmu, lai apietu drošības pasākumus un pārbaudes un organizētu līdzekļu izņemšanu no viņa vadītajiem uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BaltCap saņēmusi pilnu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka licenci

Db.lv, 16.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" saņēmis pilnu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka (AIFP) licenci, informē "BaltCap" pārstāvji.

Šī licence ļauj "BaltCap" turpināt paplašināt darbību un pakalpojumu klāstu ārpus Baltijas valstu robežām, kā arī piesaistīt jaunus, profesionālus investorus visā Eiropā.

"BaltCap" AIFP licenci izsniedza Igaunijas Finanšu uzraudzības un noregulējuma iestāde.

AIFP licence nozīmē "BaltCap" pāreju uz darbību kā pilnībā regulētam un uzraudzītam fondu pārvaldniekam. Iepriekš "BaltCap" tika piemērotas atvieglotas uzraudzības prasības, kas pieejamas alternatīvo fondu pārvaldniekiem ar pārvaldāmajiem aktīviem līdz 500 miljoniem eiro.

"BaltCap" tagad varēs izmantot AIFP priekšrocības un pakalpojumu sniegšanas brīvību, piedāvājot pakalpojumus visā Eiropas Savienībā (ES). Tas paplašinās arī iespējas sadarbībai ar plašāku investoru tīklu, kas meklē privātā kapitāla ieguldījumu iespējas, min kompānijā. "BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis uzsver, ka licences iegūšana iezīmē jaunu "BaltCap" darbības un biznesa attīstības posmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BaltCap aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu

Db.lv, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.

Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.

"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap un investīciju uzņēmums Draugiem Capital investē ievērojamus līdzekļus daudznozaru uzņēmumā SIA Pepi Rer, kas pazīstams kā būvniecības, iepakojuma materiālu un attīstošo rotaļlietu ražotājs ar zīmoliem ProVent un IGLU.

Šī darījuma rezultātā BaltCap un Draugiem Capital kļūst par uzņēmuma vairākuma akcionāriem.

Valkā bāzētais Pepi Rer ir ražošanas un e-komercijas uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kura pamatprodukcija ir polietilēna putas. Pirms astoņiem gadiem rādās IGLU stāsts, kad radošā komanda, attīstot jaunus materiāla pielietojumus, testējot biezās putu loksnes, radīja drošu rotaļlietu konceptu bērnu radošuma attīstībai. IGLU ražošanā ievēro augstus kvalitātes standartus, nepārtraukti uzlabojot produktu. Vairāk nekā 90% IGLU produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 25 valstīm, un šobrīd tas ir viens no vadošajiem zīmoliem pasaulē savā segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virkne uzņēmēju atklātā vēstulē Saeimas deputātiem un Ministru Kabinetam aicina nekavējoties apturēt atjaunojamo energoresursu staciju slēgšanu.

Vēstules saturs turpinājumā:

"Jau trīs gadus – iesākumā Ekonomikas ministrijas, bet tagad Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadībā – Latvijā notiek mērķtiecīga atjaunojamo energoresursu staciju slēgšana, dēvējot to par cīņu pret OIK maksājumiem, taču realitātē samazinot atjaunojamo energoresursu īpatsvaru valsts energobilancē. Vienlaikus Latvija ir pārņēmusi un ieviesusi savos normatīvajos aktos Eiropas Savienības (ES) direktīvas atjaunojamo energoresursu jomā, kamēr Eiropas Komisija nākusi klajā ar rīcības programmu “Fit-for-55”, kas paredz dalībvalstu enerģētikas attīstību tieši atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanas virzienā un atkarības no fosilajiem energoresursiem jeb Krievijas gāzes mazināšanu. Jāatzīst, ka šīs Latvijas savstarpēji pretrunīgās darbības padara Latvijai izvirzīto jauno mērķu izpildi enerģētikā par neizpildāmām fantāzijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.

Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.

Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Nacionālā stadiona projekta Viļņā koncesionārs - Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" - ir izstājies no projekta un par jauno koncesionāru kļuvis nekustamo īpašumu attīstītājs "Hanner", piektdien paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

Viņš piebilda, ka jaunais projekta īstenotājs paredz stadiona ietilpību paplašināt līdz 18 000 sēdvietām.

""BaltCap" fonds izstājas no projekta, un labi zināma kompānija "Hanner" nāk tā vietā. Principā mums ir nepārtraukts līgums ar koncesionāru, projekts ir dzīvotspējīgs," žurnālistiem teica Viļņas mērs.

Benkunsks piebilda, ka piektdien ir noslēgta principiāla vienošanās ar "BaltCap" un "Hanner" par pārņemšanu.

"BaltCap" infrastruktūras fonds uz koncesijas līguma pamata līdz šim bija iesaistīts Lietuvas Nacionālā stadiona būvniecībā Viļņā.

Projekts nonācis strupceļā pēc tam, kad kļuva skaidrs būtisks izmaksu pieaugums un "BaltCap" lūdza partnerus indeksēt būvniecības cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investīciju fonda "BaltCap" grupas uzņēmums SIA "Emsco" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā plāno iegādāties vismaz 75% augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" balsstiesīgo akciju, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Gadījumā, ja akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums būs veiksmīgs, "Emsco" plāno ierosināt "HansaMatrix" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

"BaltCap" Investīciju direktors Juris Pārups skaidro, ka viens no "BaltCap" fondiem ir "HansaMatrix" mazākuma akcionārs jau vairāk nekā četrus gadus, un ir bijusi iespēja vērot uzņēmuma attīstību.

Viņš arī norāda, ka "BaltCap" kā privātā kapitāla investora mērķis ir palīdzēt perspektīviem uzņēmumiem augt un kļūt par vadošajiem spēlētājiem reģionā un plašāk.

Tāpat Pārups uzsver, ka "BaltCap" ir pārliecināti, ka "HansaMatrix" ir iespējas panākt straujāku izaugsmi ar konsolidētāku akcionāru struktūru.

Biržas "Nasdaq Riga" valde 20.februārī nolēmusi, ka uzraudzības statuss "HansaMatrix" nekavējoties tiek piemērots, arī ņemot vērā iespējamo sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds uzsāk 42 miljonu eiro vērta vēja parka projekta būvniecību, kurā tiks uzstādītas sešas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 30 MW. Vēja parks atradīsies pilsētā Žvirgždaičiai, Šaķu rajonā Lietuvā.

Projektu finansē BaltCap Infrastruktūras fonds, ieguldot 15 miljonus eiro, un Luminor banka Lietuvā, piešķirot finansējumu 27 miljonu eiro apmērā.

Projektu īsteno Žvirgždaičių energija — BaltCap Infrastruktūras fonda pārvaldībā esošs uzņēmums. Plānots, ka elektroenerģijas ražošana spēkstacijā sāksies 2023. gada otrajā ceturksnī.

Izveido kopuzņēmumu saules enerģijas ražošanai Latvijā  

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais...

"Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem šobrīd pasaulē pieaug straujāk nekā jebkad agrāk, veicinot jaunās globālās enerģētikas ekonomikas veidošanos. Šis ir jau trešais BaltCap vēja enerģijas projekts Baltijā — kopā ar partneriem 2016. gadā Lietuvā un Igaunijā esam attīstījuši un pārdevuši vēja elektrostaciju parkus ar kopējo jaudu 42 MW. Savukārt Latvijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu grupu AJ Power un AJP Capital fondu šī gada aprīlī paziņojām par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā un izbūvētu saules enerģijas parkus 30 MW apmērā. Investīcijas “zaļajā” enerģijā veicina gan reģiona enerģētisko neatkarību, gan Zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” sacīja Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Spēkstaciju ražos un uzstādīs General Electric's GE Renewables 6 GE Cypress turbīnas, kas atradīsies uz 121 metru augstiem mastiem, un katra ģenerē 5,5 MW jaudu.

2014. gadā BaltCap investēja vēja parka attīstīšanā Lietuvā un Igaunijā. 2016. gadā abi uzņēmumi Eurakras un Tuulueenergia, kas pārvaldīja šos vēja parkus, tika pārdoti toreizējai Lietuvos Energija (tagad Ignitis).

BaltCap ir privātā kapitāla investors Baltijas valstīs kas fokusējas uz uzņēmumu attīstību, kas uzlabo mūsu sabiedrības dzīves kvalitāti. BaltCap Infrastruktūras fonda mērķis ir ieguldījumi klimata risku mazināšanai. BaltCap ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs ar vietējiem birojiem un pieredzējušām investīciju komandām Rīgā, Tallinā, Viļņā, Varšavā, Helsinkos un Stokholmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap izaugsmes fonds (BaltCap Growth Fund) turpina investēt vadošajos specializētajos mazumtirdzniecības segmentos, piešķirot izaugsmes kapitālu strauji augošajam apģērbu un apavu veikalu tīklam Weekend.

BaltCap finanšu konsultants bija Opinio Finance un juridiskais konsultants COBALT. Darījuma vērtība netiek publiskota.

Ieguldījuma galvenais mērķis ir palīdzēt paātrināt uzņēmuma digitalizācijas un internacionalizācijas stratēģijas īstenošanu. Weekend dibinātājs Taavi Laeks turpinās pildīt vairākuma akcionāra un izpilddirektora pienākumus. Weekend ir septītais BaltCap izaugsmes fonda ieguldījums.

Uzņēmums Weekend dibināts 2007. gadā Igaunijā, kad tika atvērts pirmais apavu mazumtirdzniecības veikals. Tā dibinātāji ir Merlina un Taavi Laeks. Šobrīd tas ir kļuvis par vadošo apavu un apģērbu veikalu tīklu Baltijā, pamatdarbību koncentrējot tieši tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar meitasuzņēmuma Adoro starpniecību ir parakstījis līgumu par uzņēmuma Senior Baltic SIA iegādi, kas pārvalda senioru rezidenci Dzintara Melodija.

Šis ir nākamais solis, lai izveidotu Adoro par Latvijas vadošo senioru sociālās aprūpes ķēdi un ieviestu augstas kvalitātes pakalpojumus šajā jomā.

BaltCap Latvijas sociālās un veselības aprūpes nozarē ienāca 2022. gada novembrī, iegādājoties sociālas aprūpes centru Dzīves Ābece Šampētera apkaimē, Rīgā. BaltCap meitasuzņēmums Adoro nākamo piecu gadu laikā plāno izveidot vairākas jaunas sociālās aprūpes iestādes ar kopā 500+ gultasvietām. BaltCap kā investors šajā jomā saredz potenciālu, ņemot vērā ievērojamu augstas kvalitātes pakalpojumu trūkumu senioru aprūpē Latvijā, kopējo sabiedrības novecošanās tendenci, kā arī esošo situāciju ar valsts un pašvaldību aprūpes iestāžu lielo noslogojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

BaltCap pārdevis vienu no vadošajiem dārza koka mēbeļu ražotājiem Eiropā

Db.lv, 31.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Latvia Venture Capital Fund pārdevis EKJU SIA, vienu no vadošajiem āra koka mēbeļu un interjera elementu ražotājiem Eiropā. Uzņēmumu iegādājies AMATA SIA ar privātā kapitāla fonda Flycap un Signet Banka atbalstu.

BaltCap investēja uzņēmumā EKJU 2012.gadā. Šajā laika periodā EKJU ievērojami kāpināja eksporta apjomus, nostiprināja uzņēmuma pozīcijas galvenajos Eiropas tirgos un ieviesa ilgtspējības principus. EKJU uzsāka veiksmīgu darbību e-komercijā, un šobrīd ir vieni no veiksmīgākajiem šajā nozarē dārza mēbeļu tirgū Francijā, Lielbritānijā un Vācijā. Uzņēmums ieviesa LEAN un TOC ražošanas metodes, būtiski palielinot produktivitāti un pārdošanas apjomus – no 5,6 miljoniem eiro 2012. gadā līdz vairāk nekā 13 miljoniem eiro 2020. gadā.

Pēteris Treimanis, BaltCap investīciju direktors norāda, ka līdztekus biznesa izaugsmei, EKJU ir kļuvis par līderi darba vides un ilgtspējības jautājumos. "Šodien EKJU ir pieprasītākais darba devējs un viens no vadošajiem nodokļu maksātājiem reģionā. BaltCap investīciju periodā EKJU samaksāto nodokļu apjoms pārsniedza 7,3 miljonus eiro un būtiski veicināja reģiona attīstību. BaltCap uzticas jauno īpašnieku ilgtermiņa vīzijai par uzņēmuma turpmāko attīstību," piebilst P.Treimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap un Lietuvas Policijas departaments ir parakstījuši līgumu par Šauļu reģiona policijas pārvaldes jaunas galvenās ēkas projektēšanu, būvniecību, finansēšanu un apsaimniekošanu.

Parakstītā publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līguma kopējā vērtība ir 21,9 miljoni eiro. BaltCap uzņēmums "Safe Community" apņemas trīs gadu laikā pabeigt pārvaldes jaunās galvenās ēkas būvniecību un 12 gadus sniegt objekta uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumus, tostarp tīrīšanu un tehnisko apkopi.

Jaunā ēka Šauļos ar kopējo platību 5,2 tūkstoši kvadrātmetri atradīsies uz 1,4 ha liela zemes gabala. Tā būs četrstāvu ēka, kas paredzēta 245 darba vietām. Plānots, ka pie ēkas atradīsies autostāvvieta ar 270 vietām, no kurām 49 būs paredzētas apmeklētājiem. Objekta projektu izstrādās “2L architects”.

“Policijas departamenta īstenotā infrastruktūras modernizācijas programma ar PPP modeļa palīdzību ir nozīmīgs veiksmes stāsts Lietuvas valsts sektora infrastruktūras reformā pēdējos gados. Šis ir lielisks piemērs, kā efektīvi un caurskatāmi īstenot PPP projektus. Arī mums Latvijā būtu jāmācās no Lietuvas un Polijas, kur pašvaldības saprātīgos termiņos īsteno simtiem nelielu PPP projektu 5–20 milj. EUR apmērā,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Infrastruktūras fonda investīciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Azkoyen iegādājas Draugiem Group uzņēmumu Vendon

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors Baltijā BaltCap pārdevis Latvijas uzņēmumu SIA Vendon Spānijas ievērojamākajam starptautiskajam tehnoloģiju uzņēmumam Azkoyen.

SIA Vendon ietilpst Draugiem Group un ir Centrāleiropas vadošais savienojamības un lietu interneta (IoT) risinājumu uzņēmums digitālo maksājumu, kā arī telemetrijas jomā.

Vendon piedāvā attālinātas vadības un maksājumu apstrādes pakalpojumus tirdzniecības automātiem (piemēram, kafijas, dzērienu un uzkodu), kurus nodrošina ar iekārtu, programmaparatūras un programmatūras palīdzību. Uzņēmums ir dibināts 2011. gadā, tā galvenais birojs atrodas Rīgā, bet lielākie noieta tirgi ir Francija, Vācija, Beniluksa valstis un Apvienotā Karaliste ar vairāk nekā 45 000 droši savienotu tirdzniecības automātu tīklu. Vendon ir ceļā no Eiropā bāzēta uzņēmuma uz globālu spēlētāju, jo sniedz savus pakalpojumus vairāk nekā 82 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais fonds Solar Core Plus ir vienojušies par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā.

Nākamo trīs gadu laikā ir plānots izbūvēt saules enerģijas parkus 30 MW apmērā, tādā veidā stiprinot arī enerģētisko neatkarību Baltijā. Projekts ir radīts ar mērķi, lai nodrošinātu lielu, ražojošu uzņēmumu enerģijas pašpatēriņu, izmantojot saules enerģiju. Plāns paredz arī projektu paplašināšanos visā Baltijas reģionā un saules elektrostaciju jaudu palielināšanu līdz pat 100 MW.

Konkrēts investīciju apjoms netiek atklāts, taču aptuvenās investīcijas 100 MW saules parku izbūvei svārstās no 60 līdz 65 milj. EUR. Jāņem vērā, ka šajos tirgus apstākļos izmaksas var būt mainīgas izejmateriālu cenu svārstību dēļ.

“Šīs investīcijas veicinās gan Latvijas enerģētisko neatkarību, gan ilgtspējas mērķu sasniegšanu. Zaļā enerģija ir mūsu nākotne, kas ir ne tikai videi draudzīga saimniekošana, bet tai ir arī reāls ekonomisks pamats,” uzsver Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

EIB viceprezidents: Skandāls ar BaltCap līdzekļu piesavināšanos neietekmē bankas plānus Baltijā

LETA/BNS, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Investīciju banka (EIB), kas ieguldījusi 20 miljonus eiro Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" infrastruktūras fondā, ir vīlusies par informāciju, ka bijušais fonda partneris ir piesavinājies miljoniem eiro, tomēr tas neietekmē EIB plānus Baltijas valstīs, paziņoja bankas viceprezidents Tomass Estross.

"Tas neapturēs mūs no labām investīcijām Baltijas valstīs. Tas nemaina mūsu biznesa plānu attiecībā uz investīcijām Baltijas valstīs, jo mēs ticam Baltijas valstu nākotnei un esam gatavi tajās investēt," Estross teica Lietuvas ziņu portālam "15min.lt".

"Ilgtermiņā man nav nekādu bažu par Baltijas valstīm, jo tās ir labi pārvaldītas, spēcīgas ekonomikas, NATO dalībvalstis. Tās būs pievilcīgas investīcijām," piebilda EIB viceprezidents.

2023.gadā EIB piešķīra 654 miljonus eiro projektiem Lietuvā. Lielākā daļa finansējumu bija aizdevumi uzņēmumiem.

Jau vēstīts, ka "BaltCap" bijušais infrastruktūras fonda partneris Šarūns Stepukonis tiek turēts aizdomās par vairāk nekā 30 miljonu eiro piesavināšanos no fonda līdzekļiem un zaudēšanu azartspēlēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Osmanis: Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams

LETA, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāls biržā pašlaik nav pietiekami pieejams, pauda augsto tehnoloģiju uzņēmuma "HansaMatrix" dibinātājs un lielākais akcionārs Ilmārs Osmanis.

Viņš arī informē, ka ir nolēmis pieņemt privātā kapitāla fondu pārvaldnieka "BaltCap" meitasuzņēmuma SIA "Emsco" izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu.

Izteikto akciju atpirkšanas brīvprātīgo piedāvājumu Osmanis vērtē kā labu iespēju gan institucionālajiem investoriem, gan privātajiem ieguldītājiem. Piedāvātā cena, Osmaņa ieskatā, ir racionāla un esošajai situācijai nozarē un kopumā valdošajām tendencēm pasaulē atbilstoša.

Osmanis norāda, ka vairāk nekā 20 gadus ar savām investīcijām un savu darbu, esot dibinātāja statusā, atbalstījis "HansaMatrix" izaugsmi, un šo piedāvājumu redz, kā saprātīgu iespēju savam "exit" no biznesa projekta. "Šobrīd situācija atbilst teicienam - labāk kārtīga zīle rokās, nekā mednis kokā. Šajā tirgus situācijā labāk nopelnīt mazāk, nekā paļauties uz to, kas, iespējams, tuvākajā nākotnē nenotiks," viņš pauž.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākās aplēses liecina, ka, nekustamo īpašumu attīstītājam "Hanner" pārņemot Lietuvas Nacionālā stadiona projektu, daudzfunkcionālā kompleksa izmaksas ir pieaugušas par apmēram 38 miljoniem eiro, no kuriem pašvaldība varētu segt 28 miljonus eiro, paziņoja Viļņas mērs Valds Benkunsks.

"Mēs 94 miljonus eiro indeksējam par 27%, kas veido 122 miljonus eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Lūk, cik Arvīds Avulis ["Hanner" īpašnieks] saņems no pašvaldības pēc tam, kad uzcels un attīstīs visu kompleksu," Lietuvas galvaspilsētas mērs teica televīzijas kanālam "TV3".

Kompānijai būs jāsedz vēl desmit miljoni eiro no projekta izmaksām, piebilda Benkunsks.

Papildu finansējums tiks piešķirts no pašvaldības līdzekļiem un papildu 2,3 miljonus piešķirs arī Lietuvas Izglītības, zinātnes un sporta ministrija, klāstīja Viļņas mērs.

"Mūsu saistību kopējā summa ir 156 miljoni eiro, kas nav mainījusies, ieskaitot pārvaldības nodevu," viņš teica, paskaidrojot, ka līguma grozījumi paredz, ka pašvaldības un ministrijas saistības par šo projektu palielināsies par 2,3 miljoniem eiro līdz 158,3 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam "Gada investors 2022" par Latvijas nozīmīgākajām investīcijām un konsultācijām iespējkapitāla un biznesa eņģeļu nozarē.

"Gada Investors" ir kopīga Latvijas Privātā un Riska kapitāla asociācijas (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkla (LatBAN) iniciatīva, kas dibināta 2015.gadā. Tās mērķis ir veicināt informācijas un zināšanu izplatīšanos par Latvijas biznesa eņģeļu un privātā un iespējkapitāla fondu industriju, godinot investorus, konsultantus un nozares atbalstītājus, kuri snieguši būtisku ieguldījumu nozares un kopumā Latvijas investīciju vides attīstībā.

Šogad kandidāti "Gada investors" balvai izvirzīti septiņās nominācijās. Īpaši jāatzīmē šī gada jaunumi: "Gada ilgstpējas balva" un "Gada labākā sindicētā investīcija".

Saraksts ar nominantiem ir nodots LVCA un LatBAN biedriem, kuru balsojums noteiks uzvarētājus, kas tiks paziņoti svinīgajā ceremonijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap, vadošais privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā, ar sava uzņēmuma Emsco starpniecību kļūs par lielāko augsto tehnoloģiju uzņēmuma HansaMatrix akcionāru.

BaltCap ir veiksmīgi noslēdzis brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu un iegādāsies 93,1% HansaMatrix akciju.

BaltCap investīciju direktors Juris Pārups ir gandarīts, ka HansaMatrix brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums ir veiksmīgi noslēdzies. "Esam pateicīgi HansaMatrix akcionāriem par uzticību. Darījuma labie rezultāti apliecina, ka investoru ieskatā piedāvātā cena par akciju atspoguļo uzņēmuma vērtību. Jaunā īpašnieku struktūra ļaus HansaMatrix labāk piesaistīt papildu kapitālu, lai efektīvi izmantotu uzņēmuma turpmāko izaugsmes potenciālu un tādējādi arī palīdzētu veicināt Baltijas valstu ekonomiku," uzsver J. Pārups.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investējot 4,6 miljonus eiro, Brocēnos izveidota lielākā saules elektrostacija Kurzemē

Db.lv, 15.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brocēnos atklāta lielākā saules elektrostacija (SES) Kurzemē, ko izveidojis enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power”, “BaltCap” Infrastruktūras fonda un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka “AJP Capital” kopuzņēmums “PV Power”, investējot 4,6 miljonus eiro.

Brocēni SES atrodas Saldus novadā un parka kopējā jauda ir 6,5 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 6000 MWh zaļās elektroenerģijas. Ilgtermiņa līgums par Brocēni SES elektroenerģijas izmantošanu ir noslēgts ar Latvijā vadošo būvmateriālu ražotāju “SCHWENK Latvija”, un tas ir lielākais viena uzņēmuma noslēgtais ilgtermiņa zaļās enerģijas piegādes līgums Latvijā.

Saldus novadā esošās Brocēni SES kopējā platība ir vairāk nekā 10 ha, kuros izvietoti 11 520 saules paneļi ar 6,5 MW jaudu. Pateicoties Brocēni SES saražotajai elektroenerģijai, ik gadu vidē nenonāks vairāk nekā 1600 tonnas CO2 izmešu un būtiski samazināsies uzņēmuma ietekme uz apkārtējo vidi. Līdz ar zaļās elektroenerģijas iegādi no Brocēni SES “SCHWENK Latvija” veicina uzņēmuma klimata mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"BaltCap Private Equity Fund III" (BPEF III) iegādāsies uzņēmuma "Baltic Ticket Holdings OÜ" vairākuma daļas, lai atbalstītu tā izaugsmi Baltijā un plašākā mērogā, informē SIA "BaltCap AIFP".

Uzņēmuma mazākuma daļas iegūs līdzinvestors Svens Nūtmans (Sven Nuutmann), kurš darbosies kā uzņēmumu grupas izpilddirektors. Pašreizējā vadības komanda turpinās darbu uzņēmumā. Darījuma noslēgšanai nepieciešama Konkurences padomes atļauja.

"Baltic Ticket Holdings" (BTH), kas dibināts 1997.gadā Igaunijā, ir biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā, un tajā ietilpst uzņēmumi "Piletilevi" AS, "Biļešu Serviss" SIA, "Nacionalinis bilietu platintojas" UAB un "Kvitki Bel".

BTH galvenā darbības joma ir biļešu tirdzniecība izmantojot digitālās platformas un vairāk nekā 700 klātienes biļešu tirdzniecības vietas. 2019.gadā uzņēmuma pārdoto biļešu apjoms pārsniedza 6 miljonus un aptvēra 36 000 pasākumus. Papildus tam, BTH piedāvā mārketinga un konsultāciju pakalpojumus, nodrošina biļešu programmatūru un aprīkojumu pasākumu organizētājiem. BTH ir pieredze kultūras un sporta pasākumu apkalpošanā, ieskaitot lielākos pasākumus reģionā ar vairāk nekā 100 000 dalībnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru