Finanses

Pārdod valsts parādzīmes 10,18 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 07.09.2016

Jaunākais izdevums

Trešdien, 7.septembrī, tika izsolītas valsts obligācijas ar dzēšanas termiņu 2022.gada 27.janvārī, liecina Valsts kases dati.

Notikušajā konkurējošajā daudzcenu izsolē tika pārdoti Valsts kases piedāvātie vērtspapīri 10,18 miljonu eiro apjomā pēc nominālvērtības.

Izsoles dalībnieku kopējais pieprasījums bija 104,28 miljoni eiro un pārsniedza piedāvājumu 4,345 reizes.

Valsts kase maksimālo pieļaujamo likmi noteica 0,13% līmenī, bet vidējā svērtā procentu likme bija 0,089%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daži pasaules lielākie investori ir tik ļoti satraukti par pasaules ekonomikas nākotni, ka ir nolēmuši pat piemaksāt valdībām par to, lai tās uzglabā viņu naudu, raksta BBC News.

Investori satraucas par bezvienošanās Brexit un tirdzniecības karu starp ASV un Ķīnu, tāpat arī par pieprasījuma kritumu Vācijā, kas ir Eiropas ekonomikas dzinējs.

Krīzes laikā investori parasti savu naudu iegulda tā saucamajos drošajos patvērumos, piemēram, zeltā, valdību parādzīmēs vai vecajā labajā skaidrajā naudā.

Taču lielie investori, piemēram, pensiju fondi, neuzskata, ka zelts ir pietiekami drošs, savukārt skaidru naudu tie neglabā. Tas licis viņiem ieguldīt valdību parādzīmēs, turklāt investori, pretēji ierastajai praksei, ir gatavi piemaksāt, lai tās turētu.

Valdības parādzīmes tiek emitētas, lai piesaistītu naudu dažādām vajadzībām, piemēram, lieliem infrastruktūras projektiem vai segtu valdības aizņēmumu. Viens no veidiem ir fiksēta termiņa parādzīmes, ar kuru palīdzību kompānijas un privātpersonas aizdod valdībām, kas par to ik gadu maksā konkrētu ienesīgumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ienesīgums – tuvu rekordzemam

Žanete Hāka, 22.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību parādzīmju ienesīgumi eiro valūtā ir tuvu saviem vēsturiski zemākajiem līmeņiem, arī Latvijā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiro valūtā Latvijas valdības parādzīmju likmes patlaban svārstās no mīnus 0,3% līdz aptuveni 0,9% gadā atkarībā no parādzīmes termiņa, stāsta Nordea Private Banking Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Salīdzinājumam: Vācijas 5 gadu parādzīmes ienesīgums ir mīnus 0,5%, bet 10 gadu – ap 0% gadā. ASV dolāros šobrīd likmes visos termiņos ir augstākas par eiro. Latvijas valdības parādzīmēm tās svārstās no ap 1% gadā par 2017. gada februāra parādzīmi līdz 1,7% gadā par 2021. gada jūnija obligāciju, šis ir arī garākais termiņš Latvijas parādzīmēm ASV dolāros. Dolāros likmes būtu jāsalīdzina ar ASV valdības parādzīmēm, starp kurām 5 gadu parādzīmes (ap 2021. gadu) šobrīd ienes 1,2% gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2021.gadam ieskaitot, Latvijai būs jāpārfinansē 4,7 miljardi eiro no valsts parāda, intervijā aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Gandrīz viens miljards eiro gadā. Summas ir pietiekami lielas un veido gandrīz pusi no kopējā parāda, norādīja Āboliņš.Viņš stāstīja, ka resursi valsts parāda pārfinansēšanai noteikti būs jāpiesaista starptautiskajos kapitāla tirgos.

Iekšējā tirgū mēs tik lielus apjomus emitēt nevaram. Te gan ir jāņem vērā arī tas, ka tie investori, kuri jau ir iegādājušies Latvijas parādzīmes, pēc to dzēšanas noteikti izvērtēs iespējas savas investīcijas turpināt. Visticamāk, ka daļa no investoriem, kuriem pašlaik pieder Latvijas obligācijas, iegādāsies arī jaunās, prognozēja Āboliņš.

Investori vienmēr skatās uz to, lai viņu ieguldījumi būtu diversificēti. Turklāt tie investori, kuri ir pirkuši Latvijas valsts parādzīmes, ir bijuši ieguvēji, jo Latvijas kredītreitings pēdējos gados ir būtiski audzis. Līdz ar to ir augusi arī mūsu vērtspapīru cena. Šo investoru interese saglabājas, interesi par Latvijas emitētajiem vērtspapīriem skaidroja Valsts kases pārvaldnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nevajag politizēt to, kas tiek depolitizēts

Didzis Meļķis, DB starptautisko ziņu redaktors, 19.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts akciju sabiedrībām (VAS) vairāku iemeslu dēļ ir ļoti veselīgi vai nu emitēt parādzīmes, vai tirgot daļu no savām akcijām biržā. Šis ir gadiem ilgi pausts DB viedoklis, tāpēc ir gandarījums, ka nu arī valdības līmenī šī loģika ir ne vien saprasta un konceptualizēta, bet arī tiek iedzīvināta.

Tā liek domāt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena nu jau konsekventi paustais ieskats, ka tas ir tikai laika jautājums, kad VAS pēc naudas ies turp, kur kārotajai naudai ir tās reālā vērtība – uz finanšu un kapitāla tirgu. Ja reiz dzīvojam tirgus un nevis politizētā ekonomikā, tad vajag arī ļaut tirgum maksimāli veikt tā funkcijas, no kurām tirgus galvenais uzdevums ir noteikt, kāda kam ir vērtība. VAS obligāciju emisijas gadījumā tas nozīmē vērtējumu, cik labs ir plāns, kura īstenošanai ir vajadzīga nauda. Kā esam jau pieredzējuši Latvenergo zaļo obligāciju laidienos, tirgus vērtējums par uzņēmuma investīciju plāniem ir ļoti augsts – pieprasījums pēc vērtspapīriem ir daudzkārt pārsniedzis piedāvājumu, panākot Latvijas enerģētikas modernizācijas investīciju kapitālam ļoti izdevīgu procentu likmi, bet pašai kompānijai – vadošas kredītreitingu aģentūras augstu vērtējumu. Cita starpā tas ir pozitīvs signāls investoriem par lietu stāvokli Latvijas ekonomikā vispār, un jo vairāk šādu signālu būs, jo labāk. Enerģētikas likuma nosacījumu dēļ, kas paredz Latvenergo pilnībā paturēt valsts īpašumā, uzņēmums drīkst emitēt tikai parādzīmes, bet citām VAS šāda ierobežojuma nav, tāpēc blakus parādzīmēm tām ir arī iespēja biržā tirgot daļu no savām akcijām. Šī ir lieliska iespēja ne vien piesaistīt naudu investīcijām, bet arī uzzināt, cik tad reāli ir vērtīga tā mūsu kopējā manta, jo VAS galējās konsekvencēs pieder Latvijas pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tirdzniecības kara priekšvakarā

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV izsludinātie metālu ievedmuitas tarifi, pat ja Eiropas Savienība šobrīd vēl bauda izņēmuma stāvokli, ir uzbrukums brīvajai tirdzniecībai un pēc būtības tirdzniecības kara priekšvēstnesis, par ko vismaz Eiropā neviens bez drebuļiem negrib domāt.

ASV ievedmuitas tarifus izsuldināja it kā nacionālās drošības vārdā, taču faktiskā situācija ir tāda, ka pasaulē jau labu laiku ir tērauda pārprodukcija. Pirms diviem gadiem G20 samitā pasaules varenie plānoja attiecīgas darba grupas izveidi, lai tērauda pārprodukcijas problēmu risinātu, bet iznākums tai bijis, acīmredzot, līdzīgs kā ar daudzām darba grupām Latvijā, proti, bez taustāma rezultāta.

ASV noteiktie ievedmuitas tarifi pirmām kārtām bijuši mērķēti pret Ķīnu, kuras dempinga cenas un pārprodukcija īpaši negatīvi ietekmējušas kopējo tirgu. Tiesa, pavēršoties tagad šīm tērauda plūsmām pret Eiropu, šejienes metālu ražotājiem arī situācija neuzlabojas. Nevar arī aizmirst, ka ķīnieši savulaik masīvi finansējuši ASV deficītu, uzpērkot ASV valsts parādzīmes. Ja nu ķīnieši sadusmotos un nolemtu atbildēt ar pretreakciju, šīs parādzīmes iemetot tirgū, pasaules ekonomika nonāktu vēl nebijušās turbulencēs un visai nopietnās problēmās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Izsolē pārdod valsts parādzīmes 24 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 25.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien notikušajā konkurējošajās daudzcenu izsolē izsolītas valsts parādzīmes 24 miljonu eiro vērtībā, liecina informācija Nasdaq Riga.

Izsolē piedalījās pieci dalībnieki, un kopējais pieprasījums sasniedza 99,3 miljonus eiro.

Nekonkurējošajā izsolē pārdotas parādzīmes 6 miljonu eiro vērtībā. Pieprasījums sasniedza 30 miljonus eiro.

Vidējā svērtā un maksimālā apmierinātā peļņas likme (%) bija attiecīgi mīnus 0,025% un mīnus 0,020%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Muižnieks, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Eiropas valstīm, kura pēdējā laikā izpelnījusies politologu un ekonomistu īpašu uzmanību, ir Portugāle. Pēc parādu krīzes pārdzīvošanas šī Dienvideiropas valsts spējusi atgūties. Kur slēpjas Portugāles ekonomiskās izaugsmes noslēpums? Bez liekām emocijām – aplūkosim Portugāles ekonomiku raksturojošos datus.

Portugāles reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.-2016. gadu periodā ir audzis par vidēji 1.4%. Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paredz, ka izaugsme turpināsies, paredzot reālā IKP izaugsmi 2% apmērā arī 2017. gadā.

Virspusēji skatoties, kāds varētu apgalvot, ka Portugāles ekonomikas atlabšana ir panākta, piekopjot sociālu politiku. Kopš 2015. gada beigām Portugālē pie varas atrodas Sociālistiskā partija (Partido Socialista, SP), kura izveidojusi mazākuma valdību, paļaujoties uz kreiso (Bloco de Esquerda) un komunistu un Zaļās partijas apvienības (Coligação Democrática Unitária) atbalstu. Saprotami, ka šāds modelis ir izraisījis arī dažādu pasaules mediju uzmanību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Latvijas ieguldījumi ECB un ESM – divi riski

Gatis Eglītis, ekonomists, 21.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ izsolīs valsts parādzīmes 24 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 06.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā Nasdaq Riga 12. oktobrī notiks Latvijas valsts vidēja termiņa obligāciju papildu emisijas izvietošana konkurējošā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā izsolē, liecina paziņojums biržā.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Konkurējošās izsoles apjoms ir 24 miljoni eiro. Vienas parādzīmes nominālvērtība ir 1000 eiro, un dzēšanas datums – 2019.gada 12.februāris.

Valsts Kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža Nasdaq Riga, norēķinus veic Latvijas Centrālais depozitārijs. No 2005.gada kopējais biržas organizētajās izsolēs pārdotais Latvijas valsts parāda vērtspapīru apjoms līdz 2015. gada beigām veido 5,6 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izsolīs valsts parādzīmes 24 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 25.janvārī, notiks konkurējošā daudzcenu valsts vērtspapīru izsole un nekonkurējošā valsts vērtspapīru izsole, informē Valsts kase.

Vienas parādzīmes nominālvērtība ir 1000 eiro. Emisijas dzēšanas datums ir 2019.gada 12.februāris.

Kopumā konkurējošā daudzcenu valsts vērtspapīru izsolē tiks izsolīti valsts vērtspapīri 24 miljonu eiro vērtībā. Nekonkurējošās izsoles apjoms nav zināms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība no Ķīnas uz citām valstīm rada ievērojamus riskus pasaules ekonomikas atlabšanai, norāda "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš. Šobrīd rodoties arī jautājums, vai ar monetāriem un fiskāliem stimuliem pietiks, lai novērstu koronavīrusa radīto kaitējumu?

Pēdējie gadi gan pierādījuši, ka jebkādi straujāki akciju izpārdošanas brīži investoriem devuši iespēju tās atkal uzpirkt lētāk. Vai tas tā būs bijis arī šoreiz? Vismaz pagājušās nedēļas vidū uz brīdī izskatījās, ka drīzāk jā. Savukārt nedēļas beigās jau šķita, ka tuneļa galā esošā gaisma drīzāk ir pretī braucošs vilciens (tuvojošās recesija).

Var tikt paralizēta ekonomika

"Iepriekš uzdevām jautājumu, vai koronavīrusu Ķīnā var uzskatīt par pasaules ekonomikas un finanšu tirgu "melno gulbi". Pamata vēstījums bija tāds, ka, ja vien vīruss neizplatās uz citām valstīm un neizraisa globālu pandēmiju, situācija, visticamāk, neradīs lielu paniku tirgos. Līdz februāra pēdējai dekādei tā tas tiešām arī bija un globālo akciju cenas turpināja celties un sasniedza nepieredzēti augstu līmeni. Arī situācija Ķīnā sāka stabilizēties, jo samazinājās jaunu saslimšanas gadījumu un vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaits, un valsts lēnām atgriezās normālā dzīves ritmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nākamnedēļ izsolīs valsts parādzīmes 16 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 20.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā Nasdaq Riga 25. maijā notiks Latvijas valsts ilgtermiņa obligāciju emisijas izvietošana konkurējošā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā izsolē, informē birža.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks Valsts Kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājas lapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Izsolē tiks piedāvātas valsts parādzīmes 16 miljonu eiro apmērā. Dzēšanas termiņš ir 2022.gada 27.janvāris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biržā Nasdaq Riga 21. novembrī notiks Latvijas valsts vidēja termiņa obligāciju papildu laidiens konkurējošā daudzcenu izsolē un nekonkurējošajā (fiksētas likmes) izsolē, liecina paziņojums biržā.

Peļņas likme nekonkurējošajai izsolei, ko noteiks Valsts kase, tiks publicēta biržas Nasdaq Riga mājaslapā pēc konkurējošās daudzcenu izsoles.

Konkurējošās izsoles apjoms noteikts 16 miljoni eiro. Vienas parādzīmes nominālvērtība ir 1000 eiro. Obligāciju dzēšanas termiņš – 2023.gada 2.novembris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS šonedēļ finanšu sistēmā iepludinājusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru

Žanete Hāka, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV centrālā banka šonedēļ finanšu sistēmā iepludinājusi vairāk nekā 200 miljardus dolāru, kas ir lielākā intervence tirgū kopš 2008.gada, raksta BBC.

FRS mērķis bija stabilizēt tradicionāli mierīgo tirgus segmentu, jo procentu likmes tā saucamajā repo tirgū ir pieaugušas līdz 10%, kaut arī parasti likme tajā svārstās tuvu 2%.

Repo darījuma būtība ir vērtspapīru pārdošana par noteiktu cenu ar nosacījumu atpirkt tos pašus vai līdzīgus vērtspapīrus par noteiktu cenu darījuma termiņa beigās.Bankas, hedžfondi un citi tirgus spēlētāji parasti aizņemas naudu uz īsiem termiņiem. Kā ķīla parasti tiek piedāvātas valstu parādzīmes vai augstas kvalitātes aktīvi, ko aizņēmēji atpērk, kā arī atmaksas brīdī tiek maksāts noteikts maksājums, turklāt bieži vien tas tas notiek nākamajā dienā.

Kā liecina ASV dati, ik dienas šajā tirgū apgrozījums sasniedz trīs triljonus dolāru. Ierasti šajā tirgū procentu likmes ir zemas, jo šie aizdevumi tiek uzskatīti par drošiem. Taču šonedēļ aizņemšanās izmaksas tirgū dažos gadījumos palēcās līdz 10%, un likme, par kādu bankas aizdod viena otrai, pārsniedza 2,25%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV FRS samazina bāzes procentlikmi līdz 2008. gada krīzes līmenim

LETA--AFP, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) svētdien samazinājusi bāzes procentlikmi līdz 0-0,25%.

FRS turēs bāzes procentlikmi tuvu nullei līdz ekonomika būs pārcietusi pašreizējos notikumus.

Jaunā procentlikme ir tāda pati, kā 2008.gada finanšu krīzes laikā.

FRS atver zemu izmaksu aizdevumus bankām un mudināja tos izmantot, lai palīdzētu uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Tāpat FRS iegādāsies Valsts kases parādzīmes 500 miljardu dolāru vērtībā un citus vērtspapīrus 200 miljardu dolāru vērtībā.

FRS un Eiropas Centrālā banka (ECB) paziņoja, ka kopā ar citām lielajām centrālajām bankām veic koordinētus pasākumus, lai nodrošinātu likviditāti globālajiem tirgiem.

"Kanādas Banka, Anglijas Banka, Japānas Banka, Eiropas Centrālā banka, Federālā rezervju sistēma un Šveices Banka šodien paziņo par koordinētiem pasākumiem, lai palielinātu likviditāti," teikts ECB paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Līdz 18.aprīlim jādeklarē personas gūtie ienākumi no kapitāla pieauguma

Žanete Hāka, 13.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 18. aprīlim Valsts ieņēmumu dienestā (VID) jāiesniedz deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma gan tām personām, kurām ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2017.gada martā pārsniedza 711,44 eiro, gan tām personām, kurām kopējie ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas kādā no šī gada 1. ceturkšņa mēnešiem (janvāris – marts) bija no 142,30 līdz 711,44 eiro.

Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2017.gada 3.maijam.

Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti[1].

Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AS New Hanza Capital darbību FKTK ierobežojumi ABLV Bank nav ietekmējuši

Dienas Bizness, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS New Hanza Capital darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktie ierobežojumi AS ABLV Bank nav ietekmējuši un tas nerada šķēršļus pildīt New Hanza Capital emitēto un biržas Parāda vērtspapīru sarakstā iekļauto obligāciju nostiprinātās saistības, liecina kompānijas paziņojums Nasda Riga.

AS New Hanza Capital un tās meitas uzņēmumiem kopumā ir septiņi norēķinu konti ABLV Bank. Kopējā summa, kas uz ierobežojumu brīdi atradās šajos kontos, ir nedaudz virs 400 tūkstošiem eiro. Atsevišķiem New Hanza Capital grupas uzņēmumiem ir atvērti norēķinu konti arī citās Latvijas komercbankās, līdz ar to ir nodrošināti nepieciešamie uzņēmumu ikdienas norēķini līdz situācijas stabilizācijai ABLV Bank.

Praktiski visi New Hanza Capital grupas uzņēmumiem piederošo īpašumu nomnieki ir ar ABLV grupu nesaistītas sabiedrības. Septiņu lielāko nomnieku maksas veido 74% no kopējiem nomas ieņēmumiem un visi nomnieki veic regulārus maksājumus bez būtiskiem termiņu kavējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Zviedri baidās no marginalizācijas Eiropā

Didzis Meļķis, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu aiziešana no Eiropas Savienības Zviedrijai būtu lielāks trieciens nekā Baltijas valstīm, saka Swedbank grupas galvenā ekonomiste Anna Bremane.

Zviedrijai ekonomikas ārpolitikā ES līmenī svarīga ir bloķēšanās ar Lielbritāniju. Cik liels kaitējums Zviedrijas interesēm būtu no Brexit jeb Lielbritānijas aiziešanas no ES? Un – cik ļoti tas ietekmētu salīdzinoši nesen izveidoto NB8+ jeb Ziemeļvalstu, Baltijas un Lielbritānijas sadarbības formātu?

Mēs par to esam ļoti nobažījušies. Zviedrija, Ziemeļvalstis vispār, Baltijas valstis un Lielbritānija lielā mērā ir līdzīgi domājošas valstis, un ES mēs lielā mērā esam labākie draugi. Ja Lielbritānija aizietu, Ziemeļvalstu un Baltijas teikšana ES politikā būtu daudz, daudz mazāka. Baltijas valstīm vēl ir labums no tā, ka jūs esat eirozonā – jūs aizvien piedalītos Eirogrupā jeb eirozonas finanšu ministru forumā, bet Zviedrijai ārpus eirozonas britu aiziešana būtu pamatīgs pozīciju zaudējums. Kopā ar britiem mēs vēl esam spējuši skatīties līdzi, lai Eiropas politika netiktu pārlieku nosvērta eirozonas interesēs, bet bez viņiem mēs būsim daudz vairāk marginalizēti, un mūsu zaudējumi būtu salīdzinoši lielāki, nekā Baltijas valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārvadātāji nemierā ar Latvijas auto vadību; valde pārmetumus noraida

Izvēlēt jaunu autopārvadātāju asociācijas Latvijas auto (LA) padomi, lai šī nevalstiskā organizācija atgrieztos pie sava sākotnējā uzdevuma, proti, lobēt nozares komersantu intereses – ar šādu aicinājumu pie LA biedriem vērsušies lielākās jomas kompānijas SIA Kreiss līdzīpašnieks Andrejs Kuzņecovs, SIA Heders īpašnieks Arkādijs Praiss un SIA Lignum direktors Uldis Līviņš. Pēc viņu vēstulē minētā, radies iespaids, ka vairums pārvadātāju par LA pamatfunkciju uzskata TIR karnešu tirdzniecību (TIR sistēma paredz vienkāršotu muitas formalitāšu kārtošanu starptautiskajos kravu pārvadājumos, lai paātrinātu pārvadājumu kustību).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas valsts parādzīmes iekļaus Nasdaq Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā

Žanete Hāka, 13.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 17. oktobri Nasdaq Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā tiks papildus jau kotētajiem iekļauti valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri, liecina paziņojums biržā.

Iekļaujamo vērtspapīru skaits ir 30 tūkstoši, un vienas parādzīmes nominālvērtība – 1000 eiro.

Vērtspapīru dzēšanas datums ir 2019.gada 12.februāris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Zemo procentu likmju vide: četri iemesli pārlieku nesatraukties par Latvijas kredītiestāžu spēju pielāgoties

Latvijas Bankas ekonomists Pēteris Kloks, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekšējā nedēļā Latvijas Bankas Ekspertu saruna vētīja, cik lielā mērā mājsaimniecības un uzņēmumi ir izmantojušas unikālās iespējas, ko atnesis zemo procentu likmju laikmets. Taču ne visiem jaunie apstākļi nozīmē jaunas iespējas. Eiropas Centrālā banka (ECB) savā jaunākajā Finanšu stabilitātes pārskatā secina, ka zemo procentu likmju vide palielina finanšu stabilitātes riskus Eiropā, t.sk. kredītiestādēs.

Stabila Latvijas finanšu sistēma ļaus mājsaimniecībām un uzņēmumiem labāk izmantot zemo procentu likmju laikmeta priekšrocības. Tādēļ, turpinot diskusiju, jāvaicā, – kā zemās procentu likmes ietekmē Latvijas kredītiestādes un to finanšu stabilitāti un ko šajā ziņā mainīs pakāpeniskais procentu likmju pieaugums ASV?

Kamēr mājsaimniecības priecājas par rekordzemām kredītu izmaksām, Latvijas kredītiestādes saskaras par rekordzemiem procentu ienākumiem, ko tās gūst, kreditējot tautsaimniecību. Jaunākie dati liecina, ka 2016. gadā kopējie kredītiestāžu sektora procentu ienākumi no kredītu izsniegšanas tautsaimniecībai ir par 36% zemāki kā pirms pieciem gadiem un par 2% zemāki kā pērn, un kritums ir straujāks kā kopējā kredītportfeļa samazināšanās. Turklāt zemi vai negatīvi ir arī procentu ienākumi no ieguldījumiem Latvijas un ārvalstu parāda vērtspapīros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā sācis darbu pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns

Lelde Petrāne, 21.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbu sācis pirmais konservatīvais privāto pensiju plāns, ko izveidojusi ieguldījumu pārvaldes sabiedrība INVL Asset Management. Līdz šim Latvijā darbojās tikai sabalansētie un aktīvie privāto pensiju plāni.

Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas 3. līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai – iemaksas brīvprātīgi veic pats cilvēks vai viņa darba devējs, tās tiek ieguldītas kādā no privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju 3. līmeņa kapitāls tiek uzkrāts un ieguldīts finanšu tirgos.

Uz novembra beigām kopējais uzkrātais privāto pensiju apjoms bija 362 miljoni eiro, un ieguldījumu pārvaldītāji šiem uzkrājumiem kopš gada sākuma nodrošināja 2,21% ienesīgumu. Papildu līdzekļus vecumdienām privātajos pensiju fondos Latvijā krāj 268,8 tūkstoši cilvēku. Latvijā šobrīd darbojas 6 privātie pensiju fondi, piedāvājot 17 dažādus pensiju plānus, kas atšķiras pēc līdzekļu ieguldīšanas stratēģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru