Jaunākais izdevums

Mūsu nākotne ir tikpat dramatiska kā šis gads, to Zemnieku Saeimas rīkotajā seminārā Dārzeņu audzēšana Latvijā – vai ir pamats ilgtspējīgam biznesam? pauda biedrības Latvijas dārznieks eksperte Mārīte Gailīte.

Šogad sliktie laikapstākļi nodarījuši postu ne tikai Latvijā, bet vētrā cietušas arī siltumnīcas Holandē, kur nodarīti 10 miljonu eiro zaudējumi, bet Spānijā sausuma dēļ samazinātas salātu platības, sala dēļ šogad cietuši arī dārzi Vācijā. «Diemžēl tas, kas pašlaik tirgū notiek ar cenām, neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā kaut kas mainīsies. Cenas kāpj, bet ļoti nedaudz. Taču slikto laikapstākļu dēļ dārzeņiem ir ļoti slikta kvalitāte,» situāciju raksturo Mārīte Gailīte. Viņa uzsvēra, ka nākotnē dārzkopjus sagaida vairāki izaicinājumi. Viens no tiem – sinoptiķi vairs nespēj prognozēt laiku ilgtermiņā, tāpēc dārzniekiem jābūt gataviem dažādiem scenārijiem un jāspēj pielāgoties, lai ilgtermiņā spētu konkurēt. Lielās siltumnīcas aug un attīstās, tirgus ir rūkošs, bet mazajiem ražotājiem jādomā, kā atrast savu nišu. Ogas un vīnogas iespējams ražot siltumnīcās un tā ir viena no nišām, kurp iet mazajiem ražotājiem, taču pašai ražošanai jābūt modernai, uzskata M. Gailīte. Ražotājiem jādomā arī par to, lai netiktu bojāta augsnes struktūra, kā tas notiek īpaši šogad, kad ražas novākšana notiek dramatiskos apstākļos.

Kā vienu no turpmākajiem izaicinājumiem M. Gailīte uzskata darbaspēka trūkumu, kas jau kļuvusi par globālu problēmu. Vēl 10 – 15 gadus būs iespējams paļauties uz viesstrādnieku darbu, taču vienlaikus būtiski jādomā par ražošanas modernizēšanu un mehanizēšanu. Jāņem vērā, ka var augt dārzeņu imports no Ukrainas. Šogad Latvijā jau ievestas 40 t ķiploku no Ukrainas, kas ir par 65 % vairāk, nekā gadu iepriekš. Visticamāk, tie ir stādāmie ķiploki, taču šis process var turpināties un imports augt. Tāpat izaicinājums būs bioloģiskās produkcijas palielinājums. Proti, pieprasījums pēc bioloģiskajiem produktiem aug visā pasaulē un tirgus aug strauji. Spānijā jau aptuveni 400 ha siltumnīcu pieteikti pārejai uz bioloģisko ražošanu. Ja tāds daudzums uzreiz nāks Eiropas tirgū, tas būšot nopietns apdraudējums bioloģiskajiem ražotājiem. Tāpat apdraudējums ir Ukraina, kas var pievērsties bioloģiskās produkcijas ražošanai un attiecīgi palielināt savu realizāciju Eiropas tirgū. Tas ir risks, kas jāpatur prātā, uzsvēra Gailīte.

Savukārt Baltijas studiju centra vadošais pētnieks Tālis Tisenkopfs, kurš veicis sociālekonomiskus pētījumus mazajās saimniecībās Pierīgas tuvumā, konstatējis – lai arī ražošanas apjomi nav lieli, šīm saimniecībām ir būtiska nozīme pārtikas nodrošināšanā. Dārzeņu ražošana ir izteikta mazo saimniecību stratēģija un atbilde uz piena krīzi, lielu investīciju nepieejamību un vēlmi turpināt ģimenes saimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Sporta un fitnesa nozarei bez valsts atbalsta draud klubu slēgšana

Db.lv, 13.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija, Latvijas Ledus Haļļu asociācija un Latvijas Tenisa savienība atklātā vēstulē Finanšu ministrijai (FM) aicina izskatīt iespējas sniegt finansiālu atbalstu sporta nozarei.

Sporta klubi aicina atzīt sporta pakalpojumus par attaisnotajiem izdevumiem, noteikt samazināto PVN likmi 5% apmērā sporta un fitnesa nozarei, kā arī piemērot nozares uzņēmumiem specializētu atbalstu komunālo pakalpojumu maksājumiem.

Sporta nozarei ir nepieciešams atbalsts, lai tā spētu turpināt savu svarīgo lomu, stiprinot un uzlabojot sabiedrības fizisko un mentālo veselību. Tomēr, ja valsts nespēs rast risinājumus, kā finansiāli palīdzēt nozarei, daudzi sporta un fitnesa uzņēmumi nonāks finanšu grūtībās un, iespējams, pat bankrotēs. Tas atstās negatīvas sekas uz sabiedrības fizisko un mentālo veselību, kas rezultātā prasīs gan papildu izmaksas veselības aprūpes budžetā, gan arī nelabvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomiku kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pasaules hokejs Latvijā — pārbaudījums sporta organizācijas nozarei

Db.lv, 07.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā notikušajā pasaules čempionātā aizvadītas izslēgšanas turnīra pēdējās spēles un noskaidrots čempions.

Par gada nopietnāko izaicinājumu Latvijas sporta dzīvē tika diskutēts jau pirms čempionāta izdevniecības “Dienas Bizness” organizētajā tiešraides konferencē “Pasaules hokejs Latvijā”.

Jau ziņots, ka Rīgā notikušajā pasaules čempionātā zelta medaļas izcīnīja Kanādas hokejisti. Čempionātu pavadīja arī politiski notikumi, un par turnīra tehnisko organizāciju saņemtas uzslavas.

Latvija uzņēmās rīkot līdz šim nebijušu pasaules čempionātu, kuru var uzskatīt par vienu no lielākajiem šā gada sporta notikumiem. Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar Pasaules čempionāta hokejā 2021 oficiālo partneri “BITE Latvija” un Latvijas Hokeja federācijas oficiālo atbalstītāju “OPTIBET” pirms čempionāta rīkoja tiešraides konferenci “Pasaules hokejs Latvijā”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, bet jārīkojas bez vilcināšanās

Db.lv, 20.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FinTech nozarei Latvijā ir lielas perspektīvas, ko apliecināja arī nesen notikušais forums, ko rīkoja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), un starp dalībniekiem bija arī LPB Bank, pastāstīja LPB Bank Pārdošanas un reģionālās attīstības departamenta vadītājs Staņislavs Siņakovičs.

“Esam gandarīti, ka mūsu regulators kopā ar LIAA sarīkoja šādu pasākumu – tas ir pozitīvs signāls tirgum un potenciālajiem investoriem, kas vēl tikai domā par ienākšanu Latvijā un licences saņemšanu, tāpat arī tiem uzņēmumiem, kam trūkst informācijas par norisēm mūsu valstī. FinTech nozares attīstība būs prioritāte tuvākajos gados; forumā izskanēja doma, ka nākamgad plānots ieviest licencēšanu virtuālajām valūtām, kas šobrīd ir uzmanības centrā arī pasaulē,” uzsvēra S. Siņakovičs.

Foruma ietvaros ar saviem pieredzes stāstiem dalījās vairāki uzņēmumi, un diskusiju dalībnieki sprieda par plašu nozarei aktuālo jautājumu loku: par Latvijā sasniegto un darāmo FinTech jomā, par valsts, regulējuma un finansējuma piesaistes lomu FinTech attīstībā, par inovatīvām tehnoloģijām finanšu nozarē un citiem aktuāliem tematiem. Atzīts, ka FinTech nozares attīstībai Latvijā ir liels potenciāls un daudz priekšrocību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējamās sankcijas pret Baltkrieviju var vismaz īstermiņā radīt daudz biznesa izaicinājumus Latvijas kokrūpniecības nozarei, komentējot turpmāko Latvijas kokrūpniecības nozares sadarbību ar Baltkrieviju, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš skaidroja, ka, neskatoties uz to, ka sadarbība ar Baltkrieviju vienmēr ir saistījusies ar paaugstinātiem biznesa riskiem, Baltkrievijas meža nozare ir būtiska partnere Latvijas meža nozarei. Tostarp pērn Latvija no Baltkrievijas iegādājās koksnes produktus 171 miljonu eiro vērtībā, kas veidoja aptuveni 20% no kopējā koksnes produktu importa.

Klauss norādīja, ka aptuveni pusi no importētā kokmateriāla veido skujkoku dēļi un brusas, ko Latvijā galvenokārt izmanto kā izejvielu tālākai apstrādei dažādu koksnes produktu ražošanai. "Šajā segmentā Baltkrievijas īpatsvars ir ļoti būtisks," uzsvēra LKF izpilddirektors, piebilstot, ka aptuveni puse no skujkoka zāģmateriāla importa nāk no Baltkrievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgi piedzīvojuši prāvas korekcijas vai akciju kritumus, kas nepārsniedz 10% atzīmi, bet Eiropā akciju cenu lejupslīde bijusi vēl iespaidīgāka. Līdztekus strauji krīt Krievijas rubļa vērtība, un pašu mājās inflācija sasniedz 10%, kas kopumā rada pārdomas par pensionāru nodrošinātību nākotnē.

Pensiju indeksācija tiks veikta ātrāk, top labojumi Likumā par pensijām, bet svārstības finanšu tirgos vēl nav kritiskas, Dienas Biznesam komentē labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Cer, ka svārstības finanšu tirgos būs īslaicīgas

“Akciju cenu krišanās pasaules tirgos patlaban nesasniedz kritiskas robežas, un lielam satraukumam nav pamata,” uzskata G. Eglītis, norādot, ka arī Covid-19 krīzes sākuma posmā bija līdzīga situācija, bet vēlākā laika periodā finanšu tirgi atgriezās ierastajā gultnē. “Katra krīze iespaido finanšu tirgus, un Ukrainas karš ir pietiekami liels notikums visai pasaulei, tādēļ arī sākumposmā akciju vērtības kritumu var vērtēt kā reakciju uz krīzes sākumu. Mēs, protams, sekojam stāvoklim finanšu tirgos un ietekmei uz mūsu pensiju plāniem. Pagaidām ir pāragri izdarīt dramatiskus secinājumus,” tā G. Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas M&A un privātā kapitāla forums 2022: cerīgs skatījums nākotnē un ilgtspējīgas investīcijas

Db.lv, 09.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karam Ukrainā nenoliedzami būs sekas, tomēr tas uz Baltijas investīciju un darījumu klimatu ilgtermiņa paliekošas negatīvas sekas neatstās, tirgus dalībnieki lielākoties bija vienisprātis Baltijas M&A un privātā kapitāla forumā, ko šogad Tallinā rīkoja Sorainen, Äripäev, Dienas Bizness un citi ikgadējie organizatori.

“Pārorientēšanās periods būs ilgāks,” norādīja William Wells, Rothschild izpilddirektors. “Tomēr piegādes ķēžu pārrāvumi tiks atrisināti, aizstājot piegādātājus un piegādes ķēdes reorganizējot.” Tirgus eksperti prognozē, ka karš noteikti ietekmēs uzņēmumu vērtējumus un palielinās inflācijas spiedienu.

Nauris Grigals, Sorainen Korporatīvo konsultāciju un M&A partneris norāda: “Krievijas militārais iebrukums neatkarīgā un suverēnā Ukrainā ir bezprecedenta militāra agresija Eiropā kopš 2. pasaules kara, un tas neapšaubāmi ir ietekmējis daudzas jomas. Tomēr jau šobrīd redzam, ka uzņēmēji veiksmīgi rod alternatīvus risinājumus, t.sk., Krievijas un Baltkrievijas piegāžu aizstāšanai, kas ilgtermiņā Baltijas tirgu noteikti padarīs stiprāku, jo atsevišķu sektoru atkarība no austrumvalstu piegādātājiem tiks ievērojami mazināta, kas, savukārt, Baltiju padarīs vēl pievilcīgāku investoriem.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

VDD: Neraugoties uz sarežģījumiem, turpmāka Rail Baltica izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama

LETA, 11.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība, teikts Valsts drošības dienesta (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā.

Latvijas nacionālās drošības un transporta nozares ilgtermiņa attīstības kontekstā projekta "Rail Baltica" stratēģiskā nozīme saglabājās nemainīgi augsta.

Projekts ir būtisks dzelzceļa kravu pārvadājumu nozares attīstībai. Aizvadītājā gadā aizvien skaidrāk iezīmējās riski, kas ir saistīti ar līdzšinējo dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecības kavēšanos un projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma apjoma pieaugumu.

VDD vērtējumā, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.

Prognozēs par ekonomisko drošību teikts, ka VDD vērtējumā Latvijas finanšu drošībai izaicinājumus turpinās radīt ar importa, eksporta un tranzīta plūsmām austrumu virzienā saistītie sankciju apiešanas riski, teikts VDD pagājušā gada darbības pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobrī ir sasniegts jauns krituma rekords un jaunu vieglo pasažieru auto reģistrācijas samazinājušās par 21% pret 2020. gada oktobri, liecina Latvijas Auto asociācijas apkopotie dati.

Kritumu nedaudz kompensē pieaugums vieglā kravas transporta segments, kas oktobrī uzrādījis 8% pieaugumu, pret šo pašu mēnesi pērn. Tas kopumā nozīmē 17% kritumu vieglo auto segmentā (1300 pret 1078 vienībām). Tiesa, pavasara uzrāviens joprojām nodrošina 10% kopējo gada pieaugumu pret šo pašu gada periodu 2020. gadā.

Līderu topā oktobra mēnesis nav nesis būtiskas izmaiņas, joprojām ar 16,7% līderis ir TOYOTA, kurai seko VW un ŠKODA ar attiecīgi 11,7% un 11,3% tirgus. Tiesa, visi līderi ir piedzīvojuši visai būtisku pārdošanas apjomu kritumu, kamēr sekotāji būtiski to palielinājuši.

Piemēram HYUNDAI izrādījis 118% pieaugumu pret pagājušā gada oktobri. HUYNDAI panākumos nopelns ir arī tā jaunajam elektroauto IONIQ, kas ar 9 vienībām ir Oktobra populārākais jaunais elektroauto. Tam seko MAZDA, NISSAN un ŠKODA, katra ar 5 vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.

Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.

Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārliecinoties, ka nepieciešams steidzami risināt Covid-19 atbalsta saņemšanas jautājumu skaistumkopšanas nozarē, jāveido nozarei specifisks atbalsta pasākums, lai sniegtu atbalstu.

Tā trešdien pēc tikšanās ar skaistumkopšanas nozares pārstāvjiem izteicās finanšu ministrs Jānis Reirs. “Skaistumkopšanas nozare ir viena no visvairāk cietušajām nozarēm Covid-19 krīzē, turklāt, atšķirībā no pagājušā gada novembra un decembra, šā gada janvārī šīs nozares darbība būs pilnībā ierobežota. Nozarē strādā aptuveni 9000 speciālistu, tomēr atbalstam līdz šim pieteikušies tikai pusotrs tūkstotis. Redzējām, ka nepieciešams steidzami risināt šo jautājumu, tādēļ pilnveidosim informēšanu par pieteikšanos atbalstam, kā arī veidosim nozarei specifisku atbalsta pasākumu, lai sniegtu atbalstu,” norāda J. Reirs.

Finanšu ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām sākusi darbu pie speciāla atbalsta instrumenta izstrādes, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos. Piedāvātais risinājums paredz palīdzības atbalstu ārkārtējās situācijas laikā darba ņēmējam, individuālajam komersantam, pašnodarbinātajai personai vai patentmaksātājam, kas sniedz friziera, manikīra un pedikīra, kosmētiķa, kosmetologa un masiera pakalpojumus. Plānots, ka pabalsta apmērs būs ne mazāks kā 500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lauksaimniecība – sentēvu tradīciju glabātāja vai nākotne ar plašām iespējām?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 09.08.2018

1. attēls. Lauksaimniecības (augkopības, lopkopības, medniecības un zivsaimniecības) nozares īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā 2015. gadā, %

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Iespējams, plusu vairāk nekā mīnusu

Elīna Pankovska, 21.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gandrīz gadu atkal ir aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu viesmīlības nozarei, kas varētu būt 12%.

Tas tiek minēts kā viens no glābšanas riņķiem ēdināšanas nozarei, kurā joprojām ir liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Tika pieļauta iespēja, ka likmi varētu samazināt jau no šī gada, tomēr tas vēl nav noticis. Viens no Finanšu ministrijas nosacījumiem, lai likmi samazinātu, ir ģenerālvienošanās noslēgšana. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) prezidents Jānis Jenzis norāda, ka šobrīd visi spēki un resursi ir koncentrēti ekonomiskai modelēšanai, lai panāktu neitrālu fiskālo efektu, kas varētu veidoties, samazinoties PVN ieņēmumiem.

Vienas no bažām ir, ka likmes samazināšana radīs negatīvu fiskālo telpu aptuveni 40 milj. eiro apmērā. Tomēr, iespējams, ka efekts varētu būt pilnīgi pretējs, līdzīgi kā tas bija ar samazinātās PVN likmes piemērošanu Latvijā raksturīgiem augļiem un dārzeņiem. Proti, lai gan bija prognozēts, ka PVN ienākumi pēc likmes samazināšanas krietni samazināsies, izrādījās, ka galu galā tie pieauga. Līdz ar to paredzēt samazinātās PVN likmes ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem nav iespējams. Tas būs atkarīgs arī no kopējās nozares uzvedības. Faktiski PVN samazināšana būtu viens no instrumentiem, kā būtiski samazināt ēnu ekonomiku ēdināšanas nozarē, un, visticamāk, ja PVN tiks samazināts, tad tas nedos nozares uzņēmumiem papildu peļņu, bet gan ļaus, piemēram, pāriet no aplokšņu algām uz legālām algām, nomaksājot nodokļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Šantāža ar nodokļu likmēm solās būt veiksmīga

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja jūs mums samazināsiet PVN likmi, mēs iziesim no ēnu ekonomikas un būsim godīgi un likumpaklausīgi pilsoņi. Ja nē, nu tad, piedodiet, bet turpināsim šmaukties arī turpmāk.

Vai izklausās pēc šantāžas, uz kuru reti kura valsts parakstītos? Latvija ir labs piemērs tam, ka šāda šantāža strādā. Valdība apsver domu pazemināt PVN likmi viesmīlības nozarei, pretī saņemot apsolījumu beigt maksāt aplokšņu algas. Lieliski! Tie, kas to godīgi visu laiku ir darījuši, lai dara arī turpmāk, un nekādi atvieglojumi nepienāksies. Es neņemos spriest, cik pamatoti vai nepamatoti ir samazināt PVN likmi vienai vai otrai nozarei, lai gan ekonomisti šādus atsevišķus izņēmumus nekad nav atbalstījuši. Mani mulsina pati komunikācijas forma. Ja ir ekonomiski apsvērumi, kādēļ kādai nozarei radīt izņēmumu vispārējā nodokļu maksāšanas kārtībā, būtu labi tos minēt. Taču paziņot, ka tas tiek darīts apmaiņā pret likumu ievērošanu, ir, mazākais, dīvaini. Tad jau arī, piedodiet, zagļi varētu teikt – dodiet mums kādus bonusus, tad mēs vairs nezagsim. Izklausās nepieņemami un absurdi. Bet gadījums ar viesmīlības nozari ir tieši šāds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nozares pārstāvji izsakās skarbi par nākotni, cerības liek uz samazināto PVN likmi

Jaunā gada prognozes ēdināšanas nozarē īpaši neatšķiras no pagājušā gada vērtējuma. Proti, aktuālākais jautājums ir saistīts ar vēlmi nozarē ieviest samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Ēdināšanas biznesa pārstāvji uzskata: ja šāds lēmums tiktu pieņemts, tas faktiski būtu glābšanas riņķis, kas palīdzētu nozarei sakopties un iziet no ēnu ekonomikas. Šobrīd restorāni balansē uz izdzīvošanas robežas, bet daži savu pastāvēšanu jau ir beiguši. Tā norāda pirms gada dibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB). Nozare vēlētos, lai jau no šā gada ēdināšanas nozarei tiktu piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Tomēr, lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm ir svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. LRB biedrības vadītājs Jānis Jenzis, runājot par pēdējā gadā paveikto, atzīmē, ka nozare pakāpeniski kļūst «baltāka», bet ar esošo nodokļu slogu tās pašsakārtošanās rezerves ir gandrīz izsmeltas. Proti, turpina palielināties nozares nodokļu parādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos noteikumus par valsts atbalstu mājputnu nozarei un cūkkopības nozarei, lai mazinātu Covid-19 izplatības negatīvo ietekmi, informē ZM.

Noteikumi par valsts atbalstu mājputnu nozarei paredz piešķirt 9,35 miljonu eiro atbalstu, no šīs summas negūto ieņēmumu atbalstam - 7,6 miljonus eiro un nesegto pastāvīgo izmaksu atbalstam - 1,75 miljonus eiro.

Negūto ieņēmumu atbalstu piešķir par EBIT samazinājumu atbalsta periodā, salīdzinot ar vidējo EBIT vērtību 2017.-2019.gada attiecīgajos periodos. Savukārt nesegto pastāvīgo izmaksu atbalsts būs no 70 līdz 90 procentiem no nesegtām pastāvīgām izmaksām.

Atbalsts tiek piešķirts par periodu no 2020.gada marta līdz 2021.gada maijam.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam līdz šī gada 1.augustam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz iesniegums, kurā norādīta neto apgrozījuma krituma saistība ar Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktajiem ierobežojumiem. Kā arī jāiesniedz zvērināta revidenta apstiprinātas operatīvās bilances un informācija, kas nepieciešama atbalsta aprēķināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīspusēja sadarbība – ģenerālvienošanās

Rita Pfeifere, Industriālo nozaru arodbiedrības priekšsēdētāja, 29.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālvienošanās ir trīs pušu apliecinājums par gatavību sadarboties, kur darba ņēmēji, darba devēji un valsts apņemas konkrēto nozari attīstīt tā, lai ieguvēji būtu visi tajā strādājošie. Jau 2019.gada decembrī stikla šķiedras nozarei izdevās noslēgt nozares Ģenerālvienošanos.

Stikla šķiedras nozares Ģenerālvienošanās mērķis ir veicināt abpusēju sadarbību sociālā dialoga attīstībā darba tiesību, darba aizsardzības, darba produktivitātes, labvēlīgas sociālās vides radīšanā nozarē nodarbinātajiem darba ņēmējiem un attīstīt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas jomas izaugsmi un nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanu.

Taču pēc vairāku gadu strādāšanas, ievērojot to, par ko vienojāmies, redzam gan ieguvumus, gan arī atsevišķus jautājumus, kuru risināšana ir iestrēgusi.

Ja raugāmies uz ieguvumiem, varu minēt trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, pats process bija ļoti svarīgs, jo arodbiedrība kopā ar uzņēmējiem sarunu ceļā nonāca līdz galvenajiem jautājumiem, kas nozarei ir būtiski un risināmi ar visu trīs pušu iesaisti. Ir daudz darbiniekiem svarīgu jautājumu, ko iespējams risināt uzņēmuma līmenī, savukārt visai nozarei būtiskākos risinājumus varējām fiksēt nozares Ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien Ministru kabinets atbalstīja priekšlikumu papildināt dīkstāves atbalsta regulējumu skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem saistībā ar noteiktajiem Covid-19 drošības pasākumiem.

Atbalsta apmērs ir paredzēts no 500 līdz 1000 eiro.

Analizējot līdzšinējo situāciju ar pieteikšanos atbalstam, kā arī ņemot vērā samērā zemo aktivitāti tieši skaistumkopšanas nozarē, Finanšu ministrija (FM) sadarbībā ar nozares asociācijām sagatavoja grozījumus dīkstāves atbalsta regulējumā, jo nozarē strādājošo struktūra ir ļoti atšķirīga, proti, tās pārstāvji strādā dažādos nodokļu režīmos.

Piedāvātais risinājums paredz atbalsta par dīkstāvi piešķiršanu no 2021.gada janvāra uz laiku, kamēr ir liegums darboties skaistumkopšanas nozarei, visiem skaistumkopšanas nozarē strādājošajiem, kas nozarē bija nodarbināti 2020.gada oktobrī vai novembrī, vai decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Nodokļu likmes nav spēļmantiņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 02.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidošanas sarunās viena no tēmām, kas pietiekami skaļi izskan no atsevišķiem politiķiem, ir, ka dažādās nozarēs un reģionos varētu būt diferencētas nodokļu likmes.

Pirmajā mirklī tā šķiet ļoti laba ideja, kas paredz gana lielu elastību. Būtu taču jauki, ja Aucē būtu zemāki nodokļi nekā Rīgā, un, ja gribam atbalstīt kādu nozari, tad piešķiram nodokļu atlaidi. Praksē tas ir daudz komplicētāk, uzsver DB aptaujātie eksperti. Vispirms par diferencētām likmēm dažādām nozarēm.

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš skaidro, ka ir ļoti augsta varbūtība, ja kādai nozarei vai uzņēmumam tiks piešķirtas nodokļu atlaides, Eiropas Komisija (EK) to traktēs kā neatļautu valsts atbalstu. Tas pats attiecas uz nodokļu atlaidēm lieliem investoriem. M. Āboliņš norāda, ka katra valsts gudri cenšas atbalstīt investīcijas un to piesaisti, taču tas jādara tā, lai EK neierosinātu pārkāpumu procedūru par neatļautu valsts atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdinātāji cer, ka jau no nākamā gada nozarei varētu tikt piemērota samazināta PVN likme, kas budžeta

ieņēmumus no šī nodokļa kategorijas nebūt nesamazinātu, bet gan, gluži pretēji, – varētu pat veicināt. Nozare

arī cer uz ģenerālvienošanos par minimālo algu 640 eiro apmērā.

Pēdējā gada laikā ēdināšanas nozarē atkal aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu, kas varētu risināt jomas problēmas un palīdzētu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Ja viss noritēs gludi, tad, iespējams, jau no nākamā gada ēdināšanas nozarei varētu tikt piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm būtu svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Vienošanos par minimālo algu nozarē jau ir noslēguši būvnieki, un tai gatavojas arī apsardzes nozare. Jāatgādina, ka pērn decembrī nodibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB) pievērsusi gan Finanšu ministrijas (FM), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību un, pēc biedrības vadītāja Jāņa Jenža teiktā, LRB negrasās atkāpties. Pašlaik izskatās, ka, visticamāk, barteris starp nozari un FM notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru