Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Vietējās rīcības grupām zivsaimniecības jomā nākamajā plānošanas periodā būs pieejams atbalsts vairāk nekā 70 miljonu eiro apmērā, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Valsts un ES atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai.

Noteikumu projekts nosaka atbalsta piešķiršanu vietējās attīstības stratēģijas sagatavošanai zivsaimniecībā, tostarp mazo ostu attīstībai. Kopējais pieejamais publiskais finansējums būs 320 000 eiro apmērā, no kā 217 600 eiro ir Eiropas Savienības (ES) Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai finansējums un 102 400 eiro - Lauku attīstības programmas 2014.-2020.gadam (LAP) valsts līdzekļu finansējums. To saņems vietējās rīcības grupas, kurām tiks apstiprināts projekta iesniegums.

Savukārt vietējās attīstības stratēģiju īstenošanai LAP pasākumā būs pieejams publiskais finansējums 69,58 miljonu apmērā, no kura 47,31 miljons ir ES fonda (ELFLA) finansējums un 22,26 miljoni eiro - valsts finansējums.

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā vērtēšanas komisija, kuras sastāvā darbojās uzņēmēju un zinātnes organizāciju kā arī valsts pārvaldes institūciju pārstāvji, pieņēmusi gala lēmumu par 7 975 000,00 eiro piešķiršanu zinātnisko atklājumu komercializēšanai, informē LIAA.

Finansējums tiek piešķirts ES līdzfinansētajā Tehnoloģiju pārneses programmā, lai veicinātu augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu radīšanu.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir veicināt tehnoloģiju pārneses procesu Latvijā un panākt, ka dažādu jomu zinātnisko pētījumu rezultāti tiek īstenoti kādā praktiski un komerciāli pielietojamā veidā. Tās var būt, piemēram, izstrādātas idejas jaunu vakcīnu un zāļu, jauna veida biodīzeļdegvielas, dažādu sensoru un virtuālās realitātes platformu radīšanā.

LIAA norāda, ka Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu mūsu ekonomikai. Lielu daļu savu atklājumu mūsu zinātnieki jau agrīnā stadijā par salīdzinoši nelielu samaksu nodod tālākai izpētei ārvalstu zinātniskajiem institūtiem, vai arī jau sākotnēji strādā šo ārvalstu partneru uzdevumā. Tehnoloģiju pārneses programma ir iespēja piesaistīt finansējumu līdz 300 tūkstošiem eiro vienam projektam, lai pētniecības darbu līdz gala produktam vai produkta prototipam veiktu Latvijā.

Anniņmuižas vēsturisko ēku Rīgā, Jūrmalas gatvē 76 (oficiāli - vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis «Anniņmuižas dzīvojamā ēka») šobrīd iecerēts pārdot, savukārt, Anniņmuižas biedrība «Riga Annenhof» saskata tajā potenciālu kļūt par visas apkaimes kultūras vietu.

Anniņmuižas izcelsme ir sena. Pirmās rakstītās ziņas saistās ar 17. gadsimta pirmo pusi, taču ēka, par kuru ir šis raksts, ir jaunāka un nav uzcelta vecajā muižas vietā, bet gan novirzīta nedaudz uz Rīgas pusi teritorijā, ko pirms tam aizņēma muižai piederošs mežs. Par Jaun-Anniņmuižas celtniecības laiku var uzskatīt 19. gadsimta otro pusi - laiku pēc 1865. gada un, visai iespējams, pat pēc 1875. gada. Katrā ziņā 1904. gada shematiskais plāns parāda, ka ir uzcelta jaunā dzīvojamā ēka un eksistē parka teritorija un teritorija ap celtni tā, kā to detalizēti parāda vēlākie plāni, liecina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes rīcībā esošais objekta vēsturiskās izpētes materiāls.

Nesamērīgais valsts atbalsts elektroenerģijas ražotājiem obligātā iepirkuma ietvaros ir ilgtermiņa problēma, kas būs jārisina arī jaunajai valdībai, piektdien, 27.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Nākotnē lielāka uzmanība jāpievērš atbalsta saņēmēju kontrolei, kā arī jāmeklē kompromiss, lai pārtrauktu šo bezjēdzīgo valsts atbalsta politiku, intervijā DB norāda uzņēmuma Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs un bijušais premjerministrs Aigars Kalvītis. Viņš nenoliedz, ka obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pirmsākumi meklējami viņa valdības laikā, taču piebilst, ka līdz 2007.gadam OIK slogs bija neliels un samērīgs.

Kā vērtējat šobrīd izveidojušos situāciju, kad OIK slogs elektroenerģijas patērētājiem kļuvis nepanesams?

Jāsaka, ka jebkurš nesamērīgs atbalsts ir slogs patērētājiem. Atbalsts obligātā iepirkuma (OI) ietvaros nesamērīgs kļuva 2009.gadā, kad Valda Dombrovska valdība pieņēma lēmumu par grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.221, kas pavēra vārtus neierobežotai OIK sloga uzkraušanai patērētājiem. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) jau toreiz valdību brīdināja, ka, piemērojot MK noteikumos ietverto formulu arī stacijām, kuru jauda pārsniedz četrus megavatus, elektroenerģijas OI izmaksas un lietotāju maksājumi par elektroenerģiju palielināsies. Neraugoties uz SPRK iebildumiem, grozījumi tika apstiprināti. Jāpiebilst, ka svarīgi ir atskatīties arī uz OIK vēsturi. Laikā, kad es biju valdības vadītājs, Eiropas Savienība (ES) izvirzīja mērķi līdz 2020.gadam palielināt atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvaru enerģijas gala patēriņā. OIK lielākā problēma ir tā, ka viss tika salikts vienā katlā, jo atbalsts zaļajai enerģijai un subsīdijas koģenerācijai ir divas dažādas lietas. Ja mēs vērtējam procentuāli, tad atbalsts AER veido tikai nelielu daļu no kopējā OIK sloga. Šobrīd nozares, kas saņem atbalstu obligātā iepirkuma ietvaros, tiek uzskatītas par sliktām, bet patiesībā viss slēpjas samērīgumā.

Rudenī plānots uzsākt atbalsta sniegšanu uzņēmējiem jaunu produktu ieviešanai ražošanā un jaunu eksporta tirgu apgūšanai, kā arī nodarbināto apmācībām, informē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.

EM izstrādājusi un šā gada 30. aprīlī saskaņošanai nodevusi trīs jaunā ES fondu plānošanas perioda 2014. - 2020. gadam programmas uzņēmējiem, kuru ietvaros komersantiem būs pieejams atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā un ārējo tirgu apgūšanai, kā arī nodarbināto apmācībām. Plānots, ka atbalsts uzņēmējiem šo jauno programmu ietvaros būs pieejams šā gada rudenī.

Atbalsta pasākuma Atbalsts jaunu produktu ieviešanai ražošanā ietvaros uzņēmējiem tiks sniegts atbalsts jaunu ražošanas iekārtu iegādei, lai paaugstinātu komersantu produktivitāti.

Plānots, ka atbalsts tiks sniegts 35 % apmērā no kopējām iekārtu iegādes izmaksām. Maksimālais atbalsts vienam komersantam – 2 miljoni EUR. Projekta kopējās izmaksas nevar būt mazākas par 50 000 EUR. Plānots, ka atbalsts būs pieejams 30 – 70 komersantiem.

Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Pirms trim gadsimtiem, 18. gadsimta pirmajā pusē, tagadējā Vidzemes teritorijā sāka darboties hernhūtieši jeb brāļu draudzes. Šis laiks un kustība pamatoti tiek dēvēta par Latvijas modināšanu, jo lika cilvēkiem apzināties savu vērtību, noticēt sev un tam, ka labāka dzīve ir atkarīga no mums pašiem.

Kā iznākums – savulaik plaši pazīstamā Piebalgas amatniecība, kā arī Rīgas mastu šķirotāja, pirmā latviešu lieluzņēmēja Jāna Šteinhauera ekonomiskā un politiskā darbība. Tā iedvesmoja zemnieku kārtas pārstāvjus Latvijā izglītoties, veidot spēcīgas saimnieciskās vienības, kā arī panākt lielāku ietekmi dažāda līmeņa varas struktūrās. Tālāk jau nākamajā gadsimtā – jūrskolu iniciatīva un veiksmīgie latviešu kārtas kuģu būvētāji un būvuzņēmēji. Vai šodien Latvija nav līdzīgā situācijā? Lai panāktu pārmaiņas, ir jānotic pašiem sev – šogad izstrādātajai Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijai ir visas iespējas kļūt par modināšanas pamatu visplašākajā sabiedrībā.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmā «Atbalsts pētniecības rezultātu komercializācijai» tehnoloģiju pārnesei piesaistījusi gandrīz 1,8 milj. eiro, informē RTU.

LIAA divās konkursa kārtās atbalstījusi 11 RTU zinātnieku izstrādātas potenciāli komercializējamas tehnoloģiju idejas, kam veikta tehniski ekonomiskā priekšizpēte un izstrādāta komercializācijas stratēģija. Tālākai attīstībai un tehnoloģiju pārneses pasākumu īstenošanai atbalstītas piecas no tām.

RTU zinātnieki turpina attīstīt Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas vadošā pētnieka Andra Šutkas vadībā radītu nulles enerģijas tehnoloģiju farmācijas uzņēmumu notekūdeņu attīrīšanai no īpaši noturīga organiska piesārņojuma. Savukārt RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta zinātnieki izstrādā dabisku termoiepakojuma materiālu no Latvijā plaši pieejama skuju koku zaleņa un tehnoloģiju omega-3 eļļas ieguvei no biodegradējamiem citu nozaru ražošanas atkritumiem, izmantojot mikroorganismus.

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Atbalsta pasākumi uzņēmumiem saistībā ar ierobežojumiem Covid-19 izplatības mazināšanai Latvijā apstiprināti nepamatoti novēloti un varētu nākties tos pārskatīt, atzina banku analītiķi, prognozējot, ka novembrī atbalsta kritērijiem varētu kvalificēsies ļoti mazs skaits uzņēmumu.

Vienlaikus banku analītiķi pozitīvi novērtēja apņemšanos paplašināt atbalstu.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš minēja, ka šobrīd jau ir pagājušās vairāk nekā divas nedēļas kopš Latvijā atkārtoti ir izsludinātā ārkārtējā situācija, taču atbalsta pasākumi ekonomikai ir apstiprināti tikai šobrīd, kas ir nepamatoti novēloti.

"Daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmējiem nav laika gaidīt vairākas nedēļas, jo biznesā lēmumi ir jāpieņem nekavējoties. Kopš pavasara Covid-19 otrais vilnis ir bijis lielākais risks ekonomikai un 2021.gada budžeta projektā pat ir iekļauts makroekonomiskās attīstības scenārijs otrā Covid-19 viļņa gadījumā. Tādēļ man šī kavēšanās nav saprotama, jo ir bijis pietiekami daudz laika ekonomikas atbalsta instrumentus sagatavot savlaicīgi," sacīja Āboliņš.

Lai arī lielākajā daļā Covid-19 atbalsta programmu ir noteikta prasība par atbalsta saņēmēju publiskošanu, kopumā šajā jomā nav ievērota konsekventa pieeja, secinājusi Valsts kontrole (VK).

VK vērtējumā, atšķiras publiskojamās informācijas tvērums - gan attiecībā uz informācijas apjomu, gan atbalsta saņēmēju loku. Revidenti norāda, ka daļu informācijas valsts institūcijas nav publiskojušas, tā vairs nav publiski pieejama vai arī publiskotā informācija nav pilnīga.

Lai palīdzētu lēmumu pieņēmējiem izvērtēt līdzšinējo atbalstu Covid-19 seku mazināšanai un mācītos no pieredzes, VK ir veikusi situācijas izpēti, vienkopus apkopojot un salīdzinot informāciju par tām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanas atbalsta programmām, kuras var klasificēt kā tiešu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem.

VK padomes locekle Inga Vilka skaidro - ja netiek nodrošināta caurskatāma, aktuāla un pilnīga informācija par Covid-19 seku mazināšanas valsts atbalsta programmās sniegto atbalstu, tā apmēru konkrētiem saimnieciskās darbības veicējiem un programmu pārvaldīšanas izdevumiem, sabiedrība nevar gūt pārliecību par valsts budžeta līdzekļu atbildīgu un efektīvu izlietojumu.

Pēdējos gados pasaules un arī Latvijas ekonomiku satricinājusi gan globālā pandēmija, gan Krievijas izraisītā karadarbība Ukrainā, kas novedusi pie strauja energoresursu cenu kāpuma. Visos gadījumos valsts sniegusi gan finansiālu, gan cita veida atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Atbalsts sasniedzis Latvijas vēsturē vēl nebijušus apjomus, norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

“Mans kā finanšu ministra galvenais uzdevums ir nodrošināt to, ka budžeta iespējas un aizņemšanās apjoms tiek sabalansēts ar ekonomikas attīstības un sociālajām vajadzībām. Covid laikā mums šo balansu izdevās atrast – aizņemties tieši tik, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka bezdarbs nepārsniedz mūsu noteikto līmeni,” saka J.Reirs.

Lai ierobežotu Covid-19 vīrusa izplatību un pēc iespējas ātrāk piedāvātu uzņēmējiem un darba ņēmējiem tādus risinājumus, kas būtiski atvieglotu globālās pandēmijas radītās ekonomiskās problēmas, 2020. gada sniegtais atbalsts bijis 1,28 miljardu eiro jeb 4,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā, savukārt 2021. gadā tas sasniedzis 2,28 miljardus eiro jeb 6,9% no IKP. 2022. gadā līdz jūnija beigām atbalsta pasākumiem piešķirti 437,2 miljoni eiro jeb 1,2% no IKP.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra līdz š.g. 1. oktobrim ir pagarinājusi projektu iesniegšanas termiņu energoefektivitātes uzlabošanai apstrādes rūpniecībā. Eiropas Savienības (ES) fondu programmas trešajā atlases kārtā no Kohēzijas fonda investīcijām pieejami gandrīz 11,7 miljoni eiro.

ES fondu atbalsts - 11 679 793 eiro - paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas.

Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Projektu iesniegumu sagatavošanai un iesniegšanai termiņš pagarināts par četriem mēnešiem, jo programmas īstenošanas nosacījumos tiek plānoti grozījumi. Ar grozījumiem plānots precizēt atbalsta piešķiršanas nosacījumus, t.sk. pārskatot pieļaujamo atbalsta intensitāti un precizējot attiecināmo izmaksu un atbalsta apmēra aprēķināšanas kārtību.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Recesiju nemanījušās kūdras nozares noturēšanās pašreizējās pozīcijās, nemaz nerunājot par attīstību, bez valsts apstiprināta nozares stratēģiskā attīstības plāna un arī izmaiņām normatīvajos aktos par dedzināmās kūdras izmantošanu Latvijā nav iespējama

Tāds ir secinājums pēc DNB Bankas rīkotās apaļā galda diskusijas. Valstij ir jāpārskata sava attieksme pret resursu, kurš ir tepat zem mūsu kājām, jo pašlaik kūdra vairs nav energoresurss, kāda tā ir Igaunijā, Zviedrijā, Somijā, Lietuvā, pat Baltkrievijā. Tas ir būtiski ne tikai no energodrošības viedokļa, bet arī no izmaksu skatupunkta. Lai arī Latvija neatkarību atguva pirms vairāk nekā ceturtdaļgadsimta, tomēr joprojām nav izstrādātas un apstiprinātas kūdras nozares attīstības stratēģijas, tādējādi uzņēmējiem nākotne ir neskaidra, un līdz ar to investīcijas, kuras varētu tikt ieguldītas Latvijā šajā nozarē, silda citu valstu ekonomiku. Dabas vērtību aizsardzības politika ir vērsta uz to, lai aizsargātu jebkādu dabas vērtību, tādējādi apgrūtinot jaunu platību nodošanu kūdras ieguvei. Kūdras, atšķirībā no daudzām citām ES dalībvalstīm, Latvijai ir ļoti daudz (1,5 miljardi t), turklāt tās apjoms ik gadu turpina pieaugt vismaz par 1,2 milj. t, un ik gadu iegūstot ap 0,8 milj. t kūdras, šādos apjomos var turpināt iegūt vismaz 800 gadus. Kūdras nozarei arī vairāk jāinformē sabiedrība par tās devumu tautsaimniecībai – darba vietām (tiešajām un saistītajām), samaksātajiem nodokļiem, eksporta ieņēmumiem utt.

Kopš 2007. gada Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu ir izmantojuši simtiem Latvijas uzņēmumu un pašvaldību, un arī tagad ir pieejamas vairākas atbalsta programmas. Taču, gadiem ejot, tiek pilnveidotas Eiropas Savienības attīstības stratēģijas, tostarp finanšu subsīdiju piešķiršanas noteikumi. Eiropas projekti 2007. un 2017. gadā ir atšķirīgi – ES fondu stratēģiskie mērķi ir mainījušies, tāpēc pirms pieteikšanās līdzfinansējuma saņemšanai ir vērts iepazīties ar jauniem noteikumiem. Turpiniet lasīt, lai uzzinātu, kā ir mainījušās ES fondu stratēģijas un kādas ir aktuālas atbalsta programmas!

Lisabonas stratēģija 2007. - 2013.

2007. gadā sākās otrais pilnais ES fondu izmantošanas periods kopš iestāšanās Eiropas Savienībā.

2007. - 2013. gadu stratēģijas ietvēra šādu pamatraksturojumu:

- līdzfinansējumu piešķīra pieci ES fondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds (KF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF);

- līdzfinansējuma piešķiršanas pamatā bija Lisabonas stratēģijas principi: ilgtspējīga zināšanu ekonomika, jaunu darbavietu radīšana un - sociālās vienotības atjaunošana;

- tika atbalstīti trīs mērķi: konverģence, reģionu konkurētspējas un nodarbinātības veicināšana un Eiropas teritoriāla sadarbība;

Palīdzības plāns ārkārtas situācijas dēļ skartajiem uzņēmumiem ir izstrādāts pavirši, jo tiek ņemts vērā uzņēmuma pēdējo trīs mēnešu apgrozījums, bet netiek domāts par uzņēmējiem, kurus krīze skāra arī vasarā, komentēja koncertaģentūras "PositivusMusic" vadītājs, koncertzāles "Palladium" līdzīpašnieks Ģirts Majors.

Viņš norādīja, ka pašlaik atbalsta pasākumi attiecas uz uzņēmumiem, kuri izjutuši apgrozījuma kritumu vien pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas. "Daudzi ir nonākuši situācijā, kad to darbība tika apturēta jau pirms ārkārtējās situācijas ieviešanas. Ko darīt šiem uzņēmējiem?" vaicāja Majors.

Viņš uzskata, ka, lai vērtētu to, vai uzņēmumu ir skārusi krīze vai nē, bija jāraugās uz pirmskrīzes rādītajiem, nevis uz vasarā nopelnīto. "Ir uzņēmēji kuriem vasarā ir bijis kaut kāds apgrozījums, bet koncertu rīkošanā atsevišķos sektoros jau no marta nav apgrozījuma. Sanāk, ka šajā situācijā palīdzības rīki uz viņiem neattiecas, tātad arī nepalīdz, kaut arī šos uzņēmumus krīze ir skārusi visvairāk," teica Majors.

Dīkstāves pabalstu izmaksa un algu subsidēšana izmaksās 85,83 miljonus eiro, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) informācija.

Otrdien valdība lems par EM izstrādātajiem priekšlikumiem uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, kas paredz izmaksāt dīkstāves pabalstus līdz 1000 eiro apmērā, kā arī subsidēt Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu darbinieku algas līdz 500 eiro.

EM aprēķini liecina, ka dīkstāves atbalstam varētu kvalificēties 134 119 darbinieki, kuriem dīkstāves pabalstu izmaksai no budžeta varētu novirzīt 65,71 miljonu eiro.

Arī algu subsīdiju atbalsts varētu būt nepieciešams 134 119 darbiniekiem, bet šim mērķim no budžeta varētu novirzīt 20,12 miljonus eiro.

Minētie valsts budžeta izdevumi no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plānoti vienam mēnesim, kas varētu rasties Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas dēļ.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Uzņēmējdarbības atbalsta programmas spēlē būtisku lomu uzņēmumu attīstībā, piedāvājot dažāda veida atbalsta instrumentus. Programmu atbalsts sniedz uzņēmumiem iespēju attīstīties un konkurēt globāli.

Jau vairāk nekā 10 gadus strādājot ar Eiropas Savienību (ES) fondu projektiem un cieši sadarbojoties ar Latvijas uzņēmumiem, varu teikt, ka uzņēmumi varētu pilnvērtīgāk izmantot atbalsta programmu piedāvātās iespējas. Ir arī redzams, ka nereti uzņēmumiem nav skaidrs, kā šīs programmas var palīdzēt uzlabot viņu konkurētspēju, attīstīties starptautiski vai veicināt inovāciju ieviešanu.

Mana absolūtā pārliecība ir, ka uzņēmējdarbības atbalsta programmas ir fascinējošs instruments, kas uzņēmumiem piedāvā ļoti plašu atbalsta spektru, tāpēc vēlos dalīties ar savu redzējumu un sniegt dažus ieteikumus, kas, iespējams, varētu pamudināt uzņēmumus aktīvāk izmantot uzņēmējdarbības atbalsta programmu sniegtās priekšrocības. Tas ir tā vērts!