Valdība otrdien, 2.decembrī, skatīs Ministru kabineta vēstuli Saeimas komisijai par situāciju ar neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšanu Rīgai, paužot, ka atbalsta šo automašīnu iegādi, neizmantojot ārpakalpojumu.

Vēstulē Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijai ir uzskaitīti vairāki iemesli, kāpēc līdz šim ir izmantots ārpakalpojumus, kā arī faktori, kas liecina par labu automašīnu iegādei, vairs neizmantojot ārpakalpojumu, kā tas ir patlaban.

Veselības ministrija aprēķinājusi, ka, izmantojot ārpakalpojumu, ir plānota ekonomija 4,8 miljonu eiro apmērā turpmākajos septiņos gados. Bet, lai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) pārņemtu operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanu Rīgas reģionālajā centrā, ir nepieciešams papildu finansējums 2,26 miljonu eiro apmērā. Savukārt pilnvērtīga neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnu nodrošināšana bez ārpakalpojuma piesaistes būtu iespējama ne ātrāk kā nākamā gada oktobrī, jo pēc jauno automašīnu iepirkšanas ir nepieciešams tās aprīkot un tas var prasīt vismaz desmit mēnešus.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Valsts sekretāru sanāksmē izskatīts noteikumu projekts, kas aktualizēs Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) maksas pakalpojumu cenrādi atbilstoši faktiskajām izmaksām, kā arī precizēs sniegto pakalpojumu klāstu, informē Veselības ministrija.

NMPD atbilstoši nolikumam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem pirmsslimnīcas posmā, kā arī papildus sniedz maksas pakalpojumus, kā piemēram, nodrošina neatliekamo medicīnisko palīdzību masu pasākumos, nodrošina plānveida medicīnisko transportēšanu, veic ārstniecības personu apmācību, pirmās palīdzības pasniedzēju apmācību u.c.

NMPD sniegto maksas pakalpojumu cenas nav mainītas vairākus gadus un ir balstītas uz 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem. Pērn NMPD veicis pakalpojumu izcenojumu aktualizēšanu atbilstoši faktiskajām cenām un secināts, ka tās ir palielinājušās par 37,7%, savukārt atalgojums palielinājies par 47,2% salīdzinājumā ar 2012.gadā aprēķināto cenu.

Latvijā šis ir kārtējais gads, kad, slimnīcām slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu mūsu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai, atklātā vēstulē valsts augstākajām atbildīgajām amatpersonām norāda Latvijas ārpus Rīgas neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu vadītāji.

Ik gadu atkārtojas situācija, kad ierobežota finansējuma dēļ veselības aprūpes sektoram netiek nodrošināts atbilstoši valdības deklarācijā iekļautais solījums par finansējumu - 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts vēstulē.

«Ņemot vērā finanšu krīzi 2009. gadā un notikušās reformas veselības aprūpes jomā, ir notikusi slimnīcu tīkla optimizācija, un šobrīd neatliekamā medicīniskā palīdzība tiek sniegta tikai 16 pilsētās. Tai pašā laikā tiek ieviesti ar vien jauni kvalitātes kritēriji slimnīcām, kuri ir pretrunā iedzīvotāju veselības uzlabošanai un uzturēšanai,» teikts ārstu parakstītajā vēstulē. Kā piemēru šai pretrunai ārsti min situāciju, kad tiek minimizēts ārstēšanās laiks slimnīcā, kas noved pie neizārstētu pacientu izrakstīšanas no slimnīcām tālākai ārstēšanai ģimenes ārsta uzraudzībā, nestacionēto pacientu īpatsvara kvalitātes rādītāju u.c. problēmas.

Par Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora pienākumu izpildītāju veselības ministrs Guntis Belēvičs šodien iecēlis līdzšinējo NMPD Rīgas reģionālā centra vadītāja vietnieci operatīvajos jautājumos Sarmīti Villeri.

S.Villere ir ārste-pediatre un sertificēta, apmācīttiesīga neatliekamās medicīnas ārste, kuras darbs gandrīz 30 gadus ir saistīts ar pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un organizēšanu.

Kopš 2009.gada S.Villere ieņēmusi NMP dienesta Rīgas reģionālā centra vadītāja vietnieces operatīvajos jautājumos amatu, kur darba pienākumi saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības organizēšanu un pārraudzību Rīgas reģionā. Pirms tam S.Villere strādājusi arī Katastrofu medicīnas centrā, risinot jautājumus, kas saistīti ar ārstniecības personu kvalifikāciju un apmācību, kā arī vadot lekciju ciklu par katastrofu medicīnas menedžmentu.

2014. un 2015. gadā veiktas nozīmīgas reformas būvniecības politikā, iekšējās drošības uzlabošanā, sociālās palīdzības sniegšanā, kā arī citos sektoros, lai uzlabotu ēku kvalitāti un drošību Latvijā, sociālās palīdzības pakalpojumu sniegšanu, dažādu operatīvo dienestu darbības koordināciju un rīcību ārkārtas situācijās, kas izrietēja no 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas analīzes, informē Ekonomikas ministrija.

Vienlaikus 2016. gada 26. janvāra Ministru kabineta sēdē valdība ministrijām uzdeva vēl vairākus uzdevumus, balstoties uz Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013. gada 21. novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā galaziņojumā ietvertajiem uzdevumiem.

Ekonomikas ministrijai uzdots:

- līdz 2017. gada 1. janvārim izstrādāt būvniecības nozares politikas plānošanas dokumentu, izvērtējot galaziņojumā identificētos problēmjautājumus par būvniecības procesa dalībnieku, tai skaitā uzraugošo institūciju atbildību visā būvniecības procesā, būvizstrādājumu tirgus uzraudzības atbildības precizēšanu, kā arī būvspeciālistu kompetences pārskatīšanu;

Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienests par teju 2,8 milj. Ls gatavojas iegādāties 45 jaunus operatīvos medicīniskos transportlīdzekļus, kas tiks izmantoti Latvijas reģionos.

Par automobiļu piegādi NPM dienests bija izsludinājis arī atklātu iepirkumu konkursu, kurā par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu tika atzīts Mercedes-Benz oficiālā izplatītāja Latvijā SIA Domenikss piedāvājums. Kopumā savus piedāvājumus konkursā iesniedza trīs pretendenti, Db.lv stāsta NMP dienesta pārstāvji, paužot, ka arī šobrīd lielākā daļā dienesta operatīvo transportlīdzekļu ir Mercedes-Benz un Volkswagen markas automašīnas, kuru modeļi un izlaiduma gadi ir visai atšķirīgi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu konkursa uzvarētājam būs jāpiegādā atbilstoši prasībām pārbūvēti, specifiski aprīkoti un trafarēti operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi, nodrošinot noteiktas prasības pacienta un autovadītāja nodalījumiem, prasības medicīniskās aparatūras stiprinājumiem, tāpat arī drošības, garantijas un servisa prasības. NMP dienests plāno iegādāties operatīvos transportlīdzekļus gan ar divu, gan četru riteņu piedziņu, kas uzlabos mediķu iespējas nokļūt pie pacientiem vietās, kur ceļi kļūst grūti izbraucami laika apstākļu dēļ vai pat ceļu nav vispār, Db.lv stāstīja NMP dienesta pārstāve Ilze Bukša.

Pirmdien sākušās Nacionālās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas mācības Dzīvības cena 2013 jeb Pretium Vitae 2013, kuru laikā Kundziņsalā, Ostas teritorijā, tika imitēta satiksmes autobusa sadursme ar citu transportu, kurā iesaistītas 50 cietušas personas un visi nepieciešamie glābšanas dienesti.

Kā informē Dzīvības cena 2013 organizētāji, āra apstākļos ar grimētiem statistiem, mulāžām, autobusa vraku, leģendām un īstām ārstniecības personām tiek izspēlētas gan plānotas, gan neplānotas medicīniskas situācijas negadījumā ar daudz cietušajiem.

Nacionālās neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas mācības Dzīvības cena 2013, kas norisinās no 16. līdz 18. septembrim, organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Nacionālais sabiedrības veselības institūts un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD). Tās notiek tālākizglītības programmas «Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana ārkārtas situācijās ar daudz cietušajiem» ietvaros.

Jelgavas pilsētas domes deputātu vairākums šodien nolēma palielināt braukšanas maksu pilsētas autobusos, jelgavniekiem to palielinot no 70 centiem līdz 85 centiem, bet tiem, kam nav Jelgavas pilsētas iedzīvotāja kartes, maksa augs no 70 centiem līdz vienam eiro, aģentūra LETA uzzināja domes sēdē.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, un atsaucoties uz 2009.gada 26.augustā starp Jelgavas pilsētas domi un pašvaldības kapitālsabiedrību SIA Jelgavas autobusu parks noslēgto Koncesijas līgumu par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos, dome šodien nolēma noteikt jaunu sabiedriskā transporta pakalpojumu tarifu (braukšanas maksu) Jelgavas pilsētas maršrutu tīkla pilsētas nozīmes maršrutos.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) nepiekrīt Valsts kontroles (VK) revīzijas secinājumiem, norādot, ka revīzijas laikā nav ņemta vērā informācija, kas pamato finansējuma izlietojumu operatīvo transportlīdzekļu un šoferu nodrošinājumam Rīgas reģionā, aģentūru LETA informēja NMPD pārstāve Ilze Bukša.

Dienests uzsver, ka nav pamatots izteikums par gandrīz 12 miljonu eiro izmaksu palielinājumu piecu gadu periodā pakalpojuma sniedzējam Rīgas sanitārā transporta autobāze.

Bukša uzsvēra, ka VK minētā starpība veidojas, ņemot vērā līguma slēgšanas laikā prognozēto mazāko darba apjomu, nodrošinot ar transportlīdzekļiem un šoferiem mazāku brigāžu skaitu Rīgas reģionā. Viņa stāstīja, ka piecu gadu laikā faktiski sniegts pakalpojuma apjoms, nodrošinot lielāku brigāžu skaitu.

Bukša stāstīja, ka 2010.gadā Sanitārā autobāze konkursa rezultātā pilnam pakalpojuma apjomam iesniedza finanšu piedāvājumu 45,05 miljonu eiro apmērā. Savukārt NMPD un autobāzes 2010.gada aprīļa līgumā tika iekļauta VK norādītā summa 30,7 miljonu eiro apmērā, kas būtu nepieciešama, ja 2010.gadā NMPD veidošanas gaitā Pierīgā nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu izdotos nodrošināt, pārņemot vairāku pašvaldību un ārstniecības iestāžu rīcībā esošo autoparku.

Saeima trešdien, 8.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma deputātu iesniegto likumprojektu, kas paredz izdienas pensijas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekiem, informē Saeimas Preses dienests.

Izdienas pensiju saņems NMPD ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personas, kuras nav ārstniecības personas, ja to izdienas stāžs ir ne mazāks par 20 gadiem un tās sasniegušas 55 gadu vecumu.

Pamatojot izdienas pensiju nepieciešamību, likumprojekta autori iepriekš norādījuši, ka NMPD darbinieku darba vide un apstākļi pielīdzināmi darba apstākļiem, kādos savus pienākumus pilda Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu nodarbinātie, kuri veic operatīvo darbību, tostarp glābšanas darbus; ātrās palīdzības darbinieki tiek pakļauti citu personu agresīvai rīcībai. Šie riski pielīdzināmi arī pārējām nodarbināto grupām, kuras jau šobrīd saņem izdienas pensijas.

Noskaidrojies, ka vieni no biežākajiem atpūtniekiem-nekārtību celājiem, kuri arī guvuši traumas Latvijas slēpošanas trasēs, ir mūsu kaimiņi lietuvieši.

Tuvojoties slēpošanas sezonas noslēgumam, apdrošināšanas sabiedrība Balta veikusi Latvijas kalnu slēpošanas trašu aptauju, noskaidrojot, kā slēpotāji un snovbordisti ievērojuši drošību uz kalna. Aptauja atklājusi, ka, salīdzinot ar pagājušā gada sākumu, šogad vairāk traumas guvušas sievietes un mazi bērni.

Kā liecina Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta dati, līdzīgi kā pagājušajā gadā arī šogad līdz februāra beigām kalnu slēpošanas trasēs visvairāk cietuši vīrieši, taču palielinājies traumas guvušo sieviešu un bērnu skaits. Visbiežāk traumas gūst pusaudži vai jaunieši un jauni vīrieši vecumā no 16 līdz 35 gadiem. Taču šogad nedaudz palielinājusies traumas guvušo cilvēku vecuma amplitūda. Ja 2011. gadā jaunākais traumas guvušais bija 11 gadus vecs, tad šoziem neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi steigušies palīgā vairākiem 6 līdz 11 gadus veciem bērniem. Tāpat šogad vērojams, ka palielinājies traumas guvušo skaits cilvēkiem, kuri ir vecāki par 40 un 50 gadiem.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Saistībā ar nedēļas nogalē valstī sacelto paniku par iespējamo Swedbank darbības apdraudējumu šodien uz Drošības policiju izsaukts Jelgavas novada Domes priekšsēdētājs Ziedonis Caune (ZZS) un Jelgavas Domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Tā ārkārtas domes sēdē šodien atzina Z.Caune, žēlojoties kolēģiem, ka «prese pagriež, ka es esmu vienīgais vainīgais», vēsta portāls zz.lv.

Viņš saņēma arī deputāta pārmetumus par vienpersoniska lēmuma pieņemšanu. Sēdē atklājās, ka novada administrācijas namā ažiotāža ap Swedbank valdījusi jau piektdien, kad darbinieki steigušies tukšot savus kontus.

Jau ziņots, ka Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks restrukturizācijas un Jelgavas ražotnes renovēšanas rezultātā radušās 15 jaunas darba vietas, tostarp darbā pieņemti jaunieši, kas atgriezušies no darba Anglijā, renovētās ražotnes atklāšanā pastāstīja uzņēmuma valdes locekle un ražošanas direktore Anita Parole.

Parole sacīja, ka saistībā ar nākotnes plāniem šīm 15 darba vietām nākotnē nākšot klāt jaunas vakances, jo auksti kūpinātās gaļas pārstrādes ēkai plānots renovēt otro stāvu, lai paplašinātu produktu klāstu. Ražošanas direktore pauda prieku, ka starp jaunajiem darbiniekiem ir arī ap 25 gadus veci vietējie jaunieši, kas iepriekš bijuši viesstrādnieki Lielbritānijā.

Gaļas pārstrādes uzņēmuma AS Rīgas miesnieks ražotnes renovēšanā Jelgavā ieguldīti gandrīz četri miljoni latu, šodien, atklājot renovēto ražotni, savā uzrunā pauda "Rīgas miesnieka" valdes priekšsēdētājs Juhans Mats.

Pēc iespējamo investoru pieteikšanās termiņa pagarināšanas līdz 1.septembrim Jelgavas pašvaldībā saņemts vēl viens pieteikums SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūru LETA informēja pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Egita Veinberga.

Līdz ar to pamatkapitāla palielināšanas notikumos noteiktajā termiņā ir iesniegti divi pieteikumi SIA "Jelgavas tirgus" kapitāla daļu iegūšanai.

Pašlaik notiek pieteikumu izvērtēšana, un 6.septembrī ir paredzēta SIA"Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā tiks lemts par kapitālsabiedrības jaunā dalībnieka apstiprināšanu.

Kā ziņots, SIA Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulcē nolemts līdz 1.septembrim pagarināt pieteikšanās termiņu SIA Jelgavas tirgus" kapitāldaļu iegūšanai.

Iepriekš notika pašvaldības kapitālsabiedrības Jelgavas tirgus ārkārtas dalībnieku sapulce, kurā izskatīts iesniegums par pieteikšanās termiņa pagarināšanu SIA Jelgavas tirgus kapitāldaļu iegūšanai, aģentūra LETA iepriekš uzzināja Jelgavas pašvaldībā.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Veselības ministrija nolēmusi līdz 20. decembrim īstenot sabiedrības informēšanas kampaņu par 10 tūkstošiem latu, lai samazinātu ātrās palīdzības izsaukumu skaitu.

Šim nolūkam ir izsludināts iepirkuma konkurss, kura mērķis ir atrast sabiedrisko attiecību kompāniju, kas šo kampaņu īstenos, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Ministrija esot satraukusies, ka cilvēki pārāk bieži sauc ātro palīdzību, viņi nereti ir jātransportē kilometriem tālu un tādēļ pieaug neatliekamās medicīniskās palīdzības izmaksas. Kampaņa varētu apskaidrot cilvēku prātu, ka ne vienmēr, kad slikti, jāzvana 113, skaidro laikraksts.

Veselības ministre Ingrīda Circene esot nobažījusies par lielajām naudas summām, kas tiekot tērētas benzīnam, un panākusi, ka valdības deklarācijā tiek ierakstīta apņemšanās paplašināt iespēju saņemt neatliekamo palīdzību ģimenes ārstu praksēs, tādējādi samazinot neatliekamās palīdzības izmaksas.

Jaunās ātrās palīdzības mašīnas, kas tiks pirktas līzingā no valsts līdzekļiem, pavasarī vēl netiks piegādātas, otrdien Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijā, kurā tika runāts par transporta līdzekļu iepirkumu, sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško.

Viņa informēja, ka iepirkums šobrīd ir izsludināts un VM atbild uz interesentu jautājumiem, lai no 29.aprīļa sāktu nodrošināt pakalpojumu, jo beigsies līgums par mašīnu izmantošanu ārpakalpojumā. Tomēr automašīnas vēl netiks piegādātas, tādēļ līdz rudenim tiks izmantotas 14 automašīnas, kas šobrīd atrodas rezervē, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) transporta līdzekļi no reģioniem.

Dienests darīs visu, lai pakalpojuma kvalitāte neciestu, pārliecināta VM pārstāve.

NMPD Transporta nodrošinājuma departamenta vadītājs Egīls Lapiņš apstiprināja, ka dienests mobilizēs mašīnu rezerves, kā arī atjaunos transporta līdzekļus. kas šobrīd nedarbojas.

Maskavas valdības puse vairs neplāno autorūpnīcas AMO Plant nākotni, bet Maskavā sastaptie ārzemju finansisti esot prognozējuši finansiālās situācijas destabilizēšanos Latvijā saistībā ar Valsts prezidenta rosināto Saeimas atlaišanu, par to piektdien, 3. jūnijā, AMO Plant un Jelgavas uzņēmēju tikšanās pasākumā runāja Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš (ZZS).

Rāviņš pauda prieku par jaunā, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) biedru izvirzītā prezidenta Andra Bērziņa ievēlēšanu. Jelgavas mērs izteica cerību, ka Bērziņa finansista talanti un sakari, iespējams, varētu līdzēt saglābt Latvijas pozīciju pasaules finanšu tirgū.

Daudz mazāk Rāviņš pavēstīja par Maskavā pārrunāto. Viņš pauda, ka Maskavas jaunā valdība vairs neplāno AMO Plant nākotni un rūpnīcai esot «jāsāk jauna dzīve».

Jau ziņots, ka 30. un 31.maijā Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs bija komandējumā Maskavā, lai piedalītos AS AMO Plant sadarbības padomē par uzņēmuma attīstības jautājumiem. Tā nebija dalībnieku sapulce, tāpēc nekādi lēmumi tajā netika pieņemti.

Jelgavas pilsētas pašvaldības administrācija no pašvaldības konta a/s Swedbank pārskaitījusi 134 273 latus, kam par iemeslu bijusi negatīva pieredze ar a/s Latvijas Krājbanka un ažiotāža finanšu tirgos. Swedbank konti turpina darboties un novada pašvaldība pavēstījusi, ka pamazām novirza līdzekļus no Valsts Kases atpakaļ Swedbank.

Jelgavas pilsētas pašvaldības preses sekretāre Līga Klismeta aģentūru LETA informēja, ka Jelgavas pilsētas pašvaldībai ir negatīva iepriekšējā pieredze ar Krājbanku, kad, neskatoties uz valsts amatpersonu apgalvojumiem, ka ar banku viss ir kārtībā, pašvaldībai, tās iestādēm, aģentūrām un kapitālsabiedrībām ir aizturēti 824 094 lati. Tāpēc, kad pagājušajā nedēļā finanšu tirgos valdīja noteikta neskaidrība, Jelgavas pilsētas pašvaldība, balstoties uz iepriekšējo negatīvo pieredzi, no Swedbank pārskaitīja 134 273 latus uz citiem kontiem.

Jelgavas pilsētas pašvaldība nav slēgusi nevienu kontu Swedbank, un plānotie maksājumi turpina tajos ienākt, skaidroja L. Klismeta.

Lai palīdzētu mazināt smagu ceļu satiksmes negadījumu sekas visā ES, Eiropas Komisija ceturtdien pieņēma divus priekšlikumus, lai nodrošinātu, ka no 2015. gada oktobra automobiļi automātiski izsauks neatliekamās palīdzības dienestus, ja notiks nopietns negadījums.

Kā informēja EK Pārstāvniecība Latvijā, smagas avārijas gadījumā e-zvana sistēma automātiski izsauc 112 — Eiropas neatliekamās palīdzības dienestu vienoto numuru.Tā paziņo transportlīdzekļa atrašanās vietu neatliekamās palīdzības dienestiem, pat ja autovadītājs ir bezsamaņā vai nespēj zvanīt pa tālruni.Tiek lēsts, ka tā varētu glābt dzīvību līdz pat 2500 cilvēkiem gadā.

Šis ierosinātais tiesību akts nodrošinās, ka no 2015. gada oktobra visi jaunie pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu modeļi būs aprīkoti ar 112 e-zvanu un ārkārtas izsaukumu centros būs jāizveido nepieciešamā infrastruktūra e-zvanu izsaukumu pienācīgai saņemšanai un apstrādei, nodrošinot ES mēroga e-zvana pakalpojuma savietojamību, sadarbspēju un nepārtrauktību.

Latvijā jau kopš 2005.gada 1.jūnija ir spēkā Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums, kas paredz iespēju personām saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību - advokāta vai jurista pakalpojumus - noteiktos dzīves gadījumos un izvērtējot personas finansiālo situāciju.

No Juridiskās palīdzības administrācijas gada publiskajiem pārskatiem redzams, ka piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2016.gadā bija 2 035 198 eiro, no kuriem lielākā daļa - 1 874 801 eiro - izmantota personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2017.gadā bija 1 930 688 eiro, no kuriem juridiskās palīdzības sniedzējiem izmaksāti 1 786 933 eiro, bet no tiem savukārt 1 660 579 eiro - personu aizstāvībai krimināllietās. Piešķirtais finansējums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības nodrošināšanai 2018.gadā bija 726 526 eiro, no kuriem 1 598 541 eiro izmantots personu aizstāvībai krimināllietās pēc procesa virzītāja uzaicinājuma.

Neviens cits uzņēmums oficiāli neražo tādas eļļošanas un bremzēšanas sistēmas kā AS Jelgavas mašīnbūves rūpnīca, jo tās ir Jelgavā izstrādātas un nepārtraukti tiek pilnveidotas. Uzņēmums nepārtraukti cīnās ar savas produkcijas viltotājiem, norāda Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Pēteris Bila.

«Diemžēl Austrumu tirgū cīnīties ar viltotājiem ir sarežģīti, jo dažiem klientiem ir vienalga, kas ir ražotājs, ka tikai lētāk,» sacīja Bila.

Viņš skaidroja, ka eļļošanas un bremzēšanas sistēmas lielgabarīta iekārtām metalurģiskajos kombinātos ir Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas pamatprodukcija jau kopš tiem laikiem, kad rūpnīca pēc kara tika uzcelta.

«Protams, dažādi viltus ražotāji ik pa laikam rodas visās malās. Īpaši daudz viltotāju ir Ukrainā, kas atražo Jelgavas produkciju un pārdod to, apgalvojot, ka iekārta ir ražota Jelgavas mašīnbūves rūpnīcā, pat nekautrējas uz saviem pakaļdarinājumiem izvietot Jelgavas mašīnbūves rūpnīcas logo. Cita ceļa jau šiem viltotājiem nav, jo kas tad pirks nepazīstama ražotāja produkciju,» sacīja Bila.