Naudas līdzekļi ir uzņēmuma komercdarbības galvenais tiešais resurss, ar kuru uzņēmums veicina sava kapitāla pieaugumu. Naudas līdzekļi ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu likvīdākā daļa, to uzskaite nav sarežģīta, tomēr bieži uzņēmumu grāmatvedībā tiek pieļautas neprecizitātes naudas līdzekļu uzskaitē. Jāuzsver - naudas līdzekļu uzskaite ir reglamentēta daudzos normatīvos dokumentos.

Vispirms jāatzīmē, ka atbilstoši Gada pārskatu likuma prasībām bilancē uzrāda tikai naudu, bet naudas plūsmas pārskatā uzrāda naudu un naudas ekvivalentus. Savukārt, pēc starptautiskajiem grāmatvedības standartiem bilancē uzrāda naudu un tās ekvivalentus.

Dažāda pieeja

Praksē ir izveidojusies situācija, ka uzņēmumi dažādi uzrāda naudas līdzekļus gada pārskatā. Sakarā ar to pārskata lietotāji papildus informāciju var iegūt finanšu pārskata pielikumā, kurā jābūt norādītai naudas un tās ekvivalentu uzskaites politikai, kā arī būtu jāatšifrē bilances postenis nauda gadījumā, ja tajā ir ietverti arī naudas ekvivalenti. 2011. gada 21. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 «Noteikumi par naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību» pirmo reizi ir sniegta naudas definīcija. Šo noteikumu izpratnē:

Valsts, no budžeta līdzekļiem samaksājot AS Liepājas metalurgs vietā visu rūpnīcas parādu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., šo naudu nav zaudējusi, bet gan ieguldījusi un no šī ieguldījuma var gūt peļņu, uzskata bijušais finanšu ministrs un biedrības Latvijas attīstībai vadītājs Einars Repše.

«Valsts patlaban būtībā ir pārkreditējusi Liepājas metalurgu, un uzņēmums tagad ir parādā nevis ārzemju bankai, bet valstij. Šī nauda nav zaudēta - valstij tagad ir jāpārņem uzņēmums, jāsaved tas kārtībā un jāpārdod kādam investoram. Tādā veidā modernizācijā ieguldītie līdzekļi nav uzskatāmi par zaudētiem, ar to valsts vēl var nopelnīt,» sacīja Repše.

Viņš norādīja, ka patlaban valstij ir laba izdevība iegūt savā īpašumā uzņēmumu par galvotā kredīta cenu, jo bankrota gadījumā uzņēmumi ir lēti iegūstami.

«Tas arī būtu jādara. Metalurģijas nozare Eiropā un pasaulē, neapšaubāmi, atkopsies, un Liepājas metalurga produkcija atkal būs nepieciešama,» piebilda Repše.

Plānots, ka tiesu izpildītāju norēķinu konti būs vienīgi Valsts kasē. To paredz Ministru kabinets atbalstītie grozījumi Tiesu izpildītāju likumā.

Katrs zvērināts tiesu izpildītājs uz sava vārda no parādnieka piedzīto naudas līdzekļu un citu summu, kas pienākas ieinteresētajām personām saņemšanai, atvērs kontu Valsts kasē.

Lai operatīvi nodrošinātu kontu atvēršanu Valsts kasē, kā arī liegtu personai, kura atstājusi zvērināta tiesu izpildītāja amatu vai uz laiku liegtas iespējas pildīt amata pienākumus, rīkoties ar kontā esošajiem naudas līdzekļiem.

Tieslietu ministrija informāciju par tiesu izpildītāja iecelšanu, atbrīvošanu, atcelšanu vai atstādināšanu no amata pienākumu pildīšanas nosūtīs Valsts kasei.

Savukārt Valsts kase nodrošinās kontu apkalpošanas un maksājumu pakalpojumu sniegšanu, izmantojot Budžeta elektronisko norēķinu sistēmu eKase.

AS KVV Liepājas metalurgs šodien pēcpusdienā Valsts kasē iesniegusi uzņēmuma restrukturizācijas plānu, ko februāra sākumā pieprasīja valdība, aģentūrai LETA sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

Tagad uzņēmuma iesniegtos dokumentus vērtēs Valsts kases speciālisti kopā ar auditorkompānijas Deloitte Latvia ekspertiem. Patlaban nav iespējams prognozēt, cik ilgs laiks būs nepieciešams dokumentu izvērtēšanai, piebilda Dzelme.

Pēc tam Valsts kase sniegs savu slēdzienu par iesniegto plānu un, visticamāk, tas atkal tiks skatīts valdībā, lai lemtu, vai atbalstīt iespējamo uzņēmuma saistību grafika pārskatīšanu, sacīja Dzelme.

KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska aģentūru LETA informēja, ka iesniegtajā plānā tiek piedāvāts jauns KVV Liepājas metalurgs 70 miljonu eiro lielā parāda maksājumu grafiks, kā arī paredzēts uzņēmuma neprofila aktīvu realizācijas plāns.

Metalurģijas uzņēmumam AS KVV Liepājas metalurgs, uzturot nestrādājošu uzņēmumu, joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā, informēja Ukrainas KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Liepājas metalurgs, neraugoties uz smago situāciju uzņēmumā, turpina meklēt atbalstu pie kreditoriem. Uzņēmuma investori norāda, ka iekārtu tehniski ekonomiskie parametri KVV Liepājas metalurgs pirkšanas brīdī noteiktie finansiālie apgrūtinājumi un negatīvie tirgus faktori, kas šodien nosaka uzņēmuma darbu, ir nesavienojami.

Tajā pašā laikā uzņēmumam joprojām jārēķinās ar nosacīti pastāvīgiem ikmēneša izdevumiem pusmiljona eiro apmērā. Šos izdevumus veido darba algu izmaksa uzņēmumā strādājošajiem, valstij nomaksātie nodokļi, maksa par energoresursiem un uzņēmuma apsardzi, kā arī citi tēriņi. Ar šiem izdevumiem uzņēmumam ir jārēķinās pat tad, ja tas neizlaiž nekādu produkciju, uzsver Napadovska.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Ukrainas KVV Group izskata iespēju apturēt AS KVV Liepājas metalurgs darbu un veikt rūpnīcas konservāciju, ja Ministru kabinets 15.martā nepieņems kādu konstruktīvu lēmumu, aģentūrai LETA sacīja KVV Group preses sekretāre Nataļja Napadovska.

KVV Group vadība uzskata, ka situācijā, kad KVV Liepājas metalurgs jau ilgstoši spiests strādāt tādā biznesa vidē, kur valstij ir formāla attieksme pret uzņēmuma objektīvajām problēmām un konstruktīvs dialogs tiek novilcināts, var nākties pieņemt lēmumu par Liepājas rūpnīcas konservāciju.

Napadovska informēja, ka 2016.gadā uzņēmums nav saņēmis nekādu atbalstu no valsts puses, vienīgi ticis pakļauts dažādiem triecieniem. Tā 21.janvārī nodrošinātie kreditori sāka realizēt nodrošinājuma tiesības un Valsts kase saņēma vairāk nekā 13 miljonus eiro, kas bija uzņēmuma banku garantija. Tāpat tiesa ir iesaldējusi 300 000 eiro uzņēmuma līdzekļu.

AS KVV Liepājas metalurgs ceturtdien, 28.janvārī, uz laiku apturējis ražošanu, aģentūrai LETA sacīja KVV Liepājas metalurga valdes loceklis Igors Talanovs.

Kā skaidro Talanovs, šāds lēmums pieņemts, sekojot līdzi tirgus attīstības loģikai. Tuvākā laika prognozes liecina par tirgus pieprasījuma samazināšanos aptuveni par 10%, tādēļ pieņēmām lēmumu izejvielu iegādi īslaicīgi pārtraukt, skaidroja Talanovs.

Šāds solis, pēc uzņēmuma aprēķiniem, ļauj samazināt KVV Liepājas metalurgs iespējamos zaudējumus februārī par 600 000 eiro.

Uz jautājumu, vai un kad rūpnīca varētu atsākt darbību, Talanovs pagaidām atbildi nesniedza.

Valsts kases pārstāve Eva Dzelme aģentūrai LETA sacīja, ka Valsts kase ir informēta par situāciju KVV Liepājas metalurgā un iestāde neredz satraukumam pamata. Šī nav pirmā reize, kad savu apsvērumu dēļ uzņēmums tā rīkojas, teica Dzelme.

Šodien piketā pie Ministru kabineta piedalās aptuveni 50 AS KVV Liepājas metalurgs darbinieki, kuru galvenā prasība valdībai ir sniegt atbalstu un nepieļaut uzņēmuma slēgšanu, kā rezultātā vairāk nekā 400 cilvēku paliktu bez darba.

Uzņēmuma darbinieki no Liepājas tika atvesti divos autobusos, novēroja LETA. Piketu uzraugošie policijas darbinieki sacīja, ka tas nav saskaņots.

Piketa dalībnieki turēja rokās plakātus ar saukļiem - «Metalurgam valdības atbalstu», «Ļaujiet strādāt ar pilnu jaudu», «Gribam darbu Liepājā, nevis Īrijā», «Stop vienaldzībai», «Metalurgam būt». Bija arī plakāti, kas prasīja valdībai samazināt elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) cenu uzņēmumam.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija iznākusi aprunāties ar piketētājiem un norādīja, ka ļoti labi saprot strādājošo problēmas, taču patlaban valdībai esot jāsaprot uzņēmuma saimnieku nākotnes plāni par turpmāko attīstību. «Mums jāgūst pārliecība par uzņēmuma īpašnieku vēlmi turpināt darbu,» sacīja ministre.

ASV kritizējušas Vācijas ekonomisko politiku, norādot, ka Berlīnes izvēlētais, uz eksportu balstītais modelis, rada negatīvu ietekmi uz eirozonu un globālo ekonomiku kopumā.

Savā divgadu atskaitē ASV Valsts kase norādījusi, ka iekšzemes pieprasījuma pieaugums Vācijā bijis anēmisks. «Vācijas anēmiskie tempi iekšzemes pieprasījuma paaugstināšanā un atkarība no eksporta apgrūtina [starptautiskās ekonomikas] līdzsvarošanu, laikā, kad pret daudzām eirozonas valstīm vērsts ievērojams spiediens, liekot tām ierobežot pieprasījumu un ierobežot importu, lai veicinātu ekonomikas korekcijas,» norādījusi ASV Valsts kase.

Analītiķi pauduši izbrīnu par ASV Valsts kases skarbajiem vārdiem attiecībā uz Vācijas ekonomisko politiku. Ekonomikas eksperti gan atzīst, ka Vācija daudz iegūtu, ja palielinātu savu iekšzemes pieprasījumu. «Eirozonas ekonomikas izaugsmei no kaut kā ir jāsākas un Vācija ir ticamākā vieta, kur tas notiks. Eiropas monetārajai savienībai ir izdevīgāk, ja eksistē spēcīgs eksportētājs, tā vietā, kad nav izteikta izaugsmes dzinējspēka,» BBC sacījis IHS viceprezidents Tonijs Nešs.

Pašlaik valsts izsniegusi galvojumus aizņēmumiem dažādiem projektiem kopumā 470,2 miljonu latu apmērā, liecina aģentūras LETA aprēķini. Valsts kase nekomentē, vai patlaban kāds no aizņēmumiem, ko valsts galvojusi, ir riskants.

«Valsts kase katru galvojuma ņēmēju vērtē individuāli atbilstoši tā finansiālajam stāvoklim, maksājumu disciplīnai un nodrošinājumam. Ņemot vērā to, ka maksātspējas novērtējums ir komercnoslēpums un tā izpaušana var negatīvi ietekmēt uzņēmuma saimniecisko un finansiālo stāvokli, šādu informāciju (vērtējumu) Valsts kase nevar sniegt,» aģentūrai LETA atzina Valsts kases preses sekretāre Eva Dzelme.

Jūnija beigās valsts galvoto aizņēmumu atlikuma kopējā summa bija 517,615 miljoni latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats par valsts izsniegtajiem galvojumiem. No šīs summas aizņēmuma vēl neizmaksātā daļa bija 154,7 miljoni latu.

Šodien, 11.februārī, stājas spēkā izmaiņas valsts vērtspapīru iegādes procesā, Latvijā ieviešot primāro dīleru sistēmu, informē Valsts kase.

Tās mērķis esot sekmēt valsts vērtspapīru tirgus attīstību un aktivitāti – jaunu aizņemšanās instrumentu veidošanos, investoru bāzes paplašināšanos, aktīvāku, likvīdāku un investoriem pievilcīgāku valsts vērtspapīru tirgu, kā arī ar valsts parāda apkalpošanu saistīto risku samazināšanu.

Primāro dīleru sistēmas ietvaros valsts vērtspapīru izsolēs varēs piedalīties kredītiestādes, kurām ir noslēgts primārā dīlera līgums ar Valsts kasi. Par primārajiem dīleriem kļuvušas šādas kredītiestādes – Citadele banka, DNB banka , Nordea Bank Finland Plc, SEB banka un Swedbank. Primāro dīleru sākotnējās grupas izveidošanai Valsts kase izvērtēja katras kredītiestādes līdzšinējo darbību valsts vērtspapīru tirgū un aktivitāti finanšu darījumos ar Valsts kasi valsts parāda un aktīvu vadības jautājumos. Arī citiem tirgus dalībniekiem būs iespēja pretendēt uz primārā dīlera statusu, kvalificējoties noteiktiem kritērijiem un iesniedzot pieteikumu Valsts kasei.

A/s Liepājas metalurgs (LM) veikusi kredīta procentu maksājumu pilnā apmērā saskaņā ar Itālijas UniCredit S.p.A. bankas kredīta līgumu. Savukārt Valsts kase šodien LM vietā Itālijas bankai UniCreditS.p.A. pārskaita kredīta pamatsummas maksājumu ‒ 6,128 miljonus eiro (4,3 miljonus latu), informē Valsts kase.

Uzņēmums pārskaitījis pilnu summu - 1 855 867,42 eiro.

Liepājas metalurgs no savas puses ir izpildījis nosacījumu, pēc kura bankai maksājums jāsaņem 2013. gada 30. aprīlī.

Šodien Valsts kase plāno veikt AS Liepājas metalurgs valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu Itālijas bankai UniCredit S.p.A., sacīja Valsts kases pārstāve Eva Dzelme.

Liepājas metalurgs 19.aprīlī nosūtīja vēstuli Valsts kasei, kurā informēja par uzņēmuma nespēju veikt valsts galvotā kredīta pamatsummas maksājumu.

Liepājas metalurgam aprīlī Itālijas bankai jāmaksā 7 780 450 eiro jeb 5 468 130 lati. No šīs summas 6 128 456 eiro (4 307 103 lati) ir pamatsumma, bet 1 651 994 eiro (1 161 028 lati) - aizdevuma procenti.

Valsts kase pārskaitījusi 67,465 miljonus eiro (47,4 miljonus latu) bankai UniCredit S.p.A., kas ir valsts galvotā kredīta a/s Liepājas metalurgs pamatsummas atlikums.

Līdz ar to valsts kļūst par par nodrošināto kreditoru prasījuma pilnā apmērā. Vēstule ar atmaksas pieprasījumu no UniCredit S.p.A. Valsts kasē tika saņemta šodien, 25.jūlijā, un samaksa tika veikta nekavējoties. Iepriekš šādu vēstuli ar lūgumu atmaksāt izsniegto kredītu saņēma a/s Liepājas metalurgs, kas atbildēja kreditoriem, ka nav spējīga šo maksājumu veikt.

Dienā, kad aizņēmējs, par kura aizņēmumu sniegts valsts galvojums aizdevējam, nespēj izpildīt savas saistības pret aizdevēju attiecīgajā līgumā noteiktajā kārtībā, valstij Finanšu ministrijas personā iestājas saistības pret aizdevēju un prasības pret aizņēmēju nenokārtota maksājuma apmērā, norāda Valsts kase.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētā projekta Valsts kases tiešsaistes datu apmaiņas sistēmas pilnveidošana ietvaros Valsts kase nodevusi ekspluatācijā publiski pieejamu elektronisko pakalpojumu − maksājuma datu pārbaudes formu Valsts kases tīmekļa vietnē un pilnveidoto elektronisko norēķinu sistēmu eKase.

Projekta ietvaros ir īstenoti šādi pasākumi:

1) eKasē ieviests tiešsaistes datu apmaiņas modulis, kas nodrošina automatizētu maksājumu datu informācijas apmaiņu starp Valsts kasi kā informācijas turētāju un valsts budžeta maksājumus administrējošo institūciju kā informācijas lietotāju. Tiešsaistes datu apmaiņas modulis nodrošina ne tikai maksājumu datu pieprasīšanu, bet arī maksājumu rīkojumu ielādi eKasē tiešsaistes režīmā;

2) eKasē ieviesta lietotāja saskarne, ar kuras palīdzību valsts budžeta maksājumus administrējošās institūcijas darbinieks var veikt maksājumu datu pieprasījumus Valsts kasei, tai skaitā veikt maksājumu meklēšanu un saņemt pieprasītos datus tiešsaistē ar interneta pārlūkprogrammas starpniecību;

Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase nav pievērsusi uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai; finanšu ministrs Andris Vilks secina, ka Liepājas metalurga vadībai nav nekādas biznesa attīstības vīzijas. Un iespējams jau nākammēnes valstij būs jāsedz Liepājas metalurga saistības.

a/s Liepājas metalurgs bijušais vadītājs un viens no lielākajiem akcionāriem Kirovs Lipmans uzskata, ka Valsts kase, uzraugot to, kā a/s Liepājas metalurgs pilda valsts galvotā kredīta saistības, nav bijusi uzdevuma augstumos un nav pievērsusi pienācīgu uzmanību uzņēmuma izsaimniekošanai.

Pēc K. Lipmana teiktā, viņš vēl aizpērn nosūtījis premjeram Valdim Dombrovskim (Vienotība) vēstuli, kurā brīdinājis par to, ka Liepājas metalurgs tiek izsaimniekots.

«Dombrovskis šo vēstuli pārsūtīja finanšu ministram Vilkam, kas to nosūtīja Liepājas metalurgam – lai dara ar to Lipmanu, ko grib, lai sit nost,» pēc valdības slēgtās sēdes atstāšanas sūrojās K. Lipmans, uzsverot, ka, viņaprāt, valstij nav jāiesaistās Liepājas metalurga glābšanā, kamēr tur saimnieko līdzšinējā vadība ar Sergeju Zaharijinu priekšgalā.

Atbilstoši šā brīža indikatīvajām prognozēm kopējais Latvijas aizņemšanās apmērs 2024.gadā varētu sasniegt trīs miljardus eiro, un lielākā daļa no tā tiks novirzīta iepriekš uzņemto valsts parāda saistību pārfinansēšanai, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts kases pārstāvji.

Nepieciešamos resursus 2024.gadā plānots piesaistīt gan starptautiskajos finanšu tirgos, veicot eiroobligāciju emisijas, gan arī iekšējā tirgū, organizējot apgrozībā esošo eiroobligāciju papildu laidienu izsoles un emitējot krājobligācijas.

Valsts kases pārstāvji skaidro, ka aizņemšanās pasākumi tiks veikti līdzīgi kā iepriekšējos gados, saglabājot maksimālu elastību gan finanšu tirgus izvēlē, gan finanšu tirgos veicamo aizņēmumu nosacījumu izvēlē attiecībā uz aizņemšanās laiku, valūtu, apjomu, termiņu, instrumentiem.

Savukārt aizņemšanās izmaksas jeb procentu likmes ietekmēs aktuālā situācija finanšu tirgū aizņemšanās brīdī, norāda Valsts kasē, piebilstot, ka pēdējo gadu notikumi liecina, ka procentu likmes var būtiski svārstīties dažādu faktoru ietekmē, piemēram, reaģējot uz monetāro iestāžu lēmumiem, negatīvajiem notikumiem, ziņām.

Pirms neilga brīža Liepājas tiesā saņemts AS Liepājas metalurgs iesniegums, kurā uzņēmums lūdz par vienu mēnesi pagarināt tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņu.

Kā informē Liepājas tiesas konsultante Ingrīda Šintlere, minētais iesniegums jau pirmdien tiks nodots konkrētajam tiesnesim, kurš skata Liepājas metalurga tiesiskās aizsardzības procesa lietu. Šim tiesnesim arī būs jāpieņem lēmums - pagarināt vai nepagarināt plāna izstrādes termiņu.

Šintlere gan nemācēja teikt, vai tieši pirmdien, 29.jūlijā, tiesnesis šo jautājumu jau varēs izlemt pēc būtības.

Kā ziņots, šodien noslēdzas metalurģijas rūpnīcai AS Liepājas metalurgs noteiktais tiesiskās aizsardzības plāna izstrādes un saskaņošanas termiņš.

Liepājas metalurgs pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa sākšanu iesniedza 24.maijā Liepājas tiesā, un 27.maijā Liepājas tiesa ierosināja "Liepājas metalurga" tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Izstrādātajam maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pārdošanas plānam līdz šim no trīs nodrošinātajiem kreditoriem piekritusi tikai valsts, ko Finanšu ministrijas personā pārstāv Valsts kase, sacīja Liepājas metalurga maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Lai varētu sākt īstenot uzņēmuma pārdošanas plānu, administratoram jāsaņem piekrišana no visiem trīs nodrošinātajiem kreditoriem, kuriem par labu ieķīlātā manta ietilpst Liepājas metalurga pamatražotnē un kuru plānots pārdot starptautiskajā piedāvājumā - tie ir Valsts kase, AS Citadele banka un AS SEB banka.

«Kreditoriem pārdošanas plāns saskaņošanai tika izsūtīts 20.janvārī, un ir nepieciešama nodrošināto kreditoru piekrišana, lai varētu uzņēmumu pārdot kopā ar nodrošināto kreditoru mantu. Tāpat piekrišana nepieciešama, lai uzņēmumu pārdotu bez izsoles, kas ir labākais veids, kā atrast piemērotāko investoru,» sacīja Velmers.

Par maksātnespējīgās AS Liepājas metalurgs pamatražotnes pārdošanu starptautiskajā piedāvājumā noslēgts līgums ar konsultāciju kompāniju Prudentia. Nākamās nedēļas sākumā pārdošanas piedāvājumi tiks izsūtīti vairāk nekā 70 potenciālajiem pircējiem, sacīja Liepājas metalurga (LM) maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Prudentia tika izvēlēts no sešiem konsultantiem, ar kuriem Velmeram bija pārrunas. Galvenie konsultanta izvēles kritēriji bija līdzšinējā pieredze un piedāvātais laika grafiks. Ne mazāk svarīgs faktors bija tas, ka iepriekš Prudentia bija arī LM kreditora kluba konsultants, skaidroja Velmers.

Atlīdzība konsultantam nepārsniegs 2% no summas, par kādu tiks pārdots uzņēmums, bet tā var būt arī mazāka. «Jo augstāka būs cena, par kuru ražotne tiek pārdota, jo atlīdzība būs tuvāka 2% no pārdošanas summas,» teica Velmers.

Viņš arī piebilda, ka potenciālie pircēji pārstāv visus kontinentus, izņemot Austrāliju. Jau patlaban ir noslēgti vairāk nekā 20 konfidencialitātes līgumi ar potenciālajiem pircējiem.

ASV Valsts kase tuvākajās dienās nāks klajā ar plānu, saskaņā ar kuru valdībai vajadzēs darboties gadījumā, ja līdz 2. augustam netiks panākta vienošanās par parādu griestu pacelšanu, paziņojušas ASV amatpersonas.

«Tuvojoties otrajam augustam, Valsts kase sniegs vairāk informācijas, kā tiks nodrošināta valdības darbība, ja netiks panākta vienošanās par parādu griestiem,» paziņojis kāds anonīms ASV Valsts kases pārstāvis, raksta Reuters.

Arī Baltā nama preses sekretārs Džejs Karins žurnālistiem norādīja, ka ASV Valsts kase ieņem vadošo lomu plāna izstrādē, kas varētu notikt, ja netiks panākta vienošanās un ASV iestāsies maksātnespēja un tā zaudētu savu augsto kredītreitingu.

Nav zināms, vai piedāvātajā plānā prioritāru vietu ieņems sociālo maksājumu nodrošināšana. «Viņi [Valsts kase] strādā pie tā plāna un es domāju, ka par to tiks paziņots, kad mēs galīgi pietuvosimies otrajam augustam,» norādīja Dž. Karins.

Valdība šodien akceptēja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) lūgumu lielāko daļu tās pagājušā gada peļņas novirzīt fotoradaru iegādei.

Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā ziņojumā norādīts, ka CSDD būtu jāieskaita Valsts kasē par pagājušo gadu dividendes 1 362 325 eiro apmērā. Taču finansējumam fotoradaru iegādei un uzstādīšanai ir nepieciešami 1 327 953 eiro, un CSDD no saviem līdzekļiem šādu summu nevarēs nodrošināt.

Atlikušo daļu, kas pārsniedz fotoradaru iegādei un uzstādīšanai nepieciešamo līdzekļu apjomu, CSDD ieskaitīs Valsts kasē.

Sākotnēji Finanšu ministrija nav piekritusi šādam lūgumam, norādot, ka tas radīs negatīvu ietekmi uz valsts budžetu, tomēr augusta sākumā sagatavotajā atzinumā tā norāda, ka neiebilst risinājumam sadalīt peļņu, lielāko daļu atvēlot fotoradaru iegādei, bet pārējo daļu iemaksājot Valsts kasē.

Šobrīd likumdevējam nav plāna, kā nākotnē novērst partiju izvairīšanos no parādu nomaksas, komentējot Tautas partijas un LPP/LC lielos parādus valstij, atzīst Saeimas deputāts un bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

Kā vēsta portāls Diena.lv šobrīd nav juridiska mehānisma, kā piedzīt valstij par labu naudu no partijas, kura nespēj samaksāt. «Ja partija bankrotē, veidojas tā pati situācija, kad banrkotē uzņēmums – naudu nevar atgūt,» viņš skaidro.

Deputāts pieļauj, ka cilvēkiem, kuri noved partijas līdz bankrotam, varētu uz laiku aizliegt veidot politiskas organizācijas. Viņš atzīst, ka tai pat laikā šīm personām nekas neliegtu būt par partijas ierindas biedriem, jo tiesāti cilvēki var būt partijas biedri.

Priekšlikumam, ka būtu lietderīgi noteikt materiālu līdzatbildību solidāri visiem biedriem par partijas parādiem, Loskutovs nepiekrīt, jo ne visi biedri gūst vienādu labumu, tikai nedaudzi ir amatos, tas ir, pie varas. «Toties par partiju vadītāju atbildības palielināšanu var diskutēt,» norāda Loskutovs. Taču šeit ir pretruna – ja pieņem, ka partijas valdē ir pieci cilvēki un organizācijas parāds valstij ir miljons latu, tad būtu loģiski katram iemaksāt partijas kasē pa 200 tūkstošiem un tālāk to izmaksāt valstij, bet tas nav iespējams, jo viens cilvēks nevar iemaksāt partijas kasē vairāk par 18 tūkstošiem latu, tie ir griesti, kas noteikti ziedojumiem partijām.

No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Lai gan tā sauktais a/s Liepājas metalurgs kreditoru klubs (Finanšu ministriju, a/s SEB banka, a/s Citadele banka un a/s Latvenergo) noslēdza konsultāciju līgumu ar SIA Prudentia Advisers un AS IBS Prudentia, papildus piesaistīti vēl citi konsultanti, kas palielināja valsts budžeta izdevumus.

Konkrēta summa, cik līdzekļu no kopējās piešķirtās 493,3 tūkst. eiro atlīdzības ir izmaksāta papildu konsultantiem, netiek atklāta. Tostarp pasaules tērauda tirgus tendences liek šaubīties par reālu iespēju atjaunot ražošanu Baltijas vienīgajā metalurģijas uzņēmumā.

Konfidenciāli ieteikumi

Ar kreditoru klubu noslēgtā līguma ietvaros Prudentia piesaistījusi metalurģijas nozares ekspertu Metals Consulting International Limited. Pēc Valsts kases informācijas Metals Consulting «sniedza savu vērtējumu un rekomendācijas par a/s Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības efektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas iespējām uzņēmuma darbības restrukturizācijas procesā, kuru īstenošana varēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu darbību.