Pārtikas atkritumu mazināšanai veido likumu bāzi 

Lai Latvijā varētu izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa beigām, tiek veidota likumdošanas bāze.

Laura Mazbērziņa, 2019. gada 14. marts plkst. 7:22

Mazumtirdzniecības tīklu – Maxima, Rimi Latvija, Top, Elvi – eksperti uzskata, ka patērētājus vajadzētu mudināt plānot savu pirkumu apjomu un izglītot ne tikai sabiedrību, bet arī varas iestādes.

Pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas datiem, aptuveni trešdaļa no visas pasaulē saražotās pārtikas iet zudumā vai tiek izšķērdēta.

Rodas mājsaimniecībās

SIA Iepirkumu grupa veikalu tīkla top! mārketinga direktore Ilze Priedīte ir secinājusi, ka izniekotās pārtikas daudzuma samazināšana ir ilgtermiņa domāšana par veselīgas apkārtējās vides saglabāšanu. top! produkti pēc to derīguma termiņa beigām tiek norakstīti, reizēm tie tiek utilizēti.

Saskaņā ar starptautiska pārtikas atkritumu mazināšanai veltīta projekta Fusions datiem, aptuveni puse no visiem pārtikas atkritumiem rodas tieši mājsaimniecībās. «Īpatsvars var mainīties atkarībā no mērīšanas metodes, tomēr viennozīmīgi secināms ir tas, ka mums ikvienam ir ļoti liela ietekme uz pārtikas atkritumu daudzumu. Kad noslēgsies minētais 2020.gada pētījums par pārtikas atkritumu apjomu Latvijā, arī mēs varēsim izdarīt pierādījumos balstītus secinājumus par mājsaimniecību ietekmi, tomēr pašlaik paļaujamies uz citur veiktiem pētījumiem,» komentē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sabiedrisko attiecību nodaļas eksperti. Viņi norāda, ka Eiropas un pasaules līmenī ir daudz dažādu pētījumu par pārtikas atkritumiem, savukārt Latvijā šī joma vēl ir maz pētīta. Taču gada laikā, rēķinot uz vienu Latvijas cilvēku, atkritumos izmet vismaz 113 kilogramus pārtikas produktu, tostarp visvairāk mājsaimniecības – 38% no kopējā daudzuma, rāda Zemkopības ministrijas un Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) aprēķini.

Bez atkritumiem nevar

Savukārt SIA Elvi Latvija komercdirektore Laila Vārtukapteine pastāsta, ka mūsdienu patērēšanas kultūra globāli ir vērsta uz to, ka tiek radīts daudz pārtikas atkritumu – patērētāji ir pieraduši pie ļoti plaša produktu sortimenta, samērā regulāri tiek radīta preču pārprodukcija, un tas veicina pārtikas nonākšanu atkritumos. Mazumtirdzniecības tīklu situācijas uzlabošanai attīstītas preču aprites sistēmas, uzlabojot tirdzniecības datu analīzes iespējas un sortimenta plānošanu. «Pircēji, apzinoties savas patiesās vajadzības, var iepirkties atbildīgi – ja zināt, ka nepieciešams saldais krējums, no kura rīt gatavosiet desertu viesiem, ņemiet to krējuma paciņu, kuras derīguma termiņš beidzas parīt, nevis to, kuras realizācija iespējama vēl nedēļu ilgāk. Ne vienmēr mūsu izvēle pirkt produktu ar vistālāko derīguma termiņu ir racionāla,» sacīja L. Vārtukapteine.

«Liela nozīme ir iepakojumam, cik tas ir parocīgs un piemērots, lai uzturētu pārtiku derīgu lietošanai pēc iespējas ilgāk, kā arī produkta uzglabāšanas nosacījumu ievērošanai,» sacīja SIA Rimi Latvia kvalitātes vadītāja Māra Tamane. Eksperte pauž, ka ar pārtikas apriti saistītā nozarē strādāt pilnībā bez atkritumiem ir faktiski neiespējami. Iemesli preču norakstam un utilizācijai ir ļoti dažādi – gan bojāts iepakojums, gan beidzies derīguma termiņš, gan preces kvalitātes rādītāju izmaiņas, gan preces piegādātāja rosināts kvalitātes atsaukums, arī ārkārtas un neparedzēti gadījumi (elektrības pārtraukumi). Viņa atzīst, ka neliela daļa pārtikas produktu netiek iztirgota noteiktajā derīguma termiņā. Tāpēc, uzlabojot rādītājus, jau tuvākajā laikā vairākos Rimi veikalos tiks testēti jauni tehnoloģiju risinājumi, ar kuru palīdzību veikala darbinieki uz vietas tirdzniecības zālē monitorēs derīguma termiņu precēm, un, tuvojoties termiņa beigām, produkts tiks marķēts ar īpašu uzlīmi, tādējādi pievēršot patērētāja uzmanību par produktu, kuram drīz beidzas lietošanas termiņš. Papildu motivējošs faktors būs arī samazināta cena.

Veido likumdošanas bāzi

Zemkopības ministrijas Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas drošuma un higiēnas nodaļas vadītāja vietniece Gunta Evardsone informē, ka Pārtikas aprites uzraudzības likumā ir noteikts, ka pārtika, kurai beidzies derīguma termiņš, jāatzīst par izplatīšanai nederīgu. Tas attiecas gan uz pārtiku, kurai ražotājs norādījis termiņu «izlietot līdz» (pārtikai, kas ātri bojājas), gan minimālo derīguma termiņu «ieteicams līdz». Lai ieviestu Eiropas Komisijas 2017. gada 16. oktobra paziņojumu par ES pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm, Zemkopības ministrija ir veikusi grozījumus likumā. Grozījumos likums tiek papildināts ar pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt produktu grupas, izplatīšanas veidu, laikposmu un kārtību, kādā atļauts izplatīt pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa «ieteicams līdz» beigām. Likumā paredzēts, ka noteikumiem ir jāstājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā. Ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts - Prasības pārtikas izplatīšanai pēc minimālā derīguma termiņa beigām. Ņemot vērā citu valstu pieredzi, noteikumu projekta pielikumā ir noteiktas konkrētas produktu grupas, piemēram, milti, makaroni, kuras pēc minimālā derīguma termiņa «ieteicams līdz» beigām noteiktā laikposmā, piemēram, divus mēnešus, var nodot ziedošanai biedrībām un nodibinājumiem, kā arī reliģiskajām organizācijām un to iestādēm, kas nodarbojas ar labdarību. Izmaiņas iecerētas, balstoties uz ES pārtikas ziedošanas pamatnostādnēm, kurās norādīts, ka pārtikas izšķērdēšanai ir būtiska ekonomiska un sociāla ietekme, turklāt tā rada pārmērīgu spiedienu uz izsmeļamiem dabas resursiem un vidi.

Gaida izmaiņas

Mazumtirdzniecības tīkli Maxima un Rimi Latvija gaida likumdošanas izmaiņas. Piemēram, Rimi izmantos plānotās ieceres - pārtiku, kas vēl derīga lietošanai, nodos labdarības mērķiem. Arī Maxima vēlas, lai Latvijas mazumtirdzniecības tīkli pārņem kādu no ES valstu modeļiem, piemēram, Francijas modelis ir tāds, ka pārtiku, kuru viņi nevar iztirgot, nodod labdarības organizācijām. «Latvijā nepieciešams mainīt likumdošanu šajā jautājumu, to varētu mainīt caur publisko dialogu, uzrunāt likumveidotājus, ministrijas un institūcijas. Tas ir jāmaina, jo šobrīd pārtikas produktu kvalitātes juridisko atbildību uzņemas tirgotājs, taču būtu jāuzņemas patērētājam,» teica SIA Maxima Latvija valdes loceklis Jānis Vanags.

Eiropas Savienībā vien katru gadu tiek izmesti apmēram 88 miljoni tonnu pārtikas atkritumu. Statistika rāda, ka teju trešdaļa no visas cilvēku patēriņam saražotās pārtikas nonāk atkritumos. «Mēs runājam ne tikai par izniekotu pārtiku laikā, kad arvien daudzos pasaules reģionos miljoniem cilvēku cieš trūkumu, cits būtisks aspekts ir patērētie resursi, kas izniekoti, saražojot šo pārtiku, tādējādi veicinot gāzu emisiju un klimata pārmaiņas,» pārdomās dalās M.Tamane.

Izmet visos posmos

Pārtikas zudumi notiek visā piegādes ķēdē: ražošanas procesā, transportēšanas laikā, veikalos, noliktavās, taču visvairāk tomēr mājsaimniecībās, liecina dažādi mazumtirgotāju pētījumi. M. Tamane norāda, ka katrs ķēdē iesaistītais posms var optimizēt savu darbību un pārskatīt procesu, lai vēl vairāk samazinātu nevajadzīgu resursu patēriņu, taču būtiski ir pārskatīt katram savus iepirkšanās un pārtikas lietošanas paradumus. Šajā ziņā Rimi redz labu tendenci - iedzīvotāji izvēlas uz veikaliem doties biežāk, vienā reizē izdarot nelielāku pirkumu, izvēloties svaigu pārtiku tūlītējam patēriņam.

Maxima Latvija ir novērojuši mazumtirgotāju instrumentus, lai samazinātu pārtikas atkritumus. Pirmkārt, ir nepieciešami augstas kvalitātes standarti, uzglabāšanas un transporta prasības, prognozēšanas standarti, cenu politika, izglītības politika. Viņi, līdzīgi kā citi mazumtirdzniecības eksperti, uzskata, ka mūsdienās vissvarīgākais ir izglītot sabiedrību šajā jomā, kā efektīvāk izlietot pārtikas produktus, lai nebūtu tik liels izlietoto atkritumu daudzums. ANO ES mazumtirdzniecības dati norāda, ka pārtikas atkritumi veikalu tīklos ir 5%, Maxima savukārt apgalvo, ka viņu tīklā šis procents ir mazāks. Pārējie mazumtirgotāji šo nekomentē.

Izprast derīguma termiņu

Svarīgi apzināties, ka preču derīguma termiņš ir ražotāja noteikts, ar analīzēm un nepieciešamajiem pētījumiem pierādīts periods, kura laikā pārtikas produkta patērēšana nerada draudus personas veselībai. «Pārtikas un veterinārajam dienestam kopā ar produktu ražotājiem būtu jāizvērtē katra produkta īpašības pēc derīguma perioda beigām, garantējot, ka šo preču patērēšana nekaitē cilvēku veselībai, – tikai tādā gadījumā būtu pieļaujama produktu realizācija arī pēc tam. Taču rodas jautājums – vai pēc šādu garantiju apstiprināšanas nav racionāla pamata palielināt produktu reālo derīguma periodu, vadoties no produktu īpašībām, nevis normatīvajos aktos regulētiem periodiem? Ja tiek attīstīta ideja pagarināt preces realizācijas periodu, iespējams, būtu jāvērtē, cik pamatoti vispār derīguma termiņš šīm preču grupām ir noteikts iepriekš, tomēr šis jautājums nav tirdzniecības tīklu kompetencē,» komentēja L. Vārtukapteine. Viņa uzskata, ka nederīgas pārtikas ziedošana mazturīgiem sabiedrības slāņiem nekādos apstākļos nevar tikt klasificēta kā labdarība. Racionāli apzinoties, mēs visi saprotam, ka daļa no produktiem ir lietojami uzturā pēc derīguma termiņa beigām, taču šādu preču atdošana cilvēkiem, kam ir ierobežoti naudas resursi, uzsverot viņu pašu atbildību par produktu lietošanu, nav ziedojums labdarībai, un sociālās problēmas valstī būtu jārisina ar citādām metodēm.

«Cilvēciski mēs katrs saprotam, ka rīsi vai griķi, visdrīzāk, būtu ēdami arī nedēļu pēc realizācijas termiņa beigām, bet piena produkti ir jāiznīcina nekavējoties. Tomēr tirdzniecības tīkliem, nepārzinot visas produktu ražošanas tehnoloģiskās nianses, nav nekādu tiesību pašrocīgi klasificēt produktus, ko varētu un ko tomēr nevajadzētu ēst pēc derīguma termiņa beigām,» komentē L. Vārtukapteine.

Racionāli pirkumi

«Ja mēs redzam, ka produkta derīguma termiņš drīz būs beidzies, mēs izveidojam akcijas cenu. Nākamais, uz ko mēs skatāmies, ir tas, kas atrodas noliktavā. Ja mums ir augļi un dārzeņi, kuriem ir mizas defekti, piemēram, tie ir saspiedušies, mēs tos nododam zoodārzam,» komentēja, SIA Maxima Latvija Kvalitātes departamenta direktore Dace Grava. «Viss, kas ir labs videi, ir labs arī biznesam. Mums ir izdevīgi savu darbību fokusēt uz to, lai maksimāli lietderīgi tiktu izmantota pārtika. Maxima ir izveidojusi savus statistikas datus, kur procentuāli mēs esam noteikuši, cik katram veikalam mēs piegādājam,» sacīja J. Vanags.

I. Priedīte pastāstīja, ka veikalu tīkls top! cenšas strādāt bez atlikumiem un plānot efektīvu produktu apriti. Produktiem ar garāku derīguma termiņu, tādiem kā saldumi, uzkodas, rieksti, alus u.c., nocenošanas praktiski nenotiek, jo produkti tiek iztirgoti ļoti laicīgi. Augļus un dārzeņus top! utilizē uzreiz, kā tie sabojājas.

Savukārt mazumtirdzniecības tīkls Elvi darbojas pēc franšīzes principa, un atkritumu apsaimniekošanu katrs veikalu īpašnieks veic pats, viņi neveic vienotu uzskaiti par to, cik bieži kāda veida produkti nonāk atkritumos. Veikalu tīklā Elvi ir prakse, ka produktus, kam tuvojas derīguma termiņa beigas, pircējiem piedāvā iegādāties lētāk, pircējus īpaši brīdinot, ka šai precei cena samazināta derīguma termiņa dēļ. Cilvēki izmanto iespēju iegādāties lētāk uzturā vēl lietojamus produktus tūlītējai patērēšanai, turklāt šādu produktu pircēji nav tikai personas, kuru ārējais izskats un pirkumu groza saturs liecina par stipri ierobežotu finansiālo rocību – cilvēki ir racionāli.

M. Tamane rekomendē, ka patērētājam jāiepazīstas ar pārtikas uzglabāšanas pamatprincipiem – kuri produkti obligāti pēc to iegādes pēc iespējas ātri ievietojami ledusskapī, kuri uzglabājami atvērtā veidā, kuriem nepieciešams slēgts trauks u.c. «Bieži kļūdaini uzskatām, ka ledusskapī jāliek, piemēram, svaigi tomāti un gurķi. Tāpat augļi un dārzeņi nav jāuzglabā cieši noslēgtos plastmasas maisiņos, tiem nepieciešama gaisa cirkulācija, un tā tie saglabājas svaigi ilgāk. Arī mājsaimniecībās, tāpat kā veikalā, var izmantot FIFO (first in, first out) principu, pārtiku ar īsāko derīguma termiņu novietojot plaukta priekšpusē, bet tikko iegādāto paciņu dziļāk plauktā, lietošanai vēlāk,» viņa sacīja.

Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 30. jūlijs plkst. 15:46

Čiekurkalnā ir uzsākts eksperiments atkritumu apsaimniekošanas jomā – zaļi un ilgtspējīgi domājošie...

2018. gada 29. jūnijs plkst. 11:18

Šonakt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma AS «BAO» teritorijā Olainē izcēlies paaugstinātas...

2018. gada 22. jūnijs plkst. 6:58

Ja viss noritēs bez aizķeršanās, tad 2020. gadā Getliņos varēs sākt pārstrādāt...

2018. gada 01. jūnijs plkst. 12:46

Pirms došanās uz atkritumu poligonu un iebraukšanas tā teritorijā klientiem laikus būs...

2018. gada 31. maijs plkst. 7:20

Iesaka grozīt Atkritumu apsaimniekošanas likumu, paredzot, ka visām pašvaldībām būtu jāorganizē...

Nepalaid garām

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas...

Zaudējums mūsu valstij un Latvijas ekonomikai ir ABLV Bank likvidācija. Tomēr labāka...

Zivju konservu ražotājs SIA Karavela paziņojis par Vācijas zivju produktu ražotāja Larsen...

7,03 miljoni eiro – tāds bijis lielākā Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā pērn...

Šobrīd Latvijas veikalos nav iespējams iegādāties AS Dzintars krēmu Niveja, biznesa portālam...

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos...

No šīs sadaļas
2019. gada 04. janvāris plkst. 15:15

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA «Clean R» līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Jānis...

2019. gada 03. janvāris plkst. 12:52

Vides apsaimniekošanas uzņēmuma «Eco Baltia grupa» ietilpstošais uzņēmums «Eco Baltia vide»...

2018. gada 06. decembris plkst. 13:31

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā piespriedusi trīs gadus ilgu nosacītu cietumsodu trim personām,...

2018. gada 19. oktobris plkst. 9:40

Eiropas Parlamenta deputāti trešdien balsos par priekšlikumu aizliegt vienreizlietojamu plastmasas...

2018. gada 09. oktobris plkst. 8:45

Enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power sāk piedāvāt arī atbrīvojumu no dabas resursu...

2018. gada 02. oktobris plkst. 17:17

AJ Power enerģētikas uzņēmumu grupa līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai...

2018. gada 27. septembris plkst. 6:09

Lai palielinātu iespējas uzvarēt Rīgas atkritumu konkursā, lielākie atkritumu apsaimniekotāji...

2018. gada 21. septembris plkst. 6:50

ASV Kalifornijas štatā ceturtdien tika pieņemts likums, kas aizliedz vienreizējas lietošanas plastmasas...

2018. gada 13. septembris plkst. 11:13

Kleistos nebūs vēl viena «Ušakova kepka», runājot par rekultivētās Rīgas pilsētas atkritumu...

2018. gada 13. septembris plkst. 6:54

Atkritumu poligona Getliņi apsaimniekotājs Getliņi EKO grib aizņemties 10 miljonus eiro, lai...