Pārtika

Pārtikas cenas turpinās augt arī nākamajā gadā

LETA, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā Krievijas karadarbību Ukrainā, pārtikas cenas turpinās augt arī 2023.gadā, atzina pārtikas koncerna "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Viņš skaidroja, ka Ukraina un Krievija jau vēsturiski ir bijušas lielākās vairāku pārtikas izejvielu, piemēram, saulespuķu eļļas, kartupeļu, kukurūzas un kviešu, kā arī dabasgāzes un minerālmēslu ražotājas un piegādātājas pasaulē. Karš Ukrainā ļoti lielā mērā ietekmēs visas pasaules pārtikas piegādes ķēdi, tādējādi liekot pārorientēties un meklēt jaunus risinājumus ikvienā nozarē.

Pēc Didrihsona sacītā, īstermiņā šī situācija rada nepieejamību pēc dažādām izejvielām, tādējādi veidojas apjukums globālā tirgū un krasi aug izejvielu cenas.

Tāpat viņš norādīja, ka papildus tam arī ar pārtikas nozari netieši saistītās industrijas, piemēram, iepakojuma materiālu ražošana ir ietekmēta, jo tās lielā mērā ir atkarīgas no energoresursu cenām. Savukārt degvielas cenu straujais pieaugums ietekmē transporta pakalpojumu cenas un gala rezultāta atstāj ietekmi arī uz gala produktu cenām.

"Dārgākas pārtikas izejvielas, dārgāki transporta pakalpojumi, kā arī jau pieminētās iepakojumu materiālu cenas ražošanas procesa laikā vēl papildinās ar ļoti strauji augušajām energoresursu cenām, kā rezultātā, pat, ja mums izdodas atrisināt piegāžu izaicinājumus, cenu pieaugums ir neizbēgams," teica kompānijas valdes priekšsēdētājs.

Didrihsons arī atzīmēja, ka kopš pagājuša gada ceturtā ceturkšņa pārtikas cenas jau ir krietni augušas, tostarp, pēc ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas apkopotā pārtikas produktu cenu indeksa datiem, cenu pieaugums ir bijis straujākais pēdējo gadu laikā, bet karš Ukrainā šo tendenci vēl vairāk pastiprina.

"Attiecīgi pārtikas cenas turpina augt," uzsvēra "Orkla Latvija" vadītājs, piebilstot, ka praktiski nav neviena kategorija pārtikas segmentā, kas nebūtu ietekmēta.

Viņš arī pieļāva, ka, iespējams, brīdī, kad piegādes ķēdes normalizēsies un tiks rastas alternatīvas, cenas nedaudz var kristies, bet tuvāko gadu laikā patērētāji un ražotāji nevar gaidīt, ka tās būs zemākas nekā pirms kara sākšanās Ukrainā. "Jau šodien mēs redzam, ka 2023.gadā pārtikas cenas turpinās augt," atzina Didrihsons.

Līdztekus viņš sacīja, ka pašreizējā situācija ieviesīs tirgus korekcijas un jau tuvākā gada laikā parādīs to, kuri uzņēmēji spēs pielāgoties, atrodot jaunus risinājumus. Vienlaikus būs arī uzņēmumi, kuri jaunajiem apstākļiem nespēs pielāgoties.

Taujāts par nepieciešamo atbalstu, Didrihsons norādīja, ka vairākas iedzīvotāju pamatvajadzības, tostarp pārtika, mājoklis un veselības aprūpe sadārdzinās, tāpēc ir jāmeklē risinājumi kā atbalstīt to sabiedrības daļu, kurai ienākumi ir viszemākie. Tostarp tās varētu būt mērķdotācijas un pabalsti, vai samazināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme.

Savukārt uzņēmējdarbību, pēc viņa teiktā, ir nepieciešams aktīvāk atbalstīt ar dažādiem finanšu līdzekļiem, tostarp Eiropas Savienības struktūrfondu atbalstu ražošanas procesu, iekārtu un ražotņu modernizēšanai, lai padarītu tās energoefektīvākas.

Didrihsons arī uzsvēra, ka ir jāmeklē risinājumi kā aizstāt esošo valsts atkarību no Krievijas gāzes. "Saprotams, ka valsts ir ieinteresēta samazināt dabasgāzes patēriņu, bet tādā gadījumā pie šī jautājuma ir mērķtiecīgi jāstrādā," norādīja "Orkla Latvija" vadītājs.

Viņš arī uzsvēra, ka uzņēmēji vēlas skaidrību un lielāku noteiktību par valsts stratēģiju un plāniem šajos jautājumos, lai spētu pielāgoties, jo ir skaidrs, ka būs nepieciešami gan lieli finanšu, gan laika resursi jaunu risinājumu ieviešanai.

Jau vēstīts, ka "Orkla Latvija" koncerns 2020.gadā strādāja ar 104,26 miljonu eiro apgrozījumu un 4,594 miljonu eiro peļņu. Koncerna 2021.gada finanšu rezultāti pagaidām nav publiskoti.

"Orkla Latvija" reģistrēta 2009.gadā, un tās pamatkapitāls ir astoņi miljoni eiro. Latvijā "Orkla" pārstāv un attīsta "Laima", "Selga", "Staburadze", "Ādažu Čipsi", "Pedro", "Spilva", "Gutta", "Latplanta" un citus zīmolus. Uzņēmums iekļaujas Norvēģijas koncernā "Orkla".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošana pašlaik iet cauri vēl nepieredzētam laikam un neko iedrošinošu par pārtikas cenām tuvākajā laikā Eiropā, Baltijā un Latvijā teikt nevar, jo aug visu ražošanas komponenšu izmaksas, atzina SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

"Ikviens pārtikas produkts nosacīti sastāv no lauksaimniecības produkta, vai tās būtu olas, ogas, labība, kartupeļi vai kas cits, kas iziet cauri apstrādei un tiek iepakots. Visos šajos posmos ir vajadzīga enerģija un darbs. Mēs nevaram teikt, ka kāds no šiem elementiem kļūst lētāks vai tuvākajā nākotnē kļūs lētāks. Jautājums pašlaik ir tikai par to, par cik kārtām katra no šīm komponentēm ir palikusi dārgāka," sacīja Didrihsons.

Viņš stāstīja, ka pirmo šoku pārtikas industrija piedzīvoja, sākoties karam Ukrainā, jo pēkšņi sastapās ar dažādu pārtikas izejvielu nepieejamību. Kā piemēru viņš minēja saulespuķu eļļu, kuru Ukraina ražoja 80% apjomā no visa pasaules patēriņa. Tagad alternatīvas piegādes ir atrastas, bet risināmie jautājumi ir kļuvuši vēl sarežģītāki, jo ir saistīti ar energocenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektrības un degvielas pieaugošo izmaksu dēļ Baltijas reģions cieš un cietīs visvairāk, tādējādi konkurētspēja reģionā kritīsies, informē SIA "Orkla Latvija" valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Tāpat viņš uzsver, ka vidējā un ilgtermiņā šī situācija ir ļoti nopietna, norādot, ka ir nepieciešams skaidrs valdības un attiecīgo ministriju redzējums un plāns, kā kopā ar uzņēmējiem tiks risinātas tuvojošās problēmas.

"Pašlaik neesam neko konkrētu dzirdējuši, un arī mūsu viedokli neviens nav vaicājis, neskatoties uz to, ka esam viens no lielākajiem pārtikas ražotājiem, eksportētājiem un nodokļu maksātājiem valstī," norāda Didrihsons.

Atbildot uz jautājumu, kā "Orkla Latvija" plāno pārdzīvot elektrības un degvielas cenu kāpumu, valdes priekšsēdētājs komentēja, ka iespēju robežās ir jau akumulējuši un pārņēmuši to uz saviem pleciem, bet vairs nav citu variantu, kā pārnest uz gala produktu un celt cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgas un uzticamas komandas veidošana ir viens no veiksmīga vadītāja pamatuzdevumiem, uzskata SIA Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Darbs ar komandu ir viena no manām galvenajām prioritātēm – man ir svarīgi, lai cilvēki, ar kuriem strādāju, ir uzticami, drosmīgi un iedvesmojoši, teic T. Didrihsons, piebilstot, ka šīs īpašības atspoguļo gan viņa personīgās, gan Orklas Latvijas pamatvērtības. Viņš domā, ka uzņēmuma kultūru lielā mērā veido tieši darbinieki, tāpēc kopīgas dzīves vērtības ir ļoti svarīgs aspekts.

Karjeru veido pats

Būtu sarežģīti vadīt uzņēmumu, kura vērtības krasi atšķiras no manām personīgajām, domā T. Didrihsons. “Tas pats attiecas uz komandu. Es veltu daudz darba, lai komanda būtu uz viena viļņa. Protams, mūsu uzskati atšķiras, taču mūsu pamatvērtības ir līdzīgas. Tieši šī iemesla dēļ es ļoti uzticos saviem cilvēkiem, bez savstarpējas cieņas un uzticēšanās strādāt ilgtermiņā nav iespējams. Ne velti teic, ka uzņēmuma kultūra jebkuru stratēģiju apēd brokastīs. Esmu šī apgalvojuma piekritējs: tu vari izveidot labāko plānu, bet, ja darbinieki to neatbalstīs, nekas nesanāks. Kopīga redzējuma veidošana nav viena mēneša vai gada darbs, tas ir nepārtraukts process, kas sākas ar katra indivīda uzvedību,” secina T. Didrihsons, kurš profesionālajā jomā ir bijis uzticīgs pārtikas industrijai un Orklai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Orkla Latvija pērn apgrozījusi 112,8 miljonus eiro

Db.lv, 08.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražotāja “Orkla Latvija” apgrozījums 2021.gadā pieaudzis par 9%, sasniedzot 112,8 miljonus eiro. Uzņēmuma peļņa pārskata gadā sarukusi līdz 2,3 miljoniem eiro, iepretim 4,594 miljonu eiro peļņai 2020.gadā.

Samaksāto nodokļu apmērs pērn veido 20,2 miljonus eiro, kas ir par 15% vairāk nekā 2020.gadā.

Uzņēmums, kurš Latvijā pazīstams ar tādiem produktu zīmoliem kā “Laima”, “Spilva”, “Selga”, “Staburadze”, “Ādažu”, “Naturli” un citiem, pērn vietējam un eksporta tirgiem kopumā izstrādāja rekordskaitu – 169 jaunus un atjauninātus produktus – saldumu un uzkodu, kā arī dažādu pārtikas produktu kategorijās.

“Orkla Latvija” 2021.gadā turpināja investēt ilgtspējīgā ražošanas procesu attīstībā kopumā ieguldot vairāk nekā 2 miljonus eiro.

“Par spīti izaicinājumiem, ar kuriem saskārāmies 2021.gadā – turpmāku Covid-19 pandēmijas ietekmi un resursu cenu pieaugumu – mums izdevies panākt izaugsmi teju visos virzienos, svarīgākais no tiem – izstrādāt jaunu, tirgū labi pieņemtu un vienlaikus arī veselīgāku produktu piedāvājumu un turpināt investēt ilgtspējīgos ražošanas procesos. Covid-19 pandēmija un savā ziņā arī resursu cenu pieaugums pasteidzinājis transformāciju uz efektīvākiem un ilgtspējīgākiem ražošanas procesiem, skrupulozāku izejvielu un piegādātāju atlasi, fokusu uz labvēlīgu darba vides nodrošināšanu, kā arī veicinājis patērētāju pieprasījumu pēc veselīgākiem un pilnvērtīgākiem produktiem un maltītēm,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Orkla Latvija” noslēgusi trīs investīciju projektus jaunajā “Laimas” ražotnē ar nolūku paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti un uzlabot darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Par kopumā vairāk nekā 700 000 eiro iegādātas un uzstādītas jaunas miksēšanas iekārtas “Laimas” šerbetiem un vafeļu produktu pildījuma sagatavošanai, kā arī jaunas “Laimas” batoniņu glazēšanas iekārtas.

“Šī brīža tirgus situācijā, kurā valda arvien pieaugošas produktu izejvielu, materiālu un ražošanas izmaksas, mēs visus investīciju projektus, tajā skaitā šos, izvērtējam un ieviešam ar mērķi ietaupīt, lai neradītu papildu slogu uz produktu cenām,” stāsta Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Jaunajā “Laimas” ražotnē, kas atklāta pagājušā gada septembrī, ir uzstādīti divi jauni mikseri: viens no tiem paredzēts pildījumu gatavošanai “Laimas” vafeļu tortēm un konfektēm, otrs – šerbetu ražošanai. Šīs iekārtas paaugstinās produktu kvalitāti un ražošanas līniju kopējo efektivitāti, automatizējot procesus, kas līdz šim bija manuāli. Tas sniegs vairākus ieguvumus, piemēram, ļaus precīzāk dozēt produktu sastāvdaļas, kā arī nodrošinās arvien labākus darba apstākļus ražotnes darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Finišam tuvojas Ziemeļeiropas lielākās cepumu ražotnes būvniecība Ādažos

Db.lv, 12.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgumam tuvojas 2020.gadā uzsāktie “Orkla Biscuit Production” ražotnes būvniecības darbi Ādažos un iecerēts, ka gada nogalē jauna rūpnīca sāks darbu.

Jaunā, vairāk nekā 30 000 m2 plašā ražotne ar 13 ražošanas līnijām specializēsies cepumu un vafeļu ražošanā, un būs lielākā šāda veida ražotne Ziemeļvalstīs un Baltijā. Papildus būvniecībai sekos vēl būtiskas investīcijas jaunās iekārtās un ražošanas līnijās, kopumā veidojot pēdējos gados lielākās investīcijas Latvijas pārtikas ražošanas nozarē, kas radīs ap 300 jaunu darba vietu. Šīs būs vienas no ievērojamākajām “Orkla” investīcijām, kas ir veiktas Latvijas pārtikas nozarē pēdējos gados.

Lai atstātu vēstījumus nākamajām paaudzēm, topošās “Orkla Biscuit Production” ražotnes pamatos 11.maijā tika ierakta īpaša kapsula. Svinīgajā pasākumā piedalījās “Orkla” grupas viceprezidente Ingvilla Berga (Ingvill Tarberg Berg), “Orkla Biscuit Production” valdes priekšsēdētājs Johans Udins (Johan Uddin), Ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre, Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks, kā arī būvniecības kompānijas “Merks” celtniecības direktora vietnieks Jānis Zilgme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Orkla", kam pieder ražotnes arī Latvijā, jau vienpadsmito gadu iekļauts "Dow Jones" ilgtspējas indeksā, kur kompānija iekļuvusi starp 10% vadošo pārtikas uzņēmumu ilgtspējas jomā Eiropā.

“Tas ir svarīgs apliecinājums mūsu ilgtspējas darbam. Esmu lepns par “Orklas” darbiniekiem un par iesaistīšanos un pūlēm, kas tiek ieguldītas, lai nodrošinātu, ka mēs esam līderi ilgtspējības jomā,” saka “Orkla” prezidents un izpilddirektors Jāns Ivars Semličs.

Dow Jones ilgtspējas indekss tiek uzskatīts par pasaulē nozīmīgāko reitingu uzņēmumu vides un sociālās atbildības rādītāju novērtēšanā, un tas ir nozīmīgs etalons investoriem un citām ieinteresētajām personām, novērtējot uzņēmumu nefinansiālo darbību.

Dow Jones ilgtspējības indekss novērtē uzņēmumu sniegumu trīs galvenajās kategorijās: atbildīgums pret vidi, laba pārvaldība un iesaiste sabiedrībā (ESG).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava un dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” noslēdzis darījumu ar “Orkla Latvija” par ūdens zīmola “Everest” pārdošanu.

Darījuma summa ir konfidenciāla.

Darījums paredz arī ūdens ražošanas iekārtu pāriešanu “Cēsu alus” īpašumā.

"”Cēsu alus” ilgtermiņa stratēģijas mērķis ir daudzveidīgu dzērienu ražotnes attīstība, ar fokusu uz paplašināšanos bezalkoholisko dzērienu segmentā. Dzeramā ūdens tirgus turpina attīstīties, tāpat arī veselīga dzīvesveida tendences kļūst arvien populārākas un mēs saskatām potenciālu, paplašinot mūsu produktu portfeli un attīstot dzeramā ūdens zīmolu “Everest”. Mēs parūpēsimies par to, lai pircējiem būtu pieejams augstas kvalitātes dzeramais ūdens un nākotnē radīsim inovatīvus produktus ūdens segmentā," komentē AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols “Spilva”, līdzās konservējumiem, mērcēm un ēdienu piedevām, produktu portfeli papildinājis ar jaunumu – garšvielu piedāvājumu.

““Spilva” šogad atzīmē trīsdesmit gadu jubileju, un, atbilstoši biznesa attīstības stratēģijai, zīmola produktu portfeļa papildināšana bija loģisks solis, tādēļ esam pievienojuši produktu sortimentam garšvielu zīmolu, ko līdz šim pazinām kā “Latplanta”, stāsta “Orkla Latvija” komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

“Līdz šim “Latplantas” sortimentā ir 70 dažādas garšvielas, kuru pārdošanas apjomi ik gadu turpinājuši augt – to veicināja arī pandēmijas laikā mājās biežāk gatavotās maltītes,” piebilst L.Mikša.

“Latplanta” ir viens no senākajiem garšvielu zīmoliem Latvijā, dibināts 1991. gadā, savukārt 2009. gadā, biznesa stratēģijas paplašināšanas ietvaros, to iegādājās ēdienu un ēdienu piedevu ražotājs “Spilva”, kas pašlaik ir viens no “Orkla Latvija” zīmoliem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trīs jūru iniciatīvas valstis Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījušas 1,96 miljardus eiro

Db.lv, 22.06.2022

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki šobrīd ieguldījuši 11,39 miljardus eiro, liecina Lursoft apkoptā informācija. No tiem 1,96 miljardus eiro veido Trīs jūru iniciatīvā esošās valstis.

Trīs jūru iniciatīva dibināta 2016.gada 25. augustā, apvienojot tajā 12 Eiropas Savienības valstis, kas ģeogrāfiski novietotas starp Adrijas, Balto un Melno jūru, – Austriju, Bulgāriju, Čehiju, Horvātiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju un Ungāriju.

Lursoft dati rāda, ka šo valstu ieguldījums Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos kopš 2016.gada audzis par 82,13%.

Infografiku skatiet šeit.

Visstraujāk šajā periodā palielinājies ieguldījumu apjoms no Čehijas, kamēr lielākais kritums reģistrēts Slovākijas ieguldījumos. Vienlaikus jānorāda, ka šajā periodā par 37% sarucis gan ieguldītāju skaits, gan arī to uzņēmumu skaits, kuru pamatkapitālos personas no Trīs jūru iniciatīvas valstīm veikušas ieguldījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi atļaut AS "Cēsu alus" iegūt izšķirošu ietekmi pār daļu no SIA "Orkla Foods Latvija" aktīviem - zīmolu "Everest", kas nodarbojas ar dzeramā ūdens ražošanu un tirdzniecību, informē KP.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

AS "Cēsu alus" darbība Latvijā saistīta ar alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu, tostarp pudelēs pildīta dzeramā ūdens ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Uzņēmums realizē pudelēs pildītu dzeramo ūdeni ar zīmolu "Lielbāta" un "Bērzūdens".

Savukārt SIA "Orkla Foods Latvija" un tās saistīto uzņēmumu darbība Latvijā ir saistīta ar augļu, ogu, dārzeņu, majonēžu, kečupu un dažādu ēdienu piedevu ražošanu un vairumtirdzniecību, garšvielu un piedevu ražošanu, bezalkohola dzērienu ražošanu, minerālūdeņu un pudelēs iepildītu citu ūdeņu ražošanu un vairumtirdzniecību, augļu un dārzeņu sulu ražošanu un vairumtirdzniecību, kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošanu, cukura, šokolādes un cukuroto konditorejas izstrādājumu vairumtirdzniecību, sausiņu un cepumu ražošanu, ilgi uzglabājamo konditorejas izstrādājumu un kūku ražošanu, maizes ražošanu, svaigi ceptu mīklas izstrādājumu un kūku ražošanu, konditorejas un miltu izstrādājumu ražošanu un kartupeļu pārstrādi. Uzņēmums ražo un realizē dzeramo ūdeni ar zīmolu "Everest".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inženiersistēmu projektēšanas un būvniecības uzņēmumu grupas Citrus Solutions, kurā ietilpst SIA Citrus Solutions un Citrus Solutions GmbH, neauditētie konsolidētie finanšu rezultāti liecina, ka 2021. gadā uzņēmuma finanšu darbības rādītāji auguši par 23%, sasniedzot vēsturiski lielāko apgrozījumu – 52,46 miljonus eiro.

2020. gadā apgrozījums bija 42,82 miljoni eiro.

2021. gadā Citrus Solutions piedalījies vairāku vērienīgu projektu īstenošanā, tostarp: projektējis inženiertīklus Orkla ražotnes jaunbūvei Ādažos; projektējis inženiertīklus Alojas Biroji “The Pine” projektam; nodrošinājis Dr. Mauriņa vēnu un lāzermedicīnas klīnikas jaunbūves celtniecību; veicis Rail Baltica Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas elektronisko sakaru tīklu būvniecību; piegādājis transporta līdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmas, kā arī veicis to modernizāciju un uzturēšanu Valsts Ieņēmumu dienestam; nodrošinājis Tet tīkla projektēšanu, būvniecību un uzturēšanu, kā arī izvērsis optiskā tīkla būvniecību Vācijā, tai skaitā Ēderanas, Angelnas, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģionos, kā arī īstenojis citus projektēšanas, būvniecības un uzturēšanas pakalpojumus privātajiem un valsts pasūtītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltic RE Group iegādājusies Rīgas Melnā balzama rūpnīcas vēsturiskās ēkas

Db.lv, 15.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma attīstītājs AS "Baltic RE Group" no "Orkla Eiendom" iegādājies vēsturisko "Rīgas melnā balzama" un AS "Rīgas raugs" rūpnīcu Pulkveža Brieža ielā 27, Rīgā, informēja attīstītāja pārstāvji.

Uzņēmums darījuma summu neatklāj.

Teritorijā, kuras platība ir vairāk nekā 1,5 hektāru, atrodas vairākas ēkas kopumā 17 000 kvadrātmetru platībā, tostarp īpašumā ir piecstāvu rūpnīcas ēka.

"Baltic RE Group" dibinātājs un izpilddirektors Džovanni dalla Dzonka norāda, ka vecā rūpnīca labi iekļaujas jaunajā rajonā ap Skanstes ielu, kur top Rīgas darījumu un biznesa centrs.

Minētā ēka celta 1847.gadā pēc projekta, kura izstrādē iesaistījās tādi arhitekti kā Gustavs Vinklers, Karls Felsko un Vilhelms Bokslafs. Ēkā Alberts Volfšmits izveidoja "Volfšmita degvīna un rauga fabriku", un šajā ēkā tika sākta "Rīgas melnā balzama" ražošana.

Pēckara laikā rūpnīca pilnībā pārgāja uz rauga ražošanu, un darbojās visus padomju varas gadus. 2008.gada vasarā rauga ražošana tika pārtraukta un rūpnīca tika slēgta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvfirma "Merks" apsver iespēju būvēt īres namus, intervijā sacīja "Merks" valdes priekšsēdētājs Andris Bišmeistars.

"Merks" vadītājs informēja, ka patlaban ir liela interese par šo segmentu, īpaši gada sākumā ir parādījušies jauni interesenti no Lietuvas un Igaunijas. Latvijā gadā būtu nepieciešams uzbūvēt apmēram 500 īres dzīvokļu, kā tas tagad notiek Lietuvā un Igaunijā.

"Šajā segmentā mēs varētu sevi realizēt, mums ir pietiekami daudz savas zemes, un vērtējam šādas iespējas. Tas nebūs mūsu pamatvirziens, bet, ja būs labas iespējas, mēs apsvērsim arī īres namu būvniecību," teica Bišmeistars.

Viņš piebilda, ka "Merks" kopš 2020.gada, kad sākās Covid-19 pandēmija, mainīja darbības fokusu, vairāk koncentrējoties uz saviem projektiem, tostarp ir izveidots zīmols "Merks mājas", kas nodarbojas ar dzīvokļu tirdzniecību un attīstību. Ja iepriekš gada laikā "Merks" pārdeva 100-120 dzīvokļu, tad pagājušajā gadā tika pārdoti 300 dzīvokļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad energoresursu cenas pieaugušas vairākas reizes, uzņēmumiem ir pēdējais brīdis atvērt acis un rīkoties – nomainīt veco apgaismoju pret jaunu, ekonomisku LED apgaismojumu, un ik mēnesi samazināt enerģijas izmaksas līdz pat 80%.

SIA “RCG Lighthouse” piedāvā pakalpojumu “apgaismojums kā ārpakalpojums,” kas ir jauns industriālais apgaismojums uz “nomaksu”. Astoņos gados esam realizējuši jau vairāk nekā 400 projektus komerciālā un industriālā sektora klientiem visā Baltijā. Orkla Latvija, Coca-Cola, Jysk – tie ir tikai daži no mūsu klientiem, kas rīkojās krietni pirms energoresursu krīze pieklauvēja pie namdurvīm. Jā, lauvas tiesu tie ir starptautiski uzņēmumi, kuru fokuss uz energoefektivitāti nav pēdējā gada tendence. Tomēr līdz ar krīzi aizvien pieaug pieprasījums arī no vietējā kapitāla uzņēmumiem. Lai gan pieprasījuma kāpums pēc LED apgaismojumiem ir ar strauji pieaugošu tendenci, mēs spējam to apmierināt. Mūsu fokuss ir uzņēmumi, kuru izmantojamo objektu platība ir virs 1000 m2 – biroju ēkas, loģistikas centri, noliktavas, mazumtirdzniecības veikali, ražošanas telpas un tirdzniecības centri, kā arī dažādas āra teritorijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Ādažu novadā turpmākajos gados ir paredzama jaunu rūpniecisko projektu īstenošana, SIA "Ādažu ūdens" atbilstoši izstrādātajam būvprojektam uzsācis notekūdeņu attīrīšanas iekārtu (NAI) apjomīgus rekonstrukcijas darbus, paredzot jaudas palielināšanu par 850 m3/diennaktī.

Projekta kopējās izmaksas ir 3,104 miljoni eiro no kuriem 2,43 miljoni eiro (pamatā aizņēmums) ir uzņēmuma finansējums, 502 tūkstoši eiro ir valsts līdzfinansējums, bet 172 tūkstoši eiro ir SIA "Orkla Latvia" līdzfinansējums.

Projekta līguma nosacījumi ar SIA "Mapri Būve" paredz, ka vēlākais līdz 2022. gada septembrim objekts tiks nodots ekspluatācijā, NAI jaudu palielinot aptuveni par trešdaļu, izbūvējot ceturto aerotenku, esošo iekārtu aerācijas sistēmu nomainot, aprīkojot ar tiešsaistes skābekļa mērītājiem un lokālo displeju, gaisa pūtēju vadības iestatīšanu izšķīdušā skābekļa koncentrācijai aerotenkos un vairākus citus tehnoloģiskus uzlabojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investīciju piesaistē ir vērojamas pozitīvas tendences, kuras ietekmēs ne tikai šā gada, bet arī turpmāko gadu rādītājus, informē Ekonomikas ministrijā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) 2021. gada pirmajos trīs ceturkšņos ir sniegusi atbalstu 31 investīciju projektam, kopējā plānoto ieguldījumu summa Latvijas ekonomikā pārsniegs 500 miljonus eiro un tiks izveidotas vismaz 2224 jaunas darba vietas.

“Neskatoties uz smago un izaicinājumiem sarežģīto gadu, mūsu uzņēmēji ir demonstrējuši izcilu sniegumu eksportā, ko ir veicinājušas arī Ekonomikas ministrijas atbalsta iniciatīvas. Vienlaikus liels fokuss bija arī investīciju piesaiste kopā ar LIAA. Jau iepriekšējā gadā, kad investīciju apjomi Eiropā kritās, spējām uzrādīt labākos rādītājus pēdējo septiņu gadu laikā. Šis gads investīciju piesaistē uzrāda vēl lielāku uzrāvienu, kur veiksmīgi nostrādāja arī valdības īstenotā politika, ieviešot “Zaļā koridora” principu prioritārajiem investīciju projektiem. Pirmajos deviņos mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir divas reizes lielāks kā iepriekšējā gadā, sasniedzot jau 500 miljonu eiro,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru