Globālā mērogā pārtikas cena gada laikā palēkusies jau par ceturto daļu, ja vērtē Apvienoto Nāciju apkopotā FAO indeksa vērtības izmaiņu.

To daļēji noteicis tas, ka ļoti strauji uz arvien augstākiem līmeņiem preču biržās tiekusies daudzu populārāko pārtikas izejvielu cena. Piemēram, kukurūzas piegāžu līgumu cena šogad vien ASV preču biržā ir palēkusies par 30%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma tie jau ir gandrīz 70%. Kviešu cena ASV šogad palēkusies par 13% un kopš pagājušā gada sākuma – par 31%. Savukārt Parīzes preču biržā tirgoto kviešu piegāžu līgumu cena kopš šā gada sākuma augusi par ceturto daļu. Arī sojas pupiņu cena ASV kopš janvāra augusi par 11% un kopš pagājušā gada sākuma – par veseliem 65%. Savukārt cūku dzīvsvara cena ASV preču biržā šogad palēkusies uz pusi līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada. Par aptuveni 10% kopš gada sākuma preču biržās augusi vēl arī cukura cena.

Kopumā bilde šajā ziņā ir visai skaidra, kas liek bažīties par to, ka pie apvāršņa parādīsies inflācija un pārtikas cenu izmaiņu virziens šajā ziņā nebūs nekāds izņēmums. Turklāt gan finanšu tirgus, gan mākoņu vērotāji vērš uzmanību uz to, ka pārtikas izejvielu cenu paaugstinātu var noturēt arī nelabvēlīgi laika apstākļi. Attiecīgi sliktās ziņās ir tās, ka jau kādu laiku materializējies visai spēcīgs La Nina fenomens, kas par sevi var likt atgādināt vēl kādu laiku, ziņo, piemēram, Bloomberg. Līdz ar to tiek runāts par lielāku sausumu Amerikā un par ražai apgrūtinošiem laika apstākļiem arī lielā daļā pārējās pasaules. Mākoņa saulainā maliņa gan ir tā, ka šim fenomenam (La Nina) drīz tiek paredzētas beigas.

Ietekmē klimatu

Jau ziņots, ka pamatā ar Klusā okeāna virsmas temperatūras izmaiņām tiek saistīti divi lieli fenomeni. Viens ir El Ninjo, par kuru tiek saukta periodiska Klusā okeāna virsmas straujāka sasilšana, kam, pasaulē daudzām lietām savstarpēji esot saistītām, mēdz būt milzīga ietekme uz globālo klimatu. Spēcīga El Ninjo materializēšanās periodos daudzos pasaules reģionos mēdz valdīt liels sausums un palielinās mežu ugunsgrēku risks, piemēram, Austrālijā, Dienvidaustrumāzijā, Indijā un Āfrikā. Savukārt, piemēram, ASV un Latīņamerikā ir novērojamas pastiprinātas lietusgāzes un vētras. Šī fenomena, kas sevi ar izpaust deviņus līdz 12 mēnešus, iestāšanās var būt neregulāra, kur tas var atkārtoties ik pēc pāris gadiem. Turklāt tas var būt gan spēcīgs, gan mazāk spēcīgs.

Attiecīgi to tad arī mēģina izzīlēt gan meteorologi, gan dažnedažādu nozaru pārstāvji, ekonomisti un finanšu tirgus dalībnieki. Pretējs fenomens El Ninjo ir tā saucamā La Nina, kas paredz straujāku nekā parasti Klusā okeāna virsmas atdzišanu. Turklāt šim fenomenam uz pasaules klimatu un lauksaimniecību mēdz būt daudz lielāka negatīva ietekme. La Nina fenomena materializēšanās mēdz nozīmēt krietni lielākus nokrišņus Dienvidaustrumāzijā un Austrālijā. Savukārt lielāks sausums šādā gadījumā parasti gaidāms Brazīlijā, Argentīnā un ASV dienvidu daļā. Būtībā šo fenomenu periodiska materializēšanās nozīmē, ka laika apstākļi kļūst ekstremālāki – piemēram, plūdi ir lielāki, vērtas postošākās un sausums – iznīcinošāks.

Sausums ražai nepatīk

Piemēram, ASV gadījumā U.S. Drought Monitor izceļ, ka pusē valsts teritorijas aprīļa beigās esošos nosacījumus var raksturot ar kādas pakāpes sausumu. Sevišķi negatīva aina šajā ziņā esot ASV Rietumos. Tiek norādīts, negatīvie laika apstākļi jau ietekmējuši ziemas kviešu ražu, kur tas varot notikt arī ar kukurūzu un sojas pupiņām. ASV “Vidējos Rietumos” (Midwest) nokrišņi nu esot 40% līdz 45% apmērā no nokrišņiem šajā periodā “normālos” laikos, raksta Bloomberg. Lietusgāzes veltīgi tiekot gaidīts arī, piemēram, Brazīlijā, kur šogad līdz šim daudzos ražai izšķirīgajos reģionos nokrišņi bijuši vien 60% apmērā no ierastā. Turklāt Bloomberg izceļ, ka sausums skāris arī Eiropu, kur lietus nokrišņi no “Itālijas līdz Īrijai” esot vien 80% apmērā no tā līmeņa, ko varot uzskatīt par normālu. Tiek izcelts, ka Eiropā vairākās vietās, piemēram, vīna un augļu dārzu ražu pabojājuši arī pavasara aukstuma uzplūdi. Pilnīgi pretējas problēmas ir pasaules otrā malā. Austrālijā vērojami plūdi. Līdzīgi arī Malaizijā un Indonēzijā pārmērīgas lietusgāzes rezultējušas ar to, ka palmu eļļas cena šogad palēkusies par 11%. Abas šīs valstis saražo aptuveni 85% no pasaulē patērētās palmu eļļas. Šajā pasaules daļā gan plūdiem noplokot, pastāv cerības uz dāsnāku ražu.

Vismaz nepasliktināsies

Kopumā Bloomberg norāda, ka lielākā daļa ekspertu gan pauž pārliecību, ka pašam La Nina fenomenam drīz pienāks vai jau ir pienākušas beigas. Attiecīgi pēc aktuālās negatīvās ietekmes uz ražu esot zināmas cerības, ka aina laika apstākļu ziņā vismaz nepasliktināsies. ASV Klimata Paredzēšanas centrs lēš, ka La Nina ietekme šovasar būs izzudusi, kur savukārt Austrālijas Meteoroloģijas birojs jau ir pasludinājis šī fenomena beigas. Kopumā pastāvot 46% iespējamība, ka La Nina pasaules dienaskārtībā atgriezīšoties atkal šā gada beidzamajos trīs mēnešos, piebilst ASV Klimata Paredzēšanas centrs. Jāteic gan, ka paļaušanās uz laika apstākļu prognozēm nemēdz būt kāda ļoti droša padarīšanu. Pagaidām bāzes paredzējumi šim gadam pamatā saistās ar atgūšanos no globālās pandēmijas. Tomēr tam, ka pārtika ir dārga un kļūst pat arvien vēl dārgāka var būt visai liela ietekme. Tam var būt dažādas sekas, piemēram, augoša ģeopolitiska nestabilitāte. Bieži vien, piemēram, pirms 10 gadiem vērojamais tā saucamais Arābu pavasaris tiek sasaistīts tieši ar pārtikas cenu palielināšanos. Toreiz pārtikas cenām pieaugt lika gan postošs sausums, gan tas, ka arī tad dažas valstis lēma pārtraukt savu dažu pārtikas izejvielu eksportu. Pēc tam notiekošais raisīja jau milzīgu cilvēku plūsmu uz Eiropu jeb sākās tā saucamā bēgļu krīzi, kam jau bijusi un vēl būs milzīga ietekme uz dažnedažādiem procesiem vecajā kontinentā.