Jaunākais izdevums

Lai gan Eiropas Centrālās bankas lēmums jūnija sākumā pazemināt procentu likmes par 0,25 procentpunktiem nav radījis nozīmīgu mājokļu tirgus uzrāvienu, segmentā kustība turpinās. Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas, norāda nekustamo īpašumu kompānija Latio.

Par to liecina gan potenciālo pircēju vēlme apsvērt lielākas kredītsaistības, gan pārdevēju aktīvāka reaģēšana uz tirgus procesiem, atbilstošāk koriģējot īpašumu cenas robežās līdz 15% un izliekot pārdošanā objektus, kuru tirgošana uz laiku bija atlikta. Kā novērojuši “Latio” nekustamo īpašumu darījumu vadītāji, diskusijas mājokļu iegādes kontekstā rosina arī nule pieņemtie grozījumi Notariāta likumā, ieviešot partnerības institūtu – raisot jautājumus, vai un kā šāda līguma noslēgšana ietekmēs kreditēšanas nosacījumus.

Jūnijā iegādei Rīgā kopumā bija pieejami 4655 dzīvokļi, mēneša laikā piedāvājumam sarūkot par 15%. Nedaudz samazinājies arī īrei pieejamo mājokļu skaits – 2280 dzīvokļi (~18%), no kuriem 35% veidoja dzīvokļu piedāvājums sērijveida namos Rīgas apkaimēs.

Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, pārdošanas sludinājumu skaits dzīvokļiem Rīgas sērijveida ēkās samazinājies par 10%.

Iekštelpu platību vidējā cena darījumos nav būtiski mainījusies, sarūkot par nepilnu procentu – no 1020 EUR/ m² maijā līdz 1010 EUR/ m² jūnijā. Turpretī vidējās cenas pieaugums sērijveida namos novērots Rīgas centrā, kvadrātmetra cenai darījumos palielinoties līdz 1530 EUR. Mēneša griezumā vidējā cena iekštelpu platībai kāpusi par 10%, tomēr saukt to par tendenci nevar.

“Cenas pieaugumu sērijām galvaspilsētas centrā jāvērtē piesardzīgi, paturot prātā, ka lielo atšķirību var radīt vien daži dārgāki darījumi, cenu “pavelkot” uz augšu. Piemēram, vairāki dzīvokļi pārdoti ļoti labās un pieprasītās lokācijās, kur prestižās atrašanās vietas dēļ cena mājokļiem arī zemākas kvalitātes vecākās ēkās teju vienmēr būs augstāka. Tāpat cenu papildus ietekmējošs faktors būs tas, vai dzīvoklis ir kvalitatīvi atjaunots un mūsdienīgi mēbelēts,” skaidro “Latio” tirgus analītiķe Rūta Roze.

Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū pārdošanā jūnijā bija pieejami 1560 dzīvokļu jeb par 50 mājokļiem vairāk nekā mēnesi iepriekš. Vidējās cenas iekštelpu platībām mazliet kāpušas gan pārdošanas sludinājumos, gan noslēgtajos darījumos. Kvadrātmetra vidējā cena sludinājumos sasniedza 2795 EUR/ m², bet faktiskajos darījumos - 2675 EUR/ m².

Izmaiņas fiksētas arī īres pret iegādes izdevīguma attiecībā: ja vēl maijā divistabu dzīvokli jaunajā projektā pieprasītākajās Rīgas apkaimēs bija izdevīgāk īrēt nekā iegādāties ar hipotekāro kredītu uz 25 gadiem, jūnijā svaru kausi nosvērušies par labu mājokļa pirkšanai. Jūnijā mājokļu piedāvājumu papildināja vairāki jaunie projekti, kur dzīvokļu cenas ir salīdzinoši zemākas, tostarp kvadrātmetrai cenai nepārsniedzot 2000 EUR un nedaudz paplašinot to potenciālo pircēju loku, kas varētu atļauties šādu mājokļu iegādi. Turpretī īres mājokļu piedāvājumā jaunajos projektos pagājušajā mēnesī nav novērotas izteiktas izmaiņas – mājokļi saglabājuši samērā augstu iekštelpu platību cenu.

Jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas apkaimēs mājokļu cenas saglabājušās nemainīgas, proti, 1990 EUR/ m². Turpretī Centrā vidējā cena darījumos turpina nedaudz samazināties, jūnijā sarūkot par 4% - kvadrātmetrs jaunajā projektā, kas tiek pārdots otrreizēji, vidēji maksāja 2430 EUR. Reģionos tirgus aktivitāte saglabājas stabila.

Kā novērojusi “Latio” darījumu vadītāja Vidzemē Daiga Blumberga, vasarā manāms intereses pieaugums no jaunajām ģimenēm: “Apskates notiek ļoti aktīvi, neskatoties uz to, ka ir vasara un ierasti šajā periodā nekustamo īpašumu segments nedaudz pieklust. Pircēju noskaņojums arvien ir nogaidošs, jūtama vēlme nesteidzināt uz lēmumu pieņemšanu - aktīvi tiek sekots līdzi banku lēmumiem un gaidīts iespējamais cenas samazinājums. Piedāvājumā parādās daudz lauku māju dažādās cenu kategorijās – no labi koptiem un uzturētiem īpašumiem līdz būvēm, kurām nepieciešami salīdzinoši lieli ieguldījumi to atjaunošanā.”

Savukārt Jelgavā un tās apkārtnē darījumu vadītāja Inese Štorha pārdošanas sludinājumos novērojusi augošu privātmāju piedāvājumu – gan attīstītāju būvētas, gan privāto īpašnieku celtas ēkas cenu robežās no 200 000 līdz 300 000 EUR. Vairumā gadījumu darījumi ar savrupmājām gan notiek par zemākām summām, nepārsniedzot 200 000 EUR, bet darījumos ar dzīvokļiem vidējā summa ir līdz 50 000 EUR. Iegādei aktīvi tiek piesaistīts patēriņa jeb t.s. mazais mājokļu kredīts.

Dienaskārtībā nonācis arī jautājums par jūlijā spēkā stājušos partnerības institūtu, kas turpmāk dos iespēju likumiski reģistrēt attiecību statusu un iegūt sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību personām, kas citā veidā partnerību likumiski noslēgt nevar vai to nevēlas. Grozījumi veikti astoņos likumos, primāri Notariāta likumā, nosakot, ka divas pilngadīgas fiziskās personās zvērināta notāra klātbūtnē var apliecināt savu personisko attiecību statusu un kopīgo saimniecību ar nolūku rūpēties, gādāt un atbalstīt vienai otru. Lai gan pēc partnerības grozījumu stāšanās spēkā medijos uzsvars tika likts uz iespēju reģistrēt partnerību viendzimuma pāru starpā, izmaiņas aptver daudz plašāku sabiedrības daļu, tostarp skarot arī nekustamā īpašuma jautājumus.

“Partnerības institūta ieviešana ir būtisks solis uz priekšu dažādu sociālo grupu aizsardzībā – jāuzsver, kas tas neattiecas tikai uz viena dzimuma pāriem un nekādā ziņā nav pielīdzināms laulībai. Partnerība savā būtībā balstās uz pušu ekonomisko un sociālo labumu, nevis uz ģimenisko aspektu. Piemēram, partnerattiecības var reģistrēt divi bez dzīvesbiedriem palikuši pensionāri vai citas personas, kas nav tuvi radinieki, bet kuri vēlas būt droši par likumisku atbalstu noteiktās situācijās, teiksim, tiesībām iegūt informāciju no medicīnas iestādes, ja partneris nonācis slimnīcā, vai pieņemt lēmumu par ārstniecību. Runājot par praktiskiem, tajā skaitā nekustamā īpašuma jautājumiem, partnerība ļaus saņemt jebkādu dāvinājumu no personas, ar kuru ir noslēgts partnerattiecību līgums, nemaksājot IIN, nemaksāt kapitāla pieauguma nodokli, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts likuma par IIN noteiktajos gadījumos, mantojot to no personas, ar kuru ir noslēgts partnerattiecību līgums, kā arī testamentārās mantošanas gadījumā piemērot mantojuma nodevu samazinātā apmērā (0,125%) no mantotā nekustamā īpašuma vērtības,” skaidro “Latio” Juridiskās daļas vadītāja Mārīte Lipša.

Vēl viens aspekts, caur kuru analizējams jaunais partnerības institūts, ir mājokļu kreditēšana. Lai gan vispārīgie banku finansēšanas nosacījumi paliek nemainīgi, kā tas bija pirms partnerības ieviešanas, ļaujot uzņemties saistības kā aizņēmējam un līdzaizņēmējam vienas mājsaimniecības ietvaros, dažas jaunā regulējuma nianses kreditēšanas procesu tomēr atvieglos: “Galvenā atšķirība ir tajā, ka nav nepieciešama partnera piekrišana nekustamā īpašuma ieķīlāšanai, kā arī kopīgu saistību uzņemšanās nerada kopīgu mantu, kā tas būtu laulāto likumisko attiecību gadījumā.”

Savukārt situācijās, kad partnerības laikā tiek paņemts hipotekārais kredīts, īpašuma tiesību un mantas dalīšanas jautājumi būs risināmi vairākos veidos.

“Būtiski atzīmēt, ka partnerība nav pielīdzināma laulībai, līdz ar to mantas dalīšana nevar notikt atbilstoši Civillikuma normām attiecībā uz laulāto mantisko attiecību regulējumu. Ņemot vērā minēto, kā arī atkarībā no strīda esamības vai neesamības starp partneriem, risinājumi var būt dažādi – piemēram, viens no partneriem labprātīgi atlīdzina otram viņa veikto ieguldījumu nekustamā īpašuma iegādē. Vai gadījumos, kad pusēm nav izdevies panākt kompromisu, partneri strīdu, iespējams, risinās tiesas ceļā, bet jau saistību tiesību ietvaros, ja hipotekārā kredīta saistības uzņēmušies kā solidāri aizņēmēji. Partnerības institūts mantiskās attiecības šobrīd neregulē, bet tas nebūt nenozīmē, ka tiesu prakse šajā jautājumā nevarētu attīstīties ar citu tiesību nozaru (apakšnozaru) palīdzību,” stāsta “Swedbank” Hipotekārās kreditēšanas atbalsta daļas Sadarbības partneru vadītājs Kaspars Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Latio: Igaunijas Ārlietu ministrija izsludina publisku izsoli zemes gabalam Vidus ielā 2

Reklāmraksts, 08.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija publicē šādu paziņojumu saskaņā ar Igaunijas Valsts īpašumulikuma 58. panta 1. punktu.

Igaunijas Republikas Ārlietu ministrija (turpmāk – Pārdevējs) izsludina publisku mutisku izsoli šādam nekustamajam īpašumam:

Nekustamais īpašums, kas atrodas Latvijas Republikā, Rīgā, Vidus ielā 2 (kadastra numurs 01000110018, zemes gabala platība 1108 kv.m., Valsts nekustamā īpašuma kadastra vienības apzīmējums KV1131 (turpmāk – Nekustamais īpašums). Pārdevēja īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir reģistrētas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr. 1741). Izsolāmā Nekustamā īpašuma sākumcena ir 1 750 000 EUR. Izsoles drošības nauda ir 5% no izsoles sākumcenas. Izsoles solis ir 10’000 EUR.

Par mutiskās izsoles dokumentiem un informāciju par Nekustamā īpašuma apskati vērsties pie kontaktpersonām: Jānis Šīns (tālrunis: +37129195740, e-pasts: [email protected]), Igors Terehovs(tālrunis: +37129933699, e- pasts: [email protected]) un Kristjans Salks (tālrunis: +3725069699, e-pasts: [email protected]).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāris nekustamā īpašuma mājokļu segmentā iesācies netipiski aktīvi, pircējiem meklējot potenciālos īpašumus iegādei gan dzīvokļu, gan māju piedāvājumā.

Lai gan Eiropas Centrālā banka lēmusi nepaaugstināt EURIBOR likmi, nav arī skaidru indikāciju par tās krišanos. Aizvien liela daļa pircēju atturas no lēmuma par hipotekāro kredītu – janvārī 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes. Vairumā gadījumu darījumi ar mājokļiem Rīgā notiek par summu līdz 100 000 EUR. Pieaugusi interese arī par iespēju īrēt privātmājas, savukārt īpašnieki saņem piedāvājumus iegādāties īpašumu par cenu, kas ir pat divas reizes zemāka nekā objekta tirgus vērtība, secināts nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par janvāri:

  • 78 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87; jūlijā – 86);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%; jūlijā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%; jūlijā – 46%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%; jūlijā – 1%);

  • 45% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%; jūlijā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālo pircēju piesaistei mājokļu projektu attīstītāji izmanto dažādus bonusus, piedāvājot speciālās atlaides, iebūvētās virtuves, apmaksātus dizainera pakalpojumus un cenā iekļautas stāvvietas, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotā informācija.

Lai gan marta otrajā pusē bija vērojama lielāka aktivitāte gan no pircēju, gan pārdevēju puses, dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, nav mainījies – vidēji tās ir 76 dienas. Par spīti tirgus stagnācijai, īpašnieki arvien piedāvā pārdošanai mājokļus par summām, kas būtiski pārsniedz tirgus cenas. Ģeopolitiskais fons ir pamatfaktors atliktiem lēmumiem par nekustamā īpašuma iegādi, sevišķi skarot objektus ar lielāku nepieciešamo investīciju apjomu, jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā” secinājuši “Latio” darījumu vadītāji.

Jauno projektu pirmreizējo tirgu piesātina attīstītāju īpašie piedāvājumi, nereti pat sarežģījot lēmuma pieņemšanu pircējam, savukārt otrreizējo mājokļu segmentā potenciālie pircēji vēlas iegādāties īpašumus par cenām, kas ir pat par 30% zemākas kā pārdevēja noteiktās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinot ar gada pirmo mēnesi, februārī tirgus temps kļuvis mazliet gausāks – vienlaikus interese par īpašumu iegādi nav apstājusies.

Vidējais dienu skaits, kas nepieciešams mājokļa pārdošanai par tirgus cenu, samazinājies līdz 76 dienām. Kā novērojuši “Latio” darījumi vadītāji, aktīvāk iegādei tiek meklēta apbūves zeme un nelielas privātmājas, tomēr likvīdu piedāvājumu tirgū būtiski trūkst. Paturot prātā skaļi izskanējušo retoriku par šogad gaidāmo Euribor kritumu, potenciālie pircēji sāk apsvērt arī lielākas platības mājokļus ar trim un vairāk istabām, tomēr no galējā lēmuma pieņemšanas aizvien biežāk attur cits faktors - ģeopolitiskā nestabilitāte.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa” dati par janvāri:

  • 76 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (78 – janvārī; 80 – decembrī; 84 – novembrī; 85 – oktobrī; 85 – septembrī; augustā – 87);

  • 9% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (janvārī – 9%; decembrī – 8%; novembrī – 6%; oktobrī – 7%; septembrī – 8%; augustā – 9%);

  • 22% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (janvārī – 22%; decembrī – 22%; novembrī – 23%; oktobrī – 24%; septembrī – 25%; augustā – 45%);

  • 0% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (janvārī – 0%; decembrī – 0%; novembrī – 0%; oktobrī – 0%; septembrī – 0%; augustā – 1%);

  • 46% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (janvārī – 45%; decembrī – 42%; novembrī – 40%; oktobrī – 30%; septembrī – 31%; augustā – 30%);

  • 14% ** - par tik izdevīgāk šobrīd mājokli ir īrēt nekā pirkt (janvārī – 14%; decembrī – 11%; novembrī – 9%; oktobrī – 9%; septembrī – 8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aprīlī mājokļu tirgus radars reģistrējis optimisma pazīmes - pircēji sākuši pieņemt atliktos lēmumus par mājokļu iegādi, bet pārdevēji biežāk akceptē piedāvājumus samazināt cenas. Darījumu un vispārējo tirgus sajūtu buķeti papildina lielāks to pircēju īpatsvars, kas vēlas īrēt īpašumu ar izpirkuma tiesībām, tomēr attīstītāju, kas šādu iespēju piedāvā, nav daudz, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopotie dati..

Gausā tirgus iespaidā redzama īpašnieku interese esošo mājokli mainīt pret lielāku vai mazāku, savukārt Pierīgā aug pieprasījums pēc apbūves zemēm.

Aprīlī iegādei Rīgā bija pieejami nepilni 4400 dzīvokļu, pārdošanas sludinājumu skaitam mēneša laikā palielinoties par 2%. Iegādei jauno projektu pirmreizējā tirgū bija pieejami 1430 dzīvokļi, piedāvājumam, salīdzinot ar martu, samazinoties par 5%. Vidējās cenas iekštelpu platībām sludinājumos sasniedza 2780 EUR/ m², savukārt faktiskajos darījumos palikušas nemainīgas, turoties ap 2580 EUR/ m². Jauno projektu otrreizējā tirgū vidējā cena darījumos ar iekštelpu platībām Rīgas apkaimēs nav mainījusies – aprīlī kvadrātmetrs vidēji maksāja 1930 EUR. Arī Centrā vidējā cena mēneša laikā saglabājusies stabila, svārstoties 2630 EUR/ m².

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: Pexels.com/ Uriel Mont

Iegādāties īpašumu ezera tuvumā ir katra skaistas dzīves kārotāja sapnis. Īpašums pie ezera nozīmē ne tikai pievilcīgu ainavu un dabas klātbūtni, bet arī ir izdevīga investīcija nākotnei. Tomēr, pirms pieņemt izšķirošo lēmumu par šāda veida nekustamā īpašuma iegādi, svarīgi rūpīgi izvērtēt arī ekonomiskos, juridiskos, kā arī vides aspektus. Lasi rakstu un uzzini, kam pievērst uzmanību, ja apsver šāda īpašuma iegādi.

Priekšrocības īpašuma iegādei pie ezera

Dabas tuvums un veselības uzlabošana

Nekustamais īpašums pie ezera nozīmē iespēju teju katru dienu izbaudīt neaizmirstamus saullēktus un saulrietus, klausīties putnu dziesmas un vērot, kā mainās gadalaiki. Cilvēku labsajūta un veselība ir cieši saistīta ar apkārtējās vides kvalitāti. Pētījumos atklājies, ka tieša dabas klātbūtne, tai skaitā dzīve pie ezera, var samazināt stresu, uzlabot garastāvokli un pat samazināt depresijas simptomus.

Komentāri

Pievienot komentāru